SK: – – EN: Dhamar LV: EN causing tumult, extraordinary, surprising MW, 430 mūzika EN dhammar is a dhrupad composition composed in dhammar tala. , 45 MEN |
SK: डामर – ḍāmara – DAmara EN: dhammar dhamar LV: dāmara 1. EN surprise, sight MW, 430 1. LV pārsteigums, skats mūzika 1. EN This is a style close to Dhrupad but is less austere. It is sung in Dhamar Tal, and the themes are Krishna’s Lila and the stories of Radha and Krishna. This form is predominantly associated with Springtime and Holi festivals. Just as Khayal is followed these days by Thumri in a lighter vein, so was Dhamar sung after a heavy Dhrupad in earlier times. ALP, 146 1. LV Tas ir dhrupādai līdzīgs, bet ne tik askētisks stils. To dzied dāmara tālā, un tā tēmas ir Krišnas spēles un stāsti par Radhu un Krišnu. Šī forma pārsvarā asociējas ar pavasari un Holi svētkiem. Tāpat kā tagad pēc haijāla seko thumri brīvākā gaisotnē, tā agrāk pēc smagā dhrupādas dziedāja dāmaru. 2. EN Dhammar is a dhrupad composition composed in dhammar tala. MEN, 45 2. LV Dāmara ir dāmaras tālā veidots dhrupādas skaņdarbs. |
SK: डामरताल – ḍāmaratāla – DAmaratAla EN: dhamar tal LV: dāmaratāla 1. EN dāmara: extraordinary, surprising; tāla: slapping the hands together, musical time or measure, dance MW, 430 1. LV neparasts, pārsteidzošs tāla (pateicoties savai neparastai struktūrai un tonim 'kat' pirmajā mātrā) mūzika 1. EN Primarily a Tala for Pakhawaj. It has fourteen Matras, in four sections of 5, 2, 3 and 4, the third section being the Khali. The Theka is: Ka Dhi Ta Dhi Ta/ Dha - / Ga Dhi Na/ Dhi Na Ta - Mark that the 7th and 14th Matras have no corresponding percussion sounds, the time gaps being occupied by silence. Dhamar is said to have originated from the heavy gait of an elephant. ALP, 146 1. LV Tālu galvenokārt izpilda uz pakhavādža. Tai ir 14 sadalīti četras daļās sitieni (mātras). Struktūra ir 5, 2, 3, 4. Trešā daļa sākas ar khāli. Tās theka (pamatformula) ir: kat dhi ta dhi ta/dha – / ga dhi na / dhi na ta –. Jāatzīmē, ka septītajai un četrpadsmitajai mātrai nav attiecīgās perkusijas skaņas, tās ir aizpildītas ar klusumu. Uzskata, ka dāmara tāla cēlusies no ziloņa smagnējās gaitas. 2. EN Tala with fourteen matras in four unequal sections. The first beat is the sam, the second beat is on the sixth matra, the eighth matra is empty or khali and the eleventh matra is the next beat. Songs sung on the occasion of Holi are in this tala. MEN, 45 2. LV Četrpadsmit mātru (sitienu) tāla ar četrām nevienādām vibhagām (daļām). Sams ir uz pirmā sitiena, sestais un vienpadsmitais ir akcentēti sitieni, astotais ir neakcentēts jeb khāli. Dziesmas, kuras dzied Holi svētku laikā, ir komponētas šajā tālā. |
SK: डमरु – ḍamaru – Damaru EN: damaru, dhamaru LV: damaru 1. EN A sacred drum, shaped like an hourglass, used by the god Śiva and by Buddhist mendicant monks for a musical accompaniment in chanting. MW, 430 1. LV Smilšu pulksteņa formas sakrālās bungas, kuras izmantoja dievs Šīva un ubagojošie budistu mūki rečitatīvu akompanēšanai. mūzika |
SK: ढोल – ḍhola – Dhola EN: dhol, dhola LV: dhola 1. EN a large drum MW, 431 1. LV lielās bungas mūzika |
SK: दधिवर्ग – dadhivarga – dadhivarga EN: dadhivarga LV: dadhivarga 1. EN coagulated milk, thick sour milk MW, 468 1. LV sarecināts piens, rūgušpiens ājurvēda 1. EN group of yoghurts and its various stages SAT, SAT.H.82 1. LV jogurti un to dažādās gatavošanas stadijas 2. EN group of curd is of 3 types according to taste, sweet,sour and excessively sour, cows curd is superior SRT, su.su45.p.429 2. LV rūgušpiena 3 paveidi ir saldais, skābais un ļoti skābais, govs rūgušpiens ir vislabākais |
SK: दया – dayā – dayA EN: daya LV: daja f. sub. 1. EN Sympathy, compassion, pity for MW 1. LV Simpātija, līdzjūtība, žēlums 2. EN Sympathy, pity, clemency, tenderness, compassion GOY, 52 2. LV Simpātija, žēlums, žēlsirdība, labsirdība, līdzjūtība |
SK: दैर्घ्य – dairghya – dairghya EN: dairghya LV: dairghja 1. EN length, longness MW, 497 1. LV garums, ilgums ājurvēda 1. EN length AMK, 2/6/114/2/1 1. LV garums |
SK: दैवबलप्रवृत्तरोग – daivabalapravṛttaroga – daivabalapravRttaroga EN: daivabalapravrittaroga LV: daivabalapravrittaroga 1. EN divinity or diety, relating to gods; a division of medicine of charms, prayers MW, 1. LV ar dievišķo, dieviem saistītais, ar lūgšanām saistītā ārstēšana ājurvēda 1. EN disease believed to be caused by divine or supernatural causes without any other apparent cause, includes disease caused by natural calamities such as flood SAT, 1. LV kaites bez acīmredzama iemesla, uzskatīja, ka tās rodas dievišķu vai pārdabisku iemeslu dēļ 2. EN those produced by strength of superhuman beings,demons, planets etc. SRT, susruta samhita sutra pv.sharma eng.translation 24/7 p- 254 2. LV slimības, ko izraisījuši pārcilvēciski spēki, dēmoni, planētas u.c. |
SK: दैवव्यपाश्रय – daivavyapāśraya – daivavyapAzraya EN: daivavyapashraya LV: daivavjapāšraja ājurvēda 1. EN treatment through chanting auspicious hymns under specified conditions SAT, SAT-I.13 1. LV īpašiem apstākļiem piemērota labvēlīgu mantru skandēšanas terapija 2. EN the spiritual therapy consist of recitation of hymns, wearing gems, auspicious acts, offering gifts, oblations following religious precepts etc CRK, ca.chi.1/3 chaukhamba 2 2. LV garīgā atveseļošanās ietver mantru skandēšanu, dārgakmeņu nēsāšanu, labvēlīgu uzvedību, dāvināšanu un ziedošanu, reliģisko norādījumu ievērošanu |
