SK: प – pa – pa EN: PA, Pa LV: Pa 1. EN (in music for pañcama) the fifth note of the gamut MW, 573 1. LV (mūzikā) piektais gammas tonis mūzika |
SK: पाचकपित्त – pācakapitta – pAcakapitta EN: pacakapitta LV: pāčakapitta 1. EN cooking, roasting, digestive, causing digestion MW, 614 1. LV ēdiena gatavošana, cepšana, rada gremošanu ājurvēda 1. EN one of the five subtypes of pitta that is situated in between the āmāśaya and pakvāśaya which divides the food into sāra (nutritive) and kitta (waste) portions and also supports other subtypes of pitta SAT, SAT-B.402 1. LV Viens no 5 pittas paveidiem, mīt starp kuņģi un resnajām zarnām (āmāšaja un pakvāšaja), sadala uzturu barojošajā (sāra) un atkritumu (kitta) daļās, balsta citus pittas paveidus. 2. EN Pachaka Pitta : It is located between large intestine and stomach (between Amashaya and pakvashaya) It is composed of all the five basic elements (Panchamaha Bhuta), it is predominant with fire element and devoid of water element. It is called by the term Anala- fire because of its function of Paka – digestion and transformation of food materials. It cooks the food, divides it into essence and waste, It bestows grace and influence on other types of Pitta. Hence, among all the types of Pitta, Pachaka pitta is the dominant one. AST, AH. SU 12/10-11 (Pg 311; Edition: 3RD) t.Sreekumar 2. LV Tā mīt starp kuņģi un resnajām zarnām (āmāšaja un pakvāšaja), sastāv no visiem pieciem pamatelementiem, bet dominē uguns elements, ūdens elements iztrūkst. To dēvē arī par uguni (anala), jo nodrošina gremošanu (paka) un barības pārveidi. Tā gremo barību, sadalot to derīgajā un atkritumu daļā, tā dod pilnību un ietekmē pārējos pittas veidus, tādēļ tā ir dominējošā. |
SK: पाचन – pācana – pAcana EN: pacana LV: pāčana 1. EN causing to cook or boil MW, 614 1. LV sagatavo ēdienu, liek vārīties ājurvēda 1. EN enhancing digestion, SAT, 1. LV process by which the undigested food, doṣa etc are digested 2. EN gremošanu stimulējošs process, palīdz sagremot liekās došas u.c. CRK, 2. LV SAT.I.47 |
SK: पाद – pāda – pAda EN: pada LV: pāda 1. EN a verse or line, the chapter of a book (orig. only of a book or section of a book consisting of 4 parts) MW, 617 1. LV dzejolis vai rindkopa, grāmatas nodaļa (oriģināli tikai grāmata vai sadaļa, kas sastāv no 4 daļām) mūzika 1. EN Padam or pada is a poetic composition with verses of lyrics. Each verse is scored to music and sung in elaboration of one raga or a series of ragas as in raga malikas. Padams can be both sung or danced. MEN, 137 1. LV Pāda ir poētiska kompozīcija ar dziesmu tekstiem. Katrs pants ir savienots ar mūziku un tiek dziedāts, attīstot vienu vai vairākas rāgas, kā rāgamālā. Pādas var gan dziedāt, gan dejot. |
SK: पाद – pāda – pAda EN: pada LV: pāda 1. EN a verse or line MW, 583 1. LV dzeja vai tās rinda mūzika |
SK: पदार्थ – padārtha – padArtha EN: padartha LV: padārtha 1. EN the meaning of a word MW, 583 1. LV vārda nozīme ājurvēda 1. EN knowable objects SAT, SAT-A.115 1. LV izzināms objekts 2. EN they are innumerable and countless ** CRK, C.S.U.65/6 2. LV tie ir neskaitāmi (**) |
SK: पक्ष – pakṣa – pakSa EN: paksha LV: pakša ājurvēda 1. EN to take part or side AMK, 1/4/12/1/2 1. LV ņemt dalību 2. EN party of discussion SAT, SAT-A.295 2. LV viena no pusēm, kas piedalās diskusijā |
SK: पक्षवाद्य – pakṣavādya – pakSavAdya EN: pakhawaj, pakhavaj LV: paksavādja, musd. pakhavādža 1. EN pakṣa: the flank or side or the half of anything; + vādya: musical instrument MW, 573, 940 1. LV paksa: jebkā sāns, puse vai flangs; + vādya: mūzikas instruments mūzika 1. EN The Pakhawaj is used primarily for the Dhrupad style. It is a single piece instrument. It means ‘pure sound—pakka awaj’. It is now losing its earlier popularity. Its sound is deep, heavy and loud. ALP, 165 1. LV Pakhavādžu izmanto galvenokārt dhrupādas stilā. Tas ir instruments no viena (koka) gabala. Pakhavādža nozīmē 'tīra skaņa - pakka avādž'. Mūsdienās pakhavādža zaudē savu agrāko popularitāti. Tās skaņa ir dziļa, spēcīga un skaļa. 2. EN Pakhawaj is a cylindrical two-faced drum which accompanies been and dhrupad performances. MEN, 137 2. LV Pakhavādža ir cilindriskas divpusējas bungas, kas akompanē vīnas un dhrupādas priekšnesumus. |
SK: पक्वाशयसमुत्थरोग – pakvāśayasamuttharoga – pakvAzayasamuttharoga EN: pakvashayasamuttharoga LV: pakvāšajasamuttharoga 1. EN large intestine MW, 572 1. LV slimības, kas saistītas ar resnajām zarnām ājurvēda 1. EN fully matured, digested AMK, 3/1/96/2/1 1. LV ar labu gremošanu saistītais 2. EN diseases from large intestine SAT, SAT-C30 2. LV kaites, kas rodas resno zarnu dēļ 3. EN diseases produced from large intestine SRT, susrutha sutram 24/7-8/176 3. LV slimības, kas rodas no resnajām zarnām |
