A B C D E G H I J K L M N O P R S T U V Y
 
Slēpt:      
Atrasti 22 šķirkļi

SK: जाग्रत् – jāgrat – jAgrat

EN: jagrat

LV: džāgrats

m. sub.

filozofija

1. EN Waking MW

1. LV Pamošanās

2. EN Conscious, waking state of reality SWY, 220GOY, 688

2. LV Realitāte pamodinātā, apzinātā stāvoklī

3. EN First dimension of consciousness, witnessed by Vaiśvānara according to Māṇḍūkya Upaniṣad GOY, 74

3. LV Saskaņā ar Māndūkja Upanišadu pirmā apziņas dimensija, ko pieredz vaišnavi.

4. EN State of consciousness related to the senses and the phenomenal material universe GOY, 74

4. LV Apziņas stāvoklis, kas saistīts ar sajūtām un materiālās dabas parādībām

SK: जय – jaya – jaya

EN: jaya

LV: džaja

f. m. n. sub.

1. EN Conquering, winning MW

1. LV Iekarošana, uzvarēšana

2. EN Victory, success, the exclamation 'Be victorious!' GOY, 77

2. LV Uzvara, panākumi, izsauciens 'Esi uzvarām vainagots!'

joga

1. EN Control, mastery, e.g. 'āsana jaya' means mastery over āsana GOY, 77

1. LV Kontrole, prasme, piemēram, 'āsana džaja' nozīmē 'āsanu meistarība'

SK: जल – jala – jala

EN: jala

LV: džala

1. EN water or any fluid MW, 414

1. LV ūdens, šķidrums

ājurvēda

1. EN water AMK, 1/10/3/1/6

1. LV ūdens

2. EN water element SAT, SAT-A.180

2. LV ūdens elements

3. EN water AST, A.H.Su.9/1-2

3. LV ūdens

SK: जल – jala – jala

EN: jala

LV: džala

1. EN water, any fluid MW, 414

1. LV ūdens, šķidrums

ājurvēda

1. EN water AMK, 1/10/3/1/6

1. LV ūdens

2. EN water element SAT, SAT-A 180

2. LV ūdens elements

3. EN water AST, A.H.Su.9/1-2

3. LV ūdens

SK: जल – jala –  jala

EN: jhala

LV: džala

1. EN water, any fluid MW, 414

1. LV ūdens, šķidrums, plūsma

mūzika

1. EN This is the fastest rhythmic section and the finale in Alap. The term Jhala is however applicable mainly to instruments where in, against a background of fast pluckings of some special strings (called Jhala or more correctly Chikari strings), the principal phrases of the Raga and their elaborations are presented. ALP, 123

1. LV Tā ir ātrākā ritmiskā daļa un ālāpas noslēdzošā kulminācija. Termins džala tomēr ir piemērojams galvenokārt instrumentālam izpildījumam, kad rāgas galvenās frāzes un to attīstība notiek uz dažu īpašu stīgu (šīs stīgas sauc par džalas jeb, pareizāk, čikari stīgām) ātru ritmisko pasāžu fona.

2. EN Jhala is the fast paced sec­tion of an instrumental compostion played on a sitar or sarod or any of the usual stringed instru­ments. It is a rhythmic use of the CHIKARI strings of the instruments that produces the sound of ankle bells, adding to the resonance of the main melody. Several laya pat­terns are played on this. MEN, 85

2. LV Džala ir instrumentālās kompozīcijas ātrā tempa daļa, ko atskaņo uz sitāras, sāroda vai uz jebkura parastā stīgu instrumenta. Čikari stīgu izmantošana ritmiskam pavadījumam rada potīšu zvaniņu skaņas efektu, rezonējot ar pamata melodiju. Džalā uz čikari stīgām izpilda dažādus ritmiskos zīmējumus.

