A B C D E G H I J K L M N O P R S T U V Y
 
Slēpt:      
Atrasti 66 šķirkļi

SK: – ma – ma

EN: Ma, ma

LV: ma

1. EN (in music) name of the 4th note of the scale (abbreviated for madhyama) MW, 771

1. LV ceturtās skaņurindas skaņas nosaukums, saīsinājums no madhjama

mūzika

SK: मध्यलय – madhyalaya – madhyalaya

EN: madhyalaya

LV: madhjalaja

1. EN madhya: middle, intermediate; + laya: (in music) time MW, 781, 897

1. LV madhja: vidējais, tas, kas pa vidu; + laja: temps (mūzikā)

mūzika

1. EN This is known as Madhyalaya or the ‘intermediate pace’. ALP, 125

1. LV Madhjalaja - 'vidējais temps'.

SK: मध्यम – madhyama – madhyama

EN: madhyam

LV: madhjama

1. EN middle, (in music) the 4th or 5th note MW, 782

1. LV vidus, (mūzikā) 4. vai 5. nots

mūzika

1. EN ma is the fourth note of the Indian scale. It is the fa of the solfa of the European scale. It is also referred to in full as madhyama. MEN, 107

1. LV Ma ir Indijas skaņurindas ceturtā nots. Eiropas skaņu rindas solfedžo fa ir analogs. Pilns nosaukums - madhjama .

SK: मध्यमा – madhyamā – madhyamA

EN: madhyama

LV: madhjama

sub. n.

1. EN middle MW

1. LV vidus MW

2. EN being or placed in the middle , middlemost , intermediate , central Madhyama nada – subtle sound vibration; Madhyama nadi – sushumna; Madhyama nauli – one of the shatkarmas; contraction and isolation of the rectus abdomini muscles in the middle of the abdomen MWHYP, 693GOY, 99

2. LV esošs vai novietots vidū, vidējais, centrālais, objektīvs Madhjamama nāda - smalka skaņas vibrācija; Madhjama nādī - sushumna; Madhjama nauli - viena no shatkarmām; rectus abdomini muskulatūras kontrakcijas un izolācija vēdera vidū; Madhyama Vairagya – mediocre renunciation; not intense vairagya MWHYP, 693GOY, 99

3. EN intermediate sound, the second stage of nada yoga in which the meditator perceives nada and electromagnetic pulsation within the entire body, also called whispering sound (upanshu) GOY, 99

3. LV vidējā skaņa, nāda jogas otrais posms, kurā meditētājs uztver nādu un elektromagnētisko pulsāciju visā ķermenī, ko sauc arī par čukstošu skaņu (upanšu); Madhjama Vairagja - viduvēja atteikšanās; nav intensīva vairagja GOY, 99

SK: मध्यसप्तक – madhyasaptaka – madhyasaptaka

EN: madhyasaptaka

LV: madhjasaptaka

1. EN madhya: middle, intermediate; + MW, 781, 1150

1. LV a collection or aggregate of 7

mūzika

1. EN saptaka: tas, kas sastāv no septiņiem ALP, madhja: vidējais, tas, kas pa vidu; +

1. LV 111

2. EN Mūziķis bieži izmanto trīs oktāvas. Vidējo oktāvu sauc madhjasaptaka. MEN, The musician often moves in three octaves. The middle is called Madhya Saptak.

SK: मद्यवर्ग – madyavarga – madyavarga

EN: madyavarga

LV: madjavarga

1. EN group of any intoxicating drink MW, 777

1. LV apreibinošu dzērienu veids

ājurvēda

1. EN group of fermented liquors such as wine etc SAT, SAT.H.20

1. LV fermentēto alkoholisko dzērienu paveids kā vīns utt.

2. EN group of wines like sura, madira etc CRK, ca.su.26/179-195

2. LV vīnu paveids sura, madira utt.

3. EN group of wine prepared of grapes etc SRT, su.su45

3. LV alkoholisko dzērienu paveids, no vīnogām pagatavots vīns u.c.

4. EN alcoholic bevarages like indigenous beer, toddy etc AST, ah.su.5/68-80, p.131-135

4. LV alkoholiskie dzērieni kā tradicionālais alus, punšs u.c.

SK: महाबन्ध – mahābandha – mahAbandha

EN: mahabandha

LV: mahābandha

1. EN great lock; the combination of moola bandha, jalandhara bandha and uddiyana bandha with kumbhaka HYP, 693GOY, 100

1. LV dižā slēdzējpoza; mūla bandhas, džalandhara bandhas un uddijana bandhas kombinācija ar kumbhaku HYP, 693GOY, 100

2. EN a peculiar position of the hands or feet (in yoga) MW

2. LV īpatnējs roku vai kāju stāvoklis (jogā) MW

SK: महाभूत – mahābhūta – mahAbhUta

EN: mahabhuta

LV: mahābhūta

sub. n.

1. EN a great element , gross element (of which 5 are reckoned , viz. ether , air , fire , water , earth, as distinguished from the subtle element or tanmatra) see Pancha Mahabhuta MWGOY, 100

1. LV dižais elements, rupjais elements (kā ēteris, gaiss, uguns, ūdens, zeme, atšķirot no smalkajiem elementiem - tanmatrām) skat. Panča Mahābhūta MWGOY, 100

Pieci matērijas pamatelementi: zeme, ūdens, uguns, gaiss, ēters. (KŠ)

SK: महामुद्रा – mahāmudrā – mahAmudrA

EN: mahamudra

LV: mahāmudrā

sub. f.

1. EN 'great attitude', in this sitting posture the apertures at the top and bottom of the trunk are held fast and sealed. In kriya yoga it combines moolabandha, akashi mudra, khechari mudra and shambhavi mudra along with rotation of awareness through specific nadis and energy centres (chakras) GOY, 101HYP, 693

1. LV “dižais domāšanas veids”, "dižā izjūta" vai "diženā poza", šajā sēdošajā pozā ķermeņa augšdaļas un apakšdaļas atveres tiek turētas cieši noslēgtas. Krija jogā tā apvieno mūlabandhu, akaši mudru, khečari mudru un šambhavi mudru kopā ar uzmanības (enerģijas) rotāciju, izmantojot īpašus nādīs un enerģijas centrus (čakras)

2. EN posture or position of the hands or feet (in the practice of yoga) MW

2. LV specifisks roku un kāju stāvoklis (jogas praksē) MW

3. EN One of the major practices of hatha yoga and kriya yoga, which includes practising moola bandha, shambhavi and khechari mudras simultaneously HYP, 693

3. LV Viena no galvenajām hatha jogas un kriya jogas praksēm, kas ietver mūla bandhas, šambhavi un khečari mudras vienlaicīgu praktizēšanu jāņem vērā, ka mahā mudru hatha jogā un krija jogā izpilda būtiski atšķirīgi kaut pozīcijas un elementi, kas to veido, ir kopīgi HYP, 693

4. LV in Tibetan and Indian buddhism Mahamudra (great seal or symbol) is a contemplative tradition. The practice is to be genuine, relaxed, and aware in every situation in life, to accept and appreciate who we are. The practice of Mahamudra is an experience of our mind that’s completely free and joyful, no matter what our life brings us. It points us to mind’s true nature. As a philosophy, it aims to communicate clear knowledge of the true nature of the mind. As a meditation practice, it is designed to bring about that experience swiftly and unmistakably. , "How to Do Mahamudra Meditation" by Dzogchen Ponlop Rinpoche, Lion's Roar, 29.03.2017

4. LV Tibetas un Indijas budismā Mahamudra (lielais zīmogs vai simbols) ir kontemplatīva tradīcija. Praksei jābūt patiesai, mierīgai un apzinātai katrā dzīves situācijā, jāpieņem un jānovērtē tas, kas mēs esam. Mahamudras prakse ir mūsu prāta pieredze, kas ir pilnīgi brīva un dzīvespriecīga neatkarīgi no tā, ko mums nesīs dzīve. Tas norāda uz prāta patieso dabu. Kā filozofijai tai ir mērķis paziņot skaidras zināšanas par prāta patieso dabu. Kā meditācijas prakse tā ir izstrādāta, lai ātri un nekļūdīgi iegūtu šo pieredzi. , "Kā izpildīt Mahamudras meditāciju", Dzogchen Ponlop Rinpoche, Lion's Roar, 29.03.2017.

SK: महासमाधि – mahāsamādhi – mahAsamAdhi

EN: mahasamadhi

LV: mahāsamādhi

sub. m.

