SK: ऋषभ – ṛṣabha – RSabha EN: Re, Ri, rishabha LV: rišabha 1. EN the second of the seven notes of the Hindu gamut MW, 226 1. LV otrā no septiņām notīm Indijas gammā mūzika 1. EN Rishabha is the second note of the scale of Indian music. Rishabha means bull. In the musical scale the Shadja which is the tonic note is the symbol of the creator-destroyer Lord Shiva. In Indian temples the bull named Nandi stands guard before the gate. The implication of confronting the bull before entering the temple is stretched to mean that it is only through the rishabha that you may approach Shiva, the Shadja. MEN, 144 1. LV Rišabha ir Indijas mūzikas skaņurindas otrā nots. Rišabha nozīmē bullis. Šadža ir skaņurindas tonika un radītāja-iznīcinātāja dieva Šivas simbols. Indijas tempļos bullis Nandi stāv pie vārtiem kā sargs. Arī Šivas simbolu šadžu var sasniegt caur rišabhu, tieši tā kā jūs, ienākot templī, sastopat bulli. |
SK: ऋतुचर्या – ṛtucaryā – RtucaryA EN: ritucarya LV: ritučarja 1. EN selected point, period or season charya means - work MW, 224 1. LV ritu - noteikts laika periods, sezona; čarja - darbs (režīms) ājurvēda 1. EN seasonal regimen AMK, 1/4/13/1/1 or 2/7/35/2/4 1. LV sezonālais režīms 2. EN seasonal regimens conduct to prevent the injurious impact of each season on human being, which includes diet regimen and purification procedures SAT, SAT-J.5 2. LV gadalaiku maiņas režīms, kas novērš nelabvēlīgās sezonālās ietekmes, ietverot diētu un attīrīšanos 3. EN Caraka explained sesonal regimens CRK, caraka sutra sthana 6th chapter 1st slokam 3. LV gadalaikam atbilstoši dzīvesveida ieradumi 4. EN seasonal regimen SRT, susrutha utharam 64th chapter 36th slokam 4. LV gadalaikam atbilstošas darbības 5. EN sesonal regimens AST, 83 text book by T . Sreekumar 5. LV gadalaikam atbilstošas darbības |
SK: राग – rāga – rAga EN: raga, raag, ragam LV: rāga 1. EN a musical note, harmony, melody (in the later system a partic. musical mode or order of sound or formula); Bharata enumerates 6, viz. bhairava, kauśika, hindola, dīpaka, śrī-rāga, and megha, each mode exciting some affection; MW, 872 1. LV mūzikas nots, harmonija, melodija (īpašā mūzikas skaņu rindu vai nošu kārtības vai formulu sistēmā). Bharata uzskaita sešas rāgas, proti – Bhairava, Kaušika, Hindola, Dīpaka, Šrī rāga un Megha, katrai rāgai ir kāda rasa jeb psihoemocionālais stāvoklis. mūzika 1. EN The Indian musician plays a Raga which is, as an ancient definition declares, “a kind of sound composition, melodic movement, which can colour the hearts of men.” In other words it is a combination of notes, ascending and descending according to certain rules, and with a characteristic mood. Each Raga is not so much a set melody as a definite melodic framework within which the musician freely improvises. It implies that the notes of the scale are used in certain ways. The Ragas that a musician learns are many in number. At about the turn of this century, some musicologists, Pandit Bhatkhande in particular, classified the Ragas into 10 main groups called Thats. This classification is based primarily on the notes used in the Ragas. ALP, 120, 175 1. LV Indijas mūziķi spēlē rāgas, kas, atbilstoši senam teicienam, ir “sava veida skaņu kompozīcija, melodiska kustība, kas spēj kustināt cilvēku sirdis”. Citiem vārdiem sakot, tā ir augšupejošo un lejupejošo nošu kombinācija saskaņā ar noteiktu kārtību un raksturīgu noskaņu. Katra rāga ir nevis noteiktu melodiju kopums, bet noteikts melodisks ietvars, kurā mūziķis brīvi improvizē. Skaņurindas notis tiek izmantotas noteiktos veidos. Rāgu, kuras mūziķi mācās, ir daudz. Mūzikas zinātnieks Pandits Bhatkhande divdesmitā gadsimta sākumā izveidoja rāgu klasifikāciju, sadalot tās desmit pamatgrupās jeb thātos . Klasifikācijas pamatā ir notis, kas tiek izmantotas rāgās . 