SK: जालंधर – jālaṃdhara – jAlaMdhara

EN: jalandhara

LV: džālandhara

jālandharabandha

[IAST: jālandharabandha] [DN: जालंधरबन्ध] [HK: jAlaMdharabandha] [LV: džālandharabandha] [EN: jalandharabandha]

joga

1. EN Throat lock in which the chin rests forward upon the upper sternum, arresting the flow of breath in the throat GOY, 75HYP, 689

1. LV Rīkles aizslēgs, kas aptur elpu rīklē

2. EN Technique that frees the psychic blockages of Rudra granthi and controls the network of nāḍīs, nerves and blood vessels flowing to the brain GOY, 75

2. LV Paņēmiens, ar kura palīdzību atbrīvojas no fiziskiem Rudras granthu blokiem un vada nādī, nervu un asinsvadu tīklu

SK: जङ्गम/बहिश्चेतन – jaṅgama/bahiścetana – jaGgama/bahizcetana

EN: jangama/bahishcetana

LV: džangama/bahiščētana

ājurvēda

1. EN extra sentient SAT, SAT-A 262

1. LV ārēji jūtošais

2. EN those residing in ariel (arid) localities AST, A.H.Su.3/20

2. LV tie, kas dzīvo sausos apvidos

SK: जनक – janaka – janaka

EN: janaka

LV: džanaka

1. EN a progenitor, father MW, 410

1. LV priekštecis, tēvs

mūzika

1. EN A Mela is a mere scale. When a Mela is given a Krama Arohana and Avarohana along with the other embellishing elements, it gets transformed into a Janaka Raga. It is also called a Mela Raga or a Melakarta Raga. ALP, 199

1. LV Mela ir tikai skaņurinda. Kad melai tiek dota krama arohana un avarohana kopā ar citiem rotājošiem elementiem, tā tiek pārveidota par džanaka rāgu . To sauc arī par mela rāgu jeb melakarta rāgu.

2. EN Janaka raga literally means a parent raga. The three conditions for a janaka raga are that it should be SAMPOORNA both up and down the scale. It should not have any VAKRA in it. The same notes that ascend must also descend. There are 72 janaka ragas. MEN, 82

2. LV Džanaka rāga burtiski nozīmē vecāku rāga . Trīs džanaka rāgas nosacījumi ir šādi: tai jābūt sampūrna gan augšupejošā, gan lejupejošā skaņurindā. Tajā nedrīkst būt nevienas vakras, tām pašām notīm jābūt gan augšupejošā, gan lejupejošā kustībā. Ir 72 džanaka rāgas .

SK: जन्य – janya – janya

EN: janya

LV: džanja

1. EN born, produced MW, 411

1. LV dzimis, radīts

mūzika

1. EN Janya means ‘bom’. These are the derivatives from the Janaka Ragas. A Raga becomes a Janya due to its being a Varja or Vakra or Bhasanga. ALP, 200

1. LV Džanja nozīmē dzimis. Džanja rāga ir atvasinājums no džanaka rāgas . Piemēram, rāga kļūst par džanja rāgu, pateicoties tam, ka ir vardža, vakra vai bhasanga .

2. EN Janya raga is a raga derived from a parent scale. MEN, 83

2. LV Džanja rāga ir rāga, kas atvasināta no sākotnējās priekšteču skaņu rindas.

SK: जन्मबलप्रवृत्तरोग – janmabalapravṛttaroga – janmabalapravRttaroga

EN: janmabalapravrittaroga

LV: džanmabalapravrittaroga

1. EN janma means birth, bala means power MW, 411, 722

1. LV džanma - dzimšana, bala - spēks, iedzimtās slimības

ājurvēda

1. EN congenital anomalies, disease that occur at the time of birth due to improper dietics and life style SAT, SAT-C-25

1. LV kaites, kas rodas dzemdību laikā nepareizas diētas un dzīvesveida dēļ

2. EN those produce by the strenght of birth, due to impproper conduct of mother such as lamness, blindness, deafness, nasal speech etc SRT,

2. LV dzemdību laikā iegūtās slimības, saistītas arī ar mātes iepriekšējo uzvedību un dzemdību gaitu, proti, klibums, aklums, kurlums, nazāla izruna u.c.

SK: जप – japa – japa

EN: japa

LV: džapa

m. sub.

