A B C D E G H I J K L M N O P R S T U V Y
 
Slēpt:      
Atrasti 17 šķirkļi

SK: लघिमा – laghimā – laghimA

EN: laghima

LV: laghima

sub. m.

1. EN lightness , levity , absence of weight MW

1. LV vieglums, svara neesamība

2. EN a kind of siddhi or supernatural faculty of assuming excessive lightness at will MW

2. LV siddhi vai pārdabisku spēju veids iegūt izteiktu vieglumu pēc vēlēšanās, levitācijas spēja

3. EN one of the ashta siddhi or paranormal powers to become as light and weightless as desired HYP, 692

3. LV viens no astoņiem siddhi vai paranormālo spēku veidiem, kas ļauj kļūt vieglam un bez svara pēc vēlēšanās

4. EN one of the eight major siddhis of yoga practice GOY, 96

4. LV viens no astoņiem jogas prakses lielajiem spēkiem

SK: लघु – laghu – laghu

EN: laghu

LV: laghu

1. EN light, quick, swift, active, prompt, nimble MW, 893

1. LV viegls, ātrs, veikls, aktīvs, žigls, dzīvelīgs

ājurvēda

1. EN light, not heavy AMK, 1/1/64/2/4

1. LV viegls, nesmags

2. EN lightness SAT, SAT-A.139

2. LV vieglums

3. EN lightness CRK, C.S.Sa.6/10

3. LV vieglums

4. EN it is opposite to heaviness. it reduces the body by abrasion SRT, s.su.46/519

4. LV pretējs smagumam, samazina ķermeni, to norīvējot

5. EN the molecules are loosely packed, hence they can be easily digested and provide lightness to the body AST, Ah.Su1/18. pg.43

5. LV viegli sagremojams irdens ēdiens, kas rada vieglumu ķermenī

SK: लघु – laghu –  laghu

EN: laghu

LV: laghu

1. EN a partic. measure of time MW, 893

1. LV noteikta laika vienība

mūzika

1. EN Laghu means one of the shadangas or six angas that reckons musical time. It consists of a beat and a variable count of fingers. MEN, 101

1. LV Laghu ir viena no sešām angām, kas skaita mūzikas laiku. Tā sastāv no viena (akcentēta) sitiena un vairākiem (neakcentētiem sitieniem), kurus skaita ar pirkstiem.

SK: लय – laya – laya

EN: laya

LV: laja

sub. m.

1. EN melting , dissolution , disappearance or absorption in MW

1. LV kausēšana, šķīšana, pazušana vai absorbcija MW

2. EN extinction , destruction , death MW

2. LV izzušana, iznīcināšana, nāve MW

3. EN rest, repose MW

3. LV miers, atpūta MW

4. EN mental inactivity , spiritual indifference MW

4. LV mentāla pasivitāte, garīga vienaldzība MW

5. EN dissolution or absorption of mind HYP, 692

5. LV prāta izšķīdināšana vai absorbcija HYP, 692

1. EN sport , diversion , merriness MW

1. LV sports, izklaide, priecāšanās MW

2. EN delight in anything MW

2. LV iepriecinājums MW

mūzika

1. EN time (regarded as of 3 kinds , viz. द्रुत , " quick " , मध्य , " mean or moderate " , and विलम्बित , " slow ") MW

1. LV laiks (trīs veidu "'ātrs", "vidējs", "lēns") MW

2. EN the union of song , dance and instrumental music MW

2. LV dziesmas, dejas un instrumentālās mūzikas apvienība MW

3. EN a pause MW

3. LV pauze MW

joga

1. EN that kind of vedantic meditation where the mind is carried on progressively from grosser to subtler ideas until it is dissolved in the unmanifest Brahman, e.g. the bhutalaya chintana, the antahkaranalaya chintana and omkaralaya chintana. Laya Kala – the time of destruction (of the universe); Laya Krama – the order of the dis­ solution of the tattwas. GOY, 97