SK: दम – dama – dama EN: dama LV: dama sub. m. f. n. 1. EN "Taming, subduing" MWGOY, 51 1. LV Savaldīšana, pakļaušana 2. EN Control of the outer senses GOY, 51 2. LV Ārēju jūtu kontrole 3. EN Self-command through selfrestraint and curbing the passions GOY, 51 3. LV Sevis vadīšana ar savaldību un kaislību ierobežošanu 4. EN Drawing the mind away from evil deeds or curbing its evil propensities GOY, 51 4. LV Prāta novēršana no ļaunas rīcības vai kaislību ierobežošana 5. EN Punishment, fine GOY, 51 5. LV Sods, naudas sods 6. EN One of the sixfold virtues GOY, 51 6. LV Viens no sešiem tikumiem |
SK: दान – dāna – dAna EN: dana LV: dāna n. sub. 1. EN The act of giving MW 1. LV Došana 2. EN Gift, donation GOY, 51 2. LV Dāvana, ziedojums 3. EN Liberality, unconditional giving GOY, 51 3. LV Devīgums, došana bez nosacījumiem 4. EN Purification GOY, 51 4. LV Attīrīšanās 5. EN Protection GOY, 51 5. LV Aizsardzība 6. EN Posture GOY, 51 6. LV Poza |
SK: दर्शन – darśana – darzana EN: darshana LV: daršana 1. EN seeing, observing, looking, noticing, observation, perception MW, 471 1. LV redzēt, novērot, skatīties, pamanīt, novērošana, uztvere ājurvēda 1. EN site, seeing , science, one of 6 religious or philosphical system AMK, 3/2/31/1/3 1. LV vērošana, zinātne, viena no 6 reliģiskajām vai filozofiskajām sistēmām 2. EN philosophy SAT, filozofijas veids pasaules uztverei un sapratnei 2. LV way of seeing and understanding the world 3. EN SAT-A-23 CRK, |
SK: दौहृदपचारकृतरोग – dauhṛdapacārakṛtaroga – dauhRdapacArakRtaroga EN: dauhridapacarakritaroga LV: dauhridapačārakritaroga 1. EN morbid longing of pregnancy, apachara unwholesome regimen MW, 499 1. LV slimības, kas saistītas ar neveselīgu dzīvesveidu grūtniecības laikā ājurvēda 1. EN diseases due to non fulfilment of special craving of pregnant women SAT, SAT-C-27 1. LV kaites, kas rodas grūtnieces nepiepildīto vēlmju dēļ 2. EN disease produced by non fulfilment of longing of the mother SRT, 2. LV slimības, kas radušās grūtnieces (mātes) nepiepildīto vēlmju dēļ |
SK: देव – deva – deva EN: deva LV: dēva f. m. n. sub. 1. EN Heavenly, divine (also said of terrestrial things of high excellence) MW 1. LV Debesu, dievišķīgs (arī par ļoti izciliem Zemes iemītniekiem) 2. EN A god or divine being HYP, 686GOY, 52 2. LV Dievs vai dievišķa būtne 3. EN Literally means 'illumined one' HYP, 686GOY, 52 3. LV Burtiski 'mirdzošs' 4. EN Higher force or power HYP, 686 4. LV Augstāks spēks vai vara |
SK: देवी – devī – devI EN: devi LV: dēvī sub. f. 1. EN A female deity, goddess MWGOY, 53 1. LV Sieviešu kārtas dievība, dieviete 2. EN Name of Durga, Saraswati and others GOY, 53 2. LV Vārds, ar kuru apzīmē Durgu, Sarasvatī u.c. |
SK: ध – dha – dha EN: dha, da LV: dha 1. EN (in music) the 6th note of the gamut MW, 508 1. LV sestais tonis toņkārtā mūzika 1. EN Dha is the sixth note of the Indian scale and is the abbreviated form of the note, DHAIVATA. It is also the mnemonic for the sound produced when both hands are used to strike the two drums. The right hand hits the kinara or the edge of the tabla, while the left strikes the middle of the bayan. The combined sound of both these strokes is referred to as dha. MEN, 45 1. LV Dha ir Indijas skaņurindas sestais tonis un saīsināta forma no toņa nosaukuma dhaivata. Dha ir arī skaņas, kuru iegūst, ar divu roku pirkstiem sitot vienlaikus pa divām bungām, mnemonikas zilbe. Labās rokas radītāja pirksts sit kināru jeb tablas bungu malu, vienlaikus kreisās rokas pirksti sit pa baijāna vidu. Abu šo sitienu kombinētā skaņa ir dha. |
SK: धैर्य – dhairya – dhairya EN: dhairya LV: dhairja n. sub. 1. EN Firmness, constancy, calmness, patience, gravity, fortitude, courage MWGOY, 53 1. LV Stingrums, pastāvība, mierīgums, pacietība, nopietneiba, sīkstums, drosme 2. EN Strength GOY, 53 2. LV Stiprums 3. EN Inflexibility GOY, 53 3. LV Neelastība |
SK: धैवत – dhaivata – dhaivata EN: dhaivat LV: dhaivata 1. EN the sixth note of the gamut MW, 520 1. LV sestais toņkārtas tonis mūzika 1. EN Dhaivata is the sixth note in the scale of swaras. MEN, 45 1. LV Dhaivata ir sestais skaņurindas tonis. |
SK: धारणा – dhāraṇā – dhAraNA EN: dharana LV: dhārana f. sub. joga 1. EN Collection or concentration of the mind (joined with the retention of breath) MWHYP, 686GOY, 53 1. LV Prāta savākšana vei koncentrēšana (kopā ar elpas aizturi) 2. EN Sixth stage of ashtanga yoga described by Patanjali's Yoga Sutras as holding or binding of the mind to one point GOY, 53GOY, 686 2. LV Sestais Patandžali Jogas sūtrās aprakstītais aštānga jogas posms, kad prātu tur piesietu vienam punktam 3. EN Bearing, supporting GOY, 53 3. LV Paciešana, atbalstīšana 4. EN Moulding GOY, 53 4. LV Rakstura veidošana 5. EN Keeping in memory GOY, 53 5. LV Paturēšana atmiņā Viens no astoņiem āštānga-jogas posmiem: jama, nijama, āsana, prānājāma, pratjāhāra, dhārana, dhjāna un samādhi. (5.27.-28.) (KŠ) Svami Šivanandas mācībā DHĀRANA skaidrota kā koncentrēšanās, (1.-4.). Patandžali Jogas Sūtrās DHĀRANA minēta kā sestais no astoņiem soļiem: JAMAS, NIJAMAS, ĀSANA, PRĀNĀJĀMA, PRATJAHĀRA, DHĀRANA, DHJĀNA un SAMĀDHI Panti no Jogas Sūtrām: 2.29., 2.53., 3.1 (SS) |