1. EN Final liberation experienced on the departure of the spirit from the body GOY

1. LV Galīgā atbrīve, kas sasniegta gara atdalīšanās brīdī no ķermeņa

2. EN death GOY

2. LV nāve

SK: महत् – mahat – mahat

EN: mahat

LV: mahats

adv.

1. EN great (in space , time , quantity or degree) i.e. large , big , huge , ample , extensive , long , abundant , numerous , considerable , important , high , eminent MW

1. LV dižs (telpā, laikā, daudzumā vai pakāpē), t.i., liels, plašs, milzīgs, apjomīgs, ekstensīvs, garš, bagāts, daudzskaitlīgs, ievērojams, svarīgs, augsts, izcils

1. EN cosmic consciousness, supraconsciousness HYP

1. LV Kosmiskā apziņa, augstākā apziņa

2. EN The total mind which includes manas, buddhi, chitta and ahamkara GOY

2. LV prāts vispatverošā nozīmē, kas ietver manas, buddhi, čitta un ahamkara

3. In Sankhya philosophy mahat is the first product from prakriti's process of manifestation and reflects the consciousness of purusha into the material realm of prakriti's evolutes GOY

3. LV Sankhja filozofijā mahat ir prakriti manifestācijas procesa pirmais produkts, kas atspoguļo puruša apziņu prakriti evolūcijas materiālajā realitātē

SK: महात्मन् – mahātman – mahAtman

EN: mahatman

LV: mahātmans

sub. m.

1. EN Literally "great soul" GOY

1. LV burtiski "dižā dvēsele"

2. EN Used with reference to a person who has destroyed the ego and realized the self as one with all GOY

2. LV lieto lai norādītu uz personu, kas ir iznīcinājusi ego un realizējusi pašu kā vienotu ar visu

3. EN "high-souled" , magnanimous , having a great or noble nature , high-minded , noble, highly gifted , exceedingly wise, eminent , mighty , powerful , distinguished MW

3. LV augstsirdīgs, dižens, ar cēlu dabu, augstsirdīgs, cēlsirdīgs, ļoti apdāvināts, ārkārtīgi gudrs, izcils, varens, spēcīgs, tāds, kas izceļas

SK: महावेध – mahāvedha – mahAvedha

EN: mahavedha

LV: mahāvēdha

joga

1. EN position of the hands or feet (in the practice of yoga) MW

1. LV roku vai kāju stāvoklis (jogas praksē) MW

mahāvedhamudra

[IAST: mahāvedhamudra] [DN: महावेधमुद्र] [HK: mahAvedhamudra] [LV: mahāvēdhamudra] [EN: mahavedhamudra]

joga

1. EN Great piercing attitude HYP, 693GOY, 100

1. EN Major practice of hatha yoga done in siddhasana with shambhavi mudra and beating the buttocks HYP, 693

2. EN In kriya yoga it includes jalandhara bandha, uddiyana bandha and moolabandha with concentration on the breath and rotation of awareness through specific nadis and energy centres GOY, 100

2. LV galvenā hatha jogas prakse, kas tiek veikta siddhasanā ar šambavi mudru un sēžamvietas pacelšanu un sišanu pret pamatu

3. LV krija jogā mahāvedha ietver džalandhara bandhu, uddijana bandhu un mūlabandhu ar koncentrēšanos uz elpu un uzmanības rotāciju caur specifiskiem nādī un enerģijas centriem

3. LV “dižais caururbes domāšanas veids”, "dižā caururbes izjūta" vai "diženā caururbes poza"

SK: महिमा – mahimā – mahimA

EN: mahima

LV: mahima

1. EN greatness MWGOY, 102

1. EN Glory, majesty, dignity GOY, 102

2. EN Might, power GOY, 102

2. EN High or exalted rank or position GOY, 102

3. EN One of the eight major siddhis, the power of increasing size at will GOY, 102HYP, 693

3. EN To become as large as desired HYP, 693

4. LV viens no astoņiem galvenajiem siddhis, spēks palielināt izmēru pēc vēlēšanās

4. LV diženums

5. LV gods, majestātiskums, cieņa

5. LV vara, spēks

6. LV augsts vai paaugstināts rangs vai amats

6. LV kļūt tik lielam, cik vēlas

SK: माया – māyā – mAyA

EN: maya

LV: mājā

1. EN illusion MWHYP, 694

1. EN Veiling power of manifest shakti HYP, 694

2. EN The illusory nature of the phenomenal world HYP, 694

2. EN Cause of the phenomenal world GOY, 107-108

3. EN In Vedanta philosophy, the two powers of maya are: 1. the power of veiling (avarana shakti), and 2. the power of projection (vikshepa shakti) GOY, 107-108

3. EN Partial understanding GOY, 107-108

4. EN Wrong or false notions about selfidentity GOY, 107-108

4. EN In Sankhya philosophy, pradhana or prakriti (nature) GOY, 107-108

5. EN Power of creation GOY, 107-108

5. EN Illusive power GOY, 107-108

6. LV ilūzija

SK: मैथुन – maithuna – maithuna

EN: maithuna

LV: maithuna

1. EN sexual intercouse MW, 1034

1. LV dzimumakts

ājurvēda

1. EN copulation AMK, 2/7/57/1/1

1. LV pārošanās

2. EN sexual intercouse SAT, SAT-J-55

2. LV dzimumakts

3. EN sexual intercouse AST, ashtanga sutrasthanam7/73/218 page number

3. LV dzimumakts

SK: मैत्री – maitrī – maitrI

EN: maitri

LV: maitrī

1. EN coming from or given by or belonging to a friend, friendly, amicable, benevolent, affectionate, kind MWGOY, 102

1. EN Brahman GOY, 102

2. EN Intimate connection or association, union, contact GOY, 102

2. LV draudzība, draudzīgums, labvēlība, laba griba

3. EN friendship, friendliness, benevolence, good will MW

3. LV kas nāk no drauga, ir viņa dāvināts vai pieder draugam, ir draudzīgs, labvēlīgs, sirsnīgs, laipns

4. LV Brahmans

4. LV Intīms savienojums vai asociācija, savienība, kontakts

SK: मज्ज – majja – majja

EN: majja

LV: maddža

1. EN to sink MW, 773

1. LV grimt

ājurvēda

1. EN the pith of plants, the marrow of the bone and flesh AMK, 2/4/12/2

1. LV augu serde, kaulu smadzenes un miesa

2. EN bone marrow AST, AH. SU 1/13, (Pg 38,Edition: 2016) t.Sreekumar

2. LV kaulu smadzenes

SK: मज्जाधातु – majjādhātu – majjAdhAtu

EN: majjadhatu

LV: maddžādhātu

1. EN sinking, diving, producing marrow MW, 773

1. LV grimšana, niršana, kaulu smadzenes radošs

ājurvēda

1. EN the marrow of the bone and flesh AMK, 2/4/12/2

1. LV kaulu smadzenes un miesa

2. EN bone marrow, sixth of the seven basic dhātu, whose function is to fill the bony cavities. It is predominance of jala mahābhūta; the soft organic material that fills the cavities of the bones (repetition) SAT, SAT-B.443

2. LV kaulu smadzenes, sestais no septiņiem dhātu , kura funkcija ir aizpildīt kaulu caurumus. Tajā dominē džala mahābhūta .

3. EN When majja (bone marrow) is decreased bones undergo decay, become weak and light in weight, the person suffers from diseases of vata origin constantly. CRK, CH. SU. 17/68 (Pg 282; Edition: Reprint 2013) KR Srikantha Murthy

3. LV Ja samazinās maddža (kaulu smadzenes), tad kauli kļūst trausli un viegli, pastāvīgi moka vātas disbalansa izraisītās slimības.