1. LV vedantiskās meditācijas veids, kurā prātu vadu no rupjākām uz arvien smalkākām idejām, kamēr tas izšķīst nemanifestētajā Brahmanā, piem. bhūtalaja čintana, antahkārana laja čintana un omkāralaja čintana. Laja Kāla - (universa) iznīcības laiks; Laja Krama - tattvu izšķīdināšanas kārtība GOY, 97

2. EN Laya Chintana – concentration of the mind with a view to dissolving it GOY, 97

2. LV Laja Čintana – prāta koncentrēšana ar skatīijumu to izšķīdināt GOY, 97

SK: लय – laya – laya

EN: laya, lay

LV: laja

1. EN (in music) time (regarded as of 3 kinds, viz. druta, ‘quick’, madhya, ‘mean or moderate’, and vilambita, ‘slow’) MW, 897

1. LV trīs veidu mūzikas laiks, temps; proti, druta, 'ātrs', madhja, 'vidējs vai mērens' un vilambita, ‘lēns'

mūzika

1. EN The simple meaning of this word is ‘pace’ or ‘tempo’, this being the speed at which the beats or Matras of the percussion instrument proceed. In a more general sense Laya can also refer to the pace of the musical rendering, even without the percussion accompaniment. ALP, 124

1. LV Šī vārda vienkāršā nozīme ir 'gaita' vai 'temps', tas ir ātrums, ar kādu sitaminstrumenta sitieni vai mātras tiek atskaņotas. Laja plašākā nozīmē attiecināma uz mūzikas snieguma tempu, pat bez perkusiju pavadījuma.

2. EN Laya literally means to merge. The term also refers to tempo and indicates the speed and gait of a piece of music in the form of a regularly repeated beat at a recognizable speed. The vilambit laya is slow, the madhya laya is medium paced and the dhrut laya is fast. There is also a term maran laya which is so slow that it is likened to death. MEN, 103

2. LV Laja burtiski nozīmē 'saplūst'. Šīs termins attiecas arī uz tempu un norāda uz skaņdarba ātrumu un tā gaitu regulāri atkārtotu sitienu veidā ar konkrētu ātrumu. Vilambita laja ir lēns, madhja laja vidējs un druta laja ātrs temps. Pastāv arī termins maran laja_, kas ir tik lēns, ka tiek pielīdzināts nāvei.

SK: लययोग – layayoga – layayoga

EN: layayoga

LV: laja joga

sub. m.

joga

1. EN union with the supreme consciousness through pranayama or devotion HYP, 692

1. LV vienotība ar augstāko apziņu kā līdzekli izmantojot pranajamu vai nodošanos HYP, 692

2. yoga of conscious dissolution of individuality GOY, 97 - 98

2. LV individualitātes apzinātas izšķīdināšanas joga GOY, 97 - 98

3. EN literally, union by absorption HYP, 692

3. LV burtiski, vienība absorbcijas ceļā HYP, 692

4. EN a system of yoga where suspended animation takes place GOY, 97 - 98

4. LV jogas sistēma, kurā tiek bremzēti dzīvības procesi GOY, 97 - 98

5. EN the preferred technique for samadhi explained in the final chaper of Hatha Yoga GOY, 97 - 98

5. LV ieteicama samadhi sasniegšanas tehnika, kas izskaidrota Hatha jogas pēdējā nodaļā GOY, 97 - 98

SK: लयकारिन् – layakārin – layakArin

EN: layakari

LV: lajakārins

1. EN laya: (in music) time; karin: doing, making, effecting, producing, acting; an actor MW, 897, 274

1. LV laja: (mūzikā) temps; kārins: darīšana, izgatavošana, izpildīšana, ražošana, darbība; aktieris

mūzika

1. EN This comprises the uttering of the lines of the lyric at twice the basic speed of the beats (Do-goon), thrice (Teen-goon), four times (Char-goon), five times (Panch-goon) and so on. The lines may be repeated in part or whole, building up an impromptu passage and coming back in an interesting and spectacular manner to the Sthayee. Layakari may also be more complicated such as one-and-a-half times the basic speed or one-and-a-quarter times and so on. There can be a certain element of playfulness in Layakari. ALP, 128

