A B C D E G H I J K L M N O P R S T U V Y
 
Slēpt:      
Atrasti 57 šķirkļi

SK: बाह्यस्नेह – bāhyasneha – bAhyasneha

EN: bahyasneha

LV: bāhjasnēha

ājurvēda

1. EN external oleation SAT, SAT.I.80

1. LV ārēja ieeļļošana

2. EN ghee, oil, fat and marrow; these are regarded as the best one among all the uncting substance for external and internal CRK, cha. sutra 13/13,p- 86

2. LV kausēts sviests, eļļa, tauki un kaulu smadzenes uzskatāmas par labākajiem iekšējas un ārējas eļļošanas līdzekļiem

3. EN consist of ghee, oil, fat and marrow which pacifies vata pitta kapha diseases SRT, su.chikits 40/27 p-672

3. LV kausēts sviests, eļļa, tauki un kaulu smadzenes samazina vatu, pittu un kaphu .

4. EN unction using ghee, oil, fat and bone marrow AST, ah. sutra 1

4. LV Ieeļļošanai izmanto kausētu sviestu, eļļu, taukus un kaulu smadzenes

SK: बहिरङ्ग – bahiraṅga – bahiraGga

EN: bahiranga

LV: bahiranga

sub. f. m. n.

1. EN Relating to the exterior, external, unessential MW, 726GOY, 33

1. LV Saistīts ar ārpusi, ārējs, nenozīmīgs

bahiraṅga lakṣya

[IAST: bahiraṅga lakṣya] [DN: बहिरङ्गलख्स्य] [HK: bahiraGga lakSya] [LV: bahiranga lakšja] [EN: bahiranga lakhsya]

joga

1. EN Concentration upon an external object or point in space GOY, 33

1. LV Koncentrēšanās uz ārēju objektu vai punktu telpā

bahiraṅga sadhana

[IAST: bahiraṅga sadhana] [DN: बहिरङ्गसाधन] [HK: bahiraGga sAdhana] [LV: bahiranga sādhana] [EN: bahiranga sadhana]

joga

1. EN The first stages of yoga: yama, niyama, asana and pranayama are the outward quest and keep the seeker in harmony with the community and nature GOY, 33

1. LV Pirmās četras jogas sadaļas: jama, nijama, āsana un prānājāma, ir ārējie meklējumi un harmonizē meklētāju ar sabiedrību un dabu

SK: बहुत्व – bahutva – bahutva

EN: bahutva

LV: bahutva

1. EN muchness, abundance, multitude, plurality, majority MW, 725

1. LV daudzskaitlība, bagātība, daudzējādība, vairākums

mūzika

1. EN Bahutva means ‘plentiful’. It is the inverse of Alpatva. In this case, a note or a phrase is used frequently. The Jiva Swara figuring as an often sounding note is an excellent example of Bahutva Prayoga. All Rakti Prayogas get Bahutva Prayoga. ALP, 197

1. LV Bahutva nozīmē 'pārpilns'. Tas ir alpatvas pretstats. Šajā gadījumā tonis vai frāze tiek izmantoti bieži. Lielisks bahutva prajogas piemērs ir džīva svara, kas izpaužas kā bieži skanoša nots. Visas rakti prajogas ir bahutva prajogas.

2. EN Bahutwa is the trayodasa lakshana of a raga or its thirteen characteristics. It is related to those prayogas that can be used many times without diminution of meaning. There are two varieties of bahutwa — the abhyasa bahutwa, which is a group of notes that can be used repeatedly; and the alanghana bahutwa, which is a note that can be used with premeditation and care and then stressed appropriately. MEN, 17

2. LV Bahutva ir viena no rāgas trīspadsmit raksturīgām pazīmēm jeb trajodasa lakšanām. Tā attiecas uz tādām prajogām, kuras var lietot daudzas reizes, nemazinot to nozīmību. Ir divi bahutvas varianti – abhjasa bahutva, kas nozīmē, ka toņu grupa var tikt izmantota atkārtoti; un alanghana bahutva, kas ir tonis, kuru var izmantot pārdomāti un uzmanīgi, un tad to pienācīgi uzsvērt.

SK: बल – bala – bala

EN: bala

LV: bala

n. sub.

1. EN Power, strength, might, vigour, force, validity MW, 722GOY, 34

1. LV Spēks, stiprums, varenība, enerģija, vara, pamatotība

2. EN Violence, force GOY, 34

2. LV Vardarbība, vara

SK: बल – bala – bala

EN: bala

LV: bala

1. EN strength, vigour MW, 722

1. LV spēks, spars

ājurvēda

1. EN strength, power, might, vigour, stoutness of the body AMK, 1/1/24/2/4

1. LV spēks, vara, varenība, spars, ķermeņa tuklums

2. EN immunity, strength, physical endurance SAT, SAT-B.464

2. LV imunitāte, spēks, fiziskā izturība

3. EN strength CRK, ca,su,11/36, vol 1-pg-221

3. LV spēks

4. EN Susruta in one context consider bala similar to ojas and Dalhana clarifies as ojas being the essence of all dhatus and characterised by growth possesses form and taste and also virya etc, where as bala is known by load carrying etc SRT, su.su.15/19-dalhana-pg 165

4. LV Sušruta vienā kontekstā teicis, ka bala ir līdzīga odžasam , bet Dalhana precizē, ka odžas ir visu dhātu esence un to raksturo augšanas procesu veids, garša un vīrja utt., kamēr bala ir spēja nest smagumus

SK: बाल – bāla – bAla

EN: bala

LV: bāla

sub. m. adj.

1. EN Young, childish, infantine, not full-grown or developed (of persons and things) MW, 728

1. LV Jauns, bērnišķīgs, mazuļa-, nepieaudzis vai neattīstījies (par cilvēkiem un lietām)

2. EN A child, boy MW, 728GOY, 34

2. LV Bērns, zēns

SK: बाला – bālā – bAlA

EN: bala

LV: bālā

sub. f.

1. EN female child, girl, young woman (esp. one under 16 years) MW, 728

1. LV 2. Sieviešu kārtas bērns, meitene, jauniete (it īpaši līdz 16 g.)

SK: बन्ध – bandha – bandha

EN: bandha

LV: bandha

sub. m.

1. EN Binding, tying, a bond, tie, chain, fetter MW, 720

1. LV Saistīšana, sasiešana, lente, saite, aukla, ķēde, pineklis

2. EN Binding, tying GOY, 35

2. LV Saistīšana, sasiešana

3. EN Connection, union GOY, 35

3. LV Savienošana, vienotība

joga

1. EN Contracting, fixing directing MW, 720

1. LV Savilkšana, noturēšana, virzīšana

2. EN Psycho-muscular energy locks which close the pranic exits (like throat, anus, etc.) GOY, 35

2. LV Psihiskas un muskuļu enerģijas aizslēgs, kas noslēdz prānas izejas (rīkli, ānusu u.c.)

3. EN Psychic locks that concentrate the flow of energy in the body at one point or plexus GOY, 35

3. LV Psihisks aizslēgs, kas koncentrē ķermeņa enerģijas plūsmu vienā punktā vai pinumā

4. EN Postural contraction of the body GOY, 35

4. LV Muskuļu savilkšana, ķermenim atrodoties kādā pozā

bandha mokṣa

[IAST: bandha mokṣa] [DN: बन्धमोक्ष] [HK: bandha mokSa] [LV: bandha mokša] [EN: bandha moksa]

filozofija

1. EN Bondage and liberation GOY, 35

1. LV Saistība un atbrīve

SK: बन्ध – bandha – bandha

EN: bandha

LV: bandha

1. EN binding, tying, a bond MW, 720

1. LV sasiešana, saite

ājurvēda

1. EN adhesions AST, A.H.Su.10/12

1. LV adhēzijas (salipumi)

SK: बन्ध – bandha – bandha

EN: bandha, bandish

LV: _bandha_, mūsd. _bandišs_

1. EN binding, tying, a bond, tie, chain, fetter; arrangement of musical sounds, composition MW, 720

1. LV iesējums, saite, saistības, aukla, ķēde, pinekls; muzikālo skaņu izkārtojums, kompozīcija

mūzika

1. EN Bandish means ‘bound’ and often refers to the fixed part of a composition. The entire precomposed portion, that is Sthayee-Antara-Sanchari-Abhog in Dhrupad, Sthayee-Antara in Khayal or Sthayee-Antara-Manjha in instrumental music can be termed as a Bandish. But Bandish has some special significance in that just any and every composition may not be accepted as a Bandish. The compositions which project the Raga in a comprehensive and beautiful manner or have some outstanding structural speciality are called Bandish. With the help of the Bandish the musician ties down and defines the broad outline of the Raga, which he then fills in with his own creativity and message. The Bandishes can also consist of very brief phrases and sections of music. ALP, 127

