1. EN non existence, non entity, negation MW, 60

1. LV nepastāvēšana, neeksistēšana, noliegums

ājurvēda

1. EN non existence SAT, SAT-A.272

1. LV neeksistēšana

2. EN non existence CTS, takra bhasa **

2. LV neeksistēšana

ājurvēda

1. EN antonym of medicinem, substance with adverse effect to health SAT, SAT.I.29

1. LV viela, kas ir kaitīga veselībai

2. EN those which causes miseries immediately after their use CRK, ca.chi.volume1.1/5

2. LV vielas, kas izraisa ciešanas tūlīt pēc to lietošanas

1. EN reaching to, pervading MW

1. LV Stiepties, izplatīties

joga

1. EN Constant and steady practice without any interruption GOY, 4

1. EN Constant, regular and uninterrupted practice HYP, 679

2. LV Konstanta, regulāra un nepārtraukta prakse

2. EN to remain established in the effort of sadhana GOY, 4

3. LV Turpināt iesakņojušos sādhanu

1. EN intention to injure, insidiousness MW, 67

1. LV Tieksme sāpināt, ļaunprātība

2. EN Egoism GOY, 4

2. LV Egoisms

3. EN Identification with the body GOY, 4

3. LV Identificēšanās ar ķermeni

4. EN Conceit GOY, 4

4. LV Iedomība, augstprātība

1. EN enjoyment, satiety, fulness, completion MW, 146

1. LV baudījums, piesātinājums, pilnība, nobeigums

mūzika

1. EN Precomposed section, very similar to the Antara, sometimes appearing to be almost a replica of it. ALP, 126

1. LV Iepriekš komponēta sadaļa, ļoti līdzīga antarai, dažreiz ir teju tās replika.

2. EN Abhog is the third movement of a composition in dhrupad or dhammar. It connotes one more line of lyric. MEN, 2

2. LV Ābhoga ir dhrupādas vai dāmaras trešā (vai ceturtā – šeit un turpmāk autora piezīmes) daļa. Tas nozīmē papildu rindu tekstā.

1. EN not moving, immovable MW, 8

1. LV nekustīgs, nesatricināms

mūzika

1. EN Among the seven notes, Sa and Pa do not allow any variation. These are known as the Prakriti swaras. They are also called Avikrita swaras. They are not shaken for ornamentation. Hence they are called Achala swaras too, as Achala means ‘immobile’. ALP, 186

1. LV Starp septiņiem toņiem sa un pa nepieļauj nekādas variācijas. Tie ir zināmi kā prakriti svaras. Tos dēvē arī par avikrita svarām, un tos nešūpo rotājot. Līdz ar to tos sauc arī par ačala svarām, jo ačala nozīmē nekustīgs.

2. EN Achala swara is the unmoving note. There are two such notes on the Indian scale. These are the SHADJA, which is the tonic note, and its fifth, the PANCHAMA svara. These notes have no sharps or flats to them. MEN, 2

2. LV Ačala svara ir nekustīgs tonis. Indijas skaņurindā šādi ir divi toņi. Tie ir šadža (sa), tonikas tonis, un pančama (pa) – piektais tonis (kvinta). Tiem nav diēza vai bemola versijas.

1. EN achara means a manner of action, behaviour, good behaviour, good conduct, rasayana means a medicine supportes to prevent old age and prolog life, elixire MW, 131

1. LV āčāra– rīcības maniere, uzvedība, laba uzvedība, rasājana - zāles vecuma aizkavēšanai un dzīves paildzināšanai, (jaunības) eliksīrs

ājurvēda

1. EN behavioral rasayana, customary law codes conducts and behaviour which prevents the psycosomatic ailments SAT, SAT-J-50

1. LV pareizi likumi un uzvedība, kas novērš psihosomātiskas slimības (rasājana)

2. EN the behaviour which brings about the rejuvination of body, mind system; one who adopts such conduct gain all benefits of rasayana therapy with out physically consuming any medicine CRK, caraka chikitsa 1/4/30-35

2. LV uzvedība, kas dabīgi atjauno ķermeni un prātu, pat nelietojot rasājanas terapiju

1. EN Knowing or teaching the ācāra or rules MW, 131

1. LV Āčāru (uzvedības normu) vai likumu zināšana vai mācīšana

filozofija

1. EN Spiritual guide or teacher MW, 131HYP, 679

1. LV Garīgais vadītājs vai skolotājs

2. EN One knowing or teaching the acharas or rules GOY, 4, 5

2. LV Cilvēks, kas zina vai māca āčāras (tikumus, uzvedības normas) vai likumus

3. EN Teacher, preceptor, spiritual guide GOY, 4, 5

3. LV Skolotājs, audzinātājs, garīgais vadītājs

1. EN unconsciousness MW, 9

1. LV bez apziņas (bezsamaņa)

ājurvēda

1. EN insentient SAT, SAT-A 267

1. LV bez apziņas esošais

ājurvēda

1. EN inconceivable potency, synonym of prabhava SAT, SAT.F.58

1. LV neaptverams spēks, sinonīms prabhavai

2. EN specific action which are beyond all possible explanations CRK, ca.su26/70.p.478

2. LV specifiska iedarbība, kurai nav parastu skaidrojumu

1. EN taking, seizing MW, 136

1. LV ņemšana, atņemšana

ājurvēda

1. EN the northward movement of the sun and its act of dehydration bring about three seasons begining from late winter to summer CRK, C.S.Su.6/4

1. LV saules kustība uz ziemeļiem, tās sausējošā ietekme izraisa trīs gadalaikus, sākot ar vēlīno ziemu un beidzot ar vasaru

2. EN it is known as period of extraction when the sun is seen trasversing to the north of equator; it takes away human strength day by day AST, A.H.Su.3/2

2. LV šis ir pazīstams kā atņemšanas periods, kad saule debesjumā pārvietojas uz ziemeļiem no ekvatora līnijas. Tas atņem cilvēkam spēku no dienas dienā

1. EN the marvellous style (of poetry) MW, 19

1. LV brīnišķīgs stils (dzejā)

mūzika

1. EN the feeling of wondrous enchantment ALP, 173

1. LV apbrīnojama valdzinājuma sajūta

2. EN adbhuta which is wonder MEN, 132

2. LV adbhutarasa ir izbrīns

ājurvēda

1. EN non suppressible urges SAT, SAT-J-57

1. LV neapspiežamas vēlmes

2. EN one should not supress the urges relating to urine, feaces, semen, flatus, vomitting, sneezing, yawining, hiccups, hunger, thirst, tear, sleep, breathing CRK, caraka sutrastana 7/4/146

2. LV dzinuļi, ko nedrīkst apspiest: urināciju, defakāciju, ejakulāciju, gāzu nolaišanu, vemšanu, šķaudīšanu, žāvāšanos, izsalkumu, slāpes, asarošanu, miegu, elsošanu, žagošanos

3. EN one should not supress, natural urges AST, 4th chapter/1-2/101 page number

3. LV dabīgie dzinuļi, kurus nedrīkst apspiest

1. EN unrighteousness, injustice, irreligion, wickedness MW, 20

1. LV netaisnīgums, netaisnība, ļaunprātīgums

ājurvēda

1. EN unrighteous act SRT, Su.Sa.1/13

1. LV netaisnīga darbība

1. EN relating to self of the soul MW, 232

1. LV slimības, kas saistītas ar sevi pašu, ar dvēseli

ājurvēda

1. EN psychosomatic diseases, produced as a result of affliction of psyche and body SAT, SAT_C_21

1. LV psihosomātiskās slimības, ko rada psihes un ķermeņa nelaimes

2. EN denotes diseases of the body and mind SRT, susrutha sutra 24/4/175

2. LV ķermeņa un prāta saslimšanas

1. EN adhibautika – belonging or relating to created beings, elementary, derived or produced from the primitive elements, material; roga – ‘breaking up of strength’, disease, infirmity, sickness MW, 138

1. LV vienkāršu elementu izraisīta slimība

ājurvēda

1. EN traumatic exogenous, diseases cause in body due to exogenous or trauma SAT, SAT-C31

1. LV kaites, kas rodas traumu un citu ārēju iemeslu dēļ

2. EN diseases they are involved in various accidents SRT, susrutha sutra stana 24/8/176

2. LV slimības, kuras izraisījis nelaimes gadījums

ājurvēda

1. EN disease arising out of natural calamities such as flood SAT,

1. LV kaites, kas rodas dabas nelaimju, piemēram, plūdu dēļ

2. EN related with superhuman beings, gods, demons, planets, thunderbolt etc. SRT, 176

2. LV slimības, kas saistītas ar pārdabiskiem spēkiem, proti, padieviem, dēmoniem, kā arī planētu ietekmes dēļ vai zibens spēriena dēļ u.c.

1. EN Possessing authority , entitled to , fit for MW, 20

1. LV Ar autoritāti, ar tiesībām uz, piemērots (kaut kam)

2. EN Possessed of authority, having power GOY, 6

2. LV Ar autoritāti, tāds kuram piemīt vara

3. EN Qualified person GOY, 6

3. LV Lielpratējs

1. EN generative power, exsisting MW, 137

1. LV slimības, kas saistītas ar iedzimtību, klātesošas

ājurvēda

1. EN heridetary anomalies, disease caused by morbidity of sperm and ovum SAT, SAT-C22

1. LV iedzimtās kaites, ko rada spermas vai olšūnu defekti

2. EN diseases produced by the anormalies of semen and menstrual blood such as skin diseases, haemorrhoids SRT, susrutha sutra 24/4/175

2. LV slimības, kas rodas no anomālijām sēklā vai menstruālajās asinīs, piemēram, ādas slimības, hemoroīdi

1. EN a kind of measure (in music); ādi (m) means beginning, commencement MW, 137

1. LV noteikts izmērs (mūzikā), ( tāla); ādi – sākums; sākotnējā tāla

mūzika

1. EN Adi Talam (…) is the Chatushrajati Triputa Talam, which has the widest application. It consists of a Chatushra Laghu and two Drutams totalling eight Aksharas. ALP, 238

1. LV Āditāla ir čatušra džati triputa tāla, tai ir visplašākais lietojums (Dienvidindijas klasiskajā mūzikā). Tā sastāv no vienas čatušra laghu un divām drutām, kopskaitā – no astoņām akšarām.