1. EN Muttering prayers, repeating in a murmuring tone passages from scripture or charms or names of a deity MW

1. LV Lūgšanu murmināšana, rakstu lasīšana, buršana, dievību vārdu atkārtošana ņurdošā tonī

2. EN Continuous repetition of mantra HYP, 689

2. LV Nepārtraukta mantras atkārtošana

3. EN Repetition of a mantra or name of God GOY, 76

3. LV Mantras vai Dieva vārda atkārtošana

4. EN To rotate or repeat continuously without a break GOY, 76

4. LV Mainīt vai atkārtot nepārtraukti, bez pārtraukuma

SK: जराचिकित्सा – jarācikitsā – jarAcikitsA

EN: jaracikitsa

LV: džarāčikitsa

1. EN the act of becoming old MW, pa1n2. iii,3,104

1. LV novecošana

ājurvēda

1. EN jara - old age AMK, 2/6/41/1/3

1. LV liels vecums

2. LV geriatrija

2. LV geriatrija

3. EN rejuvenative therapy AST, astanga hridaya sutrasthana english translation T.sreekumar 1/5 page-21

3. LV atjaunināšanas terapija

SK: जरायुज – jarāyuja – jarAyuja

EN: jarayuja

LV: džarājudža

1. EN viviparous MW, 414

1. LV dzīvdzemdētāji

ājurvēda

1. EN born from the womb, as man & other animals AMK, 3/1/50/2/2

1. LV dzimuši no dzemdes, kā cilvēki un citi dzīvnieki

2. EN born of womb SAT, SAT-A 263

2. LV dzimuši no dzemdes (dzemdēti)

3. EN which orgins from placenta with membrane, eg. human, cow, etc SRT, Su.Su.1/30

3. LV radies no placentas ar apvalku kā, piemēram, cilvēks, govs u.c.

SK: जाति – jāti – jAti

EN: jati

LV: džāti

1. EN birth, production, kind, class MW, 418

1. LV dzimšana, ražojums, veids, šķira

mūzika

1. EN Jati is the name adopted on the Katapayadi clas­sification of twelve chakras. Jati Ata tala has an avarta with eighteen aksharakalas. Jati is also the name given to the mnemonics of tala such as taka tari kita naka and so on. It also means the emotional colouring of a swara. Examples are Dipta, Karuna, Madhya, Neera and so on. Jati has its con­notation in raga. Bharata Muni mentions them as the ten LAKSHANAS or at­tributes of a raga such as graha, tara, mandra, nyasa, apanyasa, alpatwa, bahutwa, audava, shadava, sampoorna. The jatis of the time of Bharata had become dormant in Matanga’s time and ragas had taken their place. MEN, 83, 29

1. LV Džāti ir nosaukums, kas pieņemts katapajadi divpadsmit čakru klasifikācijā. Džāti ata tālai ir āvarta ar astoņpadsmit akšarakalām . Džāti ir arī nosaukums, kas dots tāla mnemonikai, piemēram, taka tari kita naka utt. Džāti apzīmē arī svaras emocionālo toni. Piemēram, dipta, karuna, madhja, nīra un tā tālāk. Džāti ir sava konotācija rāgā . Bharata Muni tos min kā desmit lakšanas vai kā rāgas atribūtus: grāha, tara, mandra, njāsa, apanjasa, alpatva, bahutva, audava, šadava, sampūrna . Bharatas laika džāti bija pasliktinājies Matangas laikā un rāgas bija ieņēmušas viņu vietu.

SK: झम्पाताल – jhampātāla – jhampAtAla

EN: jhampa tala, jhaptala

LV: džaptāla

1. EN m. (in music) a kind of measure MW, 428

1. LV konkrēts mūzikas mērs

mūzika

1. EN Jhaptal has 10 Matras. The first and third sections have two beats and the second and fourth sections have three each. The third section is the Khali. The Bols of Jhaptal are:
Dhi na/Dhi dhi na/Ti na/Dhi dhi na ALP, 145

1. LV Džaptālai ir 10 mātras . Pirmajā un trešajā sadaļā ir divi sitieni, otrajā un ceturtajā trīs. Trešā sadaļa ir khāli . Džaptālas thekas boli ir Dhi na/Dhi dhi na/Ti na/Dhi dhi na .

2. EN Jhaptal is a ten metre cycle tala. It has unequal sections divided into two or three or two - and three units of matras. The first matra is the sam, the third is the first beat after the sam, the sixth is the empty khali beat and the eighth is the third beat of the cycle. MEN, 85

SK: जिन – Jina – jina

EN: jina

LV: Džina

m. sub.

1. EN A follower of the Jaina doctrine, which emphasizes absolute non-violence (ahiṃsā) and the multi-faceted nature of reality GOY, 77

1. LV Jainu doktrīnas piekritējs. Doktrīnā uzsvērta absolūta nevardarbība (ahimsa) un realitātes daudzšķautņainība

SK: ज्योतिस् – jyotis – jyotis

EN: jyotis

LV: džjotiss

n. sub.