1. LV Bandišs nozīmē 'sasaistīts' un bieži attiecas uz komponētu skaņdarba daļu. Visas komponētās daļas kā, piemēram, sthaji-antara-sančari-ābhoga dhrupādā, sthaji-antara haijalā vai sthaiji-antara-mandža instrumentālā mūzikā var saukt par bandišu. Bandišs ir nozīmīgs tajā aspektā, ka kuru katru konponētu skaņdarba daļu nevar uzskatīt par bandišu. Par bandišu sauc tādu kompozīciju, kura visaptveroši un skaisti demonstrē rāgu un kurai ir izcilas strukturālas īpašības. Ar bandiša palīdzību mūziķis (ritmiski) “piesien” un skaidri iezīmē rāgas kontūras, kuras viņš vēlāk piepilda ar savu radošumu un vēstījumu. (Visā skaņdarba ietvaros) bandišs var sastāvēt arī no ļoti īsām frāzēm vai mūzikas daļām.

2. EN Bandish is a composition that is defined as bound. These are normally composed in Brij bhasha or Bhojpuri or other dialects of the Hindi heartland where space is provided for musical elaboration through a felicitous selec­tion of vowel sounds. A poem in this sense is not a bandish even if it can be bound by tala, for its struc­ture is complete in itself and does not need musical elaboration for enrich­ment. Poets do not compose bandishes, musicians do. The instrumental composi­tions of GATS are also loose­ly called bandish. MEN, 19

2. LV Bandišs ir kompozīcija, ko sauc par saistītu. Parasti to veido bridž bhaša vai bhodžpuri vai citos hindi dialektos, kuros ir telpa muzikālai attīstībai, izmantojot piemērotu patskaņu izlasi. Dzejolis šajā ziņā nav bandišs pat tad, kad tas ir piesaistīts tālā, jo tā struktūra pati par sevi ir pilnīga, un neprasa to vēl papildināt ar mūziku. Dzejnieki nekomponē bandišus, to dara mūziķi. Arī instrumentālās kompozīcijas gats neprecīzi tiek saukts par bandišu.

SK: बस्ति – basti – basti

EN: basti

LV: basti

sub. f. m.

1. EN See: vasti. the bladder, the lower belly, abdomen MW, 724; 932

1. LV Skat.: vasti. Pūslis (anatom.), vēdera lejas daļa, kuņģis

joga

1. EN Method of cleaning the intestines GOY, 35

1. LV Zarnu iztukšošanas paņēmiens

2. EN Yogic enema GOY, 35

2. LV Jogiska klizma

3. EN A kriya by which abdominal activities are made to function better GOY, 35

3. LV Krija, ar kuras palīdzību aktivizē vēdera darbību

4. EN One of the six Hatha yoga techniques to purify and develop the body GOY, 35

4. LV Viens no sešiem hathajogas paņēmieniem, lai attīrītu un attīstītu ķermeni

SK: बस्तिकर्मन् – bastikarman – bastikarman

EN: bastikarman

LV: bastikarmans, bastikarma

1. EN an injection-syringing made of bladder or the injection itself MW, 933

1. LV no pūšļa veidots klizmas baloniņš vai pati klizmas procedūra

ājurvēda

1. EN therapeutic enema procedure of giving medication from rectum through specially designed vasti instrument SAT, SAT.I.141

1. LV terapeitiska klizma medikamentu ievadīšanai taisnajā zarnā, izmantojot speciāli izstrādātu vasti instrumentu

2. EN enema which going upto umbilical region, waist, sides and belly, stirring up the accumulated feces and impurity and uncting the body comes out with feces and impurity properly in vata predominant diseases. CRK, cha. siddhi 1/40,p-592

2. LV Klizma, kas nonāk līdz nabas apvidum, jostas daļai, sāniem un vēderam, sašķīdina sakrājušos ekskrementus un sārņus, attīra ķermeni, pilnvērtīgi izdaloties fēcēm un sārņiem vatas slimību gadījumā.

3. EN enema is useful in vata pitta kapha and rakta and also combination of three doshas SRT, su.chikits 35/5 p-600

3. LV klizma ir noderīga vatas, pittas, kaphas un raktas slimību gadījumā, kā arī visu trīs došu vienlaicīgai līdzsvarošanai

4. EN vasti desirable for diseases caused by doshas of vata predominance AST, ah. sutra 19/1,p-83

4. LV vasti ieteicams slimībām, ko izraisa vatas pārsvars

SK: भयानकरस – bhayānakarasa – bhayAnakarasa

EN:

LV: Bhajānakarasa

1. EN The sentiment of terror (as one of the 9 Rasas in poetical or dramatic composition) MW, 747

1. LV Viena no deviņām rasām – baiļu un šausmu sajūta.

mūzika

1. EN Bhayanaka is the frightful and fearful rasa. ALP, 174

1. LV Bhajānakarasa ir šausmu un baiļu pilna rasa.

2. EN Bhayankara which is terror. MEN, 132

2. LV Bhajānakarasa nozīmē ‘šausmas'.

SK: भैरव – bhairava – bhairava

EN: Bhairav

LV: Bhairava

1. EN (in music) name of a Raga MW, 767

1. LV rāgas nosaukums mūzikā

mūzika

1. EN For many centuries Bhairav has been considered the first and foremost raga. It is a good example to show the continuity of the raga tradition. In its ancient form, it was a pentatonic raga omitting both Re and Pa; Dha was (and still is) the dominant note. Bhairav is one of the names of Lord Shiva in his aweinspiring appearance as an ascetic with a trident, skulls and snakes, and with matted locks and a body smeared with ashes. Some musicians believe that Bhairav still represents awesome grandeur, horror and fright. Yet this solemn raga is usually found to evoke peace and devotion, with a shade of melancholy. Although all seven notes can be used in ascending passages, many artists omit Re and Pa. Sa, Ga, Ma and Pa can be sustained. A distinctive feature of Bhairav is the slow oscillation on Dha and Re, which are traditionally regarded as the sonant and consonant. The most characteristic movement of Bhairav is g m g \ r~s. BOR, 32

1. LV Daudzus gadsimtus rāga Bhairava tika uzskatīta par pirmo un galveno rāgu . Tas ir labs piemērs, lai parādītu rāgas tradīcijas pēctecību. Senos laikos tā bija pentatoniskā rāga, izlaižot gan Re, gan Pa ; komala Dha bija (un joprojām ir) dominējošais tonis. Bhairava ir viens no dieva Šivas vārdiem viņa bijību iedvesmojošā askēta izskatā ar trejzari, galvaskausiem un čūskām, samezglotajiem matiem un ar pelniem iesmērēto ķermeni. Daži mūziķi tic, ka Bhairava joprojām attēlo satriecošu varenību, šausmas un bailes. Tomēr pastāv uzskats, ka šī svētsvinīgā rāga raisa mieru un dievbijību ar melanholijas pieskaņu. Kaut visus septiņus toņus var izmantot augšupejošās pasāžās, daudzi mākslinieki izslēdz re un pa. Sa, ga, ma un pa var būt pagarinātas. Bhairavas atšķirīgā iezīme ir lēna komala dha un komala re šūpošana. Tās svaras tradicionāli uzskata par vādinu un samvādinu. Bhairavu visvairāk raksturojošā melodiskā gaita ir ga, ma, ga, komala re, sa_.