2. EN Adi tala is the Chaturashrajati triputa tala consisting of eight akshara kalas. MEN, 4

2. LV Āditāla ir čatušra džati triputa tāla, kas sastāv no astoņām akšara kālām.

ājurvēda

1. EN treatment using formless substances SAT, SAT.I.71

1. LV terapija, kuras laikā neizmanto materiālas vielas

2. EN spiritual therapy consist of recitation of mantras, wearing roots and gems,auspicious acts, offerings, gifts, oblations, falling on gods, pilgrimage etc. restraining of mind from the unwholesome objects CRK, cha. sutra 11/54 p-79

2. LV Garīga dziedināšana, skandējot mantras, nēsājot labvēlīgus augus /saknes un dārgakmeņus, veicot labvēlīgus rituālus un ziedojumus dievišķām būtnēm, dodoties svētceļojumā, atturot prātu no domām par nelabvēlīgām lietām

3. EN therapy is educating the patient with intelligence, confidence , knowledge of such aspects AST, ah.sutra 1/26 p-57

3. LV Pacienta saprātīga izglītošana, pilnvarošana, zināšanu sniegšana u.c. aspekti

1. EN destitute of duality, having no duplicate, non-duality MW, 19

1. LV bez divdabības, bez dublikāta, nedualitāte

filozofija

1. EN Literally means 'without two'; monistic philosophy which says there is only one state of pure consiousness, all duality is illusory HYP, 679

1. LV Burtiski - 'bez diviem'; monistiska filozofija, kas pauž, ka ir tikai viens tīras apziņas stāvoklis, ka divējādība ir iluzora

2. EN not divided into two parts, the feeling of non-duality GOY, 8, 9

2. LV Nesadalīts divās daļās, nedalītības izjūa

3. EN Identity or non-difference GOY, 8, 9

3. LV Tāpatība; bez atšķirības

4. EN Monistic vision of reality GOY, 8, 9

4. LV Monistisks priekšstats par realitāti

5. EN Non-dual experience GOY, 8, 9

5. LV Nedivējāda pieredze

6. EN Of one or uniform nature GOY, 8, 9

6. LV Vienveidīgs, viendabīgs

7. EN That for which there is no other, especially referring to Brahman/atman GOY, 8, 9

7. LV Vienīgais, tāds, kur otrs nepastāv (it īpaši attiecībā uz Brahmanu un ātmanu)

8. EN Union with the universe or soul GOY, 8, 9

8. LV Savienošanās ar Visumu vai dvēseli

9. EN Union of soul and matter GOY, 8, 9

9. LV Dvēseles un matērijas savienība

10. EN union with the supreme existence or Brahman GOY, 8, 9

10. LV Savienošanās ar augstāko esību vai Brahmanu

1. EN free from disease MW, 4

1. LV no slimībām brīvs

ājurvēda

1. EN a medicine, drug, medicament AMK, 2/6/50/2/4

1. LV medikaments, zāles

1. EN a medicine, drug especially antidote MW, 4

1. LV zāles, pretindes

ājurvēda

1. EN medicine AMK, 2/6/50/20/4

1. LV zāles

2. EN toxicology, one of the 8 branches of ayurveda which deals with the effects of the organic and inorganic poisons on the human body and their management. SAT, SAT.A.17

2. LV toksikoloģija, viena no 8 Ājurvēdas nozarēm, kas nodarbojas ar cilvēka ķermenim bīstamām organiskām un neorganiskām indēm un saindēšanās ārstēšanu

3. EN visha gara vairodhika prashamanam- gara type of poison produces cumulative toxicity; toxicity produced due to the combination of incompatible articles is known as vairodhika (**) CRK, ca.su.30/28

3. LV Kumulatīva saindēšanās, ko rada nesaderīgi pārtikas produkti, tiek dēvēta par vairodhiku

4. EN agadatantra is that which is meant for diagnosis and treatment of various poisonings such as with bites by snakes, insects, spider, rats etc and also with other poisonous substances SRT, su.su.1/6

4. LV par agadatantru sauc gan čūsku, kukaiņu, zirnekļu, žurku kodumu, gan arī citu dažādu saindēšanos diagnostiku un ārstēšanu

5. EN agadatantra deals with the diagnosis and treatment of bites of poisonous snakes, insects, spiders, mice etc and criminal administration of poison. AST, ah.su.1/5

5. LV agadatantra nodarbojas ar indīgo čūsku, kukaiņu, zirnekļu, peļu u.c. kodumu diagnostiku un ārstēšanu, kā arī ar noziedzīgu indēšanu

1. EN belonging or relating or consecrated to fire MW, 130

1. LV ugunij piederīgs, ar uguni iesvētīts

ājurvēda

1. EN fire, light, lustre AMK, 2/6/62/1/2

1. LV uguns, liesma, mirdzums

2. EN matter which is dry, sharp, hot, clear, subtle and chiefly consists of vision; it creates burning sensation, lustre, colour, lightness and digestion AST, A.H.Su.9/7

2. LV viela, kas ir sausa, asa, karsta, skaidra, smalka, parasti ir ar krāsu. Tā rada dedzinošu sajūtu, mirdzumu, krāsu, vieglumu un gremošanu

1. EN Fire or sacrificial fire MW, 5

1. LV Uguns, upuruguns

2. EN Fire HYP, 679GOY, 9, 10

2. LV Uguns

3. EN Fire of the stomach, digestive faculty GOY, 9, 10

3. LV Gremošanas uguns

4. EN Metabolism GOY, 9, 10

4. LV Vielmaiņa

filozofija

1. EN The third mahabhuta in Sankhya philosophy with the special property of form GOY, 9, 10 mahābhūta

1. Sānkhjas filozofijā trešā mahābhūta, kas attiecināma uz formu (veidolu) mahābhūta

mitoloģija

1. EN The god of fire GOY, 9, 10

1. LV Uguns dievs

1. EN fire MW, 5

1. LV uguns

ājurvēda

1. EN Conception of one's individuality , self-consciousness MW, 124

1. LV Individualitātes jēdziens, sevis apzināšanās, pašapziņa

2. EN Egoism or self-conceit; the self-arogating principle "I", "I am next" self- consciousness GOY, 10SWY, 217

2. LV Egoisms vai iedomība, 'es' augstprātības princips, "Manis esība", pašapziņa

3. EN Sattwic ahamkara: egoism composed in the sense of goodness and virtue: rajasic ahamkara: dynamic egiosm with pasion and pride; tamasic ahamkara: egoism as espressed in ignorance and inertia GOY, 10

3. LV Satviska ahankāra: egoisms, kas veidojies no labestības un tikuma; radžasiska ahankāra: spraigs egoisms ar kaisli un lepnību; tamasiska ahankāra: egoisms, kas izpaužas kūtrumā un neziņā

4. EN Universal state of existence, ceaselessly creating itself; universal "I am" of which the individual sense of "I-ness" is a part or manifestation GOY, 10

4. LV Vispārējs esības stāvoklis, kas nepārtraukti rada sevi; vispārējs 'es esmu', kurš daļēji izpaužas kā individuāla 'esme'

5. EN Centre of individual, mental, emotional, psychic and physical functioning SWY, 217

5. LV Indivīda prāta, emociju, psihes un fizisko darbību centrs

filozofija

1. EN In Vedanta: the base for maya`s power of projection GOY, 10

1. LV Vēdāntā: mājā (ilūzijas) ietekmes pamats

2. EN In Sankhya philosophy: the third of the eight elements of creation, i.e. the conception of indidviduality; the principle responsible for limitations, division and variety in the manifest world GOY, 10

2. LV Sānkhjas filozofijā trešais no astoņiem radīšanas elementiem, t.i., - individualitātes jēdziens; princips, kas ierobežo, dala un dažādo izpausto pasauli

joga

1. EN The rajasic state of consciousness limiting awareness of existence GOY, 10

1. LV Radžasiskais apziņas stāvoklis, kas ierobežo esības apzināšanos

1. EN food MW, 162

1. LV uzturs

ājurvēda

1. EN food-any substance which is consumed for the purpose of nutrition and energy, it includes all types of food items such as eatables, drinkable, chewable etc SAT, sat.h.1

1. LV uzturs - jebkura viela, kas tiek patērēta barībai un enerģijai, ietverot ēdamas, dzeramas, košļājamas utt. vielas

2. EN wholesome food provide fuel to the digestive fire promote mental as well as physical strength of tissue elements and complexion and are pleasing to the senses CRK, 490

2. LV veselīgs uzturs piegādā kurināmo gremošanas ugunij, veicina mentālo un fizisko spēku un pareizu audu elementu uzbūvi un ir labs maņām

3. EN the root of living being is diet and also of strength, complexion and ojas SRT, su.su1..p.21

3. LV dzīvās būtnes eksistences pamatā ir uzturs, bet arī spēks, uzbūve un odžas

4. EN ahara is a substsnce which is swallowed through throat after eating CTS, _sabda kalpa druma_

4. LV āhāra ir viela, ko norij pēc ēšanas

1. EN āhata: struck, beaten, hit, caused to sound; nāda: any sound or tone MW, 162, 534

1. LV āhata: strinkšķināta, sista, iesista, izraisīta skaņa; nāda: jebkurš tonis vai skaņa; āhatanāda: dzirdama, manifestēta skaņa jeb tonis

mūzika

1. EN Ahat (ahata) simply means audibility. It is the resistance of air in vibra­tion that produces an audible sound. It belongs in the fundamental philoso­phic premise of the word NADA, where the audible part is called AHAT and the inaudible, ANAHAT. Ahat music is classified under geeta, vadya and nritya. MEN, 5

1. LV Āhata nozīmē dzirdamību. Gaisa vibrācijas pretestība rada dzirdamu skaņu. Tas attiecas uz termina nāda fundamentālo filozofisko pieļāvumu, kurā dzirdamā skaņas daļa tiek saukta āhata nāda un nedzirdamā – ānāhata nāda . Āhatas mūziku iedala trīs grupās: gīta, vādja, nritja.