SK: धारणीयवेग – dhāraṇīyavega – dhAraNIyavega EN: dharaniyavega LV: dhāranījavēga 1. EN to be held or sustained MW, 515 1. LV jānotur, jāsavalda ājurvēda 1. EN the act of holding, bearing AMK, 2/8/26/1/5 1. LV noturēšanās, paciešana 2. EN suppressible urge, which should be suppressed such as greed grief, fear, anger, ego shamlessness, desire, etc SAT, SAT-J-56 2. LV apspiežamas vēlmes kā, piemēram, skaudība, depresija, bailes, dusmas, bezkaunīgs egoisms, iekāre utt. 3. EN one should supress CRK, caraka sareeram 7th chapter /26/page150 3. LV dzinuļi, kas jāapspiež 4. EN one should supress for auspicious life AST, ashtanga hrudhaya 4/24/112page 4. LV labvēlīgas dzīves sasniegšanai apspiežamie dzinuļi |
SK: धर्म – dharma – dharma EN: dharma LV: dharma m. sub. 1. EN That which is established or firm, steadfast decree, statute, ordinance, law MWHYP, 686 1. LV Stigri nodibināts, stingrs likums, statūti, lēmums, likums 2. EN Quality HYP, 686 2. LV Īpašība 3. EN Duty HYP, 686GOY, 54 3. LV Pienākums 4. EN Righteous path HYP, 686 4. LV Patiesīguma ceļš 5. EN One of the purusharthas HYP, 686GOY, 54 5. LV Viena no purušarthām 6. EN The natural role we play in life GOY, 54 6. LV Dabiska loma, ko spēlējam dzīvē 7. EN Ethical law GOY, 54 7. LV Ētikas likumi 8. EN The laws or fundamental support of life GOY, 54 8. LV Dzīves pamatlikumi 9. EN Usage, practice, custom GOY, 54 9. LV Lietojums, prakse, paraža 10. EN Religion GOY, 54 10. LV Reliģija 11. EN Virtue, righteousness, good work GOY, 54 11. LV Tikums, patiesīgums, labs darbs Dharma (धर्म) Arī vārdam dharma ir ļoti daudzas nozīmes, kā tas ir ar daudziem Sanskrita vārdiem. Pamatā šim vārdam ir sakne “dhar”, ko Monier-Williams tulko kā turēt, būt, uzturēt, atbalstīt. Tāda sakne “dar” ir atrodama arī senajai Indo-eiropiešu pirmvalodai vistuvāk esošajās mūsu dzīvajās baltu latviešu un lietuviešu valodās. Latviešu - “dar/ darīt/ darīts/ darbs”, kur darba tikums mūsu dainās ir raksturots kā viena no galvenajām tradicionālajām vērtībām. Un lietuviešu valodā – "daryti/ darymas/ darna" (darīt/ veidošana/ harmonija), kur lietuviešu tradicionālajā dzīvesziņā “darna” arī ir principiāls tikums, ko šobrīd cenšas ļoti uzsvērt lietuviešu neopagānu Romuves kustībā (skat. Modern Pagan and Native Faith Movements in Central and Eastern Europe by Kaarina Aitamurto, Scott Simpson, Routledge, 2014, USA, 85.lpp). Tieši tāpat Indijas tradicionālajā kultūrā dharma ir viena no svarīgākajām, ja ne pati svarīgākā tradicionālā vērtība, tāpēc par šo sakņu kopību ir vērts pārdomāt. Monier – Williams piedāvā vārdam “dharma” tādas nozīmes kā likums, lietojums, prakse, pienākums, taisnīgums, tikums, morāle, reliģija, reliģiskie nopelni, labie darbi, personificēts Likums vai Taisnīgums, daba, būtiska kvalitāte vai īpašība un citas… Budisma un budistu meditācijas un jogas prakses kontekstā parasti vārdu “Dharma” saprot kā budisma likumu vai doktrīnu – mācības kopumu, bet rakstot ar mazo burtu un daudzskaitlī (dharmas) parasti saprot kā eksistences paamatkomponentus vai pieredzes elementārās vienības. Plašākā nozīmē un Philosophia Perennis vai koncepta par Mūžīgo Likumu – Sanātana Dharma kontekstā mēs varam saprast vārdu “dharma” kā universālu morālo likumu visiem cilvēkiem vai kā Dabisko likumu sabiedriskā kontekstā, kā arī to uzsver Patandžali rakstot par morāliem principiem “Joga sutrās” (skat. Sādhana pāda, 31), ka tie ir universāli zvēresti, kas nav atkarīgi no laika, vietas un sociālā stāvokļa. Jāpiezīmē, ka latviešu vārds “tikums” tieši šajā Sanātana Dharmas kontekstā ļoti labi izsaka šī jēdziena būtību, jo tikums ir tas, kas padara dzīvi visiem sabiedrības locekļiem dabiski tīkamu, kā to tik ļoti uzsver mūsu tautas tradicionālā kultūra - pasakās piemēram. Tieši tā to interpretē krija jogas meistars Paramahamsa Jogānanda grāmatā “The Science of Religion”, dabiski dzīvot šādā kontekstā ir lielākais iespējamais prieks, lielākā laime (SAT-CHIT-ĀNANDA, esamība – apziņa – laime, kā augstākais princips), tāpēc, kad cilvēks to uztver un piedzīvo, viņš to nekad vairs neatstās. Šaurā nozīmē dharma var nozīmēt konkrētu reliģiju vai vispār pieņemtus un akceptējamus noteikumus un principus pēc kuriem notiek sadzīve konkrētā sociumā, vai dzīves veidu, kas konkrētajai personībai dotajā sabiedrībā atbilst šīs personas dabiskajām tendencēm – kā sva-dharma Bhagavadgītā 3.35., kur Krišna izskaidro Ardžunam, ka izpildīt cilvēkam viņam dabiski norādītos pienākumus ir labākais dzīvesveids. (DzK) Reliģijas principi; dabisks stāvoklis (dzīvajai būtnei piemīt dabiska spēja kalpot); mūžīgs pienākums, kas nav atdalāms no dzīvās būtnes. Sanskrita vārds “dharma” tiek tulkots kā “pienākums”, “tikums”, “morāle”, “taisnīgums”, “reliģija”. Nav iespējams vienā vārdā pateikt jēdziena “dharma” saturu. Vēdu gudrais Džaimini definēja dharmu kā tikumu, kuru raksturo pienākumi, ar kuriem var sasniegt augstāko. Bg. 18.66. Kungs Krišna liek atteikties no visām citām dharmām un padoties Viņam. Tā ir para-dharma jeb augstākie Vēdu norādījumi (tikums, pienākums, vērtība). Citāts: "Ja kādreiz kaut kur pagrimst reliģija un pārsvaru gūst bezdievība, tad Es ierodos pats." (4.7.) 1.1., 7.11., 9.3., 9.21., 9.31., 12.20., 18.47. (KŠ) DHARMA skaidrojums ir plašs un daudzveidīgs. Tas atšķiras budismā, hinduismā, džanismā, sikhismā u.c. virzienos. Hindusimā DHARMA ir rīcība saskaņā ar Ṛta ( ऋत), ar dabiskās kārtības principu, dabisko ritu, kas padara dzīvi Visumā par iespējamu. Etimoloģ. - klasiskajā sanskritā: lietvārds dharma (धर्म) ir atvasināts no saknes dhṛ (धृ), kas nozīmē-“turēt, uzturēt, noturēt” ( MW, 519). Svami Šivanandas mācībā DHARMA ir pienākums, tikums, vērtība, rakstura īpašība, godprātīgs dzīvesveids, krietna darbība, dzīvošana saskaņā ar svēto mācību (atsauces 1.-3.) Panti no Jogas Sūtrām: 3.13., 3.14., 3.46., 4.12., 4.29. (SS) |