2. EN Raga constitutes the basis of the music of the subcontinent. A raga is neither a melody nor a mere scale, nor is it a mode. The principles on which a raga is built are as follows: A raga must have a minimum of five notes up and down the scale. It can have more notes — six or seven. But the minimum is five. The raga scale must have two pivotal points situated in each tetrachord. These notes are called VADI and SAMAVADI. The raga’s motion is organised towards these notes. The raga also has a set of notes called PAKAD, which provide a grip on the raga. These are characteristic turns of phrase by which the raga’s principal characteristic can be recognised. The concept of raga is unique to the Indian tradition and is common to both the Hindustani and the Carnatic traditions. As ragas are based on the human utterance of swara and not the instrumental tuning fork-based note, it be comes, in a sense, a living utterance. It is this quality of utterance that is the most appealing element of raga music. Thaat is the name given to the ragas which Pandit Vishnu Narayan Bhatkhande selected out of the seventy melakartas of the Carnatic system to constitute the main ragas from which all others are derived. There are ten thaats based on the Venkatmukhi approach and is now universally accepted in Hindustani classical music. These thaats have the names of ragas and these ten are Bilawal, Khamaj, Poorvi, Kafi, Bhairavi, Kalyan, Bhairav, Marwa, Asavari, and Todi. MEN, 142, 162 2. LV Rāga veido Indijas subkontinenta mūzikas pamatu. Rāga nav ne melodija, ne skaņurinda, nedz arī tonalitāte. Principi, pēc kuriem rāgas tiek veidotas, ir šādi: rāgā jābūt vismaz piecām augšupejošas un lejupejošas skaņu rindas pakāpēm. Var būt arī vairāk – sešas vai septiņas (vai vairāk). Bet minimums ir piecas. Rāgas skaņurindā jābūt diviem tonāliem centriem, kuri ir katrā tetrahordā. Šīs notis sauc par vādi un samavādi . Rāgas frāžu izvēršana tiek organizēta šo nošu virzienā. Rāgai ir arī nošu kombinācija, kuru sauc pakad un kura nodrošina “saķeri” ar rāgu . Tās ir raksturīgas frāzes, pēc kurām var atpazīt rāgas galvenās īpašības. Rāgas koncepts ir unikāls Indijas mūzikas koncepts, un tas ir kopīgs gan Ziemeļindijā, gan Dienvidindijā. Tā kā rāgas pamatā ir cilvēciska izpausme, nevis ar kamertoņi noteiktā skaņa, rāga ir sava veida dzīvs organisms. Tieši šī esamības izpausme ir pievilcīgākais rāgas mūzikas elements. Thāta ir nosaukums, kas dots rāgām, kuras pandits Višnu Naraijana Bhatkhande atlasīja no Dienvidindijas rāgu klasifikācijas sistēmas – septiņdesmit divām pamatrāgām melakārtā. Ir desmit thātas, kuru pamatā ir Venkatmukhi (17. gadsimta Dienvidindijas mūzikas zinātnieks) pieeja, kas tagad tiek plaši akceptēta arī Ziemeļindijas klasiskajā mūzikā. Šīm thātām ir rāgas vārdi, un šīs desmit thātas ir Bilavala, Khāmadža, Pūrvi, Kafi, Bhairavi, Kaljāna, Bhairava, Marva, Āsāvarī un Todī . |
SK: रागमाला – rāgamālā – rAgamAlA EN: ragamalika, ragamala LV: rāgamāla 1. EN string or series of musical rāgas MW, 872 1. LV muzikālo rāgu sērija vai stīga mūzika 1. EN Ragamala literally means a garland of ragas. It is a composition in which several ragas come into life and retreat. MEN, 142 1. LV Rāgamāla burtiski nozīmē rāgu vainags. Tas ir skaņdarbs, kurā ietvertas vairākas rāgas . |