1. EN absence of cause or reason MW, 125

1. LV cēloņa vai iemesla trūkums

ājurvēda

1. EN fallacy of reasoning SAT, SAT-A.286

1. LV spriešanas kļūda

1. EN Not injuring anything , harmlessness MW, 125

1. LV Neviena nesāpināšana, nekaitīgums

2. EN Absence of violence from within GOY, 11

2. LV Iekšējas varmācības trūkums

3. EN Non-violence GOY, 11

3. LV Nevardarbība

4. EN Harmlessness, abstaining from killing or giving pain to others in thought, world or deed GOY, 11

4. LV Nekaitīgums, atturēšanās no nogalināšanas vai citu sāpināšanas domās, vārdos un darbos

5. EN The positive and compreshensive meanting of `love embracing all creation` GOY, 11

5. LV 'Mīlestība aptver visu radību' visplašākajā pozitīvajā nozīmē

6. EN General attitude of welfare for the entire world GOY, 11

6. LV Vispārēja labklājības vēlēšana visai pasaulei

joga

1. EN One of yamas as described in Pantajali`s Yoga Sutras GOY, 11

1. LV Viena no jamām, kas aprakstīta Patandžali Jogas sūtrās

ājurvēda

1. EN lifestyle which is neither beneficial for the self and society SAT, SAT A9

1. LV sev un sabiedrībai nelabvēlīgs dzīvesveids

2. EN life which is not beneficial to the society CRK,

2. LV sabiedrībai nelabvēlīga dzīve

1. EN a day and night MW, 124

1. LV diena un nakts

ājurvēda

1. EN The state of being a mighty lord, sovereignty, supremacy, power, sway MW, 234

1. LV Atrašānās ietekmīgā stāvoklī, suverenitāte, pārākums, spēks, vara

2. EN Majestic GOY, 11

2. LV Majestātisks

3. EN Powerful, mighty GOY, 11

3. LV Spēcīgs, varens

4. EN Supreme, royal GOY, 11

4. LV Augstākais, karalisks

5. EN Belonging to Shiva GOY, 11

5. LV Šivam piederošs

6. EN Divine GOY, 11

6. LV Dievišķs

ājurvēda

1. EN science where advantageous and disadvantageous, happy and unhappy (states of) life along with what is good and bad for life, its measurement and life itself are described SAT,

1. LV Tā ir zinātne par dzīvību, kas apraksta gan labvēlīgus, gan nelabvēlīgus, gan laimīgus, gan nelaimīgus dzīves stāvokļus līdztekus padomiem, kā tos atpazīt.

2. EN SAT A 1 CRK,

2. EN ayurveda is that science in which life is present or by which life is attained SRT, pg 6/su.su.1

3. LV ājurvēda ir zinātne par dzīvību un tās pilnvērtīgu uzturēšanu

EN MW

ājurvēda

1. EN science where advantageous and disadvantageous, happy and unhappy (states of) life along with what is good and bad for life, its measurement and life itself are described

1. Tā ir zinātne par dzīvību, kas apraksta gan labvēlīgus, gan nelabvēlīgus, gan laimīgus, gan nelaimīgus dzīves stāvokļus līdztekus padomiem kā tos atpazīt

2. EN ayurveda is that science in which life is present or by which life is attained , pg 6/su.su.1 (Sushruta)

2. LV Ājurvēda ir zinātne par dzīvību un tās pilnvērtīgu uzturēšanu

1. EN life, vital power, vigour, health, duration of life, long life; presiding over longevity MW, 148, 149

1. LV dzīve, vitālais spēks, spars, veselība, dzīves ilgums, ilgs mūžs; par ilgdzīvi atbildīgais

ājurvēda

1. EN life span AMK, 2/8/120/1/1

1. LV dzīvildze

2. EN combination of the body, sense organs, mind SAT, SAT A 2

2. LV ķermeņa, maņu un prāta vienotība

1. EN the mantra or formula called haṉsa (which consists only of a number of inhalations and exhalations) MW, 10

1. LV Mantra jeb formula ko sauc par 'hamsa' (kas sastāv no vairākām ieelpām un izelpām)

2. EN Involuntary, unconscious repetition of the samething, applied especially to the mantra or sound made in breathing, which is `recited` 21600 times every 24 hours GOY, 11

2. LV Nevilša, neapzināta viena un tā paša atkārtošana, it īpaši attiecībā uz mantru jeb elpas skaņu, ko atkārto 21600 reizes 24 stundās

1. EN A mystical circle or diagram MW, 133

1. LV Mistisks aplis vai diagramma

joga

1. EN The third eye, the command or monitoring psychic/pranic centre, also known as the guru chakra. The centre of individual consciousness, it enables mind to mind communication with the external guru and one's inner self. It represents intuition or the inner pure awarness engendered by the confluence of ida, pingala and sushumna nadis. Physically, the concentration point is situated at the medulla oblongata at the top of the spinal column in the midbrain, corresponding to the pineal gland GOY, 12HYP, 679SWY, 217

1. LV Trešā acs, prānisks/psihisks vadības vai novērošanas centrs, ko sauc arī par guru čakru. Individuālās apziņas centrs, kas prāta līmenī ļauj sazināties ar ārējo un iekšējo guru. Izpaužas kā intuīcija vai iekšējā tīrā apzināšanās, ko izraisa ida, pingala un sušumna nādī savienošanās. Koncentrēšanās punkts fiziski atrodas pie 'medulla oblongata', mugurkaula augšpusē, smadzeņu vidū un tas atbilst čiekurveida dziedzerim

2. EN Centre of command or monitoring centre SWY, 217HYP, 679

2. LV Vadības vai novērošanas centrs

1. EN Non-cognizance MW, 10

1. LV Nezināšana

2. EN Ignorance, non-cognizance GOY, 12

2. LV Neziņa, neievērošana

3. EN Unawareness GOY, 12

3. LV Neapzināšanās

ājurvēda

1. EN condition that manifest prior to their natural time of occurence in the body due to impropetr dietics , lifestyles such as wrinkling etc. SAT,

1. LV kaites, kas neveselīga uztura un dzīvesveida dēļ izpaužas agrāk par pierasto vecumu, piemēram, agrīna grumbu parādīšanās

2. EN disease appearing at the improper time or season SRT, susruta samhita sutra pv.sharma eng.translation 24/7 p- 254

2. LV slimība, kas sākusies neraksturīgā laikā, vecumā, gadalaikā

1. EN A free or open space , vacuity MW, 1

1. LV Brīva vai atvērta telpa, tukšums

2. EN Space, ether, sky SWY, 217GOY, 680

2. LV Telpa, ēters, debesis

3. EN Primordial state of existance GOY, 680

3. LV Sākotnējais eksistences stāvoklis

joga

1. EN The three internal spaces often used in mediation are: chidakasha, daharakasha, and hridayakasha GOY, 12

1. LV Meditācijā bieži izmantotas trīs vietas (ķermeņa) iekšpusē: čidākāša, daharākāša un hridajākāša

1. EN a free or open space, vacuity, the ether, sky or atmosphere MW, 127

1. LV brīva vai atvērta telpa, vakuums, ēteris, debess vai atmosfēra

ājurvēda

1. EN ether/space element SAT, SAT-A 217

1. LV ēteris/ telpas elements

1. EN relating to the ethereal fluid, atmospherical, aerial MW, 127

1. LV ēterisks, atmosfērai, gaisam piederīgs

ājurvēda

1. EN matter which is subtle, light, clear and predominantly consists of audition; it produces porosity and lightness AST, A.H.Su.9/9

1. LV viela, kas ir smalka, skaidra, viegla, parasti rada dzirdes sajūtas. Tā rada irdenumu un vieglumu

ājurvēda

1. EN diseases which manifest suddenly in body without any apparent cause SAT,

1. LV kaites, kas rodas pēkšņi bez saprotama iemesla

2. EN disease caused accidently SRT, susruta samhita sutra pv.sharma eng.translation 24/7 p- 254

2. LV slimība, kas radusies nelaimes gadījuma dēļ

1. EN letter, a vowel, a sound, a word MW, 3

1. LV burts, patskanis, skaņa, vārds

mūzika

1. EN Akshara means a ‘letter’. Akshara is one unit of a Talavarta. A certain number of Aksharas constitute one Avarta. ALP, 232

1. LV Akšara nozīmē 'burts'. Akšara ir tāla āvartas viena vienība. Noteikts akšaru skaits veido vienu āvartu tālā. (Dienvidindijas klasiskajā mūzikā)

1. EN the act of decorating, ornament (in rhetoric) an ornament of the sense or the sound MW, 94

1. LV nozīmes vai skaņas rotāšana, ornamentēšana

mūzika

1. EN Merely a simple and straightforward rendering of the notes would leave the Raga bare. Therefore Alankaras or ‘ornamen­tations’ are used to decorate and beautify the Raga. Alankaras, in general indicate all the embellishments and in particular they mean the colourful weaving of notes and pat­terns either in the Raga or in the Swara Prastara, which nor­mally is formed of sequences. The word Palta is used to describe various interesting progressions of note patterns such as: Sa-Re-Ga-Ma-Ga-Re;x000BRe-Ga-Ma-Pa-Ma-Ga;x000BGa-Ma-Pa-Dha-Pa-Ma. ALP, 209, 133

1. LV Tikai vienkārša un lineāri secīga toņu atskaņošana atstātu rāgu "kailu". Tāpēc alamkāru jeb ornamentāciju izmanto, lai rotātu un izdaiļotu rāgu. Alamkāra kopumā nozīmē visus rotāšanas veidus. Konkrēti tas nozīmē kolorītu toņu un mūzikas rakstu aušanu – parasti sekvenču formā – rāgā vai svara prastarā. Vārds palta (kas bieži ir alamkāras analogs Ziemeļindijā) tiek izmantots, lai aprakstītu dažādas interesantas toņu secību shēmas, piemēram: sa-re-ga-ma-ga-re; re-ga-ma-pa-ma-ga; ga-ma-pa-dha-pa-ma.

2. EN Alankar describes the decorative figures that adorn a raga. Palta is a swara figure describing a raga’s geometry. These figures can be complex or simple but their geometrical shape varies and their rendering reveals the virtuosity of a musician’s imagination. MEN, 6, 137

2. LV Alamkāra apraksta rotājošus elementus, kas rāgu padara krāšņāku. Palta (kas bieži ir alamkāras analogs Ziemeļindijā) ir svaru figūra, kas raksturo rāgas ģeometriju. Tā var būt sarežģīta vai vienkārša, taču tās ģeometriskā forma variē, un tās izpildījums atklāj mūziķa iztēles virtuozitāti.