SK: पालवि /पादलयविन्यास – PāLaVi/pādalayavinyāsa – pAlavi/pAdalayavinyAsa EN: pallavi LV: pālavi 1. EN PĀ+LA+VI; pāda + laya + vinyāsa pāda: a verse or line; laya: (in music) time; vinyāsa: putting together, connecting, composition MW, 583, 897,972 1. LV pā+la+vi; pāda: dzeja vai tās rinda; laja: metrs, mūzikas laiks; vinjāsa: salikšana kopā, savienošana, kompozīcija; dzeja un metrs salikts kompozīcijā mūzika 1. EN Pallavi is the opening section of a composition like Kriti, Padam etc. The Graha Swara or the opening note of the Pallavi is the Vadi of the composition which is an Amsa Swara. The starting point of the Pallavi on the Tala is called the Tala Graha. Pallavis are generally short. Pallavi also means the third section of the movement of a Raga in the Ragam-Tanam-Pallavi rendition. Pallavi is interpreted as Pa for Pada, La for Laya and Vi for Vinyasa, which means words, rhythm and assembling them in various ways. Pallavi is a short lyrical composition wherein the lyric plays a secondary role. The music and rhythm predominate. The lyric of a Pallavi is precomposed or improvised on the spot. It is a highly developed art form which provides great scope for a musician’s mastery and creativity. Pallavi introduces a Tala, a rhythmic metre. Normally Pallavis are set to complex Talas, preferably in slow pace allowing scope for acceleration of speeds. The basic structure of the Pallavi is called the Aus which is formed of Purvanga, Arudi and Uttaranga. ALP, 214, 218 1. LV Pālavi ir skaņdarba, piemēram, kriti, padam u. c. sākuma sadaļa. Pālavi graha svara jeb sākuma nots ir skaņdarba vādi, kas ir arī amsa svara . Pālavi sākumpunkts tāla kontekstā tiek saukts par tāla graha. Pālavi parasti ir īss skaņdarbs. Pālavi nozīmē rāgas izpildījuma trešo daļu ragam-tanam-pallavi formā. Pālavi tiek interpretēts kā Pa no pāda, la no -laja un vi no vinjasa, kas nozīmē vārdu un ritmu apvienošanu dažādos veidos. Pālavi ir īss lirisks skaņdarbs, kurā tekstam ir sekundāra loma. Mūzikai un ritmam ir noteicošā loma. Pālavi teksti tiek iepriekš sacerēti vai improvizēti uz vietas. Tā ir ļoti attīstīta mākslas forma, kas sniedz lielisku iespēju mūziķa meistarībai un radošumam. Pālavi sāk attīstību ritmiskajā ciklā tāla . Parasti pālavi tiek veidoti sarežģītās tālās, vēlams lēnā tempā, dodot iespēju vairākiem tempa paātrinājumiem. Pālavi pamatstruktūru sauc par aus, kuru veido pūrvānga, arudi un utarānga . 2. EN Pallavi in Carnatic music is the basic first movement. In the Hindustani system it is called the STHAYI. MEN, 137 2. LV Pālavi ir Dienvidindijas klasiskās formas pirmā pamatdaļa. Ziemeļindijas mūzikas sistēmā to sauc par sthaji. |
SK: पाञ्चभौतिक – pāñcabhautika – pAJcabhautika EN: pancabhautika LV: pāņčabhautika ājurvēda 1. EN the five elements which include ether, water, air, fire, earth. their attributes are sound, taste, touch, vision and smell respectively CRK, C.S.Sa.1/27 1. LV Pieci elementi, kas ietver telu (ēteri), ūdeni, gaisu, uguni un zemi. To atbilstošās īpašības ir skaņa, garša, tauste, redze un smarža. |
SK: पञ्चकर्मन् – pañcakarman – paJcakarman EN: pancakarman LV: paņčakarmans, pančakarma ājurvēda 1. EN five internal bio cleansing therapies like emesis, purgation, decotion enema, unctious enema and errhine therapy SAT, SAT.I.77 1. LV piecas iekšķīgās bioloģiskās attīrīšanas terapijas metodes, piemēram, inducēta vemšana, caureja, novārījumu klizma, eļļas klizma un deguna attīrīšana 2. EN five therapies like emesis, purgation, enema, head evacuation and snuff CRK, cha. siddhi 2/10, p-597 2. LV piecas procedūras - inducēta vemšana, caureja, klizma, galvas attīrīšana un deguna attīrīšana 3. EN elimination therapy is that to expul the pollutants out of the body, 5 types namely decoction enema, emesis, purgation, errhines, blood letting AST, ah. sutra 14/5,p-329 3. LV piecas procedūras sārņu izvadīšanai no organisma - novārījuma klizma, inducēta vemšana, caureja, deguna attīrīšana inducējot šķaudīšanu, šņaukšanu, un asins nolaišana |
SK: पञ्चम – pañcama – paJcama EN: panchama LV: paņčama 1. EN the fifth, (in music) the 5th note of the gamut MW, 578 1. LV piektais; piektais tonis gammā mūzika 1. EN Panchama is the fifth note of the scale. It is an ACHALA SWARA and in any given scale does not have a sharp or flat variation. It is a note that traditionally is believed to be the sound of the Indian koel. MEN, 138 1. LV Pančama ir skaņurindas piektā pakāpe. Tā ir ačala svara, un nevienā dotajā skaņurindā tai nav diēzu vai bemolu. Tradicionāli uzskata, ka šī nots skan kā Indijas dzeguzes balss. |
SK: पञ्चमहाभूत – pañcamahābhūta – paJcamahAbhUta EN: pancamahabhuta LV: paņčamahābhūta ājurvēda 1. EN the five elements which include ether, water, air, fire, earth. their attributes are sound, taste, touch, vision and smell respectively CRK, C.S.Sa.1/27 1. LV Pieci elementi, kas ietver telu (ēteri), ūdeni, gaisu, uguni un zemi. To atbilstošās īpašības ir skaņa, garša, tauste, redze un smarža |
SK: पञ्चपञ्चक – pañcapañcaka – paJcapaJcaka EN: pancapancaka LV: paņčapaņčaka ājurvēda 1. EN sensory system including five sense faculties, five material constituents correspoding to the sense faculties, five sense organs, five sense objects and five sense perceptions. these have been explained in relation to sense faculties. CRK, C.S.Su.8/3 1. LV Jušanas sistēma, kas ietver piecas jušanas spējas, piecus tām atbilstošos materiālos komponentus, piecus jušanas orgānus, piecus sajūtu objektus un piecas sajūtu uztveres. Tās tiek skaidrotas saistībā ar jušanas spējām. |
SK: पञ्चावयववाक्य – pañcāvayavavākya – paJcAvayavavAkya EN: pancavayavavakya LV: paņčāvajavavākja ājurvēda 1. EN five steps to derive a conclusion through inference SAT, SAT-A.298 1. LV pieci soļi, lai caur interpretāciju nonāktu līdz secinājumam |