1. LV Lajakāri nozīmē lirikas līniju atskaņošanu ar divreiz lielāku ātrumu do-gūn), trīs reizes (tīn-gūn), četras reizes (čār-gūn), piecas reizes (panč-gūn) utt. Teksts var būt atkārtots daļēji vai pilnīgi, veidojot ekspromtu pasāžas un interesantā un iespaidīgā veidā atgriežoties pie sthāji tēmas. Lajakāri var būt arī sarežģītāks, piemēram, pusotras reizes vai pusotras un ceturtdaļreizi lielāks par pamata tempu utt. Lajakāri var būt noteikts rotaļīguma elements.

SK: लक्षण – lakṣaṇa – lakSaNa

EN: lakshana

LV: lakšana

1. EN indicating, expressing indirectly; a mark, sign, symbol, token, characteristic, attribute, quality MW, 892

1. LV norāde, paužot netieši; atzīme, zīme, simbols, marķieris, rakstura īpašība, atribūts, kvalitāte

mūzika

1. EN Lakshana is a science or grammar and refers to the raga, the bandish and its characteristics. The lakshanas include aroha-avaroha, jiva swaras, nyasa swaras, raga ragali prayogas, visesha sancharas, subtle shrutis in it, rasa and time of singing. MEN, 102

1. LV Lakšana ir zinātne vai gramatika un attiecas uz rāgu, bandišu un to īpašībām. Lakšanā ietilpst aroha-avaroha, džīva svara, njāsa svara, rāga ragali prajoga, viseša sančara, smalkie šruti tajā, rasa un laiks, kurā konkrēta rāga jādzied.

SK: ललिता – lalitā – lalitA

EN: Lalit

LV: Lalita

1. EN (in music) a partic. Raga MW, 897

1. LV rāgas nosaukums

mūzika

1. EN Lalit is first described in 16th century music literature, but it had a different scale (Sa Komal Re Ga Tivra Ma Pa Komal Dha Ni).'” Today's Lalit may very well be a combination of this raga and the ancient Lalita (Sa Komal Re Ga Ma Pa Komal Dha Ni) in that both natural and sharp Ma are employed, although Pa is omitted. Most musicians regard Lalit as a serene raga with a devotional mood. However, in ragamala paintings it is frequently portrayed as a charming lover who is leaving or approaching his sleeping beauty. Since Pa is omitted, musicians tune the first string of the tampura in either Ni or Ma, which is the dominant note in the raga. The sharp Ma of Lalit functions as though it were a flat Pa. The ascent begins with Ni and may avoid natural Ma, as in Ni Komal Re Ga Tivra Ma Komal Dha Ni, although patterns such as Ga Ma Komal Dha, Ga Ma Komal Dha Ni Sa are very common. Movements with both varieties of Ma are highly characteristic of Lalit. The intonation of Dha has been the subject of various arguments in the past, when some dhrupad singers and binkars used natural Dha instead of flat Dha, or a Dha in between the two. Time: Before sunrise. BOR, 104

1. LV Pirmoreiz Lalita tiek aprakstīta 16. gadsimta mūzikas literatūrā, taču tai bija cita skaņurinda (Sa komal Re Ga Tivra Ma Pa komal Dha Ni ). Mūsdienu Lalita ļoti labi varētu būt šīs rāgas un senās Lalitas (Sa komal Re Ga Ma Pa komal Dha Ni ) kombinācija, jo tiek izmantota gan naturāla, gan paaugstināta Ma, bet Pa ir izlaista. Lielākā daļa mūziķu uzskata Lalitu par rāgu, kas izstaro mieru un garīgumu. Tomēr rāgamālas gleznās to bieži attēlo kā pievilcīgu mīļāko, kas pamet gulošo skaistuli vai arī tai tuvojas. Tā kā nots Pa ir izlaista, mūziķi noskaņo pirmo tampūras stīgu uz Ni vai Ma, kura ir dominējošā nots rāgā . Lalitā paaugstināta Ma darbojas tā, it kā tā būtu pazemināta Pa. Augšupejošā kustība sākas ar Ni un var izlaist naturālo Ma, piemēram, ni komal re ga tivra ma komal dha ni, kaut arī tādas frāzes kā ga ma komal dha, ga ma komal dha ni sa ir ļoti izplatīta parādība. Melodiskās kustības ar abām ma versijām ir visai raksturīgas Lalitai . Dha intonācija jau agrāk ir bijusi dažādu diskusiju priekšmets, kad daži dhrupādas dziedātāji un binkari komal dha vietā izmantoja naturālo dha vai dha, kas atrodas starp šiem diviem. Atskaņošanas laiks: pirms saullēkta.