4. EN Majja (bone marrow) provides lubrication, strength, filling of the bones and nourishment of sukra SRT, SU.SU. 15/5 (Pg 99; Edition: Reprint 2016) KR Srikantha Murthy

4. LV Maddža (kaulu smadzenes) nodrošina lubrikāciju, spēku, kaulu pildījumu un baro sukru.

5. EN Majja (bone marrow) – filling the inside of the bones AST, AH. SU 1/3,11/4 (Pg 38,289; Edition: 2016) Sreekumar

5. LV kaulu smadzeņu audi piepilda kaulus

SK: मल – mala – mala

EN: mala

LV: mala

1. EN rosary GOY, 103

1. EN Wreath, garland, necklace GOY, 103

2. EN Series GOY, 103

2. LV rožukronis

3. LV vainags, vītne, kaklarota

joga

1. EN Garland or rosary of a particular type of bead, either 108, 54, 36 or 27 beads or the number specified by the guru. Beads can be made of tulsi wood, sandal, rudraksha, coral, crystal or other precious stones, usually for practising japa or mantra sadhana HYP, 694SWY, 221GOY, 103 japa

1. EN Flower malas are also offered to the guru SWY, 221HYP, 634

2. LV noteikta veida zīlīšu (pērlīšu) krelles vai rožukronis, kurā parasti ir vai nu 108, 54, 36 vai 27 zīlītes (pērlītes) vai guru norādītais skaits. Zīlītes var izgatavot no tulsi koka, sandala, rudrakša, koraļļiem, kristāla vai citiem pusdārgakmeņiem, dārgiem vai dekoratīviem akmeņiem vai citiem īpašiem materiāiem, parasti džapas vai mantru sādhanas praktizēšanai japa

2. LV guru tiek piedāvātas arī puķu malas

SK: मांसधातु – māṁsadhātu – mAMsadhAtu

EN: mamsadhatu

LV: māmsadhātu

1. EN flesh, meat-mamsa, layer, constituent-dhatuh MW, 805-513

1. LV gaļa, miesa - māmsa , sastāvdaļa, audi - dhātu

ājurvēda

1. EN flesh, meat AMK, 2/6/63/1/3

1. LV miesa, gaļa

2. EN muscle tissue, SAT, Muskuļaudi, trešie no septiņiem _dhātu_ , kas pārklāj skeletu, tajos dominē zemes elements (_prithivī mahābhūta_)

2. LV third among the seven dhātu, whose function is to provide covering over the skeleton. It is dominant of pṛthvī mahābhūta

3. EN SAT-B.433 CRK, Ja samazinās _māmsa_ (muskuļaudi), tad izdilst sēžamvieta, kakls un vēders, parādās locītavu krakšķēšana, redzes vājums un nespēks.

3. LV When there is decrease of mamsa (muscle tissue) there will be thinness of buttocks, neck and abdomen especially; cracking sound in the joints (during movement), weakness of the eyes and exhaustion.

4. EN CH. SU. 17/65 (Pg 282; Edition: 2013) KR Srikantha Murthy SRT, _Māmsa_ (muskuļi) nodrošina ķermeņa barošanos un arī _medas_ (taukus)

4. LV Mamsa (muscle) furnishes nourishments to the body and also to medas (fat)

5. EN SU.SU. 15/5 (Pg 99; Edition: 2016) KR Srikantha Murthy AST, Muskuļaudi, kas klāj kaulus un nodrošina apzinātas un neapzinātas kustības

5. LV Mamsa (muscle) – enveloping (covering) – it covers around bones and enables voluntary and involuntary actions

6. EN AH. SU1/13, 11/4 (Pg38, 289; Edition:3rd) Sreekumar CTS,

SK: मांसरस – māṁsarasa – mAMsarasa

EN: mamsarasa

LV: māmsarasa

ājurvēda

1. EN soup prepared with meat by adding 8 times water and reducing to 1/4 SAT, SAT.H.77

1. LV zupa, ko vāra no gaļas, pievienojot 8 reizes vairāk ūdens un novārot, līdz paliek viena ceturtdaļa no sākotnējā

2. EN meat soup is refreshing for all animals. for those who are dehydrated or emaciated CRK, ca.su27/312-315.p.556

2. LV gaļas zupa ir atsvaidzinoša, noderīga izkaltušajiem un noliesējušajiem

3. EN meat soup is saturating, vitaliser, alleviates dyspnoea ,cough and wasting SRT, su.su46.p.529

3. LV gaļas zupa ir sātīga, dzīvinoša, samazina aizdusu, klepu un izdilšanu

4. EN meat soup is nutritive, provides satiety, aphrodisiac, improves vision and cures ulcer AST, ah.su6/31-32.p.149

4. LV gaļas zupa ir barojoša, sātīga, palielina dzimumtieksmi, uzlabo redzi un dziedina čūlas

SK: मांसवर्ग – māṁsavarga – mAMsavarga

EN: mamsavarga

LV: māmsavarga

ājurvēda

1. EN group of meat of various animals such as goat, buffalo etc SAT, SAT-H.15

1. LV gaļas paveids no dažādiem dzīvniekiem kā kazām, bifeļiem utt.

2. EN eight categories of meat described are animals and birds which are eating by snatching, those living in burrows in earth, inhabitating marshy lands, aquatic animals, birds moving in water, animals dwelling in dry land forest, gallinacious birds, pecker birds CRK, ch.su.27/35 - 52 , pg 500

2. LV gaļai ir 8 paveidi: no dzīvniekiem un putniem, kas ēd rijot, kas dzīvo zemes alās, kas dzīvo purvos, ūdeņos, mežos, no mājputniem un knābājošiem putniem

3. EN six groups of meat described are aquatic, marshy, domestic, carnivorous, one hoofed and wild SRT, su.su.46, pg 474

3. LV gaļas seši paveidi ir: jūras dzīvnieku, purva dzīvnieku, mājdzīvnieku, plēsēju, viennadžu un savvaļas zvēru gaļa

4. EN animals and birds which are used for meat are classified into 8 types-animals which grace around in search of food, birds which scratch earth for food, peck with beaks, living in burrows, extending neck and front part of body for food, larger animals, water birds and fishes AST, ah.su.6/43,pg-153

4. LV gaļai izmantojamajiem dzīvniekiem un putniem ir 8 paveidi: dzīvnieki, kas barības meklējumos klaiņo apkārt, putni, kas barības meklējumos kārpa zemi, knābā zemi, dzīvo zemes alās, ēdot izstiepj kaklu, lielie dzīvnieki, ūdensputni, zivis

SK: ममता – mamatā – mamatA

EN: mamata

LV: mamata

1. EN the state of "mine", sense of ownership, self-interest, egotism, interest MWGOY, 103

1. EN Pride, arrogance GOY, 103

2. EN self-sufficiency GOY, 103

2. EN Individuality GOY, 103

SK: मण्डल – maṇḍala – maNDala

EN: mandala

LV: mandala

1. EN circular, round MW

1. EN Area, zone GOY, 105

2. EN Circular or round pictorial representation GOY, 105

2. EN orb, globe, wheel, ring, disc GOY, 105MW

3. EN Troop, group, a collection GOY, 105

3. EN A division of the Rigveda GOY, 105MW

4. EN Diagram within a circumference symbolizing the deeper aspects of the human psyche and capable of invoking cosmic power GOY, 105

4. EN Complex geometric symbol merging macrocosmic and microcosmic realities GOY, 105

5. LV apļveida, apaļš

5. LV cirkulārs vai apļveida zīmējums

6. LV aplis, globuss, ritenis, gredzens, disks

6. LV karaspēks, grupa, kolekcija

7. LV apgabals, zona

7. LV Rigvēdas daļa

8. LV diagramma kas iezīmēta riņķī, simbolizē cilvēka psihes dziļākos aspektus un spēj izsaukt kosmiskos spēkus

8. LV sarežģīts ģeometriskais simbols, kas apvieno makrokosmisko un mikrokosmisko realitāti

SK: मण्डूर – maṇḍūra – maNDUra

EN: mandura

LV: mandūra

1. EN rust of iron MW, 776

1. LV dzelzs rūsa

ājurvēda

1. EN rust of iron used as medicine AMK, 2/9/98/2/2

1. LV medicīnā izmantojama dzelzs rūsa

2. EN iron dust SAT, SAT-G.151

2. LV dzelzs putekļi

3. EN when iron is burnt to red hot, it leaves some sediment which is called as mandura CTS, ayurveda prakasha 3/285,rasa sastra book by p.himasagara chandra murthy pg-337

3. LV mandūra ir kārtiņa, kas veidojas uz nokaitētas dzelzs

SK: मणिपूरचक्र – maṇipūracakra – maNipUracakra

EN: manipuracakra

LV: manipūračakra

joga

1. EN Literally means 'city of jewels' HYP, 694GOY, 105

1. EN Psychic/pranic centre situated behind the navel in the spinal column, corresponding to the solar plexus and associated with vitality and energy HYP, 694GOY, 105

2. EN Centre of willpower GOY, 105

2. LV burtiski nozīmē “dārgakmeņu pilsēta”

3. LV psihiskais /prāniskais centrs, kas atrodas aiz nabas mugurkaulā, kas atbilst Saules pinumam un ir saistīts ar vitalitāti un enerģiju