SK: धर्म – dharma – dharma EN: dharma LV: dharma 1. EN virtue, morality, religion, according to right or rule MW, 510 1. LV tikums, morāle, reliģija, atbilstība taisnībai vai likumam ājurvēda 1. EN virtue, righteousness, good works AMK, 1/4/24/1/1 1. LV tikums, taisnīgums, labie darbi 2. EN good health stands at the very route of virtuous act CRK, 19 2. LV tikumīgas darbības dziļākais pamats ir laba veselība 3. EN righteous act SRT, Su.Sa.1/13 3. LV taisnīga darbība 4. EN virtue AST, A.H.Su.2/29 4. LV tikums |
SK: धातुवाद – dhātuvāda – dhAtuvAda EN: dhatuvada LV: dhātuvāda 1. EN metallurgy, alchemy MW, 514 1. LV metalurģija, alķīmija ājurvēda |
SK: धौति – dhauti – dhauti EN: dhauti LV: dhauti f. sub. joga 1. EN A kind of penance MW 1. LV Attīrīšanās veids 2. EN Cleansing practices involving gentle washing with air, water, cloth or a specially prepared stick GOY, 54 2. LV Tīrīšana - maiga mazgāšana ar gaisu, ūdeni, audumu un īpaši sagatavotu stienīti 3. EN Process for the purification and cleaning of the alimentary canal, the stomach and sphincter muscles GOY, 54 3. LV Barības vada, vēdera un slēdzējmuskuļa tīrīšana 4. EN Oone of the six hatha yoga cleansing techniques GOY, 54HYP, 686 4. LV Viena no sešām tīrīšanas metodēm hatha jogā 5. EN Cleansing technique of the eyes, ears, tongue, forehead, oesophagus, stomach, rectum and anus HYP, 686 5. LV Acu, ausu, mēles, pieres, barības vada, vēdera, taisnās zarnas un ānusa tīrīšanas metode |
SK: ध्यान – dhyāna – dhyAna EN: dhyana LV: dhjāna n. sub. joga 1. EN Meditation, thought, reflection MWHYP, 686SWY, 219 1. LV Meditācija, pārdomas 2. EN One-pointedness of mind through concentration on either a form, thought or sound HYP, 686 2. LV Prāta vienvērstība, kas panākta ar koncentrēšanu uz veidu, domu vai skaņu 3. EN Absorption in the object of meditation HYP, 686 3. LV Iegrimšana meditācijas objektā 4. EN Seventh stage of Sage Patanjali's ashtanga yoga HYP, 686GOY, 55 4. LV Septītais Patandžali Jogas sūtrās aprakstītais aštānga jogas posms 5. EN Spontaneous state after deep concentration or meditation GOY, 55 5. LV Spontāns stāvoklis pēc dziļas koncentrēšanās vai meditācijas 6. EN The intermediate internal process where the power of attention becomes so steadily fixed upon the object of meditation that other thoughts do not enter the mind GOY, 55 6. LV Iekšējs procesa starpposms, kad koncentrācija uz meditācijas objektu kļūst tik stabila, ka prātā nenāk citas domas 7. EN Natural expression of the sattwic state GOY, 55 7. LV Dabiska satviska stāvokļa izausme 8. EN State of introversion of mind where the meditator and object of meditation come in close range of each other SWY, 219 8. LV Intraversīvs prāta stāvokis, kad meditācija un meditācijas objekts nonāk ļoti tuvu viens otram Dhjāna (dhyAna, dhyāna, ध्यान) kā termins nozīmē meditācijas praksi un attiecas uz hinduismu, budismu, džainismu un sikhismu, kā arī uz jogu ārpus konkrētas reliģiskas piesaistes. Monier-Williams kā pamatnozīmi šim vārdam sniedz - meditācija, doma, refleksija. Tiek uzskatīts, ka etimoloģija šim vārdam nāk no proto-indo-eiropiešu saknes "dheie-" ar nozīmi "redzēt, skatīties, rādīt" (skat. Online Etymology Dictionary, Zen), kas pārveidojās par sanskrita sakni "dhī" ar nozīmēm - uztvert, domāt, atspoguļot, vai kā lietvārds - refleksija, meditācija pielūgsme, sapratne, inteliģence, zināšanas (arī kā personificētas zināšanas), zinātne, māksla utml. Kā norāda speciālisti, agrākajā Vēdu tekstu slānī tas norādot uz imaginatīvu redzējumu vai konkrētu dievību vizualizāciju un, saistībā ar dievieti Sarasvati, uz zināšanu un gudrības spēku un poētisko potenci. Tālāk tas jau attīstās par sakni dhyā ar nozīmi "domāšanas, meditācija", no kura tiek atvasināts vārds dhjāna kā apcere, meditācija, kas parādās kā pamata līdzeklis, lai sasniegtu cilvēka augstākos mērķus jau vecākajās Upanišadās (skat. George Feuerstein, The Yoga Tradition: Its History, Literature, Phylosophy and Practice, Hohm Press, 3d edition, 2008., 103. - 105.lpp.; George Feuerstein, Yoga and Meditation (Dhyana); William K. Mahony, The Artful Universe: An Introduction to the Vedic Religious Imagination, State University of New York Press, 1998, 171. - 177.lpp.; Jayarava, Nāmapada: a guide to names in the Triratna Buddhist Order, Visible Mantra Press, 2010, par sakni "dhī" 24.lpp un tālāk.). Terminu "dhjāna" - meditācija var saprast 3 veidos. Pirmkārt, kā procesu, kad cilvēks meditē. Otrkārt, kā stāvokli kā budistu astoņas (vai deviņas) dhjānas - stāvokļi, četras ar formu un četras bezformas, vai kā ceturtais (sanskr. - Turija) apziņas stāvoklis, tīrā apziņa, ko caur meditāciju sasniedz jogā kontrastā trim parastajiem - nomoda, sapņu miega un dziļā miega stāvokļiem, vai kā tantriskajā budismā meditāciju reizēm izdala kā atsevišķu bardo stāvokli. Treškārt, kā meditācijas tehnikas. (skat. Hume, Robert Ernest, The Thirteen Principal Upanishads, Oxford University Press, 1921., 391. – 393.lpp.) Krija jogā ar krija jogas meditācijas tehniku starpniecību meditācijas procesā sasniegt meditāciju kā stāvokli apzīmē ar terminu būt "krija Paravasta" - būt krija jogas augstākajās mājās. (DzK) Viens no astoņiem āštānga-jogas posmiem: jama, nijama, āsana, prānājāma, pratjāhāra, dhārana, dhjāna un samādhi; meditācijas joga. (5.27.