SK: पञ्चेन्द्रियग्रहणत्व – pañcendriyagrahaṇatva – paJcendriyagrahaNatva EN: pancendriyagrahanatva LV: paņčēndrijagrahanatva ājurvēda 1. EN perception CTS, dravyaguna-vijnana.vol.1 by prof.D.S.Lucas 1. LV uztvere |
SK: पञ्चीकरण – pañcīkaraṇa – paJcIkaraNa EN: pancikarana LV: paņčīkarana ājurvēda 1. EN quintiplication or five folding CTS, panca dasi ** 1. LV kvintiplikācija vai pieckāršošana |
SK: पण्डित – paṇḍita – paNDita EN: pandit, (ustad) LV: pandita 1. EN learned, wise, shrewd, clever, skilful in MW, 580 1. LV zinošs, gudrs, izveicīgs, prasmīgs mūzika 1. EN The great masters of music are known as Ustads if they come from a Muslim tradition and Pandit if they have a Hindu background. ALP, 174 1. LV Lielos mūzikas meistarus sauc par ustadiem, ja tiem ir musulmaņu cilme, un panditiem, ja viņi nāk no hinduistu vides. |
SK: पान – pāna – pAna EN: pana LV: pāna 1. EN drinking MW, 613 1. LV dzeršana ājurvēda 1. EN drinks comprising of all liquids including linctus CRK, ca.su.27/1.chakrapani commendary,volume1,p.490 1. LV dzērienu grupa ietver visus šķidrumus, ieskaitot klepus sīrupu 2. EN drinks-water etc SRT, su.su.46.p.555 2. LV dzērieni - ūdens u.c. |
SK: परामर्श – parāmarśa – parAmarza EN: paramarsha LV: parāmarša 1. EN remembrance, recollection, inference, drawing conclusion from analogue or experience MW, 590 1. LV piemiņa, atcerēšanās, interpretācija, secināšana pēc analoga vai pieredzes ājurvēda 1. EN inference based on analogy SAT, SAT-A 294 1. LV no analoģijas izrietoša interpretācija |
SK: परम्परा – paramparā – paramparA EN: parampara LV: parampara 1. EN one following the other, proceeding from one to another (as from father to son), successive, repeated MW, 587 1. LV viens seko otram, nodošana no viena otram (kā no tēva dēlam), secīgs, atkārtots mūzika 1. EN In order to leam, the aspiring musician went to a Guru or preceptor who was more than merely a teacher in the ordinary sense. For, he served as a guide in the aquisition of technique as well as in the inner development of the personality of the Shishya or the disciple. This tradition of handing down knowledge by personal intimate contact is known as the Guru Shishya Parampara. ALP, 172 1. LV Lai mācītos, centīgs mūziķis gāja pie guru jeb skolotāja, kurš bija kaut kas vairāk nekā tikai skolotājs parastajā nozīmē. Viņš bija padomdevējs gan tehnikas apguvē, gan šišjas jeb mācekļa personības iekšējā attīstībā. Šī tradīcija nodot zināšanas, izmantojot ciešus personiskos kontaktus, ir pazīstama kā guru šišja parampara. |
SK: परार्थानुमान – parārthānumāna – parArthAnumAna EN: pararthanumana LV: parārthānumāna ājurvēda 1. EN inference obtained for other SAT, SAT-A.292 1. LV citam gūta interpretācija 2. EN demonstrative inference CTS, T.S40 2. LV demonstratīva interpretācija |
SK: परस्परानुप्रवेश – parasparānupraveśa – parasparAnupraveza EN: parasparanupravesha LV: parasparānupravēša EN NO TRANSLATION FROM ANY SOURCE** MW, ājurvēda 1. EN NO TRANSLATION FROM ANY SOURCE** AMK, 1. EN NO TRANSLATION FROM ANY SOURCE** SAT, 2. EN NO TRANSLATION FROM ANY SOURCE** CRK, 2. EN NO TRANSLATION FROM ANY SOURCE** SRT, 3. EN NO TRANSLATION FROM ANY SOURCE** AST, |
SK: परत्व – paratva – paratva EN: paratva LV: paratva 1. EN distance, posteriority MW, 586 1. LV attālums, ājurvēda 1. EN distant AMK, 1/10/81/3 1. LV tāls 2. EN relatively superior SAT, SAT-A.166 2. LV relatīvi augstāks 3. EN absolute CRK, C.S.Sa.5/12 3. LV absolūts 4. EN superiority CTS, T.S.27 4. LV pārākums |
SK: परिहारकाल – parihārakāla – parihArakAla EN: pariharakala LV: parihārakāla ājurvēda 1. EN period of therapeutic restriction SAT, SAT.I.173 1. LV terapeitisku ierobežojumu laiks 2. EN period of restriction CRK, cha. siddhi 1/4 2. LV ierobežojumu laiks |
SK: परीक्षा – parīkṣā – parIkSA EN: pariksha LV: parīkša 1. EN inspection, investigation, examination, trial by ordeal of various kinds MW, 605 1. LV inspekcija, izmeklēšana, pārbaude, mēģinājumu metode ājurvēda 1. EN examination SAT, SAT-A 278 1. LV izmeklēšana 2. EN examination AST, A.H.Su.1/22 2. LV izmeklēšana |
SK: परिमाण – parimāṇa – parimANa EN: parimana LV: parimāna 1. EN measuring, length, size, weight, value, duration MW, 599 1. LV mērīšana, garums, izmērs, svars, vērtība, ilgums ājurvēda 1. EN quantity/measurement SAT, SAT-A.172 1. LV kvantitāte/mērījums |
SK: परिणामवाद – pariṇāmavāda – pariNAmavAda EN: parinamavada LV: parināmavāda 1. EN the doctrine of evolution MW, 594 1. LV evolūcijas doktrīna ājurvēda 1. EN evolution, transformation, development, change AMK, 3/2/15/2/1 1. LV evolūcija, transformācija, attīstība, pārmaiņas 2. EN theory of transformation, SAT, pārveidošanās teorija, doktrīna, kas uzskata, ka visas lietas pastāvīgi pārveidojas 2. LV doctrine of transformation which states that all the substances get changes continuously 3. EN SAT-A.111 CRK, |