1. EN Light (of the sun, dawn, fire, lightning) MWGOY, 80

1. EN (Saules, rīta blāzmas, uguns, zibens spēriena) gaisma

SK: जीव – jīva – jIva

EN: jiva, jiva svara

LV: džīva svara

1. EN living, existing, alive MW, 442

1. LV dzīvojošs, eksistējošs, dzīvs

mūzika

1. EN A Jiva is a dominant note, which gives the Chaya of the note at once. It is also an often sounded note which invariably figures as a Hrasva Swara or a short note along with Gamaka. Jiva Swaras play an important role as Rakti Swaras in the Rakti or Ranjaka Prayogas, which lend typical colour and characteristics to a Raga. ALP, 189

1. LV Džīva svara ir dominējošā nots, kas uzreiz piešķir notij nokrāsu, skaistumu. Tā ir arī bieži skanošā nots, kas vienmēr ir īsa nots (hrasva svara) ar gamaku . Džīva svarai ir nozīmīga loma kā rakti svarai, kas piešķir raksturīgās krāsas un iezīmes rāga rakti vai randžaka frāzēs (prajoga).

2. EN Jiva is also known as the JAWARI. It is the fine thread that goes beneath the bridge and strings of a tanpura. Its texture and quality are enriched by this means and gives the tan­pura that enveloping sound which is vital to the music of the raga. Jiva swara is the note in a raga which gives the raga its principal power and attraction. This could be a NYASA swara of the raga though not necessarily. In Raga Saranga the shuddha madhyama, which is a foreign swara, is also the jiva swara. MEN, 85

2. LV Džīvu sauc arī par džavari . Tas ir smalkais diegs, kas iet starp tampūras (īpašas formas) tiltiņu un stīgām. Ar to skaņas tekstūra un tās īpašības tiek bagātinātas un veido tampūras telpiski aptverošo skaņu, kas ir vitāli svarīgi rāgas mūzikai. Džīva svara ir nots rāgā, kas piešķir tai galveno spēku un pievilcību. Tā var būt njāsa svara, bet tas nav obligāti. Rāgā Saranga šuddha madhjama, kaut ir “sveša” skaņu rindas pakāpe, ir džīva svara .

SK: जीवन्मुक्ति – jīvanmukti – jIvanmukti

EN: jivanmukti

LV: džīvanmukti

f. sub.

1. EN Emancipation while still alive MW

1. LV Atbrīve dzīvam esot

2. EN Final liberation in the present state of life GOY, 78

2. LV Pilnīga atbrīve pašreizējā dzīvē

3. EN Expanded state of awareness GOY, 78

3. LV Paplašinātas izpratnes stāvoklis

4. EN A state of consciousness achieved once the final samādhi has taken place and one continues to live in the world with the knowledge of that experience HYP, 689

4. LV Apziņas stāvoklis, ko sasniedz pēdējā samādhi stadijā. CIlvēks turpina dzīvot šajā pasaulē, apzinoties šo pieredzi

SK: जीवात्मन् – jīvātman – jIvAtman

EN: jivatman

LV: džīvātmans

sub. m.

1. EN The living or personal or individual soul MWHYP, 689GOY, 78SWY, 220

1. LV Dzīvā būtne, personīgā, individuālā dvēsele

SK: ज्ञान – jñāna – jJAna

EN: jnana

LV: džņāna

n. sub.

1. EN Knowing, becoming acquainted with, knowledge, (esp.) the higher knowledge (derived from meditation on the one Universal Spirit) MWHYP, 689GOY, 78SWY, 220