1. EN speaking to, addressing, speech, conversation, communication MW, 153

1. LV uzruna, saruna, komunikācija

mūzika

1. EN The musician begins with an Alap. It is an invocation to the Raga calling forth its mood. During its initial stages the Alap consists of slow movements without a definite rhythm. This is also called Anibaddha or Vilambit Alap. The movement is leisurely and meditative giving scope to the musician to explore the various aspects of the Raga and to lay the founda ALP, 122, 216

1. LV Mūziķis sāk ar ālāpu. Tā ir vēršanās pie rāgas, atmodinot tās noskaņu. Sākumstadijā ālāpa sastāv no lēna mūzikas ritējuma bez noteikta ritma. To dēvē arī par anibaddha vai vilambita ālāpa. Mūzikas tecējums ir nesteidzīgs un meditatīvs, dodot iespēju mūziķim atklāt dažādus rāgas aspektus un ielikt pamatus vēstījumam, kuru viņš vēlas nodot. Ālāpa nozīmē 'stāstījums'. Ālāpu dzied, pamatā izmantojot skaņu 'ā' pajaukšus ar tādām zilbēm kā tā, dā, rī vai nam. Tai ir noteiktas sastāvdaļas.

2. EN Alap is the opening out and spreading of the substance of a raga. It denotes the development of a raga through improvisation in such a way that the raga’s form and spirit are revealed, while observing all the laws that govern the raga. When no words, syll­ables or mnemonics are used in alap, it is called anakshara alap. When a raga uses mnemonics to convey a verbal meaning, it is termed sakshara alap. A lot of the mnemonics used carry spiritual import, like ‘Om Ananta Narayana’. Alap is the richest area of music and is a sure index of a musician’s musical, intellectual and spiritual capabilities. Alapana is the equivalent term in Car­natic music. MEN, 6

2. LV Ālāpa atklāj rāgas būtību. Tā rāda rāgas attīstību, ņemot talkā improvizāciju, kurā rāgas forma un gars tiek celti gaismā, taču vienlaikus tiek ievēroti visi rāgas likumi. Tad, kad tajā nav vārdu, mnemonikas vai zilbes, to sauc par anakšara ālāpu (jebālāpa bez zilbēm). Tad, kad rāga izmanto mnemoniku, lai nodotu verbālo nozīmi, to sauc sakšara ālāpa (jebālāpa ar zilbēm). Daudzām izmantotajām mnemonikām ir garīga ievirze, piemēram, “Om Ananta Narājana”. Ālāpa ir bagātākā mūzikas joma un mūziķa muzikalitātes, intelektuālo un garīgo spēju apliecinājums. Ālāpana ir ekvivalents termins Dienvidindijā.

1. EN Idleness, sloth, want of energy MW, 153GOY, 14

1. LV Laiskums, slinkums, enerģijas trūkums

1. EN causing to see MW, 154

1. LV rada redzi

ājurvēda

1. EN one of the five subtypes of pitta that is responsible for vision and perception. It is of two types- buddhi vaiśeṣika and dṛṣti vaiśeṣika. The former is at the level of intelligence and latter at the level of the sense organ (eye) SAT, SAT-B.404

1. LV viens no 5 pittas paveidiem, kas nodrošina redzi un jušanu. Tai ir divi paveidi (buddhi vaiśeṣika un dṛṣti vaiśeṣika ), pirmais no tiem ir apziņas līmenī, bet otrais maņu orgānā (acī)

2. EN Alochaka Pitta : It is located in the eyes. It helps in vision. AST, AH. SU 12/14 (Pg 313; Edition: 3RD) t. Sreekumar

2. LV Tā mīt acīs un palīdz redzēt

1. EN smallness, minuteness, insignificance MW, 95

1. LV nenozīmīgums, mazums, smalkums

mūzika

1. EN Alpa means ‘insignificant’. When applied to a note, it means that either the note is used sparingly or the note is played feebly. ALP, 197

1. LV Alpatva nozīmē 'nenozīmīgs'. Kad to attiecina uz toni, tas nozīmē, ka konkrēts tonis tiek izmantots reti, taupīgi vai tas tiek spēlēts vāji, neskaidri.

1. EN key-note or chief note in music MW, 1

1. LV atslēgas jeb galvenais tonis mūzikā

mūzika

1. EN This is a pivotal note. It is like a guiding star. It functions both as a Graha, the starting note and a Niyasa, the ending note. It serves as a point of demarkation between sections of a Raga or a composition. Amsa Swara is sung as a Dirgha Swara or a sustained note. It is a Jiva Swara but all Jiva Swaras are not Amsa because the characteristic of Jiva is Hrasvatva (short note) while for Amsa it is Dirghatva (long note). ALP, 190

1. LV Tas ir galvenais, noteicošais tonis un ir kā vadzvaigzne. Tas darbojas gan kā graha jeb sākuma tonis un kā njasa, noslēdzošais tonis. Tas ir kā robeža starprāgas vai kompozīcijas daļām. Amsa svaru dzied kā dīrgha svaru jeb ilgu toni. Tā ir džīva svara, bet ne visas džīva svaras ir amsa svaras, jo džīva svara var būt arī hrastva jeb īsa. Taču amsa vienmēr ir dīrgha svara.

1. EN amashaya means upper part of the belly, the receptacle for undigested food, samuttha means rising up, appearing, occuring MW, 1, 421, 319

1. LV āmāšaja - nesagremotā ēdiena tvertne, samuttha - pacelšanās, parādīšanās

ājurvēda

1. EN any recipient or viscus of body AMK, 43/2/20/2/5

1. LV ar iekšām saistītais

2. EN diseases of gastric origin, such as amlapitha, vomiting etc SAT, SAT-C-29

2. LV kaites, kas rodas kuņģa dēļ kā amlapitha, vemšana u.c.

3. EN diseases produced from stomach SRT, susrutha sutra 24/7-8/176

3. LV slimības, kas rodas no kuņģa

1. EN water MW, 83

1. LV ūdens

ājurvēda

1. EN water AMK, 1/10/4/2/7

1. LV ūdens

2. EN water obtained from various sources SAT, SAT-H.101

2. LV no dažādiem avotiem iegūts ūdens

3. EN group consisting of various types of water include rain water, hail stone, snow water, water from dew, river water etc CRK, ca.su27/196-216.p.529-532

3. LV ūdens paveidi, piemēram, lietus, upes, krusas, rasas, sniega ūdens u.c.

4. EN group of water like rain water, river water, hail water, dew water, snow water, coconut water etc SRT, su.su45.p.414

4. LV ūdens paveidi, piemēram, lietus, upes, krusas, rasas, sniega, kokosa ūdens u.c.

5. EN group of water include rain water, river water, coconut milk etc AST, ah.su5/1-24.p.113-119

5. LV ūdens paveidi ietver lietus, upes, kokosa ūdeni u.c.

1. EN Not dead, immortal MW, 82

1. LV Nav miris, nemirstīgs

2. EN Literally "deathless" (God) GOY, 15

2. LV Burtiski 'nemirstīgs' (Dievs)

3. EN Immortal, immortality GOY, 15

3. LV Nemirstīgs, nemirstība

4. EN Life GOY, 15

4. LV Dzīve, dzīvība

5. EN the nectar of immortality which descends from bindu; also called soma GOY, 15

5. LV Nemirstības dzēriens, kas nāk no bindu. To sauc arī par somu

6. EN Psychic nectar causing one to feel intoxication and bliss SWY, 217

6. LV Psihisks nektārs, kas apreibina un rada svētlaimi

7. EN Nectar HYP, 680

7. LV Nektārs

8. EN Without death HYP, 680

8. LV Bez nāves

1. EN egg born MW, 11

1. LV olu dējēji

ājurvēda

1. EN oviparous, egg born AMK, 1/1/17/3/2

1. LV dzimuši no olas

2. EN born of eggs SAT, SAT-A 264

2. LV dzimuši no olas

3. EN which origins from egg, eg. snakes, birds, etc SRT, Su.Su.1/30

3. LV radies no olas, piemēram, čūskas, putni u.c.

1. EN a limb, member, the body, a subordinate division or department MW, 7

1. LV ekstremitāte, loceklis, ķermenis, pakārtota daļa vai grupa

mūzika

1. EN Anga literally means a limb or a part. In music it refers to a style such as raga anga, thumri anga and tappa anga. The anga in raga anga would be used to indicate the root to which a given raga might belong. Anga also refers to the two tetrachords – the lower or the poorvang and the upper or the uttarang. It could also denote one of the divisions of musical time. There are six angas – dhruta, anudruta, guru, laghu, pluta, and kaka pada. MEN, 9

1. LV Anga burtiski nozīmē locekli vai daļu (grupu). Mūzikā tas attiecināms uz stilu – piemēram, rāga anga, thumri anga un tappa anga. Termins anga var tikt izmantots, lai apzīmētu kādas rāgas izcelsmi un piederību grupai. Anga attiecināma arī uz diviem tetrahordiem, zemāko sauc pūrvanga, augstāko – uttarānga. Tā (Dienvidindijā) apzīmē arī vienu no mūzikas laika iedalījumiem. Ir sešas angas– dhruta, anudruta, guru, laghu, pluta un kaka pada.