SK: पर्पटी – parpaṭī – parpaTI EN: parpati LV: parpatī ājurvēda 1. EN thin flakes prepared from kajjali SAT, SAT-G.21 1. LV plānas pārslas, gatavojamas no kaddžali 2. EN flake or a thin brittle and round shaped cake, e.g. mercury after grinding with sulphur etc is liquified and poured on certain leaves and pressed to make into flakes called parpati CTS, rasa sastra book by p.himasagara chandra murthy pg-177 2. LV parpatī ir metāla preparāts pārslu (tablešu) veidā, ko gatavo, piemēram, no dzīvsudraba, samīcot to ar sēru un saspiežot starp noteiktām lapām |
SK: पार्थिव – pārthiva – pArthiva EN: parthiva LV: pārthiva 1. EN earthen, earthy, earthly, being in or relating to or coming from the earth, terrestrial MW, 621 1. LV zemei piederīgs, zemains ājurvēda 1. EN earth SRT, Su.Sa.1/20 1. LV zeme 2. EN matter which is heavy, corpulent, stable and chiefly consists of olfaction; it produces heaviness, stability, consistency and growth AST, A.H.Su.9/5 2. LV viela, kas ir smaga, apaļīga, stabila, parasti ar smaržu; tā rada smagnējību, stabilitāti, konsistenci un augšanu |
SK: पश्चात्कर्मन् – paścātkarman – pazcAtkarman EN: pashcatkarman LV: paščātkarmans, paščatkarma ājurvēda 1. EN post therapy procedures which adviced after major therapeutic procedure in order to make person return to normally SAT, SAT.I.171 1. LV pēcterapijas procedūra, kas veicama pēc galvenās ārstēšanas, lai atgūtu līdzsvaru 2. EN post operative measures such as inhalation of herbal smoke, holing of liquid medicine orally SRT, su. chikitsa 40/20 p-681 2. LV pēcterapijas procedūras, piemēram, augu dūmu inhalācija vai šķidra medikamenta noturēšana/skalošana pa muti 3. EN post operative measures such as holding of liquid medicine orally, inhalation of herbal smoke, chewing betel leaf with requisite condiments. AST, ah.sutra 2/7 p- 68 3. LV Pasākumi pēc galvenās procedūras, piemēram, šķidru zāļu turēšana mutē, augu dūmu ieelpošana, beteļa lapu košļāšana ar garšvielām. |
SK: पथ्य – pathya – pathya EN: pathya LV: pathja 1. EN wholesome, suitable, fit, the auspicious path personified as a dity of happiness and welfare MW, 582 1. LV pilnvērtīgs, noderīgs, izcilais laimes un labklājības ceļš ājurvēda 1. EN wholesome dietary items, activities and behavioural regimen that are beneficial for the body channels or systems SAT, SAT-H.2 1. LV veselīgs uztura, aktivitāšu un uzvedības kopums, kas ir labvēlīgs ķermeņa kanāliem un sistēmām 2. EN pathya is that which does not deviate from the righteous path and is pleasant to mind CRK, ca.su.25/45.p.437 2. LV pathja ir tas, kas nenoved no pareizā ceļa un ir labs prātam |
SK: पथ्य – pathya – pathya EN: pathya LV: pathja 1. EN wholesome MW, 1. LV pilnvērtīgs ājurvēda 1. EN compatible to health SAT, SAT-I.5 1. LV piemērots veselības saglabāšanai 2. EN beneficial for channels CRK, ca.chi.1/3 chaukhamba 2 nd vol pg-5 2. LV labvēlīgs ķermeņa fizioloģiskajiem kanāliem |
SK: पेशी – peśī – pezI EN: peshi LV: pēšī 1. EN pound, to crush, thunder boult MW, 649 1. LV kalt, bliezt, zibens ājurvēda 1. EN a muscle, the fetus shortly after conception AMK, 2/5/37/2/1 1. LV muskulis, auglis īsi pēc ieņemšanas 2. EN muscle, SAT, muskuļi, audu veids, kas sastāv no sarauties spējīgām šūnām vai šķiedrām 2. LV type of tissue composed of contractile cells or fibers 3. EN SAT-B.434 CRK, 3. LV Pesi (muscles) are either thick or thin, big or minute, stout/thick or round/circular, (ring like) short or long, stable, hard or soft, smooth ( silky) or rough (coarse); they cover (envelop or conceal) the joints, bones, veins and ligaments, in their places naturally (appropriate to each place). 4. EN SU.SA. 5/40 (Pg97, 98; Edition: Reprint 2016) KR Srikantha Murthy AST, |
SK: फलवर्ग – phalavarga – phalavarga EN: phalavarga LV: phalavarga 1. EN fruit of trees MW, 716 1. LV koku augļi ājurvēda 1. EN fruit of any plant AMK, 2/4/15/1/1 1. LV jebkura auga auglis 2. EN group of fruits such as grapes, etc SAT, SAT-H.17 2. LV augļu paveids kā vīnogas utt. 3. EN group of fruits like grape etc CRK, ca.su26/125-265.p.510 3. LV augļu paveids kā vīnogas utt. 4. EN group of fruits include pomegranate etc SRT, su.su46.p.491 4. LV augļu paveids, piemēram, granātābols u.c. 5. EN phala varga includes the fruits which can be eaten without cooking AST, ah.su6/116-117.p.177 5. LV augļi, ko var ēst bez gatavošanas |
SK: पिच्छिल – picchila – picchila EN: picchila LV: pičhila, pičila 1. EN slimy, lubricous, slippery, smeary MW, 624 1. LV gļotains, glums, slidens, krēmīgs ājurvēda 1. EN moist AMK, 2/4/62/2/3 1. LV valgs 2. EN sliminess SAT, SAT-A.157 2. LV lipīgums 3. EN sliminess CRK, C.S.Sa.6/10 3. LV lipīgums 4. EN slimy, it is vitaliser, strengthening, union- promoting, kapha-increasing and heavy SRT, S.Su.46/517 4. LV lipīgs, dod dzīvīgumu, spēcinošs, savienojošs, smagnējs, palielina kaphu 5. EN dravyas that possess sliminess and sticky nature and produce coating in the body channels AST, A.H.Su.1/18 5. LV vielas, kas pēc dabas ir gļotainas un lipīgas, aizķepina ķermeņa kanālus |
SK: पीलुपाकवाद – pīlupākavāda – pIlupAkavAda EN: pilupakavada LV: pīlupākavāda ājurvēda 1. EN concept of molecular changes, the doctrine which explains about the transformation at molecular level SAT, SAT-A.113 1. LV molekulāro pārmaiņu koncepcija, doktrīna, kas skaidro pārmaiņas molekulārajā līmenī |
