1. EN (in music used as an abbreviation of the word gāndhāra to denote) the third note; a Gandharva or celestial musician MW, 341

1. LV lietots, kā vārda gāndhāra saīsinājums, apzīmējot trešo pakāpi (skaņu rindā); gāndhārva jeb dievišķīgais mūziķis

mūzika

1. EN A song, hymn MW

1. LV Dziesma, himna

2. EN A Vedic meter of 24 syllables GOY, 63

2. LV Vēdisks pantmērs no 24 zilbēm

3. EN A most famous and sacred mantra suitable for everyone, repeated by every person of the priestly caste (brahmana) at the time of their morning and evening devotion (sandhya) GOY, 63

3. LV Populāra, svēta mantra ikvienam. To skaita visi priesteri (brāhmani) vienā laikā no rīta un pēcpusdienā (sandhjā)

4. EN Vedic goddess, mother of the Vedas GOY, 63

4. LV Vēdiska dieviete, Vēdu māte

5. EN Female counterpart of the Sun GOY, 63

5. LV Saules sievišķā līdziniece

joga

1. EN Practice of hatha yoga similar to vyaghra dhaut HYP, 687

1. LV Hathas jogas prakse, kas līdzīga vjaghra dhautam

2. EN Vomiting up the contents of the stomach as a cleansing practice GOY, 61

2. LV Kuņģa satura izvemšana kā attīrīšanās paņēmiens

1. EN (in music) a deep natural tone; causing to understand, making clear or intelligible, MW, 348

1. LV (mūzikā) dziļš dabisks tonis; izraisa izpratni, skaidrību, saprotamību;

mūzika

1. EN If the Swara is a frequency, Gamakam is a frequency modulation. It is the manipulation of notes. Gamakam is an ornamentation of the Swara which plays a vitally important role in Raga identity in Carnatic music. Coloquially Gamakam represents an oscillation. In technical sense, it is an umbrella term covering several types of embellishments. Traditionally Gamakas were classified into 10 and 15 varieties. ALP, 204

1. LV Ja svara ir frekvence, gamaka ir frekvences jeb toņa modulācija. Gamaka ir svaras rotāšana, kam ir nozīmīga loma rāgas identitātē Dienvidindijas mūzikā. Parasti gamaka ir svārstīšanās. Tehniskā nozīmē tas ir vispārīgs termins, kas apzīmē vairākus skaņas rotāšanas veidus. Tradicionāli gamakas tiek iedalītas 10 vai 15 veidos.

2. EN Gamaka is the generic nomenclature for all graces and ornaments. It is ideal when the gamaka is unconsciously incorporated as an expression of feeling or meaning. In the Hindustani tradition, there are several varieties of gamakas –meend, andolan, ghaseet and muddit. There is an es­sential difference between the Carnatic and the Hin­dustani tradition in the use of gamakas. In the Car­natic tradition the gamaka is an essential part of the melodic structure. It is rare therefore that in this tradi­tion you hear a swara un­adorned and plain. In the Hindustani tradition, the gamakas are personal and communicate a personal message in the raga, so that there are musicians who use the graces sparingly depending upon the emphasis or subtlety they wish to produce. It is possible to make an under­statement and use innuendo in Hindustani music. In Carnatic music the use of gamaka is extolled. Stillness is rarely used to communicate meaning and feeling. Since the gamakas are the chief identifying features of the ragas in Carnatic music, they cannot be omitted or reduced at will. MEN, 60