joga

1. EN Atomic nature, the superhuman power of becoming as small as an atom MW, 11

1. LV Atoma daba, pārcilvēciska spēja kļūt mazam kā atomam

2. EN The power of making the body subtle; reducing the physical mass and density at will GOY, 17

2. LV spēja padarīt ķermeni liegu, pēc vēlēšanās samazinot tā masu un blīvumu

3. EN One of the ashta siddhi; paranormal ability to become as small as desired HYP, 680

3. LV viena no astoņām mistiskajām spējām (ašta siddhi), pārdabiska spēja kļūt mazam pēc vēlēšanās

1. EN minuteness; atomic nature MW, 11

1. LV niecīgums, atomiska daba

ājurvēda

1. EN atom, minute AMK, 2/9/20/2/3

1. LV atoms, niecība

2. EN minuteness SAT, SAT-A.187

2. LV niecīgums

3. EN atomicity CRK, C.S.Sa.1/19

3. LV atomiskums (bezgalīgi mazs**)

1. EN anu- fine, minute, asthi- bone MW, 11 - 122

1. LV anu - smalks, sīks, asthi - kauls

ājurvēda

1. EN anu- minute, atom, small AMK, 2/9/20/2/3

1. LV anu - niecīgs, sīks, mazs

2. EN The third is medodhara kala, medas (fat) is present in the abdomen and small bones (anuasthi) of all living beings; while in big bones it (fat) becomes known as majja (bone marrow). SRT, SU.SA. 4/12 (Pg 56; Edition: Reprint 2016) KR Srikantha Murthy

2. LV Medas (tauki) visiem dzīvniekiem atrodami vēderā un mazajos kaulos (anuasthi); savukārt lielajos kaulos taukus dēvē par maddžu (kaulu smadzenēm).

joga

1. EN Psychic and pranic, centre situated in the region of the heart and cardiac plexus HYP, 680SWY, 217

1. LV Psihisks un prānisks centrs sirds apvidū un sirds pinumā

2. EN Fourth chakra in human evolution HYP, 680SWY, 217

2. LV Ceturtā čakra cilvēka attīstībā

3. EN Psychic centre in the region of the heart, the vibration or "beat"of which regulates life from birth to death GOY, 15

3. LV psihisks centrs sirds apvidū, kura vibrācijas jeb puksti regulē dzīvi no dzimšanas līdz nāvei

4. EN Corresponds to the cardiac plexus in the physical body GOY, 15

4. LV Atbilst sirds pinumam fiziskajā ķermenī

5. EN Corresponds to hridayakasha in meditative practice GOY, 15

5. LV Atbilst hridajākašāšam meditatīvā praksē

6. EN Centre of emotions which, when developed, gives the psychic force to materialize desires GOY, 15

6. LV Emociju centrs, kura attīstīšana dod psihisku spēku vēlmju iemiesošanai

7. EN Centre where Shiva and Shakti unite GOY, 15

7. LV Centrs, kur savienojas Šiva ar Šakti

1. EN a sound produced otherwise than by beating MW, 29

1. LV skaņa, kas radīta bez uzsitiena, bez strinkšķināšanas

mūzika

1. EN In a state of Sadhana and inner development it is not only the sound one hears which acquires a meaning but there is also the Anahata Nada or the unstruck and unheard sound which vibrates in the heart of the musician. It is this that he tries to express and thus give another dimension to the music he is creating. ALP, 171

1. LV Sādhanas un iekšējas transformācijas stāvoklī nozīmi iegūst ne tikai skaņa, kuru var dzirdēt, bet arī anāhatanāda jeb skaņa, kas radusies bez uzsitiena, nedzirdama skaņa, kura vibrē mūziķa sirdī. Tas ir tas, ko viņš mēģina izteikt, šādi paša radītajai mūzikai dodot citu dimensiju.

2. EN Anahata is the sound (nada) that is not heard except in the heart. It is the yogic awareness of a primal vibration. It is the opposite of ahata nada which is the heard sound. MEN, 8

2. LV Anāhata ir nedzirdama skaņa (nāda), tā jūtama tikai sirdī. Tā ir pirmatnējās vibrācijas jogiskā apzināšanās. Anāhata ir pretstats āhatai jeb dzirdamai skaņai.

1. EN Happiness, joy, enjoyment, sensual pleasure MW, 139

1. LV Laime, līksme, prieks, jutekļu bauda

2. EN State of bliss, ecstasy HYP, 680

2. LV Svētlaimes stāvoklis, ekstāze

3. EN Pleasure, happiness, pure unalloyed bliss GOY, 15

3. LV Līksme, laime; tīra, neaptumšota svētlaime

joga

1. EN State of consciousness GOY, 15

1. LV Apziņas stāvoklis

filozofija

1. EN (in Vedānta phil.) ‘pure happiness’, one of the three attributes of Ātman or Brahman; one of the three attributes of the ultimate principle MW, 139GOY, 15

1. LV (Vēdāntas filosofijā) ‘tīrā svētlaime’ viens no trijiem Ātmana jeb Brahmana atribūtiem; viens no trijiem pamatprincipa atribūtiem

1. EN Endless, boundless, eternal, infinite MW, 25

1. LV Nebeidzams, neierobežots, mūžīgs, bezgalīgs

2. EN Endless, infinite, boundless, inexhaustible GOY, 16HYP, 680

2. LV Nebeidzams, bezgalīgs, neierobežots, neizsīkstošs

3. EN Name of Vishnu, of Vishnu's conch, and of the serpent Shesha on whom Vishnu rests GOY, 16HYP, 680

3. LV Višnu vārds, Višnu gliemežnīcas nosaukums un čūskas Šēšas vārds, uz kuras Višnu atpūšas

1. EN Not-self, another, the perishable body MW, 27GOY, 16

1. LV Ne pats, cits, mirstīgais ķermenis

2. EN Something different from spirit or soul, something different from atman MW, 27GOY, 16

2. LV Kaut kas atšķirīgs no gara un dvēseles, kaut kas atšķirīgs no ātmana

1. EN swinging, a swing, trembling, oscillation MW, 44

1. LV šūpošanās, svārstīšanās, trīsas, oscilācija

mūzika

1. EN When the musician gently sways a note, generally over the higher grace notes of the particular note, it is called Andolan. ALP, 13

1. LV Kad mūziķis viegli iešūpo toni, parasti nākamā augstākā toņa virzienā, to sauc – āndolana.

2. EN One of ten gamaka mentioned in Sangeeta Makaranda. MEN, 9

2. LV Viena no ”Sangīta Makarandā” (IX. gs.) pieminētajām desmit gamakām. (Citi avoti piemin 19 gamakas.)

1. EN scepticism MW, 42

1. LV skepticisms

ājurvēda

1. EN theory of uncertainty SAT, SAT-A.106

1. LV nenoteiktības teorija

1. EN not tied down, not bound, unattached, incoherent, unconnected MW, 29

1. LV nesasiets, nesasaistīts, nesaistīts, nesakarīgs, nesavienots

mūzika

1. EN When the music moves without a fixed rhythm, it is said to be Anibaddha or ‘unbound’. The major portion of the extempore music is Anibaddha. Alapana is totally Anibaddha, that is without a rhythm, Tanam has an undercurrent of Laya or rhythm, but is not bound by a Tala as such. ALP, 213, 218

1. LV Kad mūzika plūst bez fiksēta ritma, to sauc par nesaistītu jeb anibaddha. Lielākā daļa improvizētās mūzikas ir anibaddha . Ālāpa (ālāpana) ir pilnīgianibaddha, nomtoms (džor, tanam – Dienvīdindijā) daļai ir pulsācija vai slēpts temps un ritms, bet tas nav saistīts ar tālu kā tādu.

2. EN Anibaddha is one of the two types of music – the nibaddha and the anibaddha variety. Unlike the nibaddha, the anibaddha does not have a tala structure or any noticeable in­tended design. MEN, 10

2. LV Anibaddha ir viens no diviem mūzikas – nibaddha un anibaddha – veidiem. Atšķirībā no nibaddhas, anibaddhai nav tālas struktūras vai citas manāmi izteiktas kompozīcijas.

1. EN mutual non-existence, mutual negation, relative difference MW, 46

1. LV savstarpēja neeksistēšana, savstarpēja negācija, relatīvā atšķirība

ājurvēda

1. EN mutual non existence SAT, SAT-A 276

1. LV savstarpēja neeksistēšana

2. EN mutual (non-**) existense is the exclusion of one thing by another, it is the absence of any connection between to things because of their difference CTS, takra bhasa

2. LV Savstarpēja neeksistēšana, kad viena lieta izslēdz otru. Starp lietām nepastāv nekāda saistība to atšķirības dēļ.

1. EN The gross material body (which is sustained by food = sthūla-śarīra) MW, 24

1. LV Raupjais materiālais ķermenis (ko uztur ar ēdienu = sthūla-šarīra)

2. EN Sheath or body of matter GOY, 18

2. LV Matērijas apvalks jeb ķermenis

3. EN The sphere of existence created by food, maintained by the food and which ultimately becomes food, i.e. the body GOY, 18

3. LV Esības sfēra, ko veido ēdiens, uztur ēdiens un kas beigās pārvēršas par ēdienu, t.i., ķermenis

ājurvēda

1. EN internal sense faculties SAT, SAT-A.184

1. LV iekšējo sajūtu spējas **

1. EN near, proximate, related, different, other, another MW, 43

1. LV tuvs, radniecisks, atšķirīgs, cits

mūzika

1. EN After establishing the Sthayee, the musician passes on to the next precomposed part which settles down on the higher tonic and uses notes beyond it. This part is known as the Antara. It is an essential part of Dhrupad, Khayal forms and also of instrumental music. ALP, 126

1. LV Pēc sthāji izveidošanas mūziķis pāriet pie nākamās iepriekš komponētās daļas, kura izmanto toņus ap augstāko toniku aiz tās. Šo daļu sauc antara. Tā ir būtiska dhrupādas, haijāla forma, kā arī instrumentālās mūzikas daļa.

2. EN Antara is second movement of a bandish or a rachana. It is usually composed for the uttarang, or the upper tetrachord of a raga. An­tara also denotes the swara gandhara of the musical scale in its vikrut charac­teristic as described by Bharata. MEN, 10

2. LV Antara ir bandiša vai račanas (kompozīcijas) otrā daļa. Tā parasti tiek komponēta rāgas skaņurindas augšējam tetrahordam jeb utarāngām . Kā rakstījis Bharata, antara apzīmē arī gāndhāra svaras (trešās skaņurindas pakāpes) vikrita versiju.