SK: पिशाचादिकृतरोग – piśācādikṛtaroga – pizAcAdikRtaroga EN: pishacadikritaroga LV: pišāčādikritaroga 1. EN a class of disease causing demons mentioned in vedas along with asuras and rakshasas; fondness of flesh. MW, 628 1. LV slimības, kas saistītas ar vēdās minētajiem dēmoniem (ašuras un rakšasas), miesaskārība ājurvēda 1. EN disease caused by evil spirits SAT, 1. LV kaites, kas rodas ļauno garu dēļ 2. EN produced by demons SRT, susruta samhita sutra pv.sharma eng.translation 24/7 p- 254 2. LV slimības, kas radušās dēmonu dēļ |
SK: पिष्टी – piṣṭī – piSTI EN: pishti LV: pištī 1. EN flour, meal, powder MW, 629 1. LV milti, maltīte, pulveris ājurvēda 1. EN thorough grinding of drugs gives rise to paste called pishti , eg, mercury and sulphur when ground along with milk and other liquid materials the result and mass is called rasa pishti CTS, rasa sastra book by p.himasagara chandra murthy,pg- 58, rasa tarangini 2/30 1. LV rasa pištī ir pasta, ko iegūst, piemēram, no dzīvsudraba un sēra, samīcot ar pienu vai citu šķidrumu |
SK: पिठरपाकवाद – piṭharapākavāda – piTharapAkavAda EN: pitharapakavada LV: pitharapākavāda ājurvēda 1. EN concept of physical changes, the doctrine which explains about the transformation at physical plane SAT, SAT-A.112 1. LV fizisko pārmaiņu koncepcija, doktrīna, kas skaidro pārmaiņas fiziskajā līmenī |
SK: पितृजरोग – pitṛjaroga – pitRjaroga EN: pitrijaroga LV: pitridžaroga 1. EN disease from father MW, 626 1. LV slimības, kas saistītas ar tēvišķo iedzimtību ājurvēda 1. EN heridetary anomalies from paternal orgin SAT, SAT_C24 1. LV iedzimtās kaites, kas pārmantotas no tēva 2. EN disease produced from father SRT, susrutha sutra 24/5/175 2. LV no tēva pārmantotās slimības |
SK: पित्त – pitta – pitta EN: pitta LV: pitta 1. EN bile, one of the 3 humours MW, 627 1. LV žults, viens no trim «šķidrumiem" ājurvēda 1. EN bile, the bilous humour, one of the three humours of the body AMK, 2/6/62/2/2 1. LV žults, viens no trim ķermeņa "šķidrumiem" 2. EN doṣa responsible for regulating body temperature and metabolic activities; SAT, _Doša_ , kas atbild par ķermeņa temperatūru un vielmaiņu; viena no trim ķermeņa _došām_, kas ir atbildīga par gremošanu un ķermeņa vielmaiņu, kurā dominē _agni mahābhūta_ Tai ir pieci paveidi: _pāčaka, āločaka, raņdžaka, bhrādžaka un sādhaka_ (**jāpārbauda) . 2. LV one of the three bodily doṣa that is responsible for digestion and metabolism in the body which is agni mahābhūta predominant. This is of five subtypes: pācaka, ālocaka, rañjaka, bhrājaka and sādhaka. 3. EN SAT-B.401 CRK, Viena no trim ķemeņa _došām pitta_ ir nedaudz taukaina, karsta (pēc iedarbības), asa (caurejoša), šķidra, skāba, kustīga (plūstoša) un kodīga; to nomierina vielas ar pretējām īpašībām 3. LV Vayu (vata) pitta and kapha are the dosas of the body. Pitta is slightly unctuous, hot (in potency), sharp (penetrating), liquid, sour (in taste), moving (flowing) and pungent in qualities; it gets mitigated by qualities and substances opposite of these. 4. EN C.S. SU. 1/57 (Pg 34; Edition: REPRINT 2013) KR Srikantha Murthy , (Pg 36; Edition: REPRINT 2013) KR Srikantha Murthy CH. SU. 1/ 60 SRT, _Pitta_ iedalāma trīs paveidos, tā uztur ķermeni ar tādām īpašībām kā _raga_ (radot nosarkšanu, apsārtumu), _pakti_ (uztura pagatavošana, gremošana), _odžas_ (odžass) (uzturvielu veidošana), _tedžass_ (redze), _medha_ (inteliģence), _usma_ (ķermeņa siltums) u.c. 4. LV Pitta divided into five divisions, supports the body by functions such as raga (imparting red colour), pakti (cooking/digestion of food), ojas (production of ojas), tejas (vision), medha (intelligence), usma (heat/body temperature) and other firelike actions 5. EN SU.SU. 15/2 (Pg 98; Edition:REPRINT 2016) KR Srikantha Murthy AST, _Vata, pitta_ un _kapha_ ir trīs ķermeņa _došas_. Perfekts _došu_ līdzsvars rada veselību, trīs _došu_ nelīdzsvars rada slimības. 5. LV Vata, Pitta and kapha are the three Doshas of the body. Perfect balance of three Doshas leads to health, imbalance in Tridosha leads to diseases. 6. EN AH. SU 1/6 (Pg 29. Edition: 3RD) t.Sreekumar CTS, |
SK: पित्तकर्मन् – pittakarman – pittakarman EN: pittakarman LV: pittakarmans, pittakarma 1. EN doing work MW, 258 1. LV darbība ājurvēda 1. EN functions of pitta responsible for functions such as prabhā, pakti, darśana etc. SAT, SAT-B.402 1. LV ** 2. EN Pitta Karma: In its normal state Pitta causes digestion and metabolism. Maintenance of body temperature, vision, Causes hunger, thirst, appetite, Maintains skin complexion, intelligence, courage, valour, and softness (suppleness) of the body. AST, AH. SU 11/2(Pg 288; Edition: 3RD) t.Sreekumar 2. LV Pittakarmans ir normāls pittas stāvoklis, kad tā rada gremošanu un vielmaiņu; uztur ķermeņa temperatūru, redzi; izraisa izsalkumu, apetīti, slāpes; saglabā ādas kvalitāti, intelektu, drosmi, varonību un ķermeņa lokanību |
SK: पृथक्त्व – pṛthaktva – pRthaktva EN: prithaktva LV: prithaktva 1. EN widely apart, separately, differently MW, 645 1. LV tālu prom, šķirti, savādāk ājurvēda 1. EN separately, singly AMK, 3/4/3/1/1 1. LV atsevišķi, patstāvīgi 2. EN separation or exclusion SAT, SAT-A.171 2. LV atšķiršana vai izslēgšana 3. EN separation (consisting of non combination of distinctness, plurality) CRK, C.S.Su.26/33 3. LV atšķiršana no daudzveidības ** |