2. LV Gamaka ir kopējais termins visiem skaņas izrotājumiem. Ideāli, ja muzicējot gamaku neapzināti iekļauj kā sajūtas vai jēgas izpausmi. Ziemeļindijas tradīcijā ir vairāki gamakas veidi: mīnds, andolāna, ghasīts un muddita. Gamaku lietojums Dienvidindijas un Ziemeļindijas tradīcijā ir krasi atšķirīgs. Dienvidindijā gamaka ir būtiska melodiskās struktūras sastāvdaļa. Šajā tradīcijā reti dzirdamas līdzenas svaras, bez izrotājuma. Ziemeļindijas tradīcijā gamakas ir personificētas un pauž rāgas personīgu vēstījumu, tāpēc mūziķi izmanto izrotāšanu apdomīgi, atkarībā no uzsvara vai viegluma, ko viņi vēlas panākt. Ziemeļindijas mūzikā ir iespējama nepabeigtība un mājieni. Dienvidindijas mūzikā tiek izcelta gamakas lietošana. Stīvumu reti izmanto, lai paustu nozīmību un jūtas. Tā kā gamakas ir rāgas_ galvenā identifikācijas pazīme, Dienvidindijas mūzikā tās nevar izlaist vai samazināt pēc paša gribas.

1. EN smell, odour MW, 345

1. LV smarža, smaka

ājurvēda

1. EN smell, odour AMK, 1/5/7/2/3

1. LV smarža, smaka

2. EN smell, SAT, smarža, elements, kas atbildīgs par vielas smaržu, _prithvimahābhūtas_ atribūts

2. LV elemental character responsible for smell of a substance; trait of pṛthvimahābhūta

3. EN SAT-A-131 CRK,

1. EN the third of the 7 primary notes of music MW, 353

1. LV trešais no septiņiem toņiem mūzikā

mūzika

1. EN Ga is the name of the third swara in the Indian scale. It is called gandhara, whose solfa name is ga. The Hindustani scale has only two gandharas — the natural or shuddha gandhara and the komal which is the flat gandhara. According to the Carnatic classification there is also the komal sadharana gandhara which is 32/27, the sadharana gandhara 6/5, the antara gandhara 5/4, and the tivra antara gandhara which is 81/64. MEN, 60

1. LV Ga ir trešās svaras nosaukums Indijas skaņurindā. To sauc gāndhāra, saīsināti – ga . Ziemeļindijas skaņurindā ir tikai divas gāndhāras – naturālā jeb šuddha gāndhāra un komala, kas ir bemola gāndhāra. Saskaņā ar Dienvidindijas klasifikāciju pastāv arī komala sadharana gāndhāra, kas ir 32/27, sadharana gāndhāra 6/5, antara gāndhāra 5/4 un tivra antara gāndhāra, kas ir 81/64.

1. EN domestic; from: gṛha: home, the inhabitants of a house, family MW, 354

1. LV vietējais; no gṛha: mājas, mājas iedzīvotāji, ģimene

mūzika

1. EN gṛha: home, the inhabitants of a house, family; garha: domestic; na: like, as, as it were; identical MW, 354, 361, 523

1. LV gṛha: mājas, nama iedzīvotāji, ģimene; mājas; gārha: vietējais; na: līdzīgs, kā, kā bija, identisks

mūzika

1. EN Music often ran in families and was passed on orally from generation to generation. These groups of musicians, having a similar style of rendering, were known as Gharanas, literally meaning ‘households’. For long, until comparatively recent times, the student was expected to actually live with the Guru during the period of his education. It was often a family lineage in music, forming something akin to a medieval guild system. Frequently the Gharanas took their name from the place where a great master had lived and propounded a particular style. For the instrumentalists and Thumri singers, the word Baaz is sometimes used to denote the style they have acquired. ALP, 154

1. LV Mūzika bieži attīstījās ģimenes ietvaros un tika nodota mutiski no paaudzes paaudzē. Šādas mūziķu grupas, kurām piemīt līdzīgs muzicēšanas stils, ir pazīstamas kā ghāranas, kas burtiski nozīmē 'mājsaimniecības'. Ilgu laiku, pat vēl salīdzinoši nesen, audzēknim apmācības laikā faktiski bija jādzīvo skolotāja ( guru) mājā. Bieži ghāranas bija ģimenes mūzikas tradīcija, veidojot kaut ko līdzīgu viduslaiku ģildes sistēmai. Ghārana nereti ieguva savu nosaukumu no vietas, kur dzīvoja un savu īpašo stilu attīstīja dižmeistars. Vārdu bāz dažreiz lieto, lai apzīmētu stilu, kuru apguva instrumentālisti un thumri dziedātāji.