1. EN Interior, proximate, related, being essential to MW, 43

1. LV Iekšējs, tiešs, saistīts, svarīgs kaut kam

2. EN Inner part, internal stage HYP, 680

2. LV Iekšēja daļa, iekšēja pakāpe

3. EN "Inner limb", internal organ, inner part, inner stage; mind GOY, 18

3. LV 'Iekšējs loceklis', iekšējs orgāns, iekšēja daļa, iekšēja pakāpe, prāts

joga

1. EN In raja yoga: sense withdrawal (pratyahara), leads to concentration (dharana), meditation (dhyana) and samadhi GOY, 18

1. LV Rādža jogā jutekļu savaldīšana (pratjāhāra), kas veicina koncentrēšanos (dhāranu), meditāciju (dhjānu) un samādhi

1. EN (as a prefix to verbs and nouns, expresses) after, along, alongside, lengthwise, near to, under, subordinate to, with MW, 31

1. LV (vārdu priedēklis, kas nozīmē) pēc, gar, garumā, tuvu, zem, pakārtots, ar

mūzika

1. EN inference, one of the means of obtaining true knowledge MW, 36

1. LV interpretācija, viens no zināšanu ieguves veidiem

ājurvēda

1. EN inferential reasoning SAT, SAT-A 284

1. LV interpretējoša spriešana

2. EN inference based on argument accompanied with reasoning CRK, C.S.Vi.8/40

2. LV interpretācija, kas balstās uz argumentētu prātošanu

1. EN approved, assented to, permitted, agreeable, being on one opinion MW, 36

1. LV atļauts, piekrists, atļauts, pieņemams, vienbalsīgs

ājurvēda

1. EN not refused, accepted SAT, SAT-A 33

1. LV nenoraidīts, pieņemts

1. EN conclusion from given premises MW, 37

1. LV secinājums no dotajiem priekšnosacījumiem

ājurvēda

1. EN inferential conclusion SAT, SAT-A.285

1. LV interpretējoša secināšana

mūzika

1. EN Anupallavi is the second section of a composition which follows the Pallavi. It takes the Ragasanchara or the movement of the Raga into the higher ranges. ALP, 215

1. LV Dienvidindijā anupālavi ir skaņdarba otrā daļa, kas seko pēc pālavi. Rāgas attīstība notiek augstākajos skaņurindas diapazonos.

2. EN Anupallavi is the second movement of a kriti or a varnam padam in Carnatic music. It is the equivalent of the antara in a Hindus­tani bandish. Its length could be either the same as the pallavi or twice its length. MEN, 12

2. LV Dienvidindijas mūzikā anupallavi ir kriti vai varnam padama otrā daļa. Tas ir Ziemeļindijas mūzikas antaras analogs. Tās garums var būt tāds pats kā pālavi vai divreiz garāks par to.

1. EN a secondary flavour as a litle sweetness in a sour fruit MW, 37

1. LV pēcgarša (piemēram, saldena pēcgarša skābam auglim)

ājurvēda

1. EN latent taste of a dravya which is either not perceived or is perceived towards the end of its contact with the tongue SAT, SAT.F.45

1. LV dravjas latentā (apslēptā) garša, ko mēle nejūt vai arī sagaršo pašās beigās

2. EN when the gustatory effect is not distinctly perceptible but is inferred only by its actions is known as anurasa CRK, 459

2. LV anurasa ir garšas efekts, kas nav skaidri sajūtams, bet atpazīstams pēc iedarbības **

3. EN the one that is revealed either slightly or clearly at the end of intake of food is anurasa or subtaste AST, 258

3. LV otrējā garša, ko mēle sajūt tikai nedaudz vai arī sagaršo skaidri pašās beigās

4. EN anurasa is the opposite of rasa; the predominant rasa supersedes the other subordinate rasas and thus these rasas are not manifested first; even if these subordinate rasas get manifested, the manifestation occures either after the rasas in minute proportion or in the end CTS, dgv by vaidya v.m gogte

4. LV Anurasa ir pretēja rasai , tā izpaužas tad, ja dominējošā garša nomāc citas garšas, kas sākotnēji neizpaužas. Pat ja pakārtotās garšas izpaužas, tās ir mazāk jūtamas vai arī parādās vēlāk.

1. EN corroborative, concurrent, conformable, in harmony with MW, 38

1. LV apstiprinošs, vienlaicīgs, atbilstošs, tas, kas ir harmonijā ar kaut ko

mūzika

1. EN If Vadi is taken as the first note, then the third note is the Anuvadi. It is neither concordant nor discordant. It is called the assonant. If Sa is the Vadi, then Ga is the Anuvadi. Thus if Sa and Ga are played together we find it neither pleasing nor repulsive. That is the effect of Anuvadi. ALP, 194

1. LV Ja vādins ir pirmais tonis, tad trešais tonis ir anuvādins . Tas neveido ne konsonansi, ne disonansi, bet asonansi. Tātad, ja sa un ga spēlē kopā, tas nav patīkami, bet nav arī atbaidoši. Tas ir anuvādina efekts.

2. EN Anuvadi is the note which is neither the VADI nor the SAMVADI of a raga and therefore is neither a perfect fifth nor fourth. It is not the VIVADI or taboo swara either. All ragas have two pivotal swaras called vadi and samvadi while the other swaras are neither. These are called the anuvadi swaras. MEN, 12

2. LV Anuvādins ir tonis, kas rāgā nav ne vādins, ne samvādins, un tāpēc nav ne tīrā kvarta, ne tīrā kvinta. Tas arī nav vivādins vai aizliegtā svara . Visām rāgām ir galvenās svaras, kuras sauc vādins un samvādins, bet citas svaras nav galvenās. Tās sauc anuvādins .

1. EN taking away, removing, forcing away MW, 48

1. LV atņemšana, novēršana, aizdzīšana

ājurvēda

1. EN removal of cause of disease, removal of the doṣa or other harmful substances SAT, SAT.I.64

1. LV slimības cēloņa novēršana, liekās došas vai citas kaitīgas vielas izvadīšana no organisma

2. EN treatment methodology to remove parasites, extracted by hand with or with out hand or with instruments or by administration of appropriate therapies -likes errhines, vomitting, purgation, corrective enema CRK, ca.vi.14/14-15,2012 edition page-203-204

2. LV terapijas metode, lai atbrīvotos no parazītiem (tārpiem), izvelkot tos ar roku vai bez, izmantojot inducētu deguna sekrēciju, vemšanu, caureju, koriģējošu klizmu

joga

1. EN That of the five vital airs which goes downwards and out at the anus MW, 54

1. LV Viena no piecām dzīvības gaisa plūsmām, kas virzās lejup un ārā caur ānusu

2. EN One of the pancha vayu; pranic air current operating in the lower abdominal region causing elimination through the excretory and reproductive organs HYP, 681SWY, 217

2. LV Viens no panča vāju; prāniska gaisa plūsma, kas darbojas vēdera lejasdaļā, ierosina izeju pa izvades un dzimumorgāniem

3. EN One of the five energies (vayus or pranas), moving downwards from the navel to the perineum, governing the lower abdominal region and responsible from elimination and reproduction; downward moving breath GOY, 20

3. LV Viena no piecām enerģijām (vāju vai prānām), kas iet lejup no nabas uz starpeni un regulē vēdera lejasdaļu, izvadi un vairošanos

1. EN that of the five vital airs which goes downwards and out at the anus MW, 54

1. LV viens no pieciem dzīvinošajiem gaisiem, kas virzās lejup un cauri anālajai atverei

ājurvēda

1. EN breathing out, respiration, one of the five life-winds in the body which goes downwards and out at the anus AMK, 1/1/63/3/2

1. LV lejupejošā elpa, viens no pieciem dzīvinošajiem gaisiem, kas virzās lejup un cauri anālajai atverei

2. EN one of the five subtypes of vāta, situated in the pelvic region. It performs the functions like defecation, micturition, parturition, menstruation, and ejaculation SAT, SAT-B.392

2. LV Viens no pieciem vātas apakšveidiem, kas mājo iegurnī. Tas veic tādas darbības kā defekācija, urinēšana, dzemdēšana, menstruēšana un ejakulēšana.

3. EN Apana Vata is located in the Apana – large intestine, moves in the waist, bladder, genitals. It attends to the functions such as ejaculation, menstruation, defecation, urination and child birth. AST, AH. SU 12/9 PG NO. 310 EDITION : 3RD AU - t.SREEKUMAR

3. LV Apāna vāta mājo apāna - resnajās zarnās. Tā kustina izkārnījumus, urīnpūsli, dzimumorgānus un ir atbildīga par ejakulēšanu, menstruēšanu, defekāciju, urinēšanu un dzemdēšanu.

1. EN having nothing beyond or after MW, 50

1. LV kaut kas, aiz kā nav nekā

ājurvēda

1. EN relatively inferior SAT, SAT-A.167

1. LV relatīvi zemāks

2. EN inferiority CTS, T.S.27

2. LV mazākums **

1. EN Not including MW, 51

1. LV Neiekļaujot

2. EN Freedom from covetousness GOY, 21

2. LV Atturēšanās no kāres

3. EN Abstention from greed GOY, 21

3. LV Atturēšanās no alkatības

4. EN Non-receiving of gifts conducive to luxury GOY, 21

4. LV Dāvanu nepieņemšana, kas veicina ērtības

5. EN Without possessions or belongings GOY, 21

5. LV Bez īpašumiem vai mantas

joga

1. EN One of the yama HYP, 681

1. LV Viena no jamām

2. EN One of the five yamas described by Patanjali in the Yoga Sutras as a preliminary discipline of yoga GOY, 21

2. LV Viena no piecām Patandžali Jogas sūtrās aprakstītajām jamām kā jogas pamatdisciplīna

3. EN Non-covetousness, non-acquisition HYP, 681

3. LV Nealkšana, nepiesavināšanās

1. EN Water MW, 143HYP, 681GOY, 20

1. LV Ūdens

2. EN The liquid state of matter GOY, 20

2. LV Šķidrs vielas stāvoklis

3. EN A religious ceremony GOY, 20

3. LV Reliģiska ceremonija

filozofija

1. EN (In Sankhya phil.) the fourth mahabhuta with the special property of taste GOY, 20

1. LV (Sānkhjas filosofijā) ceturtā mahābhūta ar garšas īpašību

2. EN Water element SWY, 217

2. LV Ūdens elements

1. EN fasting MW, 1298

1. LV gavēšana

ājurvēda

1. EN a procedure of alleivation of disease by depletion of bodily tissues SAT, SAT.I.40

1. LV procedūra, kas atbrīvo no slimības, samazinot ķermeņa audus

2. EN includes procedures which brings about diminution of tissues until the state of normalisation of tissues AST, AH.su.14/6, T.Sreekumar 2nd edition page-355