1. LV ZInāšana, iepazīšanās ar zinībām, augstākās zināšanas (iegūtas meditācijā uz Visuma garu)

2. EN Hearing GOY, 78

2. LV Klausīšanās

3. EN Consciousness, cognizance GOY, 78

3. LV Apziņa, apzināšanās

4. EN The organ of intelligence, sense, intellect GOY, 78

4. LV Intelekta orgāns, saprāts, intelekts

Jñāna, jJAna izrunājot džņāna vai gjāna (ज्ञान) (hindu "gjān") jogā nozīmē zināšanas, attiecinot terminu vispirms uz Augstākām zināšanām. Analizējot Džņānas jeb Gjānas un krija jogas attiecības, krija jogas meistari parasti vēršas vispirms pie Bhagavadgītas 4.nodaļas, kas saskaņā ar definīciju pantā 4.29. definē pašu krija jogu vai vismaz tās centrālo praksi - krija jogas bāzes pranajamu. Caur krijas praksi tiek iegūta pieredze, kā tas ir raksturots pantos 4.33. - 4.37., kas dod augstākās zināšanas, kas sniedz atbrīvi no visām materiālajām ciešanām. Gjānas uguns sadedzina pelnos visas aktivitātes, kas piesaistītas pie vēlmēm vai kārēm (trišnā - slāpes, dedzinošas vēlmes) un tādējādi atbrīvo no dukhas - visiem neapmierinošiem stāvokļiem. Meistari skaidro, ka krija jogas tehnikas ir konstruētas tādā veidā, ka secīgi vada sādhaku (jogas praktiķi) caur dhjānas (meditācijas), džņānas jeb gjānas (smalkās iekšējās pieredzes un zināšanu par norišu dabu), tjāgas (visa liekā atstāšanas) un šānti (prāta miera un laimes) stāvokļiem, kas ir četri soļi augstākajā atbrīves ceļā. Tiešā veidā satiekoties ar Brāhmu Džņāna vai Gjāna čakrā praktiķis sastop zināšanu midzumu, ko meistari sauc par Paravasta vai Paravasta krija - Augstākajām mājām. Kad krija jogs to sasniedz, viņam vairs nav nepieciešams pildīt nekādas krijas (Kriya Yoga by Sri Sailendra Bejoy Dasgupta, Yoga Niketan, Michigan USA, 2006, 53., 58., 126.lpp). Tādējādi Džņāna jeb Gjāna tiek definēta kā iekšējs apzināšanās vai pamošanās stāvoklis, ko iegūst ar meditāciju un jogas praksi. (DzK) Zināšanas. Materiāla gjāna aptver materiālo, savukārt pārpasaulīga gjāna ietver gara atšķirību no matērijas. Perfekta gjāna ir zināšanas par ķermeni, dvēseli un Visaugstāko. "Kas darbojas, nealkstot jutekļu baudas, tam ir pilnīgas zināšanas. Gudrie teic, ka viņa darbības izraisītās pretdarbības ir sadedzinātas pilnīgo zināšanu ugunī." (4.19.) "Kad cilvēku apgaismo zināšanas, kas sagrauj neziņu, tad tās kā uzlecoša saule atklāj skatam pilnīgi visu." (5.16.) 3.40., 3.41., 4.33., 5.16., 7.2. (KŠ) Svami Šivanandas mācībā DŽŅĀNA tiek skaidrots kā zināšanas, zināšana, gudrība, viedums (atsauces 1., 2. ). Ar DŽŅĀNA saistās vairāki svarīgi termini: DŽŅĀNA INDRIJAS: Pieci zināšanas maņu orgāni: ausis, āda, acis, mēle, deguns (atsauces 2.,3.) DŽŅĀNA JOGA – intelektuālais vai filosofiskais ceļš (atsauce 3.) To var dēvēt arī par izziņas ceļu. DŽŅĀNA JOGI – Viedais, gudrais (atsauce 3.) Panti no Jogas Sūtrām: 1.8., 1.9., 1.38., 1.42., 2.28., 2.34., 3.16.-3.19., 3.23., 3.26.-3.30., 3.36., 3.53., 3.55., 4.31. (SS)

SK: ज्ञानयोग – jñānayoga – jJAnayoga

EN: jnanayoga

LV: džņānajoga

sub. m.

joga

1. EN The yoga as based on the acquisition of true knowledge MW

1. LV Joga, kuras pamatā ir īstu zināšanu apguve

2. EN Yoga of knowledge and wisdom attained through spontaneous self-analysis and investigation of abstract or speculative ideas GOY, 79-80HYP, 689

2. LV Zināšanu un vieduma joga, ko iegūst ar spontānu sevis analīzi un abstraktu, teorētisku ideju izpēti

3. EN The path of knowledge GOY, 79-80

3. LV Zināšanu ceļš

4. EN Constant and serious thinking on the true nature of the self as taught by the guru GOY, 79-80

4. LV PAstāvīga, nopietna domāšana par īsto sevis dabu, ko pastāstījis guru

5. EN Contemplation as the principal means of attaining the higher knowledge of reality GOY, 79-80

5. LV Pārdomas kā principiāls līdzeklis īstu zināšanu iegūšanai par realitāti

6. EN Leading a discriminative lifestyle, living with wisdom GOY, 79-80

6. LV Atšķirīga dzīvesveida piekopšana, vieda dzīve