SK: भैरवी – bhairavī – bhairavI

EN: Bharavi

LV: Bhairavī

1. EN (in music) name of a Raga MW, 767

1. LV rāgas nosaukums mūzikā

mūzika

1. EN Bhairavi is the devoted and compassionate consort of Bhairav. She is usually portrayed in a small shrine worshipping a Shiva linga, accompanying her songs with a pair of cymbals.” Bhairavi is perhaps the sweetest and most-loved raga in Hindustani music, an all-time favourite of audiences and artists, who often conclude their concert with a thumri, dadra or bhajan in this raga. In Bhairavi both natural and flat Re are normally used. In thumri performances sharp Ma, natural Dha and natural Ni may occasionally be introduced as well. Depending on the poetic content of the songs, Bhairavi can have a wide range of emotional expression, ranging from romantic, seductive and erotic to compassionate and devotional. But it is most suited to expressing the poignancy of separation. Time: Traditionally Bhairavi is a morning raga, but it is an accepted norm that it can be performed any time of the day or night at the conclusion of a concert. BOR, 34

1. LV Bhairavī ir Bhairavas uzticīgā un līdzjūtīgā dzīvesbiedre. Parasti viņa tiek attēlota nelielā svētnīcā, pielūdzot Šiva lingu un pavadot savas dziesmas ar karatālām. Iespējams, ka Bhairavī ir skaistākā un visvairāk mīlētā rāga Ziemeļindijas mūzikā, visos laikos klausītāju un mākslinieku iemīļota. Mūziķi bieži beidz savu koncertu ar thumri, dadru vai bhadžanu šajā rāgā. Gan naturāls, gan pazemināts re parasti tiek lietots Bhairavī. Thumri priekšnesumos reizēm tiek iekļauts arī paaugstināts ma un naturālie dha un ni. Atkarībā no skaņdarba poētiskā satura Bhairavī var piemist plašs emociju spektrs, sākot ar romantiku, savaldzināšanu, erotiku līdz līdzjūtībai un dievbijībai. Bet tā ir vispiemērotākā, lai izteiktu šķiršanās ciešanas. Tradicionāli Bhairavī ir rīta rāga, bet ir pieņemts, ka to var izpildīt arī koncerta beigās jebkurā diennakts laikā.

SK: भजन – bhajana – bhajana

EN: bhajan

LV: bhadžana

1. EN the act of sharing, reverence, worship, adoration MW, 744

1. LV dalīšanas akts, godbijība, lūgšana, dievināšana

mūzika

1. EN This is a popular religious and devotional song with a straight simple melody, without ornamentations of the notes. ALP, 152

1. LV Populāra reliģioza, garīga dziesma ar nesamākslotu, vienkāršu melodiju, bez toņu ornamentācijas.

2. EN Bhajan is any tune that has a devotional quality, whose words are adorative of deities and tell of the myths associated with them. Mira, Tulsidas and Kabir are the principal bhajan composers whose lyrics are sung in Hindus­tani music. MEN, 23

2. LV Bhadžana ir jebkura garīga dziesma, kurā tiek pielūgti dievi un stāstīti ar viņiem saistīti mīti. Mira, Tulsidass un Kabīrs ir Ziemeļindijas mūzikas bhadžanas dzejas nozīmīgākie autori.

SK: भक्ति – bhakti – bhakti

EN: bhakti

LV: bhakti

sub. f.

filozofija

1. EN Attachment, devotion, fondness for, devotion to, trust, homage, worship, piety, faith or love MW, 743

1. LV Pieķeršanās, sevis uzticēšana, maigums, nodošanās, uzticēšanās, godbijība, cieņa, pielūgsme, ticība vai mīlestība

2. EN Pure devotion HYP, 683

2. LV Tīra garīgā kalpošana (nodošanās)

3. EN Complete devotion to the higher reality of life GOY, 36

3. LV Pilnīga sevis uzticēšana augstākajai dzīves īstenībai

4. EN Love for all beings GOY, 36

4. LV Visu dzīvo būtņu mīlēšana

5. EN Devotion as service GOY, 36

5. LV Sevis uzticēšana kā kalpošana

6. EN Chanelling of emotion to a higher force GOY, 36

6. LV Emociju virzīšana augstākajam spēkam

bhakti darsana

[IAST: bhakti darsana] [DN: भक्तिदर्शन] [HK: bhakti darzana] [LV: bhakti daršana] [EN: bhakti darsana]

filozofija

1. EN Process of seeing, knowing and realizing the self through devotion to a higher principle of life GOY, 36

1. LV Sevis ieraudzīšana, izzināšana un realizēšana, uzticot sevi augstākajam dzīves principam

bhakti marga

[IAST: bhakti marga] [DN: भक्तिमर्ग] [HK: bhakti marga] [LV: bhakti marga] [EN: bhakti marga]

filozofija

1. EN The way or path to realization through adoration of a personal God GOY, 36

1. LV Realizēšanās ceļš, slavējot savu (individuālo) Dievu

2. EN A higher principle of love expressed in positive actions GOY, 36

2. LV Augstākā mīlestība, kas izpaužas krietnā rīcībā

bhaktiyoga

[IAST: bhaktiyoga] [DN: भक्तियोग] [HK: bhaktiyoga] [LV: bhaktijoga] [EN: bhaktiyoga]

m. sub.

filozofija

1. EN Devoted attachment, loving devotion MW, 743

1. LV Pieķeršanās nododoties, mīlestības vadīta nodošanās

2. EN Yoga of devotion, channelling emotional energy to a higher reality of life GOY, 36

2. LV Nodošanās joga (uzticot sevi), emocionālās enerģijas ievirzīšana augstākajā dzīves īstenībā

3. EN A systematic path with nine steps or stages expanding, strengthening and purifying the emotions GOY, 36

3. LV Sistemātisks deviņu pakāpju jeb posmu ceļš, kurā atraisa, stiprina un attīra emocijas

Garīga kalpošana Visaugstajam Kungam; tīra kalpošana ar saviem jutekļiem Dieva Kunga jutekļiem; Dieva Augstākās Personības Kunga Krišnas mīlēšana, padošanās Viņam. Formālu, sistemātisku kalpošanas veidu sakārtojumu sauc par bhakti jogu. "Bhakti nozīmē garīgu kalpošanu Dievam Kungam, nevēloties nekādu materiālu ieguvumu ne šajā dzīvē, ne nākamajā." (Gopāla-tāpanī Upanišada 1.15.) 7.17., 8.10., 9.26., 9.29., 12.17., 13.12., 14.26., 18.54. (KŠ) Svami Šivanandas mācībā BHAKTI ir pielūgsme, nodošanās (atsauces 1., 3.), BHAKTI YOGA – - beznosacījumu mīlestības joga, spēja ieraudzīt Dievu ikvienā, pielūgsmes (nodošanās) ceļš; viens no četriem ceļiem (pārējie trīs: KARMA JOGA, RADŽA JOGA, DŽŅĀNA JOGA) (atsauces 4., 6.). (SS)

SK: भार – bhāra – bhAra

EN: bhara

LV: bhāra

1. EN a burden, load, weight MW, 753

1. LV nasta, krava, svars

ājurvēda

1. EN load, burden, weight AMK, 2/9/87/1/2

1. LV krava, nasta, svars

2. EN weight SAT,

2. LV , various measures of weight

3. EN svars, dažādi svara mēri CRK,

3. LV SAT-G-74

SK: भस्मन् – bhasman – bhasman

EN: bhasman

LV: bhasmans, bhasma

1. EN what is pulverized or calcined by fire MW, 750

1. LV kaut kas ar uguni pulverizēts, kalcinēts

ājurvēda

1. EN ashes AMK, 1/1/57/3/5

1. LV pelni

SK: भस्त्रिका – bhastrikā – bhastrikA

EN: bhastrika

LV: bhastrika

sub. f.