-28.) "Taču labāka par zināšanām ir meditācija, un labāka par meditāciju ir atsacīšanās no darbības augļiem, jo atsakoties var sasniegt prāta mieru." (12.12.) (KŠ) Svami Šivanandas mācībā DHJĀNA ir meditācija, dziļa meditācija, RADŽA JOGAS (Patandžali Jogas Sūtras) septītais solis (atsauces 1.-4.) Patandžali Jogas Sūtrās uzskaitīti astoņi soļi: JAMAS, NIJAMAS, ĀSANA, PRĀNĀJĀMA, PRATJAHĀRA, DHĀRANA, DHJĀNA un SAMĀDHI. Panti no Jogas Sūtrām: 1.39., 2.11., 2.29., 3.2., 4.6. (SS) |
SK: ध्रु – dhru – dhru EN: dhru LV: dhru 1. EN to be firm or fixed; knowing MW, 521 1. LV būt cietam vai fiksētam; zināms mūzika |
SK: ध्रुपाद – dhrupāda – dhrupAda EN: dhrupada, dhrupad LV: dhrupāda 1. EN dhru – fixed; pāda – verse. MW, 521, 583 1. LV dhru: fiksēts, zināms; pāda: dzejolis vai rindkopa, paragrāfs. Zināms, nemaināms dzejolis. mūzika 1. EN The most ancient form is the massive and sublime Dhrupad, with its long sustained notes and limitation of ornamentations. Literally it is formed from two words: Dhruva meaning ‘fixed’ and Pada meaning ‘text’. It is the origin and the foundation of Hindustani music, from which the other forms are derived. Dhrupad evolved from liturgic singing of Sanskrit texts. Slowly the vernaculars Brajbhasha and Hindustani have replaced the Sanskrit. In Dhrupad there are no decorative touches or the usual graces. Only the Meends—that is glides from one note to another, and the Gamakas—heavy oscillations between notes, are allowed. There are no ‘Taans’ in Dhrupad, only Layakaris like Dogoon, Teengoon, Adi etc. It is severe and noble, almost coldly austere, employing great economy of flourishes and decorations and yet is capable of great tenderness. The lyrics are based on prayer, worship, meditation etc. The Pakhawaj is the percussion instrument for Dhrupad. ALP, 149 1. LV Dhrupāda ir senāka, smagnēja, cildena forma ar nepārtrauktiem gariem toņiem un to izrotājuma ierobežojumiem. Burtiski tā veidota no diviem vārdiem: dhruva, kas nozīmē 'nemainīgs' un pāda, kas nozīmē 'teksts'. Dhrupāda ir Ziemeļindijas klasiskās mūzikas avots un pamats, no kura radušās citas formas. Dhrupāda attīstījās no sanskrita tekstu liturģiskās dziedāšanas. Pamazām sanskritu aizvietoja vietējās valodas bradžbhāša un hindi. Dhrupādā nav ierastā toņu izrotājuma. Ir atļauti tikai mīndi, kas ir glisando no vienas nots uz nākamo un gamaka, kas ir smaga vibrācija starp divām notīm. Dhruvapādā nav tanu, tikai lajakari, tādi kā dugūn, tīngūn, adi utt. Tā ir stingra un cēla, gandrīz auksti askētiska, tomēr spējīga uz lielu maigumu, neskatoties uz rotājošo elementu ekonomiju. Tekstu pamatā ir lūgšana, pielūgšana, meditācija utt. Pakhavādža ir dhrupādas perkusijas instruments. 2. EN Dhruvapad (dhrupad) is a form of Hindustani classical music older than the khayal. It has great dignity and grace of carriage and architecture. It has four sections. It is begun at a slow pace but picks up pace and is later sung in multiples of its basic pace. The four sections are called the asthayi, antara, sanchari and abhog. MEN, 46 2. LV Dhrupāda ir Ziemeļindijas klasiskās mūzikas forma vecāka par haijālu. Tai piemīt liela cieņa, izteiksmes un struktūras grācija. Tai ir četras daļas. Tā sākas lēni, tad uzņem tempu un vēlāk tiek dziedāta vairākas reizes ātrāk. Četras daļas sauc šādi: sthaji, antara, sančari, ābhoga . |
SK: धुनि – dhuni – dhuni EN: dhun LV: dhuni, mūsd. dhuns 1. EN dhuni: roaring, sounding, boisterous; river MW, 517 1. LV dhuni: rēcošs, skanošs, trakojošs; upe mūzika 1. EN Dhun is a light air, free from the formal discipline of the Raga, improvised generally from folk melodies. ALP, 152 1. LV Dhuns ir viegla melodija, brīva no rāgas formālajiem nosacījumiem, folklorā balstīta improvizācija. 2. EN Dhuns are those tunes on which many folk and rural songs are based. The emotional content in these tunes provide the basic feel of several ragas. Notionally these dhuns are predominant in Bhairavi, Kafi, Pilu, Khamaj and similar ragas. MEN, 47 2. LV Daudzām tautas dziesmām un lauku melodijām pamatā ir dhuni. Šo dziesmu emocionalitātē jūtama dažu rāgu pamatnoskaņa. Zīmīgi, ka šie dhuni ir galvenokārt Bhairavi, Kāfi, Pilu, Khamadžs vai līdzīgās rāgās. |
SK: दीक्षा – dīkṣā – dIkSA EN: diksha LV: dīkša f. sub. 1. EN Dedication, initiation MWGOY, 56 1. LV Sevis uzticēšana, iniciācija 2. EN Initiation given by the guru HYP, 686 2. LV Guru dota iniciācija 3. EN Preparation for a sacrifice or a ceremony GOY, 56 3. LV Gatavošanās rituālam vai ceremonijai 4. EN Ceremony or religious rite in general GOY, 56 4. LV Reliģiska ceremonija 5. EN Birth of a new vision GOY, 56 5. LV Jauna redzējuma rašanās |
SK: दिनचर्या – dinacaryā – dinacaryA EN: dinacarya LV: dinačarja f. sub. 1. EN Daily work MW 1. LV Ikdienas darbs 2. EN Daily conduct, daily activity GOY, 56 2. LV Ikdienas uzvedība, darbs |