SK: रागिणी – rāgiṇī – rAgiNI EN: ragini LV: rāginī 1. EN a modification of the musical mode called rāga (35 or 36 rāgiṇīs are enumerated) MW, 872 1. LV muzikālās skaņu rindas - rāgas modifikācija (uzskaitītas 35 vai 36 rāginī) mūzika 1. EN Traditionally some of these (ragas) are supposed to have either masculine characteristics and are known as Ragas, or feminine qualities and are known as Raginis. ALP, 120 1. LV Tradicionāli daļai (rāgu) piemīt vīrišķīgas iezīmes, un tās dēvē par rāgām, vai arī tām piemīt sievišķīgas īpašības, un tās sauc par rāginī . 2. EN Ragini is conceived as a female raga. Raginis are usually understood to be the wives of the ragas. MEN, 142 2. LV Rāginī uztver kā sieviešu rāgas . Parasti rāginī dēvē par rāgu sievām. |
SK: राजन् – rājan – rAjan EN: raj LV: rādžans 1. EN a king, sovereign, chief MW, 872 1. LV karalis, valdnieks, vadītājs mūzika |
SK: रजस् – rajas – rajas EN: rajas LV: radžass, radža 1. EN the second of the three gunas or qualities. it is said to predominate in air, and to be active, urgent and variable MW, 863 1. LV otrā no trim gunām , dominē gaisā, ir aktīva, nepacietīga, mainīga ājurvēda 1. EN passion SAT, SAT-A.128 1. LV kaisle 2. EN it is defective because it promotes wrathful disposition CRK, C.S.Sa.4/36 2. LV nepilnība, kas veicina dusmas 3. EN considered as facilitatory; it effects aversion/action AST, A.H.Su.1/21 3. LV veicina darbīgumu |
SK: रक्तमोक्षण – raktamokṣaṇa – raktamokSaNa EN: raktamokshana LV: raktamokšana ājurvēda 1. EN blood letting with the help of surgical instrument SAT, SAT.I.413 1. LV asins nolaišana ar ķirurģiska instrumenta palīdzību 2. EN blood letting therapy administered for vitiated vata, pitta, kapha should be removed from the body by using horn of animals, leeches and pitcher gourd respectively SRT, su.sutra 13/1 p-79 2. LV Asins nolaišanas terapija, lai atbrīvotos no paaugstinātas vatas, pittas vai kaphas , attiecīgi izmantojot dzīvnieku ragu, dēles vai ķirbja krūku 3. EN blood letting should be apprehended to be caused by vitiated blood, in this disease for the drainage of aggravated blood of vein should be punctured AST, ah. sutra 27/4,p-224 3. LV venozo asiņu nolaišana došu pieauguma izraisītu slimību gadījumā |
SK: रक्ति – rakti – rakti EN: rakti LV: rakti 1. EN pleasingness, loveliness, affection, attachment, devotion MW, 862 1. LV labpatika, piemīlība, mīlestība, pieķeršanās, ziedošanās mūzika 1. EN Rakti means ‘pleasing’. Rakti Swaras are essentially Jiva Swaras. A Rakti Swara is a note which expresses the peculiar characteristics of a Raga in a pleasing manner. It is also called a Ranjaka Swara. ALP, 190 1. LV Rakti nozīmē 'patīkams. Rakti svaras galvenokārt ir džīva svaras . Rakti svara ir tonis, kas patīkamā veidā izsaka rāgas īpatnības. To sauc arī par randžaka svaru _. |
SK: रञ्जक – rañjaka – raJjaka EN: ranjaka LV: raņdžaka 1. EN colouring, dyeing, exciting passion or love, charming, pleasing MW, 863 1. LV iekrāsošana, krāsošana, aizraujoša kaisle vai mīlestība, burvīgums, labpatika mūzika 1. EN A Rakti Swara is a note which expresses the peculiar characteristics of a Raga in a pleasing manner. It is also called a Ranjaka Swara. ALP, 1. LV Rakti svara ir tonis, kas patīkamā veidā pauž rāgas īpatnības. To sauc arī par randžaka svaru . |