1. EN A little bag MW, 750

1. LV Neliela soma (kule)

2. EN Bellows used to fan a fire GOY, 37

2. LV Plēšas uguns uzpūšanai

bhastrikā prāṇāyāma

[IAST: bhastrikā prāṇāyāma] [DN: भस्त्रिका प्राणायाम] [HK: bhastrikA prANAyAma] [LV: bhastrikā prānājāma] [EN: bhastrika pranayama]

joga

1. EN 'Bellows breathing', a pranayama where air is forcibly drawn in and out as in a blacksmith's bellows GOY, 37HYP, 683

1. LV 'Plēšu elpošana', prānājāmas vingrinājums, kad gaisu ievelk un izpūš ar spēku kā kalēja plēšās

SK: भव – bhava – bhava

EN: bhava

LV: bhava

sub. m.

1. EN Birth, production, origin, worldly existence or worldly life MW, 748GOY, 37

1. LV Dzimšana, radīšana, izcelsme, laicīgā esība vai laicīgā dzīve

bhava padartha

[IAST: bhava padartha] [DN: भवपदर्थ] [HK: bhava padartha] [LV: bhava padartha] [EN: bhava padartha]

1. EN A thing that exists GOY, 37

1. LV Lieta, kas pastāv

bhavapasavimukti

[IAST: bhavapasavimukti] [DN: भवपसविमुक्ति] [HK: bhavapasavimukti] [LV: bhavapasavimukti] [EN: bhavapasavimukti]

filozofija

1. EN State of liberation; according to Goraksha Shatakam, it is the goal of human life GOY, 37

1. LV Atbrīves stāvoklis; saskaņā ar Gorakša Šatakas pausto, tas ir cilvēka dzīves mērķis

bhavarūpa

[IAST: bhavarūpa] [DN: भवरूप] [HK: bhavarUpa] [LV: bhavarūpa] [EN: bhavarupa]

1. EN Really existing, real, actual MW, 754

1. LV Patiesi esošs, reāls, īsts

2. EN Positive nature of factual being GOY, 37

2. LV Pozitīva pastāvošas esības iedaba

bhava sagara

[IAST: bhava sagara] [DN: भवसगर] [HK: bhava sagara] [LV: bhava sagara] [EN: bhava sagara]

1. EN Literally 'ocean of becoming'; the world of change; the world is always in a state of flux and knows no rest whereas the true aim of human life is said to be the realization of peace GOY, 37

1. LV Burtiski 'tapšanas okeāns'; pārmaiņu pasaule; pasaule visu laiku nenogurstoši plūst bez atpūtas, no tā izriet cilvēka dzīves patiesais mērķis, par ko uzskata miera īstenošanu

bhavanaśakti

SK: भाव – bhāva – bhAva

EN: bhava

LV: bhāva

sub. m.

1. EN Becoming, being, existing, occurring, appearance MW, 754GOY, 37

1. LV Tapšana, būšana, esība (esme, esamība, ira), rašanās, parādīšanās

2. EN Love GOY, 37

2. LV Mīlestība

3. EN Condition GOY, 37

3. LV Stāvoklis

4. EN True condition or state, truth, reality MW, 754

4. LV Patiess stāvoklis, patiesība, īstenība

5. EN State, inclination or disposition of mind GOY, 37HYP, 683

5. LV Prāta stāvoklis, nosliece jeb iedaba

6. EN Intense inner attitude or feeling HYP, 683

6. LV Spēcīga iekšējā attieksme vai izjūta

bhāva advaita

[IAST: bhāva advaita] [DN: भाव अद्वैत] [HK: bhAva advaita] [LV: bhāva advaita] [EN: bhava advaita]

1. EN Unity in feeling GOY, 37

1. LV Vienota izjūta, vienotības izjūta

bhāvanartha

[IAST: bhāvanartha] [DN: भावनर्थ] [HK: bhAvanartha] [LV: bhāvanartha] [EN: bhavanartha]

1. EN The mental state or awareness for developing a state of samadhi GOY, 37

1. LV Prāta stāvoklis vai apzināšanās samādhi stāvokļa veicināšanai

bhāvasamādhi

SK: भाव – bhāva – bhAva

EN: bhava, bhav

LV: bhāva

1. EN manner of acting, conduct, behaviour;   any state of mind or body, way of thinking or feeling, sentiment, opinion, disposition, intention  MW, 754

1. LV tēlošanas, izturēšanās, uzvedības veids; jebkurš prāta vai ķermeņa stāvoklis, domāšanas vai sajūtu gaita, noskaņojums, viedoklis, raksturs, nodoms

mūzika

1. EN Slowly, as the musician reaches further, his music acquires a Bhava or the capacity to arouse in the listener a deeper feeling and mood, which is far beyond a mere outward emotion. ALP, 173

1. LV Lēni, kamēr mūziķis attīstās, viņa mūzika pamazām sasniedz bhāvu jeb spēju raisīt klausītājā dziļākās jūtas un noskaņu, kas tālu pārsniedz ārējo emociju spēku.

2. EN Bhava is the soul of the raga, the emotional bed which gives life to the scale of a raga. Without bhava a raga is a mere scale. The ability to fill a scale with bhava is the secret of genius in raga music. The restraint and economy and the tension that bhavas produce is the foundation of a musician’s art. Sadhana in music is principally directed towards the production of bhava. MEN, 26

2. LV Bhāva ir rāgas dvēsele, emocionāls pamats, kas dod rāgas skaņurindai dzīvību. Bez bhāvas rāga ir tikai skaņurinda. Spēja piepildīt skaņurindu ar bhāvu ir rāgas mūzikas ģēniju noslēpums. Bhāvas radītā atturība, taupība un spriedze ir mūziķu mākslas pamats. Mūzikas sādhana pamatā ir virzīta, lai radītu bhāvu.

SK: भावना – bhāvanā – bhAvanA

EN: bhavana

LV: bhāvana

sub. f. m. n.

1. EN Causing to be, effecting, producing, displaying, manifesting MW, 755

1. LV Esmes (būšanas) izraisīšana, īstenošana, radīšana, atainošana, izpausme

2. EN A creator, producer, efficient MW, 755

2. LV Radītājs, īstenotājs, izraisītājs

SK: भवनशक्ति – bhavanaśakti – bhavanazakti

EN: bhavanasakti

LV: bhavanašakti

1. EN Power of imagination GOY, 37

1. LV Iztēles spēks

SK: भावसमाधि – bhāvasamādhi – bhAvasamAdhi

EN: bhavasamadhi

LV: bhāvasamādhi

joga

1. EN Absorption in mediation due to emotional cause, e.g. kirtan GOY, 37

1. LV Iegrimšana meditācijā no emocionāla saviļņojuma, piem., kīrtana (skandēšanas, mantru dziedāšanas)

2. EN Superconscious state of existence attained by intense emotion GOY, 37

2. LV Virsapziņas esības stāvoklis, kas radies no spēcīga saviļņojuma

SK: भेद – bheda – bheda

EN: bheda

LV: bhēda

m. sub.

1. EN Breaking, splitting, cleaving, rending, tearing, piercing MW, 757GOY, 38

1. LV Laušana, dalīšana, šķelšana, rau'sana, plēšana, caurduršana

2. EN Purify GOY, 38

2. LV Attīrīt

bhedābheda

[IAST: bhedābheda] [DN: भेदाभेद] [HK: bhedAbheda] [LV: bhēdābhēda] [EN: bhedabheda]

filozofija

1. EN Disunion and union, dualism and non-dualism MW, 766

1. LV Nošķirtība un vienotība, duālisms un neduālisms

2. EN Unity in difference; a particular line of approach to the supreme reality in which unity and multiplicity are intermingled GOY, 38

2. LV Vienotība atšķirībā. Noteikta pieeja augstākajai realitātei, kurā sajaukta vienotība un daudzveidība

3. EN State of oneness that is not pure and has in it the appearance of multiplicity GOY, 38

3. LV Vienotības stāvoklis, kas nav tīrs un kurā ir daudzveidības elementi

bheda buddhi

[IAST: bheda buddhi] [DN: भेदबुद्धि] [HK: bheda buddhi] [LV: bhēda buddhi] [EN: bheda buddhi]

1. EN Perception or idea of a difference or distinction MW, 766

1. LV Atšķirību uztvere vai ideja

2. EN The intellect that creates differences; the relative (vyavaharika) buddhi that diversifies everything as opposed to the absolute (paramarthika) buddhi that unifies everything GOY, 38