SK: पृथिवी – pṛthivī – pRthivI EN: prithivi LV: prithivī, pritvi 1. EN the earth MW, 647 1. LV zeme ājurvēda 1. EN the earth AMK, 2/1/3/2/4 1. LV zeme 2. EN earth element SAT, SAT-A.179 2. LV zemes elements 3. EN earth AST, A.H.Su.9/1-4 3. LV zeme |
SK: पृथिवी – pṛthivī – pRthivI EN: prithivi LV: prithivī, prithvī/bhū 1. EN the earth MW, 647 1. LV zeme ājurvēda 1. EN the earth AMK, 2/1/3/2/4 1. LV zeme 2. EN earth element SAT, SAT-A.179 2. LV zemes elements 3. EN earth AST, A.H.Su.9/1-4 3. LV zeme |
SK: प्रधानकर्मन् – pradhānakarman – pradhAnakarman EN: pradhanakarman LV: pradhānakarmans, pradhānakarma 1. EN principal or first line of treatment MW, 680 1. LV pamata jeb galvenā ārstēšanas metode ājurvēda 1. EN main therapeutic procedure used in the context of pancakarma and sastra karma SAT, SAT.I.138 1. LV galvenā pančakarmas un šastrakarmas ārstēšanas metode 2. EN five therapies like emesis, purgation, enema, head evacuation ** and snuff CRK, 2. LV piecas procedūras: inducēta vemšana, inducēta caureja, klizma, medikamentu pilināšana nāsīs un ārstniecisko dūmu inhalācija 3. EN elimination therapy is that to expel the pollutants out of the body, 5 types namely decoction enema, emesis, purgation, errhines, blood letting AST, ah. sutra 14/5 p- 329 3. LV piecas procedūras sārņu izvadīšanai no organisma - novārījuma klizma, inducēta vemšana, inducēta caureja, inducēta deguna sekrēcija/šķaudīšana un asins nolaišana |
SK: प्राधानिकहेतु – prādhānikahetu – prAdhAnikahetu EN: pradhanikahetu LV: prādhānikahētu ājurvēda 1. EN it is the powerful cause which produce diseases instantaneously like poison, sudden manifestation of sypmtoms are seen. CTS, madava nidana 1/5 ( madukosha) ayurvediya vikriti vijnana and roga vijnana - dr p.s byadgi vol1 page- 322 1. LV spēcīgs slimības izraisītājs, slimības simptomi izpaužas tūlīt, piemēram, inde |
SK: प्रध्वंसाभाव – pradhvaṁsābhāva – pradhvaMsAbhAva EN: pradhvamsabhava LV: pradhvamsābhāva ājurvēda 1. EN non existence following destruction SAT, SAT-A 274 1. LV neeksistēšana pēc iznīcināšanas 2. EN subsequent non existence comes in knowledge after the thing is destroyed CTS, takra bhasa 2. LV neekstistēšana kļūst zināma pēc iznīcināšanas |
SK: प्राग्भाव – prāgbhāva – prAgbhAva EN: pragbhava LV: prāgbhāva 1. EN prior existence, superiority MW, 704 1. LV agrāka eksistence, pārākums ājurvēda 1. EN non existence before manifestation SAT, SAT-A 273 1. LV neeksistēšana pirms izpaušanās (manifestācijas) 2. EN antecedent non existance CTS, takra bhasa 2. LV priekšteča neeksistēšana |
SK: प्रायश्चित्त – prāyaścitta – prAyazcitta EN: prayashcitta LV: prājaščitta 1. EN relating to atonment or expiation MW, 708 1. LV saistīts ar grēku nožēlošanu un nepareizās rīcības pārtraukšanu ājurvēda 1. EN atonement to cure disease caused due to wrong deeds SAT, SAT-I.9 1. LV grēku izpirkšana slimības gadījumā, ko izraisījusi nepareiza rīcība 2. EN expiation CRK, ca.chi.1/3 chaukhamba 2 nd vol pg-5 2. LV grēku izpirkšana |
SK: प्रयत्न – prayatna – prayatna EN: prayatna LV: prajatna 1. EN preserving effort, continued exertion or endeavour, activity MW, 687 1. LV paliekošas pūles, pastāvīga aktivitāte ājurvēda 1. EN initiation SAT, SAT-A.164 1. LV iniciācija 2. EN effort CRK, C.S.Sa.1/72 2. LV pūles |
SK: प्रयोग – prayoga – prayoga EN: prayoga LV: prajoga 1. EN utterance, pronunciation, recitation, delivery MW, 688 1. LV izpausme, izruna, deklamēšana, runas veids mūzika 1. EN Prayoga means application or use. ALP, 196 1. LV Prajoga nozīmē 'pielietošana' jeb 'izmantošana'. 2. EN Prayoga is a technique of expression in raga, a characteristic progression, a manner of negotiation on the scale. MEN, 139 2. LV Prajoga ir rāgas izpausmes tehnika, tai raksturīga svaru kārtība, veids, kā darboties ar skaņurindu. |
SK: प्रज्ञापराध – prajñāparādha – prajJAparAdha EN: prajnaparadha LV: pradžņāparādha 1. EN wisdom intelligence, knowledge MW, 659 1. LV viedums, intelekts, zināšanas ājurvēda 1. EN intelligence, knowledge AMK, 1/5/1/1/5 1. LV intelekts, zināšanas 2. EN intellectual blasphemy; refers to intellect knowlege, aparadha means transgression SAT, SATJ49 2. LV intelektuāla zaimošana, āparādha - pārkāpums 3. EN misdeeds of a person due to deviation from normalcy of intelligence, righteosness and memory CRK, caraka sareeram 1st chapter 99 slokam 3. LV nekrietni darbi, saprāta trūkuma dēļ, zaudējot izpratni par taisnību 4. EN the misdeeds by body, speech and mind constitute intellectual error AST, ah su 22/12/ 4. LV intelektuāla kļūda, kas izpaužas nepareizā uzvedībā kā ar ķermeni, tā prātu un runu |
SK: प्रकरणसम – prakaraṇasama – prakaraNasama EN: prakaranasama LV: prakaranasama ājurvēda 1. EN improper reason appearing identical to the subject (**) SAT, SAT-A.293 1. LV neatbilstošs mērķis, kas izskatās identisks subjektam |