SK: लङ्घन – laṅghana – laGghana

EN: langhana

LV: langhana

1. EN fasting MW, 895

1. LV gavēšana

ājurvēda

1. EN easy to digest AMK, 1/64/4

1. LV viegli gremojams

2. EN depletion therapy, one among the shad upakramas, which produces lightness in the body SAT, SAT.I.41

2. LV reducējoša terapija, viena no šadvidhopakramām , kas dod viegluma sajūtu ķermenim

3. EN depletion therapy CRK, ca su /22/9 ,bhagawan dash vol -1,page388

3. LV reducējoša terapija

SK: लङ्घन – laṅghana – laGghana

EN: langhana

LV: langhana

1. EN fasting MW, 895

1. LV badošanās

ājurvēda

1. EN easy to digest AMK, 1/164/4

1. LV viegli sagremojams

2. EN depletion therapy , one among the shad upakramas , which produces lightness in the body SAT, SAT-I.45

2. LV attīrošā terapija, viena no šadvidhopakramām, kas rada ķermeņa vieglumu

3. EN lightening therapy or reducing therapy CRK, ca su /22/9 page388

3. LV atvieglojoša vai svaru mazinoša terapija

4. EN reduction therapy, attuenuation therapy AST, 354

4. LV reducējoša, novājēšanas terapija

SK: लौह – lauha – lauha

EN: lauha

LV: lauha

1. EN iron, metal MW, 909

1. LV dzelzs, metāls

ājurvēda

1. EN iron, either crude or wrought AMK, 2/9/98/1/1

1. LV dzelzs rūda vai apstrādāta dzelzs

2. EN iron CTS,

2. LV dzelzs

SK: लवणक्षार – lavaṇakṣāra – lavaNakSAra

EN: lavanakshara

LV: lavanakšāra

1. EN saline, salt, briny, brinish, ksara is caustic, biting, corrosive, acrid, pungent MW, 898 and 327

1. LV lavana - sāls, sāļš, kšāra - kodīgs, korozīvs, dzēlīgs

ājurvēda

1. EN salt, saline, saline taste AMK, 1/5/9/1/4

1. LV sāls, sālīts, sāļa garša

2. EN lavana means salt or saline which is of 5 varieties-sochal salt, rock salt, ammonium chloride, salt from earth, sea salt/ other reference says lavana as one among the 6 tastes predominant of water and fire CRK, ca.su.1/88-92,7 th edition,,vol 1-pg-53, pg -463

2. LV lavana nozīmē sāļu garšu, kas ir viena no 6 garšām, kurā dominē ūdens un uguns; vai arī sāli, kam ir 5 paveidi: melnā sāls (sochal salt), akmens sāls (rock salt), amonija hlorīds, zemes sāls, jūras sāls

3. EN lavana kalpana is one of the types of pharmaceutical preparations described in ayurveda for various disorders,eg like patra lavana,kanda lavana in vatavyadhi chikitsa by susruta/ kshara- the process involved in the extract of alkali is known as ksara kalpana CTS, bhaishajya kalpana vijnana by dr.g.prabhakara rao pg-177

3. LV lavana kalpana ir viena no ājurvēdā aprakstītajām zāļu sagatavēm, kas satur, piemēram, patra lavanu, kanda lavanu, kā rakstīts Sušrutas vatavjādhi čikitsa. Par kšāra kalpanu_ dēvē sārmu ekstrakcijas procesu