3. LV gribasspēka centrs

SK: मान – māna – mAna

EN: mana

LV: māna

1. EN measure or weight MW, 809

1. LV mērs vai svars

ājurvēda

1. EN measure in general, whether of weight, length or capacity AMK, 1/7/22/1/4

1. LV mērs (svars, garums, tilpums)

2. EN Caraka classified mana into magada and kalinga CRK, ca.ka.12/105

2. LV Čaraka klasificēja mānu divos paveidos: magada un kalinga.

3. EN the means by which weights and measurements are made is known as mana CTS, saranga samhita prathama khanda 1/14,bhaishajya kalpana by prabhakara rao pg-107

3. LV svēršanas un mērīšanas paņēmieni

SK: मनस् – manas – manas

EN: manas

LV: manass

1. EN mind MW

1. EN Finite mind, rational mind GOY, 103SWY, 221HYP, 694

2. EN The mind concerned with senses, thought and counter-thought GOY, 103

2. EN Perception, intelligence GOY, 103

3. EN The internal organ of perception and cognition GOY, 103

3. EN The individual mind having the creative power and faculty of attention, selection and rejection GOY, 103

4. EN Mind classified in five stages, viz. 1. dull (mudha), 2. scattered (kshipta), 3. oscillating (vikshipta), 4. one-pointed (eka- grata), 5. cessation (nirodha) GOY, 103

4. EN heart, understanding GOY, 103

5. LV prāts

5. LV galīgais prāts, racionālais prāts

6. LV prāts, kas saistīts ar maņām, domām un pretdomām

6. LV uztvere, intelekts

7. LV uztveres un izziņas iekšējais orgāns

7. LV Individuālais prāts, kuram piemīt radošs spēks un uzmanības, izvēles un noraidīšanas spējas

8. LV prāts klasificēts piecās pakāpēs, proti. 1. truls (mudha), 2. izkliedēts (kshipta), 3. svārstīgs (vikshipta), 4. vienvirziena (ekagrata), 5. apturēts (nirodha)

8. LV sirds, sapratne

Smalka matērijas pamatviela, ar ko darbojas dzīvā būtne. Prāts analizē no jutekļiem pienākošos impulsus un pieņem vai noraida noteiktu informāciju. Zināmākās teorijas par prātu: 1) tas ir mūžīga, ceļojoša dvēsele, 2) tas dvēseles un ķermeņa mijiedarbības rezultāts, 3) tas ir nemateriāla substance, kas nemaz nav līdzīga ķermenim, 4) tas ir mentālu notikumu virkne, 5) tas ir ķermeņa blakusprodukts, 6) tas ir ķermeņa funkcija tāpat, kā redze ir acs funkcija, 7) tas ir ķermeņa kā veseluma funkcija, 8) tas ir ķermeņa uzvedības šablons, 9) tas ir identisks smadzenēm, 10) tas ir matērija kustībā. Neviena teorija nesakrīt ar Vēdu versiju, dažas ir pavisam materiālistiskas. Vēdās rakstīts, ka prāta sēkla ir dvēseles vēlme. Ja vēlēšanās ir tīra, prāts attīstās garīgs. Ja vēlēšanās nav tīra, attīstās smalka matērija skaidrības gunā. Dzīvās būtnes prāta attīstību vada Virsdvēsele (Anirudha). Kungs Krišna ir teicis (ŠB 11.2.38.), ka prātam ir divas funkcijas: sankalpa un vikalpa, pieņemšana un noraidīšana. 3.6., 3.42., 5.11., 5.13., 6.24., 8.10. (KŠ) MANASS apzīmē prātu. Svami Šivanandas mācībā MANASS ir prāts, domāšanas funkcija (atsauces 1.-3.) Nidra jogas tradīcijā MANASS ir loģiskais prāts, kas saistīts ar racionālo domāšanu. Savukārt, ČITTA ir psiholoģiskais prāts, AHAMKĀRA ir Ego, “es” un BUDDHI ir intuīcija (atsauce 5.) Kašmiras Šaivismā MANASS ir viena no 36 TATTVĀM. Samkhjas filosofijā : MANAS ir viena no 25 TATTVĀM Panti no Jogas Sūtrām: 1.31., 1.35., 2.41., 2.53. (SS)

SK: मनस् – manas – manas

EN: manas

LV: manass, mana

1. EN mind MW, 783

1. LV prāts, maņa

ājurvēda

1. EN mind, considered as the seat of perception and passion, heart AMK, 1/4/31/2/7

1. LV prāts, ko uzskata par sajūtu un kaislību mājvietu

2. EN mind, psyche SAT, SAT-A.183

2. LV prāts, psihe

3. EN mind CRK, C.S.Su.8/4

3. LV prāts, maņa

SK: मनस्कर्मन् – manaskarman – manaskarman

EN: manaskarman

LV: manaskarmans, manaskarma

1. EN a matter of the intellect MW, 783

1. LV intelekta nodarbe

ājurvēda

1. EN mind transcends all sense perception. its action is determined by its contact with its objects and the soul CRK, C.S.Su.8/4

1. LV prāts pārspēj visas sajūtas, tā darbību nosaka kontakts ar objektiem un dvēseli

SK: मन्द – manda – manda

EN: manda

LV: manda

1. EN slow, tardy, moving slowly or softly MW, 787

1. LV lēns, kavēts, lēni vai maigi kustošs

ājurvēda

1. EN slow, tardy AMK, 2/10/18/2/1

1. LV lēns, kavēts

2. EN mildness/slowness SAT, SAT-A.140

2. LV maigums, lēnīgums

3. EN dullness CRK, C.S.Sa.6/10

3. LV trulums

4. EN it is opposite to quick action, flow and sharpness SRT, s.su.46/522

4. LV pretējs žiglai rīcībai, kustībai vai asumam

5. EN dravyas which with** the property to heal are said to have manda guna; they act very slowly even when administered in high doses, they are nourishing too AST, Ah.Su1/18. pg.43

5. LV Īpašības, kas piemīt veselīgam ēdienam. Tas iedarbojas lēni pat lielās devās, tas ir barojošs.

SK: मन्द्र – mandra – mandra

EN: mandra

LV: mandra

1. EN low, deep (of sound), a low tone, the low or base tone (sthāna) of the voice (as opp. to the middle or madhyama and the high or uttama) MW, 787

1. LV zems, dziļš ( par skaņu), zems tonis, zems vai pamata (sthāna) balss tonis (pretēji vidējam - madhjama vai augstajam - uttama tonim)

mūzika

1. EN The musician often moves in three octaves. The lowest in pitch is known as Mandra Saptak, the middle is called Madhya Saptak and the upper octave is named Tar Saptak. ALP, 111

1. LV Mūziķis bieži izmanto trīs oktāvas. Zemākā ir mandra saptaka, vidējo sauc madhja saptaka, bet augšējā ir tar saptaka .

2. EN Mandaram is the name of the lowest pitch string of the tanpura tuned to the lowest tonic of its scale. It is also called the mandra. MEN, 112

2. LV Mandara ir tampūras zemākās stīgas nosaukums, kas noskaņota uz skaņurindas zemāko toniku. To sauc arī par mandru .

SK: मनोगुण/स्वरूप – manoguṇa/svarūpa – manoguNa/svarUpa

EN: manoguna/svarupa

LV: manoguna/svarūpa

ājurvēda

1. EN features of mind SAT, SAT-A.186

1. LV prāta īpašības

2. EN atomicity and oneness are considered to be the two characteristics features of mind CRK, C.S.Sa.1/19

2. LV **

SK: मनोमयकोश – manomayakośa – manomayakoza

EN: manomayakosha

LV: manomajakoša

joga

1. EN the mental sheath (the 2nd of the subtle sheaths in which the soul is encased) MWHYP, 694GOY, 104

1. EN One of the five sheaths (kosha) covering the self. It is investigated with the aid of pratyahara and dharana techniques and manifests in the dream state and during meditation. One realizes it through various manifestations of mental power and original thinking GOY, 104