2. LV Intelekts, kas rada atšķirības. Relatīvais (vjavaharika) budhi dažādo visu, absolūts (paramarthika) budhi apvieno visu

bhedahamkara bheda

[IAST: bhedahamkara bheda] [DN: भेदहम्करभेद] [HK: bhedahamkara bheda] [LV: bhēdahamkara bhēda] [EN: bhedahamkara bheda]

1. EN The differentiating ego, the sense of separateness GOY, 38

1. LV Atšķirošs ego, atšķirtības sajūta

bheda jñāna

[IAST: bheda jñāna] [DN: भेदज्ञान] [HK: bheda jJAna] [LV: bhēda džņāna] [EN: bheda jnana]

1. EN Consciousness of difference GOY, 38

1. LV Atšķirības apziņa

2. EN Worldly consciousness GOY, 38

2. LV Laicīgā apziņa

SK: भेषज – bheṣaja – bheSaja

EN: bheshaja

LV: bhēšadža

1. EN a remedy, medicine, medicament, drug MW,

1. LV zāles, medikaments

ājurvēda

1. EN medicine AMK, 2/6/50/2/1

1. LV medikaments

2. EN medicine, drug or remedy SAT, SAT.F.3

2. LV zāles, medikaments, dziedniecisks līdzeklis

3. EN medicines are of 2 types. some of them tone up the health of a healthy person and some others remove the ailments of a patient CRK, ca.chi.volume1.1/4

3. LV ir divu veidu zālas: tās, kas uztur veselību, un tās, kas novērš slimības

SK: भोग – bhoga – bhoga

EN: bhoga

LV: bhoga

sub. m.

1. EN Enjoyment, eating, feeding on MW, 767

1. LV Baudīšana, ēšana, cienāšana

2. EN Sensual gratification, enjoyment and experience HYP, 683

2. LV Jutekļu baudas

3. EN Experience and craving for pleasure GOY, 38

3. LV Alkas pēc baudas

4. EN Enjoyment, delight GOY, 38

4. LV Bauda, prieks

5. EN Object of pleasure GOY, 38

5. LV Baudas objekts

6. EN Food GOY, 38

6. LV Ēdiens

7. EN Festival GOY, 38

7. LV Svētki

bhogabhūmi

[IAST: bhogabhūmi] [DN: भोगभूमि] [HK: bhogabhUmi] [LV: bhogabhūmi] [EN: bhogabhumi]

1. EN The place where people enjoy the reward of their works MW, 767

1. LV Vieta, kur cilvēki bauda darba iznākumu

2. EN Land of experience or enjoyment GOY, 38

2. LV Pieredzēšanas vai baudu zeme

SK: भ्राजकपित्त – bhrājakapitta – bhrAjakapitta

EN: bhrajakapitta

LV: bhrādžakapitta

1. EN causing to shine, digestive fire MW, 770

1. LV rada mirdzumu, gremošanas uguns

ājurvēda

1. EN one of the five subtypes of pitta that causes Illumination or shining of the skin SAT, SAT-B.405

1. LV viens no 5 pittas paveidiem, kas rada prāta skaidrumu un ādas mirdzumu

2. EN Bhrajaka Pitta: It resides in skin and helps exhibition of color and complexions AST, AH. SU 12/14 (Pg 314; Edition: 3RD) t.Sreekumar

2. LV tā mīt ādā un palīdz izpausties krāsai un kompleksijai

SK: भ्रमरी – bhramarī – bhramarI

EN: bhramari

LV: bhramarī

sub. f. m.

1. EN A large black bee, a kind of bumble bee, any bee MW, 769

1. LV Liela, melna bite, kamene, bite

bhramarī prānāyāma

[IAST: bhramarī prānāyāma] [DN: भ्रमरीप्रानायाम] [HK: bhramarI prAnAyAma] [LV: bhramarī prānājāma] [EN: bhramari pranayama]

joga

1. EN Breathing practice in which a soft humming sound is produced during exhalation like the murmuring of the black bee HYP, 683GOY, 38

1. LV Elpošanas vingrinājums, kura laikā izelpā rodas maiga, dūcoša skaņa, kas līdzīga melnās bites zumēšanai

SK: भ्रामरी – bhrāmarī – bhrAmarI

EN: bhramari

LV: bhrāmarī

sub. f. m.

1. EN relating or belonging to a bee MW, 770

1. LV Saistīts ar biti jeb tai piederošs

SK: भ्रूकुटी – bhrūkuṭī – bhrUkuTI

EN: bhrukuti

LV: bhrūkutī

sub. f.

1. EN contraction of the brows, a frown MW, 770

1. LV Uzacu saraukšana; nosodošs, noraidošs (skatiens)

2. EN Space between the eyebrows GOY, 39

2. LV Vieta starp uzacīm

SK: भ्रूमध्य – bhrūmadhya – bhrUmadhya

EN: bhrumadhya

LV: bhrūmadhja

sub. n.

1. EN The interval between the eyebrows MW, 770

1. LV Vieta starp uzacīm

joga

1. EN Trigger point for ajna chakra located at the eyebrow centre GOY, 39

1. LV Adžņa čakras ierosmes vieta uzacu centrā

bhrūmadhya dṛṣṭi

[IAST: bhrūmadhya dṛṣṭi] [DN: भ्रूमध्यदृष्टि] [HK: bhrUmadhya dRSTi] [LV: bhrūmadhja drišti] [EN: bhrumadhya dristi]

joga

1. EN A form of concentrated gazing (trataka) in which the attention is fixed between the eyebrows GOY, 39

1. LV Koncentrēts skatiens (trataka), kad uzmanībatiek noturēta starp uzacīm

SK: भूमि – bhūmi – bhUmi

EN: bhumi

LV: bhūmi

sub. f.

joga

1. EN A step, degree, stage MW, 763GOY, 39

1. LV Solis, pakāpe, līmenis

2. EN Stages of evolution of the mind, five in number HYP, 683

2. LV Pieci prāta attīstības līmeņi

SK: भूत – bhūta – bhUta

EN: bhuta

LV: bhūta

sub. f. m. n.

1. EN Become, been, gone, past MW, 761

1. LV Kļūt, būt, bijis, pagātne

2. EN Existing, real GOY, 39, 40

2. LV Esošs, īsts

3. EN An element or elemental GOY, 39, 40

3. LV Elements vai elementu

4. EN State fo existence, being GOY, 39, 40

4. LV Esības stāvoklis

5. EN What has come into being GOY, 39, 40

5. LV Kas ir radies

6. EN An entity as opposed to the unmanifested GOY, 39, 40

6. LV Esība atšķirībā no neizpaustā

7. EN Any of the five elementary constituents of the universe: earth; water; fire; air; space GOY, 39, 40

7. LV Kāds no pieciem pamatelementiem - zemes, ūdens, uguns, gaisa vai telpas

SK: भूतलोक – bhūtaloka – bhUtaloka

EN: bhutaloka

LV: bhūtaloka

1. EN The world of primordial matter GOY, 40

1. LV Sākotnējās matērijas pasaule

SK: भुवन – bhuvana – bhuvana

EN: bhuvana

LV: bhuvana

sub. n.

1. EN A being, living creature, man, mankind MW, 760GOY, 40

1. LV Būtne, dzīva radība, cilvēks, cilvēce

2. EN World, earth GOY, 40

2. LV Pasaule, zeme

3. EN Abode, residence GOY, 40

3. LV Mītne, uzturēšanās vieta

SK: बीभत्सरस – bībhatsarasa – bIbhatsarasa

EN: vibhatsa rasa

LV: bībhatsa rasa

1. EN (with rasa) the sentiment of disgust MW, 733

1. LV (ar rasu) riebuma sajūta

mūzika

1. EN Vibhatsa Rasa —  the feeling of repugnance for the odious. ALP, 174

1. LV Bībhatsarasa – pretīguma sajūta pret riebīgo.

2. EN Bibhatsa which is disgust. MEN, 132

2. LV Bībhatsarasa – pretīgums.

SK: बीज – bīja – bIja

EN: bija

LV: bīdža

sub. n.