2. LV ietver procedūras, kas samazina audu daudzumu līdz audu normalizēšanās stāvoklim

1. EN unwholesome as food and drinks in particular complaints MW,

1. LV nepilnvērtīgs ēdiens vai dzēriens

ājurvēda

1. EN unwholesome-dietary items, activities and behavioural regimen that are not beneficial for the body channels or systems SAT, SAT-H.3

1. LV neveselīgs - uztura, aktivitāšu un uzvedības kopums, kas ir nelabvēlīgs ķermeņa kanāliem un sistēmām

2. EN apathya is that which is undesirable to mind CRK, ch.su.25/45 p.437

2. LV apathja ir prātam nevēlamais

1. EN belonging or relating to water, liquid MW, 142

1. LV ūdenim, šķidrumam piederīgs

ājurvēda

1. EN matter which is of predominantly apya bhuta is liquid, cool, heavy, unctuous, slow in action, thick and chiefly consists of gustation; it produces unctuousness, secretions, moisture, happiness and obliteration of metabolic pathways AST, A.H.Su.9/6

1. LV Viela, kas ir šķidra, vēsa, smaga, eļļaina, bieza, lēni darbojas, parasti ir ar garšu. Tā ieeļļo, izraisa sekrēciju, mitrumu, apmierinātību un vielmaiņas ceļu aizsērēšanu..

1. EN No breath; inanimate, lifeless MW, 59

1. LV Bez elpas; nedzīvs, bez dzīvības

joga

1. EN Without prana, the principle of life GOY, 22

1. LV Bez prānas jeb dzīvības principa

1. EN Undertaking, beginning MW, 150GOY, 22

1. LV Uzņemšanās, sākšana

joga

1. EN First stage of hearing the internal nada HYP, 681

1. LV Iekšējās nādas dzirdēšanas pirmā stadija

ājurvēda

1. EN theory of spontaneous/ unprompted origin of universe SAT, SAT-A.107

1. LV teorija par Visuma nejaušo izcelsmi

ājurvēda

1. EN to heat AMK, 1/3/29/2/2

1. LV karsēt

1. EN one who mounts or ascends MW, 151

1. LV tas, kas kāpj, paceļas

mūzika

1. EN In rendering a Raga, a particular prefixed sequence has to be maintained while ascending from lower to higher notes and so also while descending from higher to lower notes. These sequences are known as Aroha or Arohi meaning ‘ascent’ and Avaroha or Avarohi meaning ‘descent’. Any violation of these rules is considered to be a distortion of the Raga. ALP, 115

1. LV Rāgas atskaņošanā ir jāsaglabā noteikta toņu secība, ejot no zemākā toņa uz augšu un arī ejot no zemākā toņa uz leju. Šādas noteiktas toņu secības ir pazīstamas kā āroha un avāroha jeb uzkāpšana un nokāpšana. Jebkurš šādu noteikumu pārkāpums tiek uzskatīts par rāgas kropļošanu.

2. EN Aroha (arohana) is a series of notes in the ascending order of pitch. Arohanatwa is the ascending state of a raga in alap, where its scale is still to ascend and explore the upper reaches of the raga scale. MEN, 13

2. LV Āroha ir toņu sērija augšupejošā (pēc skaņas augstuma) kārtībā. Ārohanatva ir rāgas augšupejošais stāvoklis ālāpā, kad notīm vēl jāsasniedz skaņu rindas augšējā daļa.

1. EN menstrual discharge MW, 51

1. LV menstruāciju izdalījumi

ājurvēda

1. EN menstrual, (**) AMK, 2/6/21/1/5

1. EN menstrual blood SAT, SAT-B.453

2. LV menstrulās asinis

2. EN Dalhana says artava has 2 meanings - menstrual blood should be considered as puspa artava and ovum as bija artava SRT, su.sa.2/36, vol 2 -pg135,reprint 2010.

3. LV Dalhana ir teicis, ka ārtavai ir divas nozīmes - menstruālās asinis (puspa ārtava) un olšūna (ārtava )

3. EN the blood accumulated in the uterus during a month which is slightly black and of unusual smell , brought into the arteries during the menstrual period is expelled out through the orifice of vagina AST, ah.sa.1/22,pg-363

4. LV mēnešreižu asinis, kas mēneša laikā uzkrājas dzemdē, ir viegli melnas un ar neparastu smaku, izdalās caur maksti

1. EN Aim, purpose MW, 90

1. LV Mērķis, nolūks

2. EN Literally means 'object' HYP, 681

2. LV Burtiski - 'objekts'

3. EN Also refers to wealth, one of the purusharthas HYP, 681

3. LV Bagātība, turība, viena no purušarthām

4. EN Accomplishment; attainment in all spheres of life; material need; wealth GOY, 23

4. LV Sasniegumi visās dzīves jomās, materiālas vajadzības, bagātība

joga

1. EN The object of meditation GOY, 23

1. LV Meditācijas objekts

2. EN The basis for the mind GOY, 23

2. LV Prāta pamats

1. EN inference from circumstances, a disjunctive hypothetical syllogism MW, 91

1. LV interpretācija no apstākļiem, hipotētisks siloģisms

ājurvēda

1. EN implied meaning SAT, SAT-A.37

1. LV netieša nozīme

2. EN implied meaning when from something expliclty stated some other thing which is not stated is understood CRK, C.S.Vi.8/48

2. LV netieša nozīme, kad no kaut kā skaidri pateikta var nojaust par to, kas pateikts

1. EN Formless, shapeless MW, 89GOY, 23

1. LV Bez apveida, bez formas

filozofija

1. EN The pradhana or prakriti of Sankhya philosophy and the Brahman of Vedanta GOY, 23

1. LV Pradhāna vai prakriti Sānkhjas filosofijā un Brahmans Vēdāntas filosofijā

1. EN Soundless 113 MW, 113HYP, 681GOY, 25

1. LV Bez skaņas

2. EN Not expressed in words GOY, 25

2. LV Vārdos neizteikts

1. EN a partic. rāgiṇī or musical mode MW, 1320

1. LV rāginī vai konkrētā rāga vai skaņurinda

mūzika

1. EN Asavari – Sa, Re, Komal Ga, Ma, Pa, Komal Dha, Komal Ni. ALP, 175

1. LV Āsāvarī ir rāga, kurā tiek izmantotas šādas svaras: sa, re, komala ga, ma, pa,komal dha, komal ni.

2. EN Asavari is a popular raga of the Hindustani tradition, belonging to the Asavari thaat. In the Car­natic tradition, it belongs in the twentieth melakarta Natabhairavi. MEN, 13

2. LV Āsāvarī ir pazīstama Ziemeļindijas rāga, kuru klasificē, ka piederošo Āsāvarī thātām. Dienvidindijas tradīcijā to klasificē, ka piederošo melakartai Nr. 20 Natabhairavi.

3. EN There is a great deal of confusion regarding raga Asavari. The traditional musicians who maintain that Asavari originally had flat Re, seem to be right from a historical point of view, although there were already different opinions about this raga in the 17th century. Whether flat or natural Re is used, there is a great similarity in the melodic structure and progression of Asavari and its related ragas Jaunpuri, Deshi, Gandhari and Devgandhar. All these ragas share the ascending pattern Sa, Komal Re (or Re) Ma, Pa, Komal Dha and several other melodic features as well. Although Ga and Ni are omitted in the ascent, some musicians include the Ni in fast passages. In the descent, Ni and Pa can sometimes be omitted. Dha is the most outstanding note in Asavari, and is usually performed with a slow oscillation. BOR, 24

3. LV Ir liels juceklis saistībā ar Āsāvarī rāgu . Šķiet, ka no vēsturiskā viedokļa taisnība ir tradicionālajiem mūziķiem, kuri uzskata, ka sākotnēji Āsāvarī bija zems jeb komala re, kaut kopš 17. gadsimta bija jau cits viedoklis. Neatkarīgi no tā, kurš zemais vai naturāaiss re tiek izmantots, pastāv liela līdzība melodiskajās struktūrās un attīstībā starp Āsāvarī un ar to saistītajām rāgām : Džaunpuri, Deši, Gandhari, Devgandhar . Visām šīm rāgām piemīt augšupejošais melodijas zīmējums sa, komal re vai re ) ma, pa, komal dha un vairākas citas melodiskās iezīmes. Kautkomala ga un komala ni ir izlaisti augšupejošā toņu secībā, daži mūziķi ātrajās pasāžās iekļauj komal ni . Lejupejošā toņu secībā komala ni un pa dažreiz ir izlaisti. Dha ir galvenais tonis Āsāvarī, un to parasti izpilda ar lēnu šūpošanu (āndolana).

EN āśāvarītarī f. a partic. Rāgiṇī or musical mode MW, 1320

1. EN A hermitage, the abode of ascetics, the cell of a hermit or of retired saints or sages MW, 158

1. LV Miteklis, kur dzīvo askēti, vientuļnieka celle, svēto vai viedo mītne

2. EN Place where a community of people live and practise spiritual life HYP, 681

2. LV Vieta, kur dzīvo cilvēku kopiena un vada garīgu dzīvi

3. EN Hermitage, hut, cell, dwelling or abode of ascetism and spiritual practice GOY, 25

3. LV Miteklis, būda, celle, uzturēšanās vieta vai mītne askētiem un garīguma praktizētājiem

4. EN Stage, order, or period of life, of which there are four: brahmacharya or studentship, grihastha or household life, vanaprastha or forest-dwelling, sannyasa or total renunciation GOY, 25

4. LV Dzīves posms, kārta vai stadija. Tās ir četras: brahmačārja jeb mācekļa gadi, grihastha jeb ģimenes dzīve, vānaprastha jeb dzīve mežā, sanjāsa jeb pilnīga atsacīšanās

5. EN The name of one of the 10 orders of sannyasins founded by Adi Shankaracharya GOY, 25

5. LV Viena no 10 Ādī Šankarāčārjas nodibinātajām sanjāsī kārtām

6. EN Stage of life HYP, 681

6. LV Dzīves posms

joga

1. EN The eightfold yoga (consisting of yama, niyama, āsana, prāṇāyāma, pratyāhāra, dhyāna, dhāraṇa, and samādhi) MW, 1318

1. LV Astoņpakāpjuu jogaAstoņkārtu joga (kuru veido: jama, nijama, āsana, prānājāma, pratjāhāra, dhārana, dhjāna un samādhi)

2. EN The eight-limbed yoga of Sage Patanjali: yama, niyama, asana, pranayama, pratyahara, dharana, dhyana, samadhi HYP, 681GOY, 26

2. LV Viedā Patandžali izklāsts par jogu, kurai ir astoņas sadaļas jeb locekļi: jama, nijama, āsana, prānājāma, pratjāhāra, dhārana, dhjāna, samādhi

ājurvēda

1. EN eight clinical branches of ayurveda SAT, SAT.A.14.

1. LV astoņi Ājurvēdas klīniskie virzieni

2. EN ** CRK,

2. EN eight branches such as surgery, supraclavicular management, general medicine, dealing with spirits or microorganisms, pediatrics , toxicology, promotive therapy and dealing with aphrodisiacs SRT, su.sootra. 1/6, p-7.