SK: लेप – lepa – lepa

EN: lepa

LV: lēpa

1. EN anything smeared on, ointment, unguent, plaster MW, 902

1. LV kaut kas smērējams, ziede, plāksteris

ājurvēda

1. EN an ointment-external application of medicine in the form of paste SAT, SAT-I.55

1. LV ziede - ārīgi lietojamas zāles pastas formā

2. EN drugs in the form of paste used for topical application is called lepa CTS, saranga samhita uttara khanda 11/1,bhaishajya kalpana vijnana by dr.g.prabhakara rao pg-187

2. LV **

SK: लि – li – li

EN:

LV: li

1. EN equality, sameness MW, 901

1. LV vienlīdzība, līdzība

mūzika

SK: लिङ्ग – liṅga – liGga

EN: linga, lingam

LV: linga

sub. n.

1. EN lingam – naturally formed oval shaped stone HYP, 693

1. LV lingams - dabiski veidojies ovālas formas akmens HYP, 693

2. EN represents the subtle form of individual existence HYP, 693

2. LV reprezentē individuālās eksistences smalko formu HYP, 693

3. EN Shivalingam is especially venerated as the symbol of atma and individual soul HYP, 693

3. LV Šivalingams, kas īpaši godināts kā ātmas un individuālās dvēseles simbols HYP, 693

4. EN a mark , spot , sign , token , badge , emblem , characteristic MW

4. LV zīme, iezīme, nozīme, marķieris, simbols, emblēma, raksturlielums MW

5. EN a proof , evidence MW

5. LV apstiprinājums, pierādījums, liecība MW

6. EN the sign of gender or sex, organ of generation, the male organ or Phallus MW

6. LV dzimtes vai dzimuma pazīme, radīšanas orgāns, vīriešu dzimumorgāns vai Falls MW

7. EN the image of a god , an idol, idol of Shiva MWGOY, 98

7. LV Dieva attēls, veidols, Šivas veidols MWGOY, 98

8. EN often means the Shivalingam, an archetypal symbol see also Dhumra lingam, Itarakhya lingam and Jyotir lingam in Mooladhara, Ajna and Sahasrara chakras GOY, 98

8. LV bieži vien tas nozīmē Šivalingamu, arhetipisku simbolu skat. arī Dhumra lingamu, Itarakhja lingamu un Džjotir lingamu Mūlādhāra, Agnja un Sahasrāra čakrās attiecīgi GOY, 98

SK: लिङ्गशरीर – liṅgaśarīra – liGgazarIra

EN: lingasharira

LV: lingašarīra

sub. n.

1. EN the subtle or psychic body that becomes particularly active during the dream state by creating a world of its own GOY, 98

1. LV smalkais vai psihes ķermenis, kas, cita starpā, kļūst aktīvs sapņu miega laikā, radot pats savu pasauli GOY, 98

2. EN the three sheaths of intelligence (vijnanamaya kosha), mind (manomaya kosha) and vital energy (pranamaya kosha) that constitute the subtle or psychic body GOY, 98

2. LV trīs "apvalki" - inteliģences (vigjānamaija koša), prāta (mano maija koša) un vitālās enerģijas (pranamaija koša) kas veido smalko vai psihisko ķermeni GOY, 98

3. EN the subtle body which accompanies the individual spirit or soul in all its transmigrations and is not destroyed by death (and since it is the sign and accompaniment of individuality it can never perish till the individualized soul is finally merged in the Universal) MW

3. LV smalkais ķermenis, kas pavada individuālo monādi vai dvēseli visā tās transmigrācijā un ko nesagrauj nāve (un tā kā tas ir individualitātes zīme un pavadonis, tas nevar iznīkt, līdz visbeidzot individualizētā dvēsele apvienojas ar universālo) MW

4. EN Lingatman – subtle self GOY, 98

4. LV Lingātmans - smalkais pats skat. latviešu folkloras "Kur-pats" GOY, 98