1. EN Seed (of plants), semen (of men and animals), seed-corn, grain MW, 732

1. LV Sēkla (augu), sēkla (cilvēka vai dzīvnieku), sēklas labība, graudi

2. EN Seed state HYP, 684

2. LV Sēklas stadija

3. EN Seed, source GOY, 40

3. LV Sēkla, avots

4. EN Origin GOY, 40

4. LV Pirmavots

bīja mantra

[IAST: bīja mantra] [DN: बीजमन्त्र] [HK: bIja mantra] [LV: bīdža mantra] [EN: bija mantra]

joga

1. EN Seed mantra SWY, 218

1. LV sēklas mantra

SK: बीजाक्षर – bījākṣara – bIjAkSara

EN: bijaksara

LV: bīdžākšara

n. sub.

1. EN The first syllable of a Mantra or spell MW, 732

1. LV Mantras vai vārda pirmā zilbe

joga

1. EN The root letter of seed letter which contains the latent poser of the mantra GOY, 40

1. LV Saknes vai sēklas burts, kurā apslēpta mantras būtība

SK: बिन्दु – bindu – bindu

EN: bindu

LV: bindu

m. sub.

1. EN A detached particle, drop, globule, dot, spot MW, 731GOY, 40, 41

1. LV Atdalīta daļiņa, piliens, lodīte, punkts, traips

2. EN Point of potentional energy and consciousness HYP, 684

2. LV Potenciālas enerģijas un apziņas punkts

3. EN Nucleus HYP, 684

3. LV Kodols

4. EN Dot denoting the "n" or "m" vowel sounds in Sanskrit GOY, 40, 41

4. LV Sanskritā punkts virs 'n' un 'm'

5. EN Seed, source, drop GOY, 40, 41

5. LV Sēkla, avots, piliens

6. EN Semen GOY, 40, 41

6. LV Sēkla (cilvēka, dzīvnieku)

joga

1. EN In tantra and hatha yoga it also represents a drop of semen HYP, 684

1. LV Tantrā un hatha jogā spermas piliens

2. EN The basis from which emanated the first principle (maha tattwa) according to the tantra shastra GOY, 40, 41

2. LV Saskaņā ar tantra šāstru pamats, no kā radies pirmais princips (mahatatva)

3. EN Psychic centre located in the brain GOY, 40, 41

3. LV Psihiskais centrs smadzenēs

4. EN The most important psychic centre in nada yoga GOY, 40, 41

4. LV Svarīgākais psihiskais centrs nāda jogā

5. EN Top of the head, where hindu brahmins wear their tuft of hair GOY, 40, 41

5. LV Galvas virsa, kur indiešu brahmaņi (bramini) nēsā matu kušķi

SK: बोधककफ – bodhakakapha – bodhakakapha

EN: bodhakakapha

LV: bodhakakapha

1. EN awakening, arousing MW, 734

1. LV atmodinoša

ājurvēda

1. EN one of the subtypes of kapha situated on the tongue helps in the perception of taste; comparable to saliva SAT, SAT-B.417

1. LV Viens no kaphas paveidiem, kas mīt uz mēles, izraisa barības garšas sajūtu (siekalas)

2. EN Bodhaka Kapha : It is located in the tongue. It helps in taste perception. AST, AH. SU 12/16 (Pg 315; Edition: 3RD) Sreekumar

2. LV Tā mīt mēlē un palīdz sajust garšu

SK: बोधि – bodhi – bodhi

EN: bodhi

LV: bodhi

f. m.

filozofija

1. EN Perfect knowledge or wisdom MWGOY, 41

1. LV Ideālas zināšanas jeb viedums

2. EN Awakening GOY, 41

2. LV Pamošanās

SK: बोधिसत्त्व – bodhisattva – bodhisattva

EN: bodhisattva

LV: bodhisatva

m. sub.

1. EN "One whose essence is perfect knowledge", one who is on the way to the attainment of perfect knowledge MWGOY, 41

1. LV 'Perfektu zināšanu būtība', cilvēks, kas apgūst ideālas zināšanas

1. EN One who does not leave the body after reaching nirvana, but waits in order to serve and help mankind GOY, 41

1. LV Cilvēks, kas neatstāj ķermeni pēc nirvānas sasniegšanas, bet paliek, lai palīdzētu cilvēcei

SK: बृंहणचिकित्सा – bṛṁhaṇacikitsā – bRMhaNacikitsA

EN: brimhanacikitsa

LV: brimhanačikitsa

1. EN nourishing therapy, making big, strong , fat MW, 735

1. LV barojoša terapija, padara lielu un spēcīgu

ājurvēda

1. EN nourishing therapy one among the ṣaḍvidhopakramāḥ; procedure which is nutritive/ nourishing/ increasing body weight / growth promoting or bulk enhancing SAT, SAT.I.44

1. LV viena no šadvidhopakramas terapijām, kas ir barojoša, ķermeņa svaru palielinoša, augšanu veicinoša, apjomu uzlabojoša

2. EN the one which nourishes the whole body CRK, ca su /22/9, bhagawan dash vol -1page388

2. LV visu ķermeni barojoša terapija

SK: बृंहणीय – bṛṁhaṇīya – bRMhaNIya

EN: brimhaniya

LV: brimhanīja

1. EN making big, fat, strong, nourishing MW, 735

1. LV barojošs, resns, stiprs, liels

ājurvēda

1. EN strong, powerful AMK, 3/1/60/2/3

1. LV stiprs, varens

2. EN nourishing therapy, one among the ṣaḍvidhopakramāḥ; procedure which is nutritive/ nourishing/ increasing body weight / growth promoting or bulk enhancing SAT, SAT-I-43

2. LV barojošā terapija, viena no šadvidhopakramām, kas palielina ķermeņa svaru un veicina augšanu

3. EN the one which nourishes the whole body, nourishing therapy CRK, 388

3. LV visa ķermeņa barojoša terapija

4. EN nutritive therapy AST, 354

4. LV barojoša terapija

SK: ब्रह्मा – Brahmā – brahmA

EN: brahma

LV: Brahma

mitoloģija

1. EN God as creator, one of the trinity of Brahma, Vishnu and Maheshwara (or Shiva) GOY, 41HYP, 684SWY, 218

1. LV Dievs kā radītājs, viens no trijotnes Brahma, Višnu un Mahēšvara (Šiva)

2. EN The sacred and mystic syllable Aum (Om) GOY, 41

2. LV Svētā, mistiskā zilbe Aum (Om)

joga

1. EN Potentiality of mooladhara chakra HYP, 684

1. LV Muladhara čakras iespējas

2. EN In the physical body it is the creative power of mooladhara chakra SWY, 218

2. LV Radošais muladhara čakras spēks ķermenī

3. EN One of the three aspects of the universal self SWY, 218

3. LV Viens no trijiem Visuma esības aspektiem

Pirmā radītā dzīvā būtne, otrais Visuma radītājs. Kunga Višnu vadībā viņš ir radījis visus dzīvo būtņu veidus. Viņš valda pār kaislību gunu. 12 stundas viņam ir tas pats, kas 4 320 000 000 gadi uz Zemes, un viņa mūžs ilgst 311 triljonus Zemes gadu. Brahma nav dzimis no mātes miesām, bet gan lotosā, kas aug no Kunga Višnu nabas. Brahma ir padievu pirmtēvs un skolotājs, viņš ir devis Vēdas, viņš ir vadījis otro radīšanas fāzi, kurā tapa visas augu un dzīvnieku sugas, cilvēki un padievi. Parasti Brahmas stāvokli ieņem džīva, taču reizēm, kad nav piemērotas džīvas, Visaugstais Kungs izvērš sevi par Brahmu. (KŠ) BRAHMA ir hindu dievs radītājs. Viņu attēlo sarkanā krāsā, ar četrām vai piecām galvām un četrām rokām, jāšus uz dievišķās zoss Hamsas. Dažādas purānas attēlo BRAHMĀ atšķirīgi, tomēr Dievs parasti tērpts baltās drānās. (atsauce 7.) Svami Šivanandas mācībā BRAHMA ir Radītājs. Viens no Hinduistu Trīsvienības: BRAHMA, VIŠNU un ŠIVA. Jo īpaši tiek uzsvērts nejaukt ar BRAHMANU (Absolūtu) (atsauces 1., 3., 4.) Panti no Jogas Sūtrām: 2.30., 2.38. (SS)