SK: रञ्जकपित्त – rañjakapitta – raJjakapitta EN: ranjakapitta LV: raņdžakapitta 1. EN colouring, dyeing, pleasing, biliary humour MW, 863 1. LV iekrāsojošs, izdaiļojošs, "žults šķidrums" ājurvēda 1. EN one of the five subtypes of pitta that is situated in yakṛt and plīhā. This transforms rasa-dhātuḥ into rakta-dhātu SAT, SAT-B.403 1. LV viens no 5 pittas paveidiem, kas mīt kuņģī (yakṛt un plīhā (**) un pārveido rasas audus raktas audos 2. EN Pitta is located in the liver and spleen, ranjaka helps for digestion and converts rasa into rakta SRT, su.su.21/9 2. LV Pitta mīt aknās un liesā, randžaka palīdz gremošanai un pārvērš rasu raktā 3. EN Ranjaka Pitta : The pitta located in the Amasaya- stomach is known as Ranjaka. It converts the useful part of the digestion into blood. Hence it converts Rasa Dhatu into Rakta Dhatu. AST, AH. SU 12/13 (Pg 312; Edition: 3RD) t.Sreekumar 3. LV Tā mīt kuņģī un tiek dēvēta par raņdžaku. Tā pārveido uztura derīgo daļu asinīs rasas audus pārveido raktas audos). |
SK: रस – rasa – rasa EN: rasa LV: rasa 1. EN the sap or juice of plants, juice of fruit, any liquid or fluid, the best or finest or prime part of anything, essence, marrow MW, 869 1. LV augu sula, augļu sula, jebkurš šķidrums, pati labākā, izsmalcinātākā, būtiskākā daļa no jebkā, esence, būtība ājurvēda 1. EN taste AMK, 1/5/7/2/4 1. LV garša |
SK: रस – rasa – rasa EN: rasa LV: rasa 1. EN taste, flavour as the principal quality of fluids, of which there are 6 original kinds-sweet, salt, sour, pungent, bitter, astringent MW, 869 1. LV garša kā šķidrumu pamatīpašība, 6 pamatgaršas ir - salda, sāļa, skāba, asa, rūgta, savelkoša ājurvēda 1. EN object of tongue AMK, 1/5/7/2/4 1. LV mēles objekts (garša) 2. EN taste-elemental character responsible for taste of a substance, trait of jala mahabhutha SAT, SAT-A.132 2. LV garša - elements, kas atbildīgs par vielas garšu, džala mahābhūtas miezīme 3. EN rasa is the object of gustatory sense organ. water and earth constitute the substratum for manifestation of taste CRK, 45 3. LV rasa ir garšas orgāna objekts, kas sastāv no ūdens un zemes elementiem 4. EN the root of living being is diet and also of strength , complexion and ojas, that diet is dependend on 6 rasas which again reside in dravya SRT, 21 4. LV dzīvās būtnes eksistences pamatā ir uzturs, bet arī spēks, uzbūve un odžas, bet uzturs ir atkarīgs no 6 garšām, kas piemīt dravjai 5. EN rasa is the object of gustatory sense organ and its action is based on dravya AST, 40 5. LV rasa ir garšas orgāna objekts, un tās iedarbību nosaka dravja |
SK: रस – rasa – rasa EN: rasa, ras LV: rasa 1. EN nectar; taste, flavour; the sap or juice of plants, the best or finest or prime part of anything, essence; marrow MW, 869 1. LV nektārs; garša, aromāts; sula, kaut kā labākā daļa, esence; kaulu smadzenes mūzika 1. EN According to the ancient Indian vision, the universe is permeated with Rasa—which can be very roughly translated as essence or sap, a mood or an essential delight. When an accomplished musician attains a certain deeper level of his personality, his creation acquires the capacity to incarnate the Rasa, in other words, he becomes a fit vehicle to express the essential Truth or Delight that resides in the heart of all manifestation. ALP, 173 1. LV Saskaņā ar senu Indijas vīziju Visums ir rasas piesātināts; ļoti aptuveni to var tulkot kā esenci, noskaņu vai pirmatnējo baudu. Kad pieredzējis mūziķis sasniedz dziļāku savas personības līmeni, viņš savā jaunradē spēj iemiesot rasu, citiem vārdiem sakot, viņš kļūst par tās patiesības un prieka paudēju, kas mājo viņa sirdī. |
SK: रसयोग – rasayoga – rasayoga EN: rasayoga LV: rasajoga 1. EN scientifically mixed juices, prepared mixtures MW, 870 1. LV zintnieka sajauktas sulas, mikstūras ājurvēda 1. EN mercurial preparation CTS, rasa sastra book by p.himasagara chandra murthy pg-177 1. LV dzīvsudraba preparāts |