2. EN Mental body, mental sphere of life and awareness GOY, 104

2. EN Sheath made of mind and thought. SWY, 221

3. LV mentālais apvalks (2. smalkais apvalks, kurā dvēsele ir ieskauta)

SK: मनोनाश – manonāśa – manonAza

EN: manonasha

LV: manonāša

1. EN loss of mind MW

1. EN Dissolution of the conditioned mind, destruction of the mind (enabling one to see beyond it) GOY, 104

2. LV prāta zaudēšana

2. LV saistītā prāta izšķīšana, prāta iznīcināšana (dod iespēju redzēt ārpus tā)

SK: मनोन्मनी – manonmanī – manonmanI

EN: manonmani

LV: manonmanī

joga

1. EN a form of Durgā MW

1. EN Literally means 'mind without mind' HYP, 694

2. EN State of samadhi HYP, 694

2. EN Consciousness devoid of the functions of the individual mind HYP, 694

3. LV Durgas veidols

3. LV burtiski nozīmē “prāts bez prāta”

4. LV samādhi stāvoklis

4. LV apziņa, kurai nav individuālā prāta funkciju

SK: मन्त्र – mantra – mantra

EN: mantra

LV: mantra

joga

1. EN "instrument of thought", speech, sacred text or speech, a prayer or song of praise MWGOY, 105

1. EN Particular subtle sound vibration SWY, 221GOY, 105HYP, 694

2. EN Process of tantra for liberating energy and expanding consciousness from the limitations of mundane awareness. SWY, 221HYP, 694GOY, 105

2. EN A word or sentence propounded by liberated souls to help spiritual aspirants and ordinary people in gaining perfection, health or supernatural powers SWY, 105

3. EN Vedic hymn GOY, 105

3. EN Word of power GOY, 105

4. EN Divine power transmitted through word GOY, 105

4. EN Incantation GOY, 105

5. LV "domas instruments", runa, svētais teksts vai runa, lūgšana vai slavēšanas dziesma

5. LV Īpaša smalka skaņas vibrācija

6. LV Tantras process enerģijas atbrīvošanai un apziņas paplašināšanai pāri ikdienišķās apziņas ierobežojumiem

6. LV vārds vai teikums, ko sniedz atbrīvotas dvēseles, lai palīdzētu garīgajiem meklētājiem un vienkāršajiem cilvēkiem iegūt pilnību, veselību vai pārdabiskās spējas

7. LV Vēdu himna

7. LV Spēka vārds

8. LV garigais spēks, ko pārraida caur vārdu

8. LV maģiska formula vai buršanai domāts vārds

Tīras skaņas vibrācijas, kas pēc ilgas atkārtošanas atbrīvo prātu no maldiem un materiālām slieksmēm (vārds “man” nozīmē “prāts”, “tra” – “atbrīvošana”); pārpasaulīga skaņa, Vēdu himna, lūgšana vai atkārtošana. Piemērs: "Kas ziedots, neņemot vērā rakstus, nedalot prasādu, nedziedot Vēdu himnas, neatalgojot priesterus un bez ticības, tas uzskatāms par ziedojumu tumsībā." (BG 17.13.) (KŠ) Saskaņā ar Svami Šivanandas mācību MANTRA ir sakrāla zilbe vai vārds, vai vārdu kopums, ko atkārtoti skandē un apcer, tādējādi sasniedzot pilnību vai Patības realizāciju (atsauces 1.,3.) Svētais Dieva vārds, ko Hinduisti skandē, vai atkārto domās, maģiski vārdi (atsauces 2.,4.) Nidra jogas tradīcijā tiek skaidrots, ka MANTRA ir atvasināta no MANASS un TRA (MANSSS – prāts, TRA – aizsargāt). Uzsvars tiek likts uz mantras vibrāciju, nevis skaņu (atsauce 5.) MANTRA JOGA – RADŽA JOGAS atzars (atsauce 4) Panti no Jogas Sūtrām: 4.1. (SS)

SK: मन्त्रयोग – mantrayoga – mantrayoga

EN: mantrayoga

LV: mantrajoga

1. EN employment of a sacred text MW

1. EN Path of yoga which liberates the mind through sound vibration GOY, 105

2. LV svēta teksta izmantošana

2. LV jogas ceļš, kas atbrīvo prātu ar skaņas vibrācijas palīdzību skat. arī nāda anusandhāna kā jogas prakse, kas balstās uz skaņas smalko aspektu novērošanu un izpēti (HP. 4.64-66 u.c.)

SK: मर्मन् – marman – marman

EN: marman

LV: marmans

1. EN the core of anything MW

1. EN mortal spot, vulnerable point, any open or exposed or weak or sensitive part of the body MW

2. EN the joint of a limb, any joint or articulation MW

2. EN any vital member or organ MW

3. EN anything which requires to be kept concealed, secret quality, hidden meaning, any secret or mystery MW

3. LV

4. LV visa kodols

4. LV nāves punkts, jūtīgs punkts, jebkura atvērta, atklāta vai vāja, jūtīga ķermeņa daļa

5. LV locekļa locītava, jebkura locītava vai artikulācija

5. LV jebkurš svarīgs loceklis vai orgāns

6. LV jebkas, kas jānoslēpj, slepena kvalitāte, slēpta nozīme, jebkāds noslēpums vai mistērija

SK: मातृजरोग – mātṛjaroga – mAtRjaroga

EN: matrijaroga

LV: mātridžaroga

1. EN diseases from mother MW, 804

1. LV slimības, kas saistītas ar mātišķo iedzimtību

ājurvēda

1. EN heriditary anomalies from maternal orgin SAT, SAT_C_23

1. LV iedzimtās kaites, kas pārmantotas no mātes

2. EN diseases produced or arived from mother SRT, susrutha sutra 24/5/175

2. LV no mātes pārmantotās slimības

SK: मात्र – mātra – mAtra

EN: matra

LV: mātra

1. EN an element, measure of any kind MW, 804

1. LV elements, jebkura mērvienība

mūzika

1. EN A Matra is a beat, stressed or unstressed. Matra is a sub-unit of an Akshara. One or more number of Matras constitute an Akshara. (Karnataka). ALP, 139, 233

1. LV Mātra ir sitiens, ar uzsvaru vai bez tā. Dievidindijā mātra ir akšaras apakšvienība. Viena vai vairākas mātras veido akšaru . (Karnataka).

2. EN Matra is a unit of time measure and is used as the basic unit of the 108 talas of Indian music. MEN, 117

2. LV Mātra ir mūzikas laika mērvienība, to izmanto kā pamatvienību (pulsācijas skaitīšanai) 108 indiešu mūzikas tālās.

SK: मात्राबस्ति – mātrābasti – mAtrAbasti

EN: matrabasti

LV: mātrābasti

ājurvēda

1. EN a form of unctous enema given in such a dose which will show no complication even if retain or post therapy regimen and not followed SAT, SAT.I.144

1. LV neliela tilpuma klizma ar eļļu, nerada komplikācijas, pat ja neizvadās vai ja pēc terapijas režīms nav ievērots

2. EN matra basti is equal to the lowest dose of unctous enema CRK, cha. siddhi 1/ 50,p- 619

2. LV mazākā terapeitiskā deva eļļas klizmai

3. EN dose of enema is less in half quantity of unctious enema and without any restrictions SRT,

3. LV klizmas deva ir mazāka par pusi no eļļas klizmas, lietošanā nav ierobežojumu

4. EN oil enema with dose equavalent to minimum quantity of intense internal unction therapy AST, ah. sutra 19/67,p-108

4. LV mazākā eļļas klizmas deva, drīkst lietot bez ierobežojumiem

SK: मौन – mauna – mauna

EN: mauna

LV: mauna

1. EN silence, taciturnity, to observe silence, hold one's tongue MWHYP, 695GOY, 109

1. EN Remaining without speaking for a specific period of time HYP, 695GOY, 109

2. LV klusums, ievērot klusumu, turēt mēli aiz zobiem

2. LV palikt bez sarunāšanās noteiktu laika periodu

SK: मेदोधातु – medodhātu – medodhAtu

EN: medodhatu

LV: mēdodhātu

1. EN fat, marrow, lymph MW, 832

1. LV tauki, kaulu tauki, limfas tauki

ājurvēda

1. EN marrow, one of the seven dhatus of the body and supposed to lie in the abdomen, fat AMK, 2/6/64/2/5

1. LV tauki, vieni no 7 pamataudiem, parasti uz vēdera

2. EN fat tissue, SAT, Taukaudi, ceturtie no septiņiem _dhātu_ , kas nodrošina _šehanu_ (ieeļļo), tajos dominē _džala_ un zemes elements (_prithivī mahābhūta_ )

2. LV fourth among seven dhātu of the body, whose function is to provide snehana (oleation). It is dominant of jala and pṛthvī mahābhūta designative of adipose tissue and other lipids in the body.