SK: दिनचर्या – dinacaryā – dinacaryA EN: dinacarya LV: dinačarja 1. EN daily work MW, 478 1. LV ikdienas darbs (režīms) ājurvēda 1. EN day AMK, 1/4/2/1/2 1. LV dienas režīms 2. EN daily regimen, classically prescribed daily routine or regimen for maintenance of health, done with due consideration of the body, age, season SAT, SAT-J.9 2. LV dienas režīms, klasiski padomi veselības uzturēšanai, ņemot vērā ķermeni, vecumu, sezonu 3. EN daily routine CRK, caraka sutra stana 5 th chapter, 1st slokam 3. LV veselīga ikdienas rutīna 4. EN daily regimen SRT, susrutha chikithsa 24th chapter/3rd slokam 4. LV ikdienai atbilstošas darbības 5. EN daily regimen AST, 67 from Book by Sreekumar 5. LV dienas laikam piemērotas darbības |
SK: दीप चण्डीताल – dīpacaṇḍītāla – dIpcaNDItAla EN: deepchandi tala LV: dīpačandītāla 1. EN dīpa: a light, lamp, lantern caṇḍī: heat, passion, wrath, a metre of 4 x 13 syllables; tala: slapping the hands together, musical time or measure, dance MW, 481,383, 444 1. LV dīpa: gaisma, lampa; čandi: karstums, kaisle, dusmas; noteikts izmērs 4 x 13; tāla: sist plaukstas, mūzikas laiks vai taktsmērs, deja mūzika 1. EN Deepchandi is a tala with fourteen matras divided between four unequal sections. In the first and the third sections there are three matras each, while the second and the fourth have four matras each. The eighth is empty or khali. MEN, 44 1. LV Dīpčandi ir tāla ar četrpadsmit mātrām, kas sadalītas starp četrām nevienādām daļām. Pirmajā un trešajā sadaļā ir pa trīs mātrām, savukārt otrajā un ceturtajā ir četras mātras katrā. Astotā mātra ir tukša vai khali. |
SK: दीपक – dīpaka – dIpaka EN: dipak LV: Dīpaka 1. EN a light, lamp; (in music) name of a Raga MW, 481 1. LV gaisma, lampa; (mūzikā) konkrētās rāgas nosaukums mūzika 1. EN Dipak is one of the six primary ragas mentioned in the Brihaddarma Purana. Sangita Ratnakara also makes a mention of this raga. The famous raga with magical powers sung by Tansen is believed to have been in this raga. MEN, 48 1. LV Dīpaka ir viena no sešām sākotnējām rāgām, kas minēta Brihaddarma Purānā. Arī Sangīta Ratnakarā šī rāga ir pieminēta. Tiek uzskatīts, ka šo slaveno rāgu, kurai piemīt maģiskie spēki, dziedāja Tansens. |
SK: दीपन – dīpana – dIpana EN: dipana LV: dīpana 1. EN promoting digestion MW, 1. LV gremošanu stimulējošs ājurvēda 1. EN enhancing metabolic fire, SAT, vielmaiņas uguni stimulējošs, uzlabojošs process 1. LV process by which the metabolic fire is enhanced 2. EN SAT.I.46 CRK, 2. LV the one which increase digestive fire not causing digestion of toxin remains in stomach as half digested unmetabolized food product |
SK: दीर्घ – dīrgha – dIrgha EN: dirgha LV: dīrgha 1. EN long, for a long time MW, 481 1. LV garš, ilgs, ilgstošs mūzika 1. EN When a note is sung as a long sustained note, it is called a Dirgha Swara. It is the opposite of Hrasva. It plays an important role as Graha Swara and Niyasa Swara. ALP, 191 1. LV Tad, kad toni dzied ilgi, to sauc par dīrgha svara. Tā ir hrasva svaras pretstats. Tai ir nozīmīga loma kā graha svarai un njāsa svarai . 2. EN Dirgha means long – a long note lasting at least two units of time as opposed to a hraswa swara which lasts only one unit beat of time. MEN, 48 2. LV Dīrgha nozīmē garš – garš tonis, kas ilgst vismaz divas laika vienības, atšķirībā no hrasva svaras, kas ilgst tikai vienu laika vienību. |
SK: दिशस् – diśas – dizas EN: dishas LV: dišasa, diša 1. EN direction MW, 480 1. LV virziens ājurvēda 1. EN region, space, part AMK, 1/3/1/1/1 1. LV reģions, telpa, daļa 2. EN direction SAT, SAT-A.251 2. LV virziens |
SK: दिव्य – divya – divya EN: divya LV: divja sub. f. m. n. 1. EN Divine, heavenly, celestial MW 1. LV Dievišķs, dievišķīgs 2. EN Divine power GOY, 56 2. LV Dievišķa vara 3. EN Ordeal GOY, 56 3. LV Smags pārbaudījums divya bhava[IAST: divya bhāva] [DN: दिव्यभाव] [HK: divya bhAva] [LV: divya bhāva] [EN: divya bhava] 1. EN Divine feeling GOY, 56 1. LV Dievišķas sajūtas divya caksu[IAST: divya caksu] [DN: दिव्यचक्षु] [HK: divya cakSu] [LV: divya čakšu] [EN: divya caksu] 1. EN Divine eye, associated with the third eye of Shiva GOY, 56 1. LV Dievišķa acs, Šivas trešā acs divya dristi[IAST: divya dristi] [DN: दिव्यदृष्टि] [HK: divya dRSTi] [LV: divya drišti] [EN: divya dristi] 1. EN Divine sight; the so-called third or divine eye, located between the eyebrows or in ajna chakra GOY, 56 1. LV Dievišķa spēja redzēt, tā sauktatrešā acs starp uzacīm vai agja čakrā 2. EN Intuition GOY, 56 2. LV Intuīcija 3. EN Clairvoyance GOY, 56 3. LV Tālredzība divya loka[IAST: divya loka] [DN: दिव्यलोक] [HK: divya loka] [LV: divja loka] [EN: divya loka] 1. EN Plane of divine or transcendental experience GOY, 56 1. LV Dievišķas vai pārpasaulīgas pieredzes līmenis |
SK: दोष – doṣa – doSa EN: dosha LV: doša m. sub. 1. EN Fault, vice, deficiency, want, inconvenience, disadvantage MW 1. LV Defekts, netikums, trūkums, nepietiekamība, neērtība, traucējums 2. EN Three humours of the body described in Ayurveda: mucus (kapha), bile (pitta), and wind (vata). Their imbalance prevents the flow of energy in sushumna nadi and thus one is bound to the dualities. Hatha yoga techniques are designed to correct this GOY, 56HYP, 686 2. LV Ājurvēdā aprakstīti trīs ķermeņa stāvokļi: gļotas (kapha), žults (pita) un vēlš (vata). Līdzsvara trūkums neļauj plūst enerģijai šušumna nādī, līdz ar to cilvēks ir ierobežots duālismā. To labo ar hathas jogas metodēm. |