SK: रसकृतरोग – rasakṛtaroga – rasakRtaroga EN: rasakritaroga LV: rasakritaroga 1. EN essence of food, disease from essence of food MW, 869 1. LV slimības, kas saistītas ar ēšanu ājurvēda 1. EN essence of food AMK, 2/9/99/2/4 1. LV ar ēdiena būtību saistītais/ ēdiena esence 2. EN disease due to dietary indiscretion, congenital disorder that occurs in infant due to dietry indiscretion of mother practised during pregnancy SAT, SAT-C-26 2. LV kaites, kas rodas auglim grūtniecības laikā mātes nepareizas diētas dēļ 3. EN diseases produced from the essence of food SRT, susrutha sutra 24/7/176 3. LV slimības, kas iegūtas (no nepilnvērtīgi) uzsūktā ēdiena ekstrakta |
SK: रसपञ्चक – rasapañcaka – rasapaJcaka EN: rasapancaka LV: rasapaņčaka ājurvēda 1. EN five attributes of dravya i.e. rasa, guna, virya, vipaka and prabhava SAT, SAT.F.37 1. LV dravjas piecas īpašības kā rasa, guna, vīrja, vipāka un prabhava 2. EN rasapancaka include rasa-taste, guna-property, virya-potency, vipaka-metabolic end effect, and prabhava-special effect AST, ah.su9 2. LV Tā ietver garšu (rasa ), atribūtus guna ), potenci (vīrja ), vielmaiņas efektus (vipāka ) un speciālos efektus (prabhava) |
SK: रात्रिचर्या – rātricaryā – rAtricaryA EN: ratricarya LV: rātričarja 1. EN night ceremony MW, 876 1. LV nakts rituāls ājurvēda 1. EN night, regimen AMK, 1. LV nakts režīms 2. EN night regimen SAT, SAT-J52 2. LV nakts režīms 3. EN activities and regimens foolowed in night CRK, caraka samhitha ,chakrapani commentry ca su8/20 3. LV darbības un rutīna, kurai jāseko pa nakti 4. EN bhavaprakasha activities and regimens followed in night CTS, bhavaprakasha pradhama 5th chapter 266 4. LV bhāvaprakāša - darbības un rutīna, kurai jāseko nakts laikā |
SK: रौद्ररस – raudrarasa – raudrarasa EN: raudra rasa LV: raudra rasa 1. EN relating or belonging to or coming from rudra or the rudras, rudra-like, violent, impetuous, fierce, wild MW, 891 1. LV saistīts ar rudru, rudrai līdzīgs, vardarbīgs, drosmīgs, mežonīgs, savvaļas mūzika 1. EN Raudra rasa – wrathful rasa. ALP, 174 1. LV Raudra rasa - dusmīga rasa . 2. EN Raudra which is anger or ferocity. MEN, 132 2. LV Raudra - dusmas vai neprāts. |
SK: रि – Ri – ri EN: Re, Ri LV: Ri 1. EN the second of the seven notes of the Hindu gamut (abbreviated into Ṛ) MW, 880 1. LV otrais no septiņiem Indijas gammas toņiem (saīsināti Ṛ) mūzika |
SK: रोगविनिश्चय – rogaviniścaya – rogavinizcaya EN: rogavinishcaya LV: rogaviniščaja ājurvēda 1. EN definite diagnosis of a disease SAT, 1. LV pārliecinoša slimības diagnoze |
SK: रुद्रवीणा – rudravīṇā – rudravINA EN: rudra veena, been, LV: rudra vīna 1. EN a kind of lute MW, 883 1. LV lautas veids mūzika 1. EN Among the old traditional instruments is the Been or the Rudra Veena. It has two gourds for resonance. Though considered to be a very venerable instrument, it is not very popular nowadays. It is very delicate in its nuances and is said to be the closest to the human voice. Eminently suited to the Dhrupad style of rendering, its popularity has declined along with the Dhrupad. ALP, 163 1. LV Viens no vecajiem tradicionālajiem instrumentiem ir vīna jeb rudra vīna . Tam ir divi rezonatori no (īpašiem izžāvētiem) ķirbjiem. Lai arī to uzskata par ļoti respektējamu instrumentu, tas nav īpaši populārs mūsdienās. Vīnas skanējums ir ļoti delikāts un niansēts un tiek uzskatīts, ka tas ir vislīdzīgākais cilvēka balsij. Tā kā tas ir īpaši piemērots dhrupādas stilam, tad līdz ar dhrupādas popularitātes krišanos mazinājusies arī vīnas nozīmība. 2. EN Been is a seven-stringed instrument with frets and two large resonators. The instrument is held obliquely, the left resonator resting on the shoulder of the player. The instrument has a solemn sepulchral tone, deep and mysterious. MEN, 21 2. LV Rudravīna ir ladu instruments ar septiņām stīgām un diviem lieliem rezonatoriem. |