3. EN SAT-B.435 CRK, Ja samazinās _mēdas_ (taukaudi), tad vēders kļūst plāns.

3. LV When medas (fat tissue) undergoes decrease, abdomen becomes thin.

4. EN CH. SU. 17/66 (Pg 282; Edition: 2013) KR Srikantha Murthy SRT, _Mēdas_ (tauki) nodrošina lubrikāciju, svīšanu, stabilitāti un baro kaulus _(asthi_).

4. LV Medas (fat) bestows lubrication, sweating, stability and nourishment to bone (asthi)

5. EN SU.SU. 15/5 (Pg 99; Edition: 2016) KR Srikantha Murthy AST, taukaudi, kas nosrošina lubrikāciju

5. LV Meda (fat) – lubrication

6. EN AH. SU 1/13,11/4 (Pg38, 289; Edition: 2016) t.Sreekumar CTS,

SK: मेघ – Megha – megha

EN: Megh, Malhar

LV: Mēgha

1. EN  ‘sprinkler’, a cloud MW, 831

1. LV smidzinātājs, mākonis

mūzika

1. EN Megh ('cloud') or Megh malhar is a good example of an important ancient raga which has changed considerably in the course of time. It has lost much of its glory during the last decades. For many centuries, however, it was the raga par excellence of the Malhar (or Mallar) group. As such, Megh is frequently quoted in literature as a heroic raga able to produce rain, and appropriately many songs in this raga allude to dark rain clouds, thunder and lightning. In ragamala paintings Megh is usually portrayed as a joyous Krishna dancing among maidens who play various musical instruments. Several types of Megh have survived. In the main, pentatonic type of Megh, Re and Pa are the most articulated notes. Re is repeated several times and rendered with distinct slow shakes (gamak) which begin on Ma. Sometimes natural Ni is used in ascent and flat Ni in descent, and in another variety Dha is added so that the movements in the upper tetrachord resemble those of Miyan ki Malhar. Megh should be performed in slow tempo with bold ornamentations and noticeable glides (such as Ma\ Pa, Pa/ Re, Re/Pa and Ma\ Re), in order to create the desired effect of stormy weather. BOR, 116, 118

1. LV Megha ('mākonis') jeb Megha Malhara ir labs nozīmīgas senas rāgas piemērs, kas laika gaitā ir ievērojami mainījusies. Pēdējās desmitgadēs tā zaudējusi lielu daļu slavas. Tomēr daudzus gadsimtus tā bija malhar (jeb mallar) grupas izcilākā rāga . Tāpēc Megha literatūrā bieži tiek pieminēta kā varonīgā rāga, kas spēj radīt lietu, un daudzas dziesmas šajā rāgā apcer tumšus lietus mākoņus, pērkonu un zibeni. Rāgamālas gleznās Meghu parasti attēlo kā dzīvespriecīgu Krišnu, kas dejo starp meitenēm, kuras spēlē dažādus mūzikas instrumentus. Vairāki Megha rāgas veidi ir izdzīvojuši. Galvenajā Meghas pentatonikā Re un Pa ir visvairāk artikulētie toņi. Re atkārtojas vairākas reizes un tiek izpildīta ar izteiktām lēnām svārstībām (gamaka), kas sākas uz Ma . Dažreiz naturālo Ni izmanto augšupejošā kustībā un pazemināto Ni lejupejošā. Citā variantā pievieno dha, tad melodiskā kustība augšējā tetrahordā atgādina mījan ki malharu . Lai radītu vētras iespaidu, Megha ir jāatskaņo lēnā tempā ar izteiktu toņu rotāšanu un pamanāmiem glisando (piemēram, Ma \ Pa, Pa / Re, Re / Pa un Ma \ Re ).

SK: मेला – melā – melA

EN: mela

LV: mēla

1. EN assembly, company, society; a musical scale, MW, 833

1. LV asambleja, kompānija, sabiedrība; skaņurinda

mūzika

1. EN Melas as a system and as it is followed today was streamlined by the 17th century musicologist, Venkatamakhi. The entire Carnatic music today is based on this system. ALP, 198

1. LV Melu kā (rāgu klasifikācijas) sistēmu, kurai mūsdienās seko, radīja un attīstīja 17. gadsimta muzikologs Venkatamakhi. Visa Dienvidindijas mūzika šobrīd balstās uz šo sistēmu.

2. EN Mela (melakarta) means a parent scale of notes possessing a definite melodic character, with each note bearing a particular rela­tionship to a tonic note and retaining that charac­teristic in ascent and de­scent. A full complement of seven notes are used in both the ascending and descending scales. There are seventy-two melakartas emerging from the twelve notes of a full scale. This then becomes the basis from which a raga is derived. The character of a mela is so clear that the shortest section of its as­cending or descending notes reveals the identity of the mela to the listener. Its Hindustani equivalent is the THAAT. The melas are seventy-two in number and the thaats are ten in number. MEN, 119

2. LV Mela (melakarta) ir nošu pamata skaņurinda, kam ir noteikts melodisks raksturs un kur katrai notij ir noteiktas attiecības (intervāls) ar toniku, kuru nots saglabā augšupejošā un lejupejošā nošu secībā. Pilns septiņu nošu komplekts tiek izmantots gan augšupejošā, gan lejupejošā skaņurindā. Divpadsmit pilnas skaņu rindas notis veido septiņdesmit divas melakartas . Tās kļūst par pamatu, no kura rodas rāgas . Katras melas raksturs ir tik izteiksmīgs, ka pat neliels tās fragments atklāj klausītājam melas identitāti. Ziemeļindijā melas ekvivalents ir thāts . Melas ir septiņdesmit divas, bet thāti ir desmit.