SK: ब्रह्मचर्य – brahmacarya – brahmacarya

EN: brahmacarya

LV: brahmačarja

1. EN The state of an unmarried religious student MW

1. LV Neprecēts, reliģisks māceklis

2. EN Self-restraint, celibacy HYP, 684

2. LV Sevis savaldīšana, celibāts

joga

1. EN One of the yamas described by Patanjali in the Yoga Sutras as resulting in indomitable courage (virya) GOY, 41HYP, 684

1. LV Viena no jamām, ko aprakstījis Patandžali Jogas sūtrās un kas rada nelokāmu drosmi

2. EN Conduct suitable for proceeding to the highest state of existence, especially continence or absolute control of sensual impulses GOY, 41

2. LV Augstākam esības līmenim atbilstoša uzvedība, it īpaši mērenība vai absolūta jutekļu impulso kontrole

3. EN State of living in constant awareness of Brahman HYP, 684

3. LV Dzīve pastāvīgi apzinoties Brahmanu

SK: ब्रह्मचर्य – brahmacarya – brahmacarya

EN: brahmacarya

LV: brahmačarja

1. EN study of veda, the state on unmarried religious student MW,

1. LV vēdu studijas, neprecējies reliģiozs students

ājurvēda

1. EN the practice of austere devotion AMK, 3/3/114/2/1

1. LV pieticīgas ziedošanās prakse

2. EN one among 3 pillars of life, avoidance of sexual act physically, mentally and verbally SAT, SAT-J.4

2. LV izvairīšanās no dzimumakta fiziski, mentāli un verbāli, viens no 3 veselības pīlāriem

3. EN one among 3 pillars of life, avoidance of sexual act physically, mentally and verbally CRK, caraka sutra 11th chapter 37th slokam 220 page

3. LV viens no dzīves veselības pamatiem - izvairīšanās no dzimumdzīves fiziski, mentāli un verbāli

4. EN one who intends to live a life of celibacy, does not have any sexual desires AST, ah 7/68 page234

4. LV tas, kurš plāno dzīvot celibātā, kuram nav vēlmju pēc dzimumbaudas

SK: ब्रह्मलोक – brahmaloka – brahmaloka

EN: brahmaloka

LV: brahmaloka

m. sub.

mitoloģija

1. EN The world of Brahma; also called satya loka GOY, 42

1. LV Brahmas pasaule, ko sauc arī par Satjaloku

SK: ब्रह्मन् – brahman – brahman

EN: brahman

LV: brahmans

mitoloģija

1. EN The one universal Soul (or one divine essence and source from which all created things emanate or with which they are identified and to which they return) , the Self-existent , the Absolute , the Eternal (not generally an object of worship but rather of meditation and-knowledge MW

1. LV Viena Dvēsele (vai dievišķa esence un avots, no kuras viss ir radies vai ar ko ir identificētas un kurā atgriežas), Par sevi esošs, Absolūts, Mūžīgais (ne vienmēr pielūdzams, drīzāk kā meditācijas un zināšanu objekts)

2. EN Hiranyagarbha or cosmic intelligence; eternal, omnipresent principle of existence or ultimate reality. The all-pervading "something" or "nothing" from which all time, space and creatures are uninterruptedly being created. According to Vedantins, Brahman is both the efficient (nimitta) and the material (upadana) cause of the visible universe, from which all manifest things are produced and into which they are absorbed GOY, 41

2. LV Hiranjagarbha vai kosmisks saprāts; mūžīgs, visuresošs eksistences vai sākotnējās realitātes princips. Visuresošs "kaut kas" vai "nekas", no kā bez pārtraukuma rodas laiks, telpa un radība. Saskaņā ar Vēdāntu, Brahmans vienlaikus ir iedarbīgais (nimita) un materiālais (upadana) redzamā Visuma cēlonis. No tā ir izpaudies viss un tajā tiek absorbēts.

filozofija

1. EN Name of supreme consciousness according to Vedanta philosophy HYP, 684

1. LV Visaugstākās apziņas vārds Vēdāntas filozofijā

2. EN Monistic concept of absolute reality HYP, 684

2. LV Monistiska absolūtās realitātes koncepcija

3. EN The sacred and mystic syllable Aum (Om) GOY, 41

3. LV Svēta un mistiska zilbe Aum (Om)

Bezgalīgi maza, individuāla, garīga dvēsele; impersonāls Visaugstā aspekts, kas caurauž visu; Dieva Augstākā Personība; mahat-tatva jeb kopēja materiālā substance. Šī sanskrita termina sakne ir “brih”, kas nozīmē “augt, attīstīties”. Čhāndogja Upanišadā 3.14. Brahmans ir aprakstīts ar vārdu “tadžalān” – tas (tat), no kā rodas (dža) pasaule, kurā tā ieiet atpakaļ (la) un ar kā palīdzību viss dzīvo (an). Impersonālisti uzskata, ka Brahmans un brahmadžoti ir viens un tas pats, taču pilnīgākā izpratnē Brahmans ir vastu jeb pasaules substance, kas iedalās trijās daļās: 1) Višnu kā Augstākā Dvēsele (Parambrahmans), 2) individuālas būtnes jeb pakļautas dvēseles (džīvabrahmans), 3) matērija jeb vide radīšanai (mahadbrahmans). Visās vaišnavu Vēdāntas filozofijās tiek akceptēts Višnu kā pārpasaulīga, neierobežota Augstākā Būtne (Purušotama), savukārt individuālas dvēseles un matērija ir Viņa enerģijas ar un bez apziņas (čid-ačid-šakti). (KŠ) Absolūts, Absolūtā realitāte, Patiesība, ko pauž UPANIŠADAS, Augstākā realitāte, kas ir viena un nedalāma, bezgalīga un mūžīga; visu cauraudoša, nemainīga eksistence; Eksistence, zināšana, pilnīga svētlaime; pilnīga apziņa (atsauces 1., 3., 4.) BRAHMANS ir absolūtā apzina attiecībā pret Visumu (savukārt ĀTMANS ir absolūtā apziņa attiecībā pret indivīdu). BRAHMANS un ĀTMANS ir viens (atsauce 6.) (SS)

SK: ब्रह्माण्ड – brahmāṇḍa – brahmANDa

EN: brahmanda

LV: brahmānda

1. EN The universe, world MW

1. LV Visums, pasaule

2. EN Literally 'Brahma's egg' GOY, 42

2. LV Burtiski 'Brahmas ola'

3. EN The cosmic egg GOY, 42

3. LV Kosmiskā ola

4. EN The macrocosmos GOY, 42

4. LV Makrokosms

SK: ब्रह्मरन्ध्र – brahmarandhra – brahmarandhra

EN: brahmarandhra

LV: brahmarandhra

joga

1. EN A suture or aperture in the crown of the head (through which the soul is said to escape on death) MWGOY, 43HYP, 684

1. LV Šuve vai caurums galvas virsā (stāsta, ka pa to dvēsele aiziet nāves brīdī)

2. EN Crown of the head GOY, 43

2. LV Galvas virsa

3. EN Fontanelle GOY, 43

3. LV Avotiņš

SK: बुद्ध – Buddha – buddha

EN: buddha

LV: Buddha

1. EN Awakened, awake MW

1. LV Pamodināts, pamodies

2. EN The enlightened one GOY, 44

2. LV Apgaismots

SK: बुद्धि – buddhi – buddhi

EN: buddhi

LV: buddhi

f. sub.

filozofija

1. EN The power of forming and retaining conceptions and general notions, intelligence, reason, intellect, mind, discernment, judgement MW