SK: प्रकृति – prakṛti – prakRti EN: prakriti LV: prakriti 1. EN nature, constitution MW, 653 1. LV daba, ķermeņa uzbūve ājurvēda 1. EN nature-the original source of the material world, consisting of the three essential qualities satwa, rajas and tamas/the eight primary elements out of which everything else is evolved according to sankhyas philosophy AMK, 1/4/29/1/5 1. LV dabā - materiālās pasaules sākotnējais cēlonis, kas satur 3 būtiskās īpašības: satvu, radžas un tamas / Sankjas filozofijā - 8 primārie elementi, no kuriem cēlies viss pārējais 2. EN natural constitution is designed by the dosa which stays predominant during fertilisation SRT, pg-162 2. LV dabiskā konstitūcija, ko veido apaugļošanās laikā dominējošā doša 3. EN from the time of fertilization itself, constitution is determined by the functional units of body located in sperm and ovum, just as venom of poisonous organism is harmless to it AST, ah-t.sreekumar vol 1-pg-34 3. LV ieņemšanas brīdī augļa konstitūciju ietekmē spermā un olšūnā esošās ķermeņa funkcionālās vienības 4. EN constitution is a non pathological humoral status, which is inherent in the individual from being to death, which becomes distinct since time of fertilization, mediated by maternal and paternal activities CTS, narasimha commentary of rasa vaisheshika ,1/6, ah-t.sreekumar pg-35 4. LV Ķermeņa konstitūcija ir fizioloģisks homeostāzes stāvoklis, kas ir iedzimts un pastāv no dzimšanas līdz nāvei. Tas izpaušas kā individuāls kopš ieņemšanas brīža, to nosaka mātes un tēva faktoru iedarbība. |
SK: प्रकृतिस्थापन – prakṛtisthāpana – prakRtisthApana EN: prakritisthapana LV: prakritisthāpana 1. EN establishing natural form MW, 695, 653 1. LV dabīgā stāvokļa atgūšana ājurvēda 1. EN restoration of health SAT, SAT-I.11 1. LV veselības atjaunošana 2. EN that which helps in restoration of original form CRK, ca.chi.1/3 chaukhamba 2 2. LV tas, kas palīdz atjaunot sākotnējo formu |
SK: प्रकृतिस्वर – prakṛtisvara – prakRtisvara EN: prakritisvara LV: prakritisvara 1. EN prakriti + svara; prakriti: the original or natural form or condition of anything, original or primary substance; svara: MW, 653, 1285 1. LV sound, voice, tone, a note of the musical scale mūzika 1. EN 186 ALP, _prakriti_ + _svara_; _prakriti_: jebkā sākotnējā jeb dabiskā forma vai stāvoklis; pirmatnējā jeb sākotnējā substance;_ svara_: skaņa, balss, tonis, skaņurindas nots 1. LV Among the seven notes, Sa and Pa do not allow any variation. These are known as the Prakriti swaras. |
SK: प्रकृतिविघात – prakṛtivighāta – prakRtivighAta EN: prakritivighata LV: prakritivighāta 1. EN destruction or removal of the primary forms MW, 653, 957 1. LV primārās formas iznīcināšana vai novēršana ājurvēda 1. EN counteracting the cause of disease SAT, slimības cēloņa neitralizēšana, radot apstākļus, kas ir nelabvēlīgi pret slimības cēloni 1. LV creating conditions hostile to the cause of disease 2. EN SAT.I.65 CRK, pretdarbība faktoriem, kas rosina parazītu parādīšanos 2. LV counter acting the factors responsible for the production of parasites 3. EN ca.vi.14/14-15,2012 edition page-203-204 SRT, |
SK: प्रमा – pramā – pramA EN: prama LV: prama 1. EN to measure, estimate, to form, create MW, 685 1. LV mērīt, novērtēt, formēt, veidot ājurvēda 1. EN true knowledge SAT, SAT-A 279 1. LV patiesas zināšanas |
SK: प्रमाण – pramāṇa – pramANa EN: pramana LV: pramāna 1. EN measure, scale, standard MW, 685 1. LV mērs, mērogs, standarts ājurvēda 1. EN correct knowledge,motive, proof, testimony, authority AMK, 3/3/54/1/1 1. LV korektas zināšanas, iemesls, pierādījums, (eksperta) slēdziens, autoritatīvs avots 2. EN means of acquiring knowledge SAT, SAT-A 277 2. LV līdzeklis zināšanu ieguvei 3. EN sources of knowlege CRK, C.S.Vi.4/3 3. LV zināšanu avoti |
SK: प्रमेय – prameya – prameya EN: prameya LV: pramēja 1. EN that of which a correct notion should be formed. an object of certain knowledge, the thing to be proved or the topic to be discussed tas, no kā veidojas pareizs uzskats. MW, 686 1. LV noteiktu zināšanu objekts, kas ir pārbaudāms, vai tēma, kas ir diskutējama ājurvēda 1. EN object of knowledge SAT, SAT-A.114 1. LV zināšanu objekts 2. EN the object of the valid experience CTS, vatsyayana 2. LV derīgas pieredzes objekts |
SK: प्राण – prāṇa – prANa EN: prana LV: prāna ājurvēda 1. EN the first of the five life winds or vital airs (which has the seat in the lungs) AMK, 1/1/63/3/1 1. LV pirmais no pieciem dzīvības vējiem vai vitālā gaisa (kam pamatvieta ir plaušās) 2. EN which moves in mouth and holds the body SRT, Su.Ni.1/13 2. LV kas ieiet mutē un uztur ķermeni 3. EN It is one of the vital air. located in head and traverses along thorax and throat. maintains the proper fuctioning of intellingence, brain, sense organs, mind. AST, A.H.12/4 3. LV Tas ir viens no dzīvīgā gaisa veidiem. Tas atrodas galvā un stiepjas gar rīkli un krūšukurvi. Tas uztur saprāta, smadzeņu, maņu orgānu, prāta pareizu darbību. |
SK: प्राण – prāṇa – prANa EN: prana LV: prāna, (prānavāju) 1. EN the breath of life, breath, respiration, spirit, vitality MW, 705 1. LV dzīvības elpa, elpošana, gars, vitalitāte ājurvēda 1. EN breath, respiration, vitality AMK, 1/1/63/3/1 1. LV elpa, elpošana, vitalitāte 2. EN the breath of life SAT, dzīvības elpa, pamanāma dzīvīguma dēļ, gars, vitalitāte 2. LV also denoted by filled with life; spirit; vitality 3. EN SAT-B.387 CRK, 3. LV Prana is located in the head and moves in the chest, throat. It regulates will, heart, sense organs, intellect and vision. It is the cause for expectoration, sneezing, belching, inspiration and swallowing of food. 4. EN AH. SU 12/4 PG NO. 307 EDITION : 3RD AU - t.SREEKUMAR CTS, |