SK: दोष – doṣa – doSa EN: dosha LV: doša 1. EN morbid element (3 humours of the body) MW, 498 1. LV slimīgais elements (trīs "ķermeņa substances") ājurvēda 1. EN disorder of the humours of the body AMK, 1/3/226/5/1 1. LV "ķermeņa šķidrumu" traucējums 2. EN pathogenic factors in the body which include vata, pitta and kapha CRK, C.S.Su.1/57 2. LV patogēnie faktori ķermenī, kas ietver vatu, pittu, kaphu |
SK: दोषबलप्रवृत्तरोग – doṣabalapravṛttaroga – doSabalapravRttaroga EN: doshabalapravrittaroga LV: došabalapravrittaroga 1. EN disease caused by morbid elements MW, 498 1. LV slimības, kas saistītas ar došu nelīdzsvaru ājurvēda 1. EN disorders of humors AMK, 3/3/226/5 1. LV ar došām saistītais 2. EN diseases caused by the vitiation of humors SAT, SAT-C-28 2. LV kaites, kas rodas došu disbalansa dēļ 3. EN diseases arising from improper food and activities SRT, 3. LV slimības, kuras izraisa nepiemērots ēdiens un dzīvesveids |
SK: दोषोपक्रम – doṣopakrama – doSopakrama EN: doshopakrama LV: došopakrama ājurvēda 1. EN Therapeutic measures antagonostic to dosa SAT, SAT.I.172 . 1. LV terapijas metodes, kas darbojas pretēji kādai no došām 2. EN treatment such as reducing therapy, promoting therapy, roughening and unction, sweating and checking therapy are in order respectively CRK, cha. sutra 22/9,p-151 2. LV Tādas procedūras kā svaru mazinoša vai barojoša, sausinoša vai eļļojoša, sviedrējoša vai svīšanu aizkavējoša 3. EN nutritive therapy and attenuation therapy are the basic treatment principles AST, ah.sutra 14/3 p- 328 3. LV ārstēšanas pamatā ir barošanas vai novājēšanas princips |
SK: दृष्टि – dṛṣti – dRSTi EN: drishti LV: drišti f. sub. 1. EN Seeing, viewing, beholding (also with the mental eye) MWGOY, 57 1. LV Redzēšana, skatīšanās, ieraudzīšana (arī ar prātu) 2. EN Knowing, knowledge GOY, 57 2. LV Zināšana, zināšanas 3. EN Eye, faculty of seeing, sight GOY, 57 3. LV Acs, redzes spēja, redze |
SK: द्रष्टृ – draṣtṛ – draSTR EN: drashtar LV: draštars m. sub. 1. EN One who sees, seer MWHYP, 686 1. LV Kāds, kurš redz, redzētājs 2. EN Witness, uninvolved observer, onlooker, seer, the consciousness which knows what is going on GOY, 56 2. LV Liecinieks, neiesaistīts vērotājs, redzētājs, apziņa, kas zina par notiekošo 3. EN Atman or purusha GOY, 56 3. LV Ātma vai puruša drashta bhava[IAST: drashta bhava] [DN: द्रष्टभाव] [HK: draSTa bhAva] [LV: drašta bhāva] [EN: drashta bhava] 1. EN Witnessing attitude GOY, 56 1. LV Liecināšanas attieksme |
SK: द्रव – drava – drava EN: drava LV: drava 1. EN fluid, flowing, dripping, liquified MW, 500 1. LV šķidrums, tecēšana, sūkšanās, sašķidrināšanās ājurvēda 1. EN fluid, liquid AMK, 1/7/32/2/1 1. LV šķidrs, šķidrums 2. EN fluidity SAT, SAT-A.149 2. LV šķidrība 3. EN liquidity is capable of soaking substances SRT, S.Su.46/520 3. LV šķidrums var sašķidrināt vielas 4. EN the attribute which brings about kleda in the body and it helps the dhatus and malas to be more mobile in liquid form and helps in their easy transportation AST, Ah.Su1/18. pg.43 4. LV Īpašība, kas palielina ķermeņa audu un izvadāmo vielu kustīgumu un atvieglo to pārvietošanos |
SK: द्रावक – drāvaka – drAvaka EN: dravaka LV: drāvaka 1. EN a flux to assist the fusion of metals MW, 501 1. LV viela, ko izmanto metālkausēšanā ājurvēda 1. EN group of drugs used for melting the metals, these bring down the melting point of metals, e.g. abrus precatorius, honey, jaggery, ghee, borax, commiphora mukul CTS, rasa rasa sastra book by p.himasagara chandra murthy pg - 57, rasa tarangini 2/35 1. LV vielas, ko lieto metalurģijā kušanas temperatūras pazemināšanai, piemēram, abrus precatorius (pupiņas), medus, neattīrīts cukurs, kausētais sviests, bors, commiphora mukul (sveķi) |
SK: द्रव्य – dravya – dravya EN: dravya LV: dravja 1. EN a medicinal substance or drug MW, 501 1. LV ārstnieciska viela, zāles ājurvēda 1. EN substance, thing AMK, 2/9/90/1/1 1. LV viela, lieta 2. EN substance SAT, SAT-A.176 2. LV viela 3. EN the one which is a substratum of the qualities and actions and which is a concomitant cause is the matter CRK, C.S.Su.1/51 3. LV viela, kurai piemīt īpašības, kas iedarbojas un rada cēloņus 4. EN matter AST, A.H.Su.9/11 4. LV viela, matērija |
SK: द्रव्य – dravya – dravya EN: dravya LV: dravja 1. EN medicinal substance or drug MW, 501 1. LV ārstnieciska viela, zāles ājurvēda 1. EN substance, thing, the receptacle or substratum of properties/ elementary substance nine kinds of which are recognized, namely earth, water, fire, air, ether, time, space, soul, and intellect AMK, 2/9/90/1/1 1. LV viela, lieta, uztveramais īpašību substrāts/ elementāra substance, pazīstami ir 9 šādu substanču veidi, proti, zeme, ūdens, uguns, gaiss, debesis ("ēters"), laiks, telpa, dvēsele un apziņa 2. EN substance- an entity encompassing the attributes of quality and action SAT, SAT-A.176 2. LV substance - vienība, kurai piemīt kvalitātes un darbības īpašības 3. EN the one which is a substratum of the qualities and actions and which is concomitant cause is the matter CRK, ca.su.1/51,7 th edition,,vol 1-pg-37 3. LV tā ir īpašību un iedarbību substrāts, kas piemīt vielai 4. EN drug-origin of substance takes place by combination of earth, water, fire, air and space, only predominance of one of them creates distinctions SRT, dalhana on su.su.40/1, pg-373,381 4. LV zāles - to veido pamatelementu zemes, ūdens, uguns, gaisa un telpas kombinācija, atšķirības rada kāda pamatelementa dominance |