SK: रूक्ष – rūkṣa – rUkSa EN: ruksha LV: rūkša 1. EN rough, dry, arid, dreary MW, 885 1. LV raupjš, sauss, izkaltis, nedzīvs ājurvēda 1. EN harsh, rough, not smooth or soft AMK, 3/3/226/2/2 1. LV rupjš, raupjš, negluds 2. EN dryness SAT, SAT-A.145 2. LV sausums 3. EN roughness CRK, C.S.Sa.6/10 3. LV raupjums 4. EN it is opposite to unctuousness and it is associated with roughness and especially causing stagnation or arrest of flow SRT, s.su.46/526 4. LV pretējs taukainam, saistīts ar raupjumu, rada stagnāciju un aizcietējumu 5. EN it produces dehydration and thus, dryness in the body; it causes emaciation, lose of complexion and decreases moisture AST, Ah.Su1/18. pg.43 5. LV rada ķermeņa dehidratāciju un sausumu, izraisa izdilšanu, kompleksijas zudumu un samazina valgumu |
SK: रूक्षण – rūkṣaṇa – rUkSaNa EN: rukshana LV: rūkšana 1. EN the act of making thin or medicinal treatment for reducing fat or corpulence MW, 885 1. LV darbības, kas padara slaidāku, medicīniska terapija tauku un tukluma mazināšanai ājurvēda 1. EN procedure that induce dryness SAT, SAT.I.53 1. LV sausinoša procedūra 2. EN whatever causes dryness roughness non sliminess is drying therapy CRK, ca su /22/9 bhagawan dash vol -1 page388 2. LV sausinoša terapija ir viss, kas izraisa sausumu, raupjumu, samazina eļļainību |
SK: रूप – rūpa – rUpa EN: rupa LV: rūpa 1. EN any outward appearance or phenomenon or form, shape, figure MW, 886 1. LV jebkura ārējā izpausme, fenomens vai forma, figūra ājurvēda 1. EN figure, form AMK, 1/5/7/2/1 1. LV figūra, forma 2. EN apperance/ visual form SAT, SAT-A.133 2. LV izskats/vizuālā forma 3. EN vision CRK, C.S.Su.26/10 3. LV tēls 4. EN vision SRT, Su.Sa.1/4 4. LV tēls |
SK: रूप – rūpa – rUpa EN: rupa LV: rūpa 1. EN sort, kind MW, 885 1. LV veids ājurvēda 1. EN characteristic signs and symptoms of disease AST, ah.nidana, p-5 1. LV slimībai raksturīgās pazīmes |
SK: रूपकताल – rūpakatāla – rUpakatAla EN: rupak tal LV: rūpaka tāla 1. EN (in music) a kind of measure MW, 886 1. LV mūzikas izmērs (konkrēta tāla) mūzika 1. EN Rupak has 7 Matras and is formed of three sections. The first has 3 beats while the 2nd and 3rd have 2 beats. In the Talas, the Sam is always the first beat of the first section and normally the first section is stressed. But Rupaktala is an exception. Though it contains the Sam, the first section is unstressed. The Bols of Rupaktal are: Tin tin na/ Dhin na/ Dhin na. The Rupakam of the Carnatic music and the Rupak of the Hindustani tradition are different. It has six Aksharas. ALP, 145, 239 1. LV Rūpakai ir 7 mātras, sagrupētas trīs daļās. Pirmajai daļai ir trīs sitieni, bet otrajai un trešajai - pa diviem sitieniem. Sam vienmēr ir pirmās daļas pirmais sitiens, un parasti uz to ir uzsvars. Bet rūpaka tāla ir izņēmums. Lai gan pirmais sitiens ir sam, tas nav akcentēts. Rūpaka tālas boli ir: tin tin na / dhin na / dhin na . Dienvidindijas un Ziemeļindijas mūzikas tradīcijās rūpaka ir atšķirīga. Tajā ir sešas akšaras . 2. EN Rupaktala is a tala in the Hindustani tradition that has seven matras. The first beat is the sam, the second beat is on the fourth matra and the third beat is on the sixth matra. The Carnatic rupaka tala has only six matras. MEN, 145 2. LV Rūpaka tāla ir Ziemeļindijas tradīcijas tāla, kurai ir septiņas mātras . Pirmais uzsvars ir sam, otrais uzsvars ir uz ceturtās mātras, bet trešais uzsvars uz sestās mātras . Dienvidindijas rūpaka tālai ir tikai sešas mātras . |