2. EN Gharana is a school or style of singing in Hindustani music. The ragas of Hindustani music have distinctive characteristics that change with gharana, and these may derive from the place of origin of a style, distinctive voices, the style of singing and the ap­proach to music. These styles are known as gharanas. These have names from various towns and cities of India where the guru who first espoused the style lived. So you have names like Agra, Jaipur, Gwalior, Bhendi Bazar, Rampur, Kirana, Indore, Sham Chaurasi, Vishnupur and so on. MEN, 65

2. LV Ghārana ir dziedāšanas skola jeb stils Ziemeļindijas mūzikā. Rāgām Ziemieļindijā ir atšķirīgas īpašības, kas var mainīties atkarībā no ghāranas, no tās izcelsmes vietas, balss īpašībām, dziedāšanas stila vai pieejas mūzikai. Šādi veidojušies nosaukumi Agras, Džaipura, Gvaliora, Bhendi Bazara, Rampura, Kiranas, Indora, Šam Čaurasi, Višnupūra, kā arī citu ghāranu nosaukumi.

1. EN going, moving, gait, manner or power of going MW, 347

1. LV iešana, kustība, gaita, iešanas veids vai spēks

mūzika

1. EN Gat comes from the word Gati meaning ‘movement’. In instrumental music the section with percussion accompaniment is sometimes termed as Gat, which comprises Sthayee, Antara, Vistar, Taans as in Khayal singing, and finally Jhala. Gat is very often also the name given to the theme or main composition. ALP, 130

1. LV Gats cēlies not vārda gati, kas nozīmē 'kustība'. Instrumentālā mūzikā sadaļu ar perkusijas pavadījumu dažreiz sauc par gatu, kas līdzīgi haijāl dziedāšanai ietver sthāji, antara, vistar, tanus un visbeidzot džalu. Gats ļoti bieži ir tēmas vai pamatkompozīcijas nosaukums.

2. EN Gat is the musical figure on which instrumental music is built. Mnemonics are often used in building a gat. For example dara dir darada are mnemonics that have power and subtlety. Sitar and sarod and the tala instruments all have bols on which these gats are built. MEN, 63

2. LV Gats ir mūzikas figūra, uz kuras balstās instrumentālā mūzika. Veidojot gatus, bieži lieto mnemonikas. Piemēram, dara dir darada ir mnemonikas, kurām piemīt jauda un maigums. Visiem instrumentiem: sitārai, sārodam un tālas(ritma) instrumentiem ir boli (mnemonikas), no kuriem tiek veidoti gati.

1. EN solid, material, hard MW, 376

1. LV masīvs, materiāls, ciets

mūzika

1. EN ghana: solid, material, hard + vadya: a musical instrument MW, 376, 940

1. LV ghana: masīvs, materiāls, ciets; vādja: mūzikas instruments; idiofoni

mūzika

1. EN This is the name given to percussion instruments in India. They are primarily instruments of accompaniment for the vocalists and the instrumentalists. ALP, 165

1. LV Ghanavādja ir perkusijas instrumentu nosaukums Indijā. Tie galvenokārt domāti vokālistu un instrumentālistu pavadījumam.

2. EN Ghana vadya are percussion instruments made of metals like gold, particularly cymbals. MEN, 64

2. LV Ghanavādja ir perkusijas instrumenti, kas izgatavoti no metāla, piemēram, zelta, īpaši šķīvji.

1. EN A jar, pitcher, jug, large earthen water-jar, watering-pot MW

1. LV Burka, krūka, krūze, liela māla ūdenskrūze, lejkanna

2. EN Mud pot GOY, 63

2. LV Māla pods

1. EN jar, pitcher, jug, pot, a kind of drum MW, 375

1. LV krūka, burka, katls, pods; bungu veids

mūzika

1. EN Ghatam is a large round earthen pitcher used to keep the laya in Carnatic music. MEN, 66

1. LV Ghata ir liela apaļa māla krūka (mūzikas instruments), kuru izmanto, lai uzturētu ritmu Dienvidindijas mūzikā.

1. EN ghee i.e. clarified butter or butter which has been boiled gently and allowed to cool (it is used for culinary and religious purposes and is highly esteemed by the Hindus), fat (as an emblem of fertility), fluid grease, cream MW, 378