SK: द्रव्य – dravya – dravya EN: dravya LV: dravja 1. EN a substance, thing, object MW, 501 1. LV viela, lieta, objekts ājurvēda 1. EN an entity encompassing the attribute of quality and action SAT, SAT.A.176 1. LV viela ar raksturīgām īpašībām un iedarbību 2. EN the one which is a substratum of the qualities and actions and which is a concomitant cause is the matter CRK, ca.su.1/51.p.37 2. LV substance, kas ir īpašību un darbību substrāts 3. EN dravya is defined as -that which possesses action and property and is inherent cause SRT, su.su40/3.p.374 3. LV dravja - substance, kas pēc dabas ir iedarbīga 4. EN matter, it is high ranking among taste, properties, potency, metabolic effect and specific function AST, ah.su.9/1-2.p.237 4. LV viela, ko izceļ garša, iedarbība, potence, vielmaiņas efekti un specifiskās funkcijas 5. EN the substance where in exist the properties and actions in an inseparable relationship is called dravya CTS, dravyaguna-vijnana.vol.1 by prof.D.S.Lucas 5. LV viela, kuras īpašības un iedarbība ir nešķiramā vienībā |
SK: द्रव्यभूतचिकित्सा – dravyabhūtacikitsā – dravyabhUtacikitsA EN: dravyabhutacikitsa LV: dravjabhūtačikitsa ājurvēda 1. EN treatment using substances having physical form such as herbs, minerals, etc. (opposite of adravyabhūtacikitsā) SAT, SAT.I.70 1. LV terapija, pielietojot materiālas vielas, proti, augus, minerālus u.c. 2. EN treatment using herbs and minerals CRK, cha. sutra bhagawan dsh vol-1/54 p-79 2. LV terapija, pielietojot augus un minerālus |
SK: द्रव्यगुण – dravyaguṇa – dravyaguNa EN: dravyaguna LV: dravjaguna 1. EN the accessories of things MW, 1329 1. LV vielu apraksts ājurvēda 1. EN branch of ayurveda which deals with substances used for health benefits in all their aspects like properties, actions, uses, sources, processing, quality etc SAT, SAT.F.1 1. LV ājurvēdas daļa, kas izmanto veselībai noderīgas vielas, pētot to īpašības, darbību, lietošanu, avotus, kvalitāti utt. 2. EN dravyaguna is the science of dravya-drug which deals with the guna-properties, karma-actions, and therapeutic uses of dravya which are indicated mainly as medicinal agents or dietic agents is known as dravyaguna sastra CTS, dravyaguna-vijnana.vol.1 by prof.D.S.Lucas 2. LV dravjaguna ir zinātne par zālēm (dravja), pētot to gunu (īpašības), karmu (iedarbību) un ārstniecisko pielietošanu |
SK: द्रुत – druta – druta EN: drut, druta LV: druta 1. EN quick, speedy, swift MW, 502 1. LV ātrs, raits mūzika 1. EN The musician gradually builds up the tempo and comes to very quick rhythmic patterns. This is known as Drut which means ‘fast’. Here the musician expresses his joy in the Raga through its rhythmic play. We must also remember that all compositions cannot be played in all three tempos and each Laya – Vilambit, Madhyalaya and Drut – is associated with different types of compositions. ALP, 125 1. LV Mūziķis pakāpeniski kāpina tempu un sasniedz ļoti ātrus ritmiskus zīmējumus. Mūzikā to sauc druta, kas nozīmē 'ātrs'. Tādējādi mūziķis, izmantojot ritmu, pauž savu prieku rāgā . Jāpatur prātā, ka visas kompozīcijas nevar spēlēt visos trijos tempos un katra laija – vilambita, madhjalaja un druta – saistīta ar citu kompozīcijas veidu. |
SK: दुःख – duḥkha – duHkha EN: duhkha LV: duhkha f. n. m. sub. 1. EN Uneasy, uncomfortable, unpleasant, difficult MWGOY, 57 1. LV Neērtības, komforta trūkums, nepatīkamība, grūtums 2. EN Grief, pain and sorrow GOY, 57HYP, 686 2. LV Skumjas, sāpes, bēdas 3. EN Suffering HYP, 686 3. LV Ciešanas duḥkha jihāsā[IAST: duḥkha jihāsā] [DN: दुःखजिहासा] [HK: duHkha jihAsA] [LV: duhkha džihāsa] [EN: duhkha jihasa] 1. EN Wish to avoid pain and sorrow GOY, 57 1. LV Vēlēšanās atbrīvoties no sāpēm un skumjām |
SK: दुःख – duḥkha – duHkha EN: duhkha LV: duhkha, dukha 1. EN uneasiness, pain, sorrow, trouble, difficulty MW, 483 1. LV grūtības, sāpes, skumjas, nepatikšanas ājurvēda 1. EN pain, sorrow, unhappiness AMK, 1/9/3/2/4 1. LV sāpes, skumjas, nelaimīgums 2. EN sorrow SAT, SAT-A.161 2. LV skumjas 3. EN misery CRK, C.S.Sa.1/72 3. LV nelaime |
SK: दुःखायुस् – duḥkhāyus – duHkhAyus EN: duhkhayus LV: duhkhājuss, dukhāju ājurvēda 1. EN unpleasant life or a life which results in sorrow or pain SAT, SAT.A.11 1. LV ciešanas vai sāpes izraisoša nelaimīga dzīve 2. EN disadvantageous or unhappy life CRK, ca.sutra.1/41;p-25. 2. LV neizdevīga vai nelaimīga dzīve |
SK: द्वैत – dvaita – dvaita EN: dvaita LV: dvaita n. sub. filozofija 1. EN Duality, duplicity, dualism MWGOY, 58 1. LV Dualitāte, divkosība, duālisms 2. EN Philosophy of supreme consciousness in which one perceives his self separate from the supreme self and aspires for union with it HYP, 686 2. LV Filozofija par sugstāko apziņu, kurā cilvēks sevi uztver kā atšķirīgu no augstākā un cenšas savienoties ar to |
SK: द्वंद्व – dvaṃdva – dvaMdva EN: dvamdva LV: dvandva 1. EN Pairs of opposites like pain and pleasure GOY, 58 1. LV Pretstatu pāris, piemēram, sāpes un bauda 2. EN Duality GOY, 58 2. LV Dualitāte 3. EN Couples GOY, 58 3. LV Pāri |
SK: द्वेष – dveṣa – dveSa EN: dvesha LV: dvēša 1. EN hatred, dislike, repugnance, enmity to MW, 507 1. LV naids, nepatika, pretīgums, antipātijas ājurvēda 1. EN aversion SAT, SAT-A.163 1. LV nepatika 2. EN hatred CRK, C.S.Sa.1/72 2. LV naids 3. EN aversion AST, A.H.Su.4/24 3. LV nepatika |