SK: तैल – taila – taila EN: taila LV: taila 1. EN sesamum oil MW, 455 1. LV sezama eļļa ājurvēda 1. EN oil, expressed oil, prepared from sesamum, mustard AMK, 2/9/50/2/3 1. LV eļļa, sinepju eļļa, sinepes 2. EN the word taila means only oil extracted from sesamum indicum, but by convention, the term is used to denote all varieties of oils in view of similar method of extraction and properties CRK, ca,su.13/12 chakrapani commentary, vol 1-pg-247(7 th edition) 2. LV taila agrāk nozīmējusi sezama sēklu (sesamum indicum) eļļu, bet pēc vispārējās vienošanās ar to tagad apzīmē jebkuru līdzīgi izspiestu eļļu |
SK: ताल – tāla – tAla EN: taal, talam LV: tāla 1. EN slapping the hands together, musical time or measure, dance MW, 444 1. LV sist plaukstas, mūzikas laiks vai taktsmērs, deja mūzika 1. EN Tala is a rhythmic metre, with specific divisions. It repeats cyclically. When the percussionist plays only the Tala cycle with its characteristic ‘bols’ or syllables, without improvisation of any kind, the playing is known as Theka. It follows that each Tala has a prefixed and unalterable Theka. E.g.: Keherva consists of a cycle of 8 Matras divided into 2 sections of 4 beats each. The bols of Keherva are: ALP, 232, 141, 146 1. LV Tāla ir ritmisks metrs ar noteiktu struktūru, kas atkārtojas cikliski. Kad sitaminstrumentālists spēlē tikai tālas ciklu ar raksturīgajiem boliem vai zilbēm bez jebkādas improvizācijas, šādu izpildījumu sauc par theku . No tā izriet, ka katrai tālai ir sava fiksēta un nemaināma theka . Piemēram: Keharvas cikls sastāv no astoņām mātrām, kas sadalītas divās grupās pa četriem sitieniem katrā. Keharva boli ir: Dha Ge Ti te / Na Ge Dhin Na . 2. EN Tala is often described as rhythm in English. Tala is not rhythm; it is part of language and the spoken cadences of poetry. It is defined in terms of matras in repeating cycles of beats that expand to a stressed point called the sam down to a release point called khali. Theka is the structure associated with the simple statement of a single cycle or avarta of a tala. This word is associated with the mridang, pakhawaj and the tabla and the other tala percussion instruments. The mnemonics associated with the theka constitute the simplest description of the tala in its ordinary expression. The theka covers the cycle and can be counted to contain the basic number of matras of the tala of which it is the theka. E.g.: Dadra is a tala of 6 matras formed in two vibhagas or beat groups. Each has three beats. Structure is 3+3. The bols of theka are: Dha, Dhi, na / Dha ti na. Kehrwa is a tala of four beats, the bol for which is dha gi na dhi na ki dhi na. MEN, 157, 162, 193 2. LV Angļu valodā tālu bieži sauc par ritmu. Tāla nav ritms; tāla ir valodas daļa, dzejas ritmiskās struktūras, kadences (atskaņas) dzejā. Tāla tiek noteikta ar zilbju/sitienu (mātru) sekvenci, kas ietilpst ritmiskajā ciklā. Tāla virzās no khāli jeb ritmiskā cikla punkta bez spriedzes uz sam jeb ritmiskā cikla uzsvara punktu. Theka ir struktūra, kas saistīta ar vienkāršu viena tālas cikla jeb āvartas atskaņošanu. Šis vārds attiecas uz mridangu, pakhavādžu un tablu, kā arī citiem sitaminstrumentiem. Mnemonikas, kas veido theku, ir vienkāršākā zilbēs izteikta tālas 'formula'. Theka aptver ciklu, un to var skaitīt, saucot thekas zilbes, kuras satur attiecīgo tālas mātru skaitu. Piem.: Dadra ir tāla, kuru veido divas vibhagas vai sitienu grupas. Katrā grupā ir trīs sitieni, to struktūra ir 3+3. Boli (zilbes, kas apzīmē konkrētās skaņas ieguves tehniku) ir Dha, Dhi, na / Dha ti na . Kehrva ir četru (astoņu) sitienu tāla, kurai bols ir: dha gi na dhi na ki dhi na . |
SK: तमस् – tamas – tamas EN: tamas LV: tamass sub. n. 1. EN darkness, gloom MW, 438GOY, 184 1. LV Tumsa, drūmums 2. EN Inertia, stability, stillness GOY, 184 2. LV Inerce, stabilitāte, mierīgums 3. EN Ignorance, darkness GOY, 184 3. LV Nezināšana, tumsonība 4. EN Mental darkness GOY, 184 4. LV Prāta tumsība 5. EN Illusion, error GOY, 184 5. LV Ilūzija, kļūda 6. EN Electrically neutral GOY, 184 6. LV Elektriski neitrāls joga 1. EN In yoga it is characterized by inertia, laziness, mental dullness, unwillingness to change GOY, 184 1. LV Jogā to raksturo kā inerci, slinkumu, prāta tumsību, nevēlēšanos mainīties filozofija 1. EN The first quality of nature, shakti and mind HYP, 705SWY, 224 1. LV Pirmā dabas, enerģijas un prāta īpašība (no trīs) 2. EN In Sankhya philosophy, one of the three constituent qualities (gunas) of nature (prakriti), and all matter GOY, 184 2. LV Sankjas filosofijā, viena no trim īpašībām (gunām) no kā sastāv daba (prakriti) un matērija |