1. LV Spēja veidot un atcerēties koncepcijas un vispārinājumus, intelekts, saprāts, prāts, pamanīšana, spriešana

2. EN Intellect, discrimination HYP, 684

2. LV Intelekts, atšķiršana

3. EN Discerning, discriminating aspect of mind GOY, 44

3. LV Prāta spēja pamanīt, atšķirt

4. EN Intellect, mental faculty of intelligence SWY, 218

4. LV Intelekts, mentāla spriešanas spēja

5. EN Aspect of mind closest to pure consciousness HYP, 684

5. LV Prāta aspekts, kas ir vistuvākais tīrai apziņai

6. EN The faculty of valuing things for the advancement of life GOY, 44

6. LV Spēja vērtēt dzīves uzlabošanai

7. EN Principle of universal intuition in which the meditator becomes joined in the super-reflective state of samadhi GOY, 44

7. LV Universālas intuīcijas princips, kad meditētājs savienojas ar superatstarojošu samādhi stāvokli

8. EN Faculty which enhances discriminative power GOY, 44

8. LV Spēja, kas palielina atšķiršanas spēku

Buddhi (बुद्धि) - intelektuālā spēja (saskaņā ar Samkhja filozofiju), spēja veidot un saglabāt jēdzienus, pamatot, izprast, spriest, saprast (skat. "The Integrity of the Yoga Darsana: A Reconsideration of Classical Yoga" by Ian Whicher, 1998, SUNY Press, SUNY Series in Religious Studies, 71, 77, 92–95). Krija jogā to tulko arī kā inteliģenci kā tādu (skat. "Kriya Yoga" by Sri Sailendra Bejoy Dasqupta, Yoga Niketan, USA, 2006, 35, 37, 51–53). Vārds ir atvasināts no saknes budh, kam saskaņā ar Monier-Williams ir nozīmes pamosties, būt nomodā, atgūt vai atjaunot apziņu, novērot, uztvert, pamanīt, mācīties, saprast, apzināties utml. No šīs pašas saknes ir atvasināts arī vārds Buddha – tas, kas ir pamodies. Krija jogas meistari kā Paramahamsa Jogānanda vai Paramahamsa Pragjānānanda tulko buddhi kā intelektu, kura pamata potences ir atšķiršanas spēja un lēmumu pieņemšanas funkcija. Viņi raksturo buddhi kā kārtojošo, aptverošo, saprotošo aspektu, pretstatā trim citiem prāta aspektiem – manas, kas uztver un saglabā, ahamkara, kas ģenerē identifikāciju un nodalīšanu – resp. sniedz “es emu darītājs” sajūtu, un čit, kas ietver sevī atmiņas spēju. Taču šim intelektam piemīt vēl arī tādas funkcijas kā analīzes un secināšanas spēja, kas ir svarīga analītiskai izpratnei, un visbeidzot tam piemīt arī vēl kāda pavisam specifiska intuīcijas spēja, caur kuru tikai cilvēks var nonākt pie vienības izjūtas un pārjutekliskā izpratnes (skat. “The Science of Religion” by Swami Yogananda, Swami Dhirananda, M.A., Associate, 1924., Los Angelos, USA, 91–103; “Yoga: Pathway to the Divine” by Paramahamsa Prajnanananda, Prajnana Mission, India, 1999, 38–39 un “The Supreme Art and Science of Raja and Kriya Yoga: The Ultimate Path to Self-Realisation” by Stephen Sturgess, Singing Dragon, London, 2015, 86.lpp). Tieši ar šo pēdējo funkcionalitāti buddhi kā intelekts kļūst tuvs arī Rietumu kultūras meditācijas tradīcijas skatījumam, ko iemieso tādi domātāji kā Kūzas Nikolajs vai Meistars Ekharts, piemēram, kuri tieši tāpat intelektam (intellectus) piešķīra tiešās uztveres un intuīcijas funkciju pretēji racionālās domāšanas (ratio) ierobežojumiem (skat. Stanford Encyclopedia of Philosophy, Cusanus, Nicolaus [Nicolas of Cusa] by by Clyde Lee Miller, 2017, 2.2.1. un German Mysticism from Hildegard of Bingen to Ludwig Wittgenstein by Andrew Weeks, State University of New York Press, Albany, 1993, 74.lpp). (DzK) Apķērība, saprāts. Saskaņā ar ŠB 3.26.30. tam ir piecas funkcijas: samšaja jeb šaubas, viparjāsa jeb nepareiza izpratne, niščaja jeb pareiza izpratne, smriti jeb atmiņa, svāpa jeb miegs, sapņošana. Citāts: "Ardžuna sacīja: Džanārdana, Kēšava! Kāpēc tu gribi, lai es piedalos šai briesmīgajā karā, ja uzskati, ka saprāts ir labāks par auglīgu darbu?" (3.1.) Spēja atšķirt. Termins sanskritā ir “buddhi”, grieķu valodā “dinoia”, angļu valodā “intelligence”. Saprāts džīvai ir tikpat dabisks kā garša ūdenim vai smarža gaisam. Tāpat, kā dabā atsevišķi nepastāv zeme no tās aromāta vai ūdens no tā garšas, nepastāv arī apziņa atsevišķi no saprāta (ŠB 3.27.18.). Dzīvās būtnes saprāts izpaužas kā virziena sajūta un spēja atšķirt jutekļu uztvertās formas. Prāts (sanskritā “manas”) piedēvē emocionālu nokrāsu (sāpīgs, patīkams u.c.) virzienam un jutekļu uztvertajām formām. Viltus ego (ahankāra) pretendē uz jutekļu uztvertajām formām (“tas ir mans” u.c.). Saprāts pēc būtības ir garīgs, tas var pacelties pāri prāta un viltus ego ietekmei ar budhi-jogas palīdzību, kā izskaidrots Bhagavad-gītā. Nārada Muni ir teicis Mahārādžam Judhišthiram (ŠB 7.14.38.): “Valdniek Judhišthira! Virsdvēsele ikvienā ķermenī dāvā saprātu dzīvajai būtnei atkarībā no tās apziņas līmeņa, tāpēc Virsdvēsele ķermenī ir galvenā. Individuālajai dvēselei Virsdvēsele ir apjaušama atkarībā no iegūtajām zināšanām, veiktajām askēzēm u.t.t.” Tā kā Virsdvēsele dāvā saprātu dzīvajām būtnēm atkarībā no to zināšanām un askētisma, tad dzīvajai būtnei tiek dots tīrs saprāts, ja tā pilnīgi pakļaujas Krišnam. Pilnīga padošanās Krišnam ir saistīta ar pakļaušanos garīgajam skolotājam, atsacīšanos no prāta emocionālajām vērtībām un viltus ego pretenziju noraidīšanu. Sākotnējo saprātu sauc par tamasa-budhi, ja to pārklāj neziņa. Ar to sākas dvēseles dzīve materiālajā pasaulē. Krišna ir teicis (BG 10.10.), ka saprāta garīgošana jeb budhi-joga nozīmē prīti-pūrvakam jeb mīlestības pilnu padošanos. 2.39., 2.41., 2.44., 2.52., 2.53., 2.63., 2.65., 3.42., 5.11., 6.9., 7.4., 10.4., 12.8., 18.16. (KŠ) Svami Šivanandas mācībā BUDDHI ir intelekts. (atsauces 1.-2. tabulas beigās) Kašmiras Šaivismā un NIDRA Jogas tradīcijā BUDDHI ir viena no 36 TATTVĀM. AR BUDDHI apzīmē intuīciju, ar ČITTU – psiholoģisko (emocionālo) prātu, ar MANASS - loģisko prātu (atsauce 5.) Panti no Jogas Sūtrām: 4.21., 4.22 (SS)

SK: बुद्धि – buddhi – buddhi

EN: buddhi

LV: buddhi

1. EN the power of forming and retaining conceptions and general notions. intelligence, reason, intellect MW, 733

1. LV spēja veidot un izmantot koncepcijas un vispārīgas idejas, gara spējas, saprāts, intelekts

ājurvēda

1. EN understanding, intellect AMK, 1/5/1/1/1

1. LV sapratne, intelekts

2. EN intelligence SAT, SAT-A.159

2. LV intelekts, prāts, gara spējas

3. EN intellect, it originates from avyakta CRK, C.S.Su.1/66-67

3. LV intelekts, rodas no avjaktas

4. EN intellect/ability for judgement AST, A.H.Su.12/13

4. LV intelekts, spriešanas spēja