SK: मेरुदण्ड – merudaṇḍa – merudaNDa

EN: merudanda

LV: mērudanda

1. EN The human spinal column HYP, 695GOY, 108

1. LV cilvēka muugurkauls

SK: मिताहार – mitāhāra – mitAhAra

EN: mitahara

LV: mitāhāra

1. EN moderate food, scanty diet MW

1. EN Balanced, moderate diet GOY, 109

2. EN One of the chief disciplines in hatha yoga GOY, 109

2. LV mērens ēdiens, pieticīga diēta, balansēta, līdzsvarota diēta

3. LV viena no galvenajām hatha jogas disciplīnām

SK: मोक्ष – mokṣa – mokSa

EN: mokhsa

LV: mokša

1. EN emancipation, liberation, release from MWGOY, 109

1. EN Liberation from the cycles of birth and death and the illusion of maya HYP, 695GOY, 109

2. EN State of existence GOY, 109

2. LV emancipācija, atbrīvošanās, atbrīvošana no

3. LV atbrīvošanās no dzimšanas un nāves cikliem un maijas ilūzijas

3. LV eksistences stāvoklis

Mokša (mokSa, mokṣa, मोक्ष) ir atbrīve, atbrīvošanās, atbrīvošanās no pasaulīgās eksistences vai piespiedu pārdzimšanas (skat. John Bowker, The Oxford Dictionary of World Religions, Oxford University Press, p. 650). Jēdziens ir aktuāls gan hinduismā, gan budismā, gan džainismā, gan sikhismā un arī jogā ārpus konkrētas reliģiskas piesaistes. Saistītie termini mukti, vimokša, vimukti. Mokša attiecas uz brīvibu no samsāras jeb cikliskās eksistences. vienlaikus tā ir arī atbrīvošanās no nezināšanas un pašrealizācija (skat. Classical Hindu Thought: An Introduction by Arvind Sharma, Ray Bharati, Oxford University Press, 2000, 113., 187.lpp un Non-Buddhist Indian Philosophy by Nalini Bhushan in "The Oxford Handbook of World Philosophy", 2011, edited by William Edelglass and Jay L. Garfield). Krija jogas meistars Hariharānanda Giri to raksturo kā dzīves augstākā labuma (summum bonum) sasniegšanu, augstākā dzīves mērķa piepildījumu, brīvības iegūšanu no dzīves un nāves piesaistnes tiklab uz Zemes kā uz citām planētām (skat. Kriya Yoga: The Scientific Process of Soul-culture by Paramahamsa Hariharānanda, Vienna 1977, Delhi 2008, 16., 19.lpp). Paramahamsa Hariharānanda norāda, ka radīt ilgas pēc mokšas, tas ir guru uzdevums, un ka saknes guru atbildība par mācekli sniedzas līdz pat mokšas jeb atbrīves sasniegšanai. Savukārt Triloki Naths norāda, ka mokša ir viena no Purušarthām, četriem leģitīmajiem cilvēka dzīves mērķiem, kuri ietver: 1) patiesu pienākumu - Dharma, 2) pašrealizāciju - Mokša, 3) likumīgā un taisnīgā veidā iegūtu materiālo labklājību - Artha un 4) taisnīgā un godīgā veidā iegūtu vēlmju apmierināšanu - Kāma. Pie tam Mokša ir augstākā no Purušarthām. Viņš norāda, ka cilvēkam vienmēr jātiecas pēc abu augstāko dzīves mērķu Dharmas un Mokšas sasniegšanas, jo dzīve paiet ātri, un cilvēkam ir dots prāts, lai saprastu, ka tai tomēr vajadzētu ietvert kaut ko vairāk kā tikai to vajadzību apmierināšanu, kas mums kopīgas ar dzīvniekiem. Līdz ar to materiālo labumu iegūšana, kas mums sniedz materiālo komfortu - Artha un vēlmju apmierināšana - Kāma ir jāuztver kā dabiski pakārtoti mērķi. Triloki Naths arī norāda, ka Mokša tiek sasniegta tieši caur atbrīvi no vēlmēm (skat. Kriya Yoga Unlocked: The Missing Manual for Everyone by Triloki Nath, 276., 277., 430.lpp) (DzK) Brīvība no materiālas dzīves koncepcijas; mūžīga kalpošana Dievam kā sava īstā būtība. Sanskrita termins ir mokša vai mukti. Vēdu kultūrā cilvēki iziet četras vērtību attīstības stadijas: dharmu jeb reliģiju, arthu jeb ekonomisku attīstību, kāmu jeb jutekļu apmierināšanu un mokšu jeb dvēseles atbrīvošanu no dzimšanas un nāves. Čaitanja Mahāprabhu ir teicis, ka ir vēl piektā, beidzamā stadija – Dieva mīlestība jeb prēma. "Tu nekad neesi apskaudis Mani, tāpēc Es tev mācīšu visnoslēpumainākās zināšanas un izpratni, kuras apguvis tu atbrīvosies no materiālās esamības ciešanām." (9.1.) 5.28., 13.35., 17.25. (KŠ) Svami Šivanandas mācībā MOKŠA tiek skaidrots kā atbrīvošana, atsvabināšana, pestīšana; šis termins jo īpaši tiek lietots attiecībā uz atbrīvošanos no piesaistes karmai un dzimšanas un nāves ratam (atsauces 1., 3.) MOKŠA, arī dēvēta: VIMOKŠA, VIMUKTI un MUKTI, ir termins, ko lieto hinduismā, budismā, džainismā un sikhismā dažādām emancipācijas, apgaismības, atbrīvošanas un atsvabināšanās formām. To attiecina uz brīvību no SAMSĀRAS, nāves un atdzimšanas cikla, kā arī uz brīvību no neziņas, kas izpaužas pašrealizācijā, pašaktualizācijā un pašizziņā. Hinduismā MOKŠA ir centrālais jēdziens un vissvarīgākais mērķis, kas sasniedzams ar trīs citu palīdzību. Tie ir: DHARMA, ARTHA un KAMA. Šie četri jēdzieni kopā tiek dēvēti par: PURUŠĀRTHAS. (SS)

SK: मोक्ष – mokṣa – mokSa

EN: moksha

LV: mokša

1. EN emancipation, release from worldly existence or transmigration MW, 835

1. LV atbrīve, atbrīvošanās no pasaulīgās eksistences jeb transmigrācija

ājurvēda

1. EN death, final, eternal happiness AMK, 1/5/7/1/1

1. LV nāve, nobeigums, mūžīgā laime

2. EN an absolute detachment of all contacts by virtue of the absence of rajas, tamas in the mind and anihilation of effects of potent past action CRK, C.S.Sa.1/142

2. LV pilnīga atsvešināšanās no visiem prāta kontaktiem, kaislībām un kūtruma, pagātnes seku izgaišana

SK: मृदंग – mṛdaṃga – mRdaMga

EN: mridanga, mridangam

LV: mridanga

1. EN ‘going about while being beaten’, a kind of drum MW, 830

1. LV staigā apkārt, kamēr to sit', bungu veids

mūzika

1. EN Mridangam is the classi­cal two-faced drum used as percussion in Carnatic music, and played horizontally with the two hands by laying it on the lap. Mridangam literally means made of clay. It is made out of a scooped out single block of wood, usual­ly a neem tree or jack or coconut. The two skin tympani on the two sides are dampened by a smooth paste of rice and water on the left side and a black dampener made of iron dust and rice on the right. In the hands of a good player, the mridangam could sound like a human voice, rich and tempered, and has a calling intonation which in temple and kacheri, is very evocative. MEN, 122

1. LV Mridanga ir divpusējas bungas, ko izmanto Dienvidindijas klasiskajā mūzikā, tās spēlē ar abām rokām, turot bungas klēpī horizontāli. Burtiski mridanga nozīmē - 'izgatavots no māla'. Taču bungas izgatavotas no koka bluķa, parasti no nīma, džekkoka vai kokosriekstu koka. Divpusēja timpāna abu pušu ādas dempferēti (daļēji pārklāti) ar smalko rīsu pūdera pastu ar ūdeni kreisajā pusē un ar melnu dzelzs un rīsu pūderi labajā pusē. Laba mūziķa rokās mridanga var skanēt līdzīgi cilvēka balsij - ļoti izteiksmīga, bagāta un cēla, atsaucot atmiņā templī dzirdamās skaņas.

SK: मृदु – mṛdu – mRdu

EN: mridu

LV: mridu

1. EN soft, delicate, tender, mild MW, 830

1. LV mīksts, delikāts, maigs

ājurvēda

1. EN soft AMK, 3/1/78/1/5

1. LV mīksts

2. EN softness SAT, SAT-A.150

2. LV mīkstums

3. EN softness CRK, C.S.Sa.6/10

3. LV mīkstums

4. EN softness is opposite to sharpness. here it means mild SRT, S.Su.46/518

4. LV mīkstums ir pretējs cietībai, tas ir maigs

5. EN it is characterised by poor resistance on touch, such as when pressed over a cotton ball. it provides softness and laxity to the body AST, Ah.Su1/18. pg.43

5. LV Pieskaroties tā rada vates sajūtu, ķermenī tā rada mīkstumu un plūstamību.

SK: मृत्युञ्जय – mṛtyuñjaya – mRtyuJjaya

EN: mrityunjaya

LV: mritjuņdžaja

1. EN 'Conqueror of death', epithet of Shiva GOY, 109

1. LV 'Nāves uzvarētājs', Šivas epitets

SK: मूढ – mūḍha – mUDha

EN: mudha

LV: mūdha

1. EN stupefied, bewildered, perplexed, confused, uncertain or at a loss about MWGOY, 110

1. EN Foolish, dull, stupid GOY, 110

2. EN A forgetful state of mind GOY, 110

2. EN Dull state of mind HYP, 695

3. EN Lowest of the five states of the mind, state of ignorance or forgetfulness of one's real nature in which tamas predominates and the mind is in such a dull state that at times thinking also ceases to manifest GOY, 110

3. EN First of the five bhumikas HYP, 695

4. EN Preliminary stage of evolution of the mind HYP, 695

4. LV apdullināts, apmulsis, apjucis, nenoteikts, šaubīgs, neizpratnē, neskaidrībā par…

5. LV muļķīgs, truls, stulbs

5. LV aizmāršīgs prāta stāvoklis

6. LV neskaidrs prāta stāvoklis

6. LV Zemākais no pieciem prāta stāvokļiem, neziņas vai aizmiršanas stāvoklis par reālo dabu, kurā dominē tamas un prāts ir tādā blāvā stāvoklī, ka brīžiem arī domāšana pārstāj izpausties, pirmā no piecām bhūmikām

7. LV prāta attīstības sākotnējā stadija

SK: मुदिता – muditā – muditA

EN: mudita

LV: mudita

1. EN delighted, joyful, glad, rejoicing in MWGOY, 110

1. LV sajūsmināts, dzīvespriecīgs, laimīgs, priecājoties par…

2. EN joy, gladness, complacency, sympathy in joy MW

2. LV prieks, laime, apmierinātība, simpātijas priekā

3. EN a kind of sexual embrace MW

3. LV seksuāla apskāviena veids

SK: मुद्रा – mudrā – mudrA

EN: mudra

LV: mudra

1. EN Literally means 'gesture' HYP, 695GOY, 110

1. EN physical, mental and psychic attitude which expresses and channels cosmic energy, (therefore technically bandhas are also a type of mudra) GOY, 110HYP, 695