3. LV astoņas medicīnas nozares ir ķirurģija, otorinolaringoloģija un oftalmoloģija, iekšķīgās slimības, psihiatrija, pediatrija, toksikoloģija, geriatrija un reproduktīvā veselība

3. EN it is held that ayurveda has got 8 parts such as general medicine, peadiatrics, psychiatry, opthalmology, surgery, clinical toxicology, rejuvenative therapy, reproductive medicine. the management of diseases depends upon these 8 branches AST, ah.sutra.1/5, p-27.

4. LV Ājurvēdai ir astoņas daļas: iekšķīgās slimības, pediatrija, psihiatrija, oftalmoloģija, ķirurģija, toksikoloģija, novecošanās aizkavēšana un reproduktīvā veselība

1. EN Impurity MW, 113

1. LV Piesārņojums

1. EN incurable, irremediable MW, 120

1. LV neārstējams, neatgriezenisks

ājurvēda

1. EN incurable disease - incurable owing to involvement of all body humors, multiple tissues and tracts and presenting with sign that are markers of impending death. SAT, SAT C - 51

1. LV neārstējama slimība, jo disbalansētas visas došas, skartas daudzas audu grupas un fizioloģisko norišu kanāli, novērojamas nāves tuvošanās pazīmes

2. EN incurable SRT, 249

2. LV neārstējama

1. EN Unconscious MW, 1318

1. LV Bez apziņas

1. EN Sitting, sitting down MW, 159

1. LV Sēdēšana, apsēšanās

2. EN Seat, place, stool MW, 159

2. LV Sēdvieta, vieta, ķeblis

joga

1. Sitting in peculiar posture according to the custom of devotees, (five or, in other places, even eighty-four postures are enumerated; See: padmāsana, bhadrāsana, vajrāsana, vīrāsana, svastikāsana; the manner of sitting forming part of the eightfold observances of ascetics) MW, 159

1. LV Sēdēšana īpašā pozā, saskaņā ar praktizētāju paražu (tiek uzskaitītas piecas, vai citos avotos - pat astoņdesmit četras pozas; Skat.: padmāsana, bhadrāsana, vadžrāsana, vīrāsana, svastikāsana; sēdēšanas veids, kas veido vienu no astoņām askētiķu prakses daļām)

2. EN A steady and comfortable meditative pose according to Sage Patanjali HYP, 681

2. LV Stabila, komfortabla meditācijas poza, kā to raksturojis viedais Patandžali

3. EN A specific position of the body which channels prana, opens the chakras and removes energy blocks HYP, 681GOY, 24

3. LV Noteikta ķermeņa poza prānas vadīšanai, čakru atvēršanai un enerģijas bloku noņemšanai

4. EN In raja yoga, a physical posture in which one is at ease and in harmony with one­self GOY, 24

4. LV Rādža jogā fizisks ķermeņa stāvoklis, kurā cilvēks jūtas brīvi un iekšējā līdzsvarā

5. EN The third limb of yoga as described by Patanjali in the Yoga Sutras GOY, 24

5. LV Jogas trešā sadaļa, atbilstoši Patandžali uzskaitījumam Jogas sūtrās

6. EN Seat; posture for meditation or for health GOY, 24

6. LV Sēdvieta; ķermeņa poza meditācijai vai veselības uzturēšanai

7. EN Traditionally a comfortable meditative sitting pose, also a specific position of the body for channelling prana SWY, 217

7. LV Tradicionāli ērta sēdus poza meditācijā, arī īpašs ķermeņa stāvoklis prānas vadīšanai

ājurvēda

1. EN the doctrine which states that the effect is non-existent in its cause before production SAT, SAT-A.105

1. LV doktrīna par to, ka efekts neeksistē tā cēlonī pirms veikšanas

1. EN Egoism MW, 123

1. LV Egoisms

2. EN One of the five kleshas HYP, 682

2. LV Viena no piecām klēšām

3. EN Ego HYP, 682

3. LV Ego

4. EN Sense of doership; egoism; one of the five causes of affliction (kleshas) described by Patanjali in the Yoga Sutras; awareness of ‘I am’ superimposed on the body, action and mind; feeling of ‘I’, identified with an action GOY, 26

4. LV Darbības (darīšanas) sajūta; egoisms; viens no pieciem ciešanu cēloņiem (klēšām), ko aprakstījis Patandžali Jogas sūtrās. ‘Es esmu’ apzināšanās pārklāj ķermeni, darbību un prātu; ‘Es’ izjūta identificēta ar darbību

1. EN State where the ego and the sense of individuality are completely finished and there is only pure awareness GOY, 26

1. LV Stāvoklis, kad ego un individualitātes apziņa ir pilnībā beiguši pastāvēt un ir tikai tīra apzināšanās

1. EN Not stealing MW, 122

1. LV Nezagšana

2. EN Honesty, not stealing; one of the yamas of Patanjali's Yoga Sutras GOY, 27HYP, 682

2. LV Godīgums, nezagšana, viena no Patandžali Jogas sūtrās aprakstītajām jamām

ājurvēda

1. EN therapeutic decoction enema of giving medication with a mixture predominantly containing decoction by enema SAT, SAT.I.145

1. LV ārstnieciska klizma ar augu novārījumu

2. EN desirable for the diseases caused by oil or fat enema CRK, cha. siddhi 1/47, p-592

2. LV klizma tiem, kas saslimuši no pārmērīgas eļļas vai tauku ēšanas

3. EN non unctious enema establishes youthful age or sustain lifespan SRT, su.chikitsa 25/27 p-603

3. LV klizma ar šķidrumu, kas nesatur taukvielas, domāta jaunības saglabāšanai un dzīves ilguma uzlabošanai

4. EN desirable for the diseases used by oil or fat enema AST, ah.sutra 19/1, p-99

4. LV **

1. EN a bone, kernel of a fruit MW, 122

1. LV kauls, augļa kauliņš

ājurvēda

1. EN bone, SAT, kauli, cieti un stingri audi, tie mugurkaulniekiem veido lielāko daļu skeleta

1. LV type of connective tissue which is hard and rigid, constituting most of the skeleton of vertebrates

2. EN SAT-B.264 CRK,

2. LV bone

3. EN AH. SU 1/13, (Pg 38,Edition: 2016) t.Sreekumar CTS,

1. EN a bone MW, 122

1. LV kaulaudi

ājurvēda

1. EN When asthi (bone tissue) undergoes decrease, there is falling of hairs of the head and body, nails, mustaches and teeth, exhaustion and loosening of the joints. CRK, CH. SU. 17/67 (Pg 282; Edition: 2013) KR Srikantha Murthy

1. LV Ja samazinās asthi (kaulaudi), tad sāk izkrist mati, ūsas, ķermeņa apmatojums un zobi, kļūst trausli nagi, iestājas izsīkums un locītavu vājums.

2. EN Asthi (bone) provides support to the body and nourishment to majja (bone marrow) SRT, SU.SU. 15/5 (Pg 99; Edition: Reprint 2016) KR Srikantha Murthy

2. LV asthi (kauli) balsta ķermeni un baro maddžu (kaulu smadzenes)

3. EN Asthi (bones) – support, forms the framework of the body (Pg 148; Edition: 2016) Sreekumar AST, AH. SU 1/13,11/4 (Pg 38,289; Edition: 2016) t.Sreekumar; (Pg 148; Edition: 2016) Sreekumar

3. LV Kaulaudi, kas nodrošina atbalstu un veido ķermeņa skeletu

1. EN parvan – a knot, joint, limb, asthi- bone MW, 609 - 122

1. LV parvan - mezgls, locītava, loceklis, asthi - kauls

ājurvēda

1. EN joint SAT, kaulu locītava vai savienojums starp diviem kauliem

1. LV articulation or junction between two bones

2. EN SAT-B.437 CRK,

2. LV Since sira (veins), snayu (ligaments), asthi (bones), asthi parva'(joints of bones) and sandhi (other joints of muscles etc) of the body are covered by muscles, they are strong.

3. EN SU.SA. 5/41(Pg 98; Edition: Reprint 2016) KR Srikantha Murthy AST,

1. EN a joint MW, 123

1. LV locītava

ājurvēda

1. EN sandhi- junction, union, a joint, an articulation of the body AMK, 2/8/18/2/1

1. LV sandhi - savienojums, vienotne, locītava

2. EN joint/articulation SAT,

2. LV the site of the junction or union of two or more bones of the body

3. EN kaulu locītava vai savienojums starp diviem un vairāk kauliem CRK,

3. LV SAT-B.291

4. EN Sandhi (locītavas) ir divu veidu, proti, cestavanta (***) (kustīgās) un sthira (nekustīgās); kustīgās locītavas ir atrodamas sakha(ekstremitātēs), hanu (apakšžoklī) un kati (viduklī); visas citas locītavas ir nekustīgas AST,

4. LV SU.SA. 5/24, 25 (Pg 88; Edition: Reprint 2016) KR Srikantha Murthy

1. EN beyond, over; too, very; MW, 12