1. LV kausēts sviests, kas ir lēni uzvārīts un tad atdzesēts (lieto kulinārijā, hindu rituālos), tauki (auglības simbols), smēre, krēms

ājurvēda

1. EN singing, song MW, 356

1. LV dziedāšana, dziesma

mūzika

1. EN A musical composition is called Gita in the traditional texts. It has six characteristic elements: “The right application of Shrutis and Swaras, sweet words clothed in pleasing Raga and embellishments and a right metre are the characteristics of Gita.” Compositions are basically grouped into those belonging to the ‘art musical’ forms and those which belong to the devotional class. ALP, 223

1. LV Tradicionālajos tekstos mūzikas sacerējumu sauc par gītu. Tai ir seši raksturīgi elementi: Šrutī un svaras pareiza izmantošana, jauki vārdi, ietērpti patīkamā rāgā, ornamentācija un pareizs ritms ir gītas raksturīgākās īpašības. Kompozīcijas lielākoties ir sagrupētas mākslas mūzikas un garīgās mūzikas formās.

2. EN Gita (gitam) is a musical composition, among those first taught to students who have completed their training in swara exercises and alankaras. These are simple melodies in ragas in uniform laya and usually sing the praise of God. Many well-known Sanskrit shlokas are sung in the form of gita. Before Thyagaraja came on the scene, musicians were fond of singing gitas. There are two kinds of gitas – the sanchari gitas and the lakshana gitas. The lakshana gitas also describe the characteristics of the ragas in which they are composed. Gitas do not normally have angas like pallavi, anupallavi or charanam. MEN, 67

2. LV Gītas (Dienvidindijā) ir kompozīcijas, kuras māca skolniekiem pēc svaru un alamkāru vingrinājumu apgūšanas. Tās ir vienkāršas melodijas standarta ritmā rāgās, kuras parasti dzied, lai slavētu Dievu. Daudzas sanskrita šlokas dzied gītas formā. Pirms Tjagaradžas mūziķiem patika dziedāt gītas. Ir divu veidu gītas: sančari gītas un lakšana gītas. Lakšana gītas tekstā aprakstītas rāgas īpašības, kurās tās ir komponētas. Gītām parasti nav sadaļu kā, piemēram, pālavi, anupālavi vai čarana.

1. EN seizer MW, 372

1. LV ķertais, apsēstais

ājurvēda

1. EN treatment of possession/psychiatry, one of the 8 branches of ayurveda which deals with treatment of possession and other physical and mental illness varbūt tomēr domāta obsession** SAT, SAT.A.18

1. LV apsēstības ārstēšana jeb psihiatrija, viena no 8 ājurvēdas nozarēm, kas nodarbojas ar apsēstības un citu fizisko un mentālo slimību ārstēšanu

2. EN bhutavidya, bhutas means evil spirits; diagnosis and management of such afflictions is known as bhutaviys CRK, ca.su30/28

2. LV par bhutavidja sauc ļauno garu izraisītu ciešanu diagnostiku un ārstēšanu

3. EN bhutavidys is that which is meant for pacification of grahas such as deva, asura, gandharva, yaksha, rakshas, pitr, pisaca,naga etc by pacifying rites, offerings etc in cases of persons with minds invaded by them SRT, su.su.1/4

3. LV Nelavēlīgo astroloģisko ietekmju mazināšana ar nomierinošiem rituāliem un ziedojumiem tiem cilvēkiem, kuru prātu apsēdušas grahas jeb nelabvēlīgās zvaigznes (tādas kā deva, asura, gandharva ,yaksha, rakshas, pitr, pisaca, naga u.c.)