2. EN psycho-physiological posture, movement or attitude GOY, 110

2. EN a movement or position made or taken by the fingers or limbs in meditation as a result of the circulation of kundalini shakti or positions or intertwinings of the fingers (24 in number, commonly practised in religious worship, and supposed to possess an occult meaning and magical efficacy) GOY, 110MW

3. EN a seal or any instrument used for sealing or stamping, a seal-ring, signet-ring, any ring GOY, 110MW

3. EN also means 'parched or fried grain' as used in Tantrik ceremonial which is one of the five makara of tantra GOY, 110HYP, 695MW

4. EN a sealing posture GOY, 110

4. EN the stamp or impression made by a seal, any stamp or print or mark or impression MW

5. EN type for printing or instrument for lithographing MW

5. EN a stamped coin, piece of money, rupee, cash, medal MW

6. EN an image, sign, badge, token (esp. a token or mark of divine attributes impressed upon the body) MW

6. EN authorization, a pass, passport (as given by a seal) MW

7. EN a lock, stopper, bung MW

7. EN the natural expression of things by words, calling things by their right names MW

8. EN a mystery MW

8. LV burtiski nozīmē “žests”

9. LV fiziskā, garīgā un psihiskā attieksme, kas izsaka un virza kosmisko enerģiju (tāpēc tehniski bandhas arī ir mudras veids)

9. LV psihofizioloģiska poza, kustība vai attieksme

10. LV kustība vai pozīcija, ko meditācijas laikā veic vai pieņem pirksti vai ekstremitātes kundalini shakti aprites rezultātā vai pirkstu pozīcijas vai savstarpēji stāvokļi (skaitā 24, ko parasti praktizē reliģiskā pielūgšanā un kam, domājams, ir okulta nozīme un maģiska efektivitāte)

10. LV zīmogs vai jebkurš cits instruments, ko izmanto zīmoga iespiešanai vai apzīmogošanai, zīmoggredzens, gredzens ar zīmi, jebkurš gredzens

11. LV nozīmē arī “izlobītus vai ceptus graudus”, ko lieto tantriskajā ceremonijā, kas ir viena no piecām tantru makārām

11. LV noslēdzoša poza

12. LV zīmogs vai nospiedums, ko izveidojis zīmogs, jebkurš zīmognospiedums vai izdruka, zīme vai iespiedums

12. LV burti vai salikums drukai vai instruments litogrāfijai

13. LV spiesta monēta, naudas gabals, rūpija, nauda, medaļa

13. LV attēls, zīme, nozīmīte, žetons (jo īpaši dievišķo īpašību marķieris vai zīme, kas uzspiesta ķermenim)

14. LV atļauja, tiesību apliecinājums, pase (ko piešķir ar zīmogu)

14. LV slēdzene, aizbāznis, tapa

15. LV lietu dabiskā izpausme ar vārdiem, saucot lietas īstajos vārdos

15. LV mistērija

SK: मुक्ति – mukti – mukti

EN: mukti

LV: mukti

1. EN setting or becoming free, release, liberation, deliverance from MWGOY, 110-111HYP, 695

1. EN Liberation, final absolution of the consciousness from the chain of birth and death and from the illusion of maya HYP, 695GOY, 110-111

2. EN According to Vedanta, liberation is due to right knowledge, or intuition of truth (tattwa jnana) GOY, 110-111

2. LV kļūt brīvam, atbrīvošana, atbrīvošanās, atbrīvošana no…

3. LV atbrīvošanās, galīgā apziņas atbrīvošana no dzimšanas un nāves ķēdes un maijas ilūzijas

3. LV saskaņā ar Vedantu, atbrīvošanās notiek pareizu zināšanu vai patiesības izpratnes (tattva džņāna) dēļ

SK: मूल – mūla – mUla

EN: mula

LV: mūla

1. EN "firmly fixed" , a root (of any plant or tree; but also fig. the foot or lowest part or bottom of anything) MW

1. EN root, basis GOY, 111HYP, 695

2. LV "stingri fiksēts", sakne (jebkuram augam vai kokam, bet arī zemākā daļa vai apakša jebkam)

2. LV sakne, pamats

SK: मूलबन्ध – mūlabandha – mUlabandha

EN: mulabandha

LV: mūlabandha

joga

1. EN contraction of the perineum in the male and the cervix in the female body. HYP, 695GOY, 111

1. EN perineal lock GOY, 111

2. EN technique for locating and awakening mooladhara chakra GOY, 111

2. EN used to release Brahma granthi GOY, 111

3. LV starpenes savilkšanas vingrinājums vīriešiem un cervix sievietēm, starpenes slēgšana

3. LV tehnika mūlādhāra čakras lokalizācijai un modināšanai

4. LV izmanto, lai atbrīvotu Brahma granthi

SK: मूलाधारचक्र – mūlādhāracakra – mUlAdhAracakra

EN: muladharachakra

LV: mūlādhāračakra

joga

1. EN The basic psychic and pranic centre in the human body situated in the perineum in men and the cervix in women and also connected to the coccygeal plexus, it is the seat of kundalini (the primal evolutionary energy in human beings) GOY, 111HYP, 695SWY, 221

1. LV cilvēka ķermeņa psihiskais un enerģētiskais centrs, kas ir Kundalinī (cilvēka primārās evolūcijas enerģijas) mītne un kas atrodas starpenē vīriešiem un cervix sievietēm, kā arī ir savienots ar coccygeal pinumu

SK: मूलाज्ञान – mūlājñāna – mUlAjJAna

EN: mulajnana

LV: mūlādžņāna

joga

1. EN Primal beginningless ignorance which contains all potentialities GOY, 111

1. LV sākotnējā bezgalīgā neziņa, kas satur visas iespējas

SK: मूर्च्छा – mūrcchā – mUrcchA

EN: murccha

LV: mūrčha

1. EN Literally 'fainting' or 'swooning' GOY, 112

1. EN Spiritual ignorance or delusion GOY, 112

2. LV burtiski "ģībonis", "ģībšana", "noģībt"

2. LV garīga neziņa vai maldi

SK: मूर्छन – mūrchana – mUrchana

EN: murchana

LV: mūrčana

1. EN (in music) modulation, melody, a regulated rise or fall of sounds through the Grāma or musical scale MW, 823

1. LV modulācija, melodija, skaņu rindas transpozīcija

mūzika

1. EN A Moorchana or a scale is the basic grouping of notes for a Raga. It indicates the notes taken by a Raga, from the 12 Swarasthanas. Each Raga has its own scale formed of either 4, 5, 6 or 7 notes. ALP, 197

1. LV Mūrčana jeb skaņurinda nosaka pamata toņu sastāvu rāgai. Tā parāda, kādas tieši skaņurindas pakāpes no 12 iespējamām svarasthanām ietilpst rāgā . Katrai rāgai ir sava skaņurinda, kuru veido 4, 5, 6 vai 7 (vai vairāk) toņu.

2. EN Swara murchchana is the term describing the scales derived from the Sa grama, the Ga grama and the Ma grama, with each scale emerging from the Sa, Ga and Ma as tonic notes. MEN, 155

2. LV Svara mūrčana ir termins, kas apraksta skaņurindas, kuras iegūtas no Sa grāmas, Ga grāmas un Ma grāmas, katra skaņurinda rodas, ņemot Sa, Ga un Ma par toniku. (Mūrčanu_ lieto arī, lai apzīmētu transpozīciju.)

SK: मूर्तद्रव्यपरमाणु – mūrtadravyaparamāṇu – mUrtadravyaparamANu

EN: murtadravyaparamanu

LV: mūrtadravjaparamānu

1. EN an infinitesimal particle or atom MW, 588

1. LV bezgalīgi sīka daļiņa jeb atoms

ājurvēda

1. EN substances having form SAT, SAT-A.178

1. LV vielas ar formu

SK: मूर्ति – mūrti – mUrti

EN: murti

LV: mūrti

1. EN any solid body or material form MWGOY, 112

1. EN Form, shape, figure, statue, person GOY, 112

2. EN Symbol GOY, 112

2. EN Idol GOY, 112

3. LV jebkurš ciets ķermenis vai materiāla forma

3. LV forma, figūra, statuja, persona

4. LV simbols

4. LV elks