SK: प्रत्याख्येया – pratyākhyeya – pratyAkhyeyA EN: pratyakhyeya LV: pratjākhjēja 1. EN rejection or refusal of disease MW, 1. LV pilnīgi neārstējama slimība, ārstēšana jāpārtrauc ājurvēda 1. EN absolutely incurable disease SAT, SAT C -53 1. LV pavisam neārstējama slimība |
SK: प्रत्यक्ष – pratyakṣa – pratyakSa EN: pratyaksha LV: pratjakša 1. EN present before the eyes, visible, perceptible MW, 674 1. LV acu priekšā esošs, redzams, novērojams ājurvēda 1. EN perceptible, perceivable, present AMK, 3/1/79/1/1 1. LV novērojams, klātesošs 2. EN perception or direct observation; a mental faculty instantaneously manifested as a result of the proximity of the soul, sense faculties, mind, and the objects is known as pratyaksha. CRK, C.S.Su.11/20 2. LV uztveršana jeb tieša novērošana, prāta spēja, kas nepārtraukti izpaužas sakarā ar dvēseles, maņu, prāta un objektu tuvību |
SK: प्रतिज्ञा – pratijñā – pratijJA EN: pratijna LV: pratidžņa, pratigņā ājurvēda 1. EN agreement, asserting, affirmation AMK, 1/5/5/1/3 1. LV vienošanās, deklarēšana, apliecināšana 2. EN proposition SAT, SAT-A.82 2. LV ieteikums 3. EN an assertion about the object to be proved CRK, C.S.Vi.8/30 3. LV pārbaudāms paziņojums 4. EN assertion about the object to be proved; eg. soul is eternal or the mountain is fiery; it is that which has to be provoked by argument. CTS, T.S.40 4. LV Pārbaudāms paziņojums, piemēram, ka dvēsele ir mūžīga vai kalns ir degošs. Tas ir kaut kas, kas izraisa diskusiju. |
SK: प्रतितन्त्रसिद्धान्त – pratitantrasiddhānta – pratitantrasiddhAnta EN: pratitantrasiddhanta LV: pratitantrasiddhānta ājurvēda 1. EN theory particular to a specific school of thought/ scripture/ branch of science SAT, SAT-A.95 1. LV teorija, kas raksturīga noteiktai filozofijas skolai/sacerējumam/zinātnes nozarei 2. EN truth specific to a given scripture CRK, C.S.Vi.8/37 2. LV patiesība, kas piemīt dotajam sacerējumam |
SK: पूर्व – pūrva – pUrva EN: Poorvi, Purvi LV: Pūrva, mūsd. Pūrvi 1. EN eastern; former, prior, preceding, previous to, earlier than MW, 643 1. LV austrumu; bijušais, iepriekšējais, agrāks nekā mūzika 1. EN Purvi is an old, traditional raga which originated in the eastern part of India. Although some musicians regard Purvi as a solemn, mysterious raga which expresses wisdom and detachment, it had earlier been described as a lovely, proud lady who conquers the heart of her beloved. Once a major raga, Purvi has now been somewhat pushed to the background by the increasingly popular raga Puriya dhanashri. Ga is the most articulated note in Purvi. The ascent begins on low Ni and avoids Sa and Pa, although Pa can occur as a final note in ascending movements such as r g m p – d p . The descent includes the characteristic Purvi movement p - m – g m r g . BOR, 134 1. LV Pūrvi ir sena, tradicionāla rāga no Indijas austrumu daļas. Kaut daži mūziķi uzskata Pūrvi par nopietnu, noslēpumainu rāgu, kurā pausta gudrība un nepieķeršanās, agrāk to aprakstīja, kā jauku, lepnu lēdiju, kura iekaro sava mīļotā sirdi. Kādreiz Pūrvi bija nozīmīga rāga, tagad tā aizbīdīta aizvien populārākās rāgas Pūrja dhanašri ēnā. Ga ir visvairāk artikulētais tonis Pūrvi . Augšupejošā skaņurinda sākas no zemā ni un izlaiž sa un pa, kaut pa var parādīties kā noslēdzošais tonis frāzē komal re, ga, tivra ma, pa, komala dha, pa . Lejupejošā skaņurinda ietver Pūrvi raksturīgo melodisko kustību pa, tivra ma, ga, ma, komala re, ga . |
SK: पूर्वकर्मन् – pūrvakarman – pUrvakarman EN: purvakarman LV: pūrvakarmans, pūrvakarma 1. EN former, prior, preceeding, previous to, earlier than MW, 643 1. LV bijušais, iepriekšējais, agrākais ājurvēda 1. EN preparatory procedure done for proper administration of any major procedure SAT, SAT.I.179 1. LV Sagatovojoša procedūra, kas jāveic pirms galvenās ārstēšanas 2. EN pre operative procedures like unction and fomentation CRK, cha. siddhi 1/87, p-588 2. LV Sagatavošanās galvenajai procedūrai ieļļojot un sviedrējot 3. EN pre operative procedures are unction and sudation SRT, su.chikitsa 31/1 p- 553 3. LV ** 4. EN the person suitable for purification therapies should be subjected to unction and sudation AST, ah. sutra 19/20,p-94 4. LV ** |
SK: पूर्वमीमांसा – pūrvamīmāṁsā – pUrvamImAMsA EN: purvamimamsa LV: pūrvamīmāmsa, pūrvamīmānsa ājurvēda 1. EN philosophy for performance of vedic rituals SAT, SAT-A.101 1. LV vēdisko rituālu veikšanas filozofija |
SK: पूर्वाङ्ग – pūrvāṅga – pUrvAGga EN: purvanga, purvang LV: pūrvānga 1. EN constituent part of the preceding MW, 644 1. LV sastāvdaļa no iepriekšējā mūzika 1. EN The Pallavi consists of two sections and the first division is called the Purvanga. ALP, 218 1. LV Pālavi sastāv no divām daļām, un pirmo sauc pūrvānga . 2. EN Poorvang is the lower tetrachord of the scale with a range from the shadja to madhyama. MEN, 139 2. LV Pūrvānga ir skaņurindas apakšējais tetrahords ar diapazonu no šadžas līdz madhjamai . |
SK: पूर्वरूप – pūrvarūpa – pUrvarUpa EN: purvarupa LV: pūrvarūpa 1. EN something prior or antecendent to the symptom of occuring disease MW, 644 1. LV slimības priekšvēstneši ājurvēda 1. EN signa and symptoms of forthcoming disease AST, p-4 1. LV slimības priekšvēstneši, nespecifiskas pazīmes |