4. EN Bhutavidya dictates the diagnosis and treatment of mental derangements, managements of psychatric diseases like unmada and apasmara comes under this speciality and hence, it is an ancient psychiatry specialisation AST, Ah. su 1/5 p-28 , T.sreekumar

4. LV bhutavidja ir senā psihiatrijas specialitāte, kas nodarbojas ar mentālo traucējumu, tādu kā unmada un apasmara diagnostiku un ārstēšanu

1. EN the beginning of any piece of music MW, 372

1. LV jebkura skaņdarba sākums

mūzika

1. EN Graha Swara is a starting note. It could be the starting note of a Ragalapana or Swara Prastara or it could be the starting note of a composition or their different sections respectively. It is essentially an Amsa Swara. ALP, 191

1. LV Graha svara ir sākuma tonis. Tāas var būt ragalapanas, svaraprastāras vai kādas kompozīcijas vai dažādu sadaļu sākuma tonis. Pārsvarā tā ir amsa svara.

1. EN community, a number of tones, scale, gamut MW, 373

1. LV kopiena, toņu kopums, skaņu rinda, gamma

mūzika

1. EN Grama literally means a town. There are three gramas — shadja grama, madhyama grama and gandhara grama. This was the earlier approach to scales before ragas were assimilated into music. The grama murchhanas used to be prevalent at that time. The madhyama grama meant fixing the shadja on the madhyama. The gandhara grama and the madhyama grama paved the way for ragas with tivra or prati madhyama ragas where the F-sharp enters the scale. MEN, 71

1. LV Grāma burtiski nozīmē pilsēta, ciems. Ir trīs grāmas – šadža grāma, madhjama grāma un gāndhāra grāma. Tāda bija agrākā pieeja skaņurindām, pirms rāgas tika ieviestas mūzikā. Tai laikā grāma mūrčanas bija izplatītākas. Madhjama grāma nozīmēja transponēt Sa uz Ma. Gāndhāra grāma un madhjama grāma pavēra ceļu rāgām, kurās skaņu rindās izmanto paaugstināto Ma vai ma 'diēzu'.

1. EN A knot, tie, knot of a cord MW

1. LV Mezgs, kaklasaite, virves mezgls

joga

1. EN Psychic, pranic knot in the subtle body HYP, 687GOY, 65

1. LV Psihisks, prānisks mezgls smalkajā ķermenī

2. EN The three granthis on the sushumna nadi hinder the upward passage of kundalini, viz. Brahma granthi, Vishnu granthi and Rudra granthi GOY, 65

2. LV Trīs grantki šušumna nādī virs kundalini - Brahma granthi, Višnu granthi un Rudra granthi

1. EN bdellium or the exudation MW, 356

1. LV ārstnieciskie sveķi

ājurvēda

1. EN a frangrant gum resin AMK, 2/4/34/1/4

1. LV smaržīgi gumijveida sveķi

1. EN a quality, peculiarity, attribute or property MW, 357

1. LV īpašība, īpatnība, atribūts, piederība

ājurvēda

1. EN a quality, atribute, property AMK, 2/8/85/1/6

1. LV īpašība, atribūts, piederība

2. EN attribute/ property, SAT, substances atribūts/piederība, īpašība; tā nav atdalāma no substances; tā nevar darboties pati par sevi, tomēr tā var darboties caur substanci (_dravja_)

2. LV quality of a substance; it is an inseparable entity with substance (dravya); guṇa is devoid of any action on its own, however guṇa is responsible for action through dravya

3. EN SAT-A125 CRK,

1. EN a quality, peculiarity, attribute or property MW, 357

1. LV īpašība, īpatnība, atribūts, piederība

ājurvēda

1. EN attribute or property -quality of a substance, it is an inseperable entity with substance SAT, SAT-A.125

1. LV atribūts vai spēja - vielas neatņemamā īpašība

2. EN Matter happens to be the substratum of qualities and actions and which is a concomittant cause. Guna possesses inseperable concomitance, it is the cause devoid of efforts. CRK, 37

2. LV guna ir vienlaicīgi pastāvošs īpašību un iedarbību kopums, tas ir cēlonis bez piepūles

3. EN guna is inherent in dravya, guna by itself is devoid of any action, but it qualifies the dravya for its actions AST, 45

3. LV guna ir substances (dravja) neatņemama īpašība, tai pašai nav iedarbības, bet tā iedarbojas caur dravju

1. EN properties or characteristics of all created things, quality, peculiarity attribute MW,

1. LV katrai lietai piemītošās īpašības, specifiskie atribūti

ājurvēda

1. EN quality of a substance SAT, SAT-A125

1. LV vielas kvaltāte

2. EN it is an inseparable entity with substance CRK, 36,37

2. LV jebkurai vielai neatņemama sastāvdaļa

3. EN quality SRT, susrutha sutram41st chapter 12/385

3. LV īpašība

1. EN Freed from or beyond all properties MWGOY, 66

1. LV Brīvība no īpašuma, pacelšanās pāri tam

2. EN One who is freed and has gone beyond or crossed the three gunas of sattwa, rajas and tamas GOY, 66

2. LV CIlvēks, kas ir atbrīvojies no trijām gunām (satvas, radžasa, tamasa), pacēlies tām pāri

1. EN Heavy, weighty MWGOY, 66

1. LV Smags

2. EN Teacher, preceptor GOY, 66

2. LV Skolotājs

1. EN Spiritually enlightened soul, who by the light of his own atma, can dispell darkness, ignorance and illusion from the mind and enlighten the consciousness of a devotee or disciple HYP, 687SWY, 219

1. LV Garīgi apgaismota dvēsele, kas ar ātmas gaismu var izkliedēt mācekļa prātā esošo tumsu, neziņu un ilūziju un dod māceklim apgaismību

2. EN Teacher of the science of ultimate reality who, because of extended practice and previous attainment of the higher states of meditation, is fit to guide others in their practice towards enlightenment GOY, 66

2. LV Īstās realitātes zinātnes skolotājs, kas ir ilgstoši praktizējis un sasniedzis augstu meditācijas līmeni, tāpēc spēj vadīt citus apgaismības praksē.

1. EN heavy, weighty MW, 359

1. LV smags, svarīgs

ājurvēda

1. EN heavy, weighty AMK, 1/3/24/1/5

1. LV smags, svarīgs

2. EN heaviness SAT, SAT-A.138

2. LV smagnējība

3. EN heaviness CRK, C.S.Sa.6/10

3. LV smagnējība

4. EN heavy substance arresting movements in the body, are anabolic. they generate coating and functional inability SRT, s.su.46/518

4. LV smagums, kas nomāc ķermeņa kustības, darbojas barojoši, veido aplikumu un mazspēju

5. EN dravya which is difficult to be digested and produce heaviness of the body AST, Ah.Su1/18. pg.42

5. LV grūti sagremojams ēdiens, dravja kas izraisa smagumu ķermenī

1. EN a spiritual parent or preceptor MW, 359

1. LV garīgs vecāks (tēvs, māte) vai skolotājs

mūzika

1. EN gutika-a small globe or ball / a pill MW, 356

1. LV gutika -lodīte / kapsula

ājurvēda

1. EN a pill, bolus AMK, 2/10/27/1/4

1. LV kapsula, lodīte

2. EN vati is that which is prepared by adding drug powder to liquified jaggery, sugar, commiphora mukul, water and honey either by heating or without heating CTS, saranga samhita madyama khanda 7/1-3,bhaishajya kalpana vijnana by dr.g.prabhakara rao pg-187

2. LV vatī ir zāļu forma, ko pagatavo, pievienojot zāļu pulverim atšķaidītu brūno cukuru, commiphora mukul (mirres, sveķus), ūdeni un medu vai nu karsējot, vai nekarsējot