SK: तमस् – tamas – tamas EN: tamas LV: tamass, tama 1. EN darkness, the cause of heaviness, ignorance, illusion, lust, anger, pride, sorrow, dullness and stolidity MW, 438 1. LV tumsonība, rada smagumu, ignoranci, ilūziju, izlaidību, dusmas, lepnumu, skumjas, trulumu, vienaldzību ājurvēda 1. EN darkness AMK, 1/3/26/2/1 1. LV tumsa 2. EN delusion, ignorance SAT, SAT-A.129 2. LV maldi, muļķība 3. EN it is similarly defective because it suffers from ignorance CRK, C.S.Sa.4/36 3. LV nepilnība, kas veicina aprobežotību 4. EN considered as inhibitory; it effects confusion/fear AST, A.H.Su.1/21 4. LV izraisa kūtrumu, apjukumu, bailes |
SK: तन् – tan – tan EN: taan, tanam LV: tans 1. EN continuation, uninterrupted succession MW, 435 1. LV turpinājums, nepārtraukta sekvence mūzika 1. EN These are improvisations through which the musician weaves extempore patterns, while obeying the rules of the Raga and preserving the Raga-picture. They are sung or played at moderate and quick speeds, expanding the basic melody. Taans constitute an area where the artiste’s creativity and acumen for impromptu composing get a free play. In vocal music the Taans are often sung with vowels only, generally using “aa”. ALP, 129 1. LV Tās ir improvizācijas, caur kurām, ievērojot rāgas noteikumus un saglabājot kopīgo rāgas tēlu, mūziķis veido ekspromta kompozīcijas. Tās tiek dziedātas vai atskaņotas mērenā un ātrā tempā, attīstot pamattēmu. Tani ir mūzikas joma, kurā mūziķa radošums un spēja radīt skaņdarbu improvizējot iegūst izteiksmes brīvību. Vokālajā mūzikā tani bieži tiek dziedāti tikai ar patskaņiem, parasti izmantojot skaņu 'aa'. 2. EN Taan is the word that describes certain musical figures in which the notes have designs and patterns that grow at various speeds. An arpeggio of Western music would be a taan in Indian classical music. There are two major classifications of taans: shuddha taan and koot taan. There are 49 shuddha taans and 5048 koot taans possible. The names of the various taan types are shuddh or sapat, mishra taan, phirat ki taan, chhoot taan, jabre ki taan and halak ki taan. MEN, 157 2. LV Tans ir vārds, kas apraksta zināmas mūzikas figūras, kurās nošu frāzēm ir noteiktas kontūras un forma, kas attīstās dažādos ātrumos. Rietumu mūzikas arpeggio tehnika varētu būt Indijas klasiskās mūzikas tana piemērs. Tanus klasificē divās lielās grupās: šuddha tans un kūt tans . Ir iespējami 49 šuddha tanu veidi un 5048 kūt tanu veidi. Dažādu tanu veidu nosaukumi ir: šuddh vai sapat tans, mišra tans, firat ki tans, čhūt tans, džabre ki tans un halak ki tans . |
SK: तन्द्रा – tandrā – tandrA EN: tandra LV: tandra sub. f. 1. EN lassitude, exhaustion, laziness MW, 436GOY, 185 1. LV Gurdenums, nogurums, kūtrums 2. EN Sleepiness, sluggishness GOY, 185 2. LV Miegainība, gausums joga 1. EN Half-sleepy state, an obstacle in meditation GOY, 185 1. LV Pusmiega stāvoklis, šķērslis meditācijai |
SK: तन्मात्र – tanmātra – tanmAtra EN: tanmatra LV: tanmātra 1. EN a rudimentary or subtle element, from which the panca maha bhutas or gross elements are produced MW, 434 1. LV rudimentāri vai smalki elementi, no kuriem ir būvēti pieci rupjie elementi jeb panča mahābhūtas ājurvēda 1. EN subtle state of mahabhuta SAT, SAT-A 270 1. LV pamatelementu mahābhūtusmalkais stāvoklis |
SK: तन्त्र – tantra – tantra EN: tantra LV: tantra n. sub. filozofija 1. EN a class of works teaching magical and mystical formularies MW, 436 1. LV Darbu joma (apkopojums), kuros māca maģiskus un mistiskus formulārus 2. EN The oldest science and philosophy of man which expands the mind and liberates the potential energy and inner consciousness from matter HYP, 705SWY, 224 2. LV Cilvēka senākā zinātne un filosofija, kas paplašina prātu un atbrīvo potenciālo enerģiju un iekšējo apziņu no matērijas 3. EN texts concerning the philosophy and techniques of expansion of mind and liberation of energy, sixty-four in number HYP, 705 3. LV Teksti, kas attiecas uz prāta paplašināšanas un enerģijas atbrīvošanas filosofiju un tehnikām, skaitā - sešdesmit četri 4. EN Most ancient universal science and culture which deals with the transition of human nature from the present level of evolution and understanding to a transcendental level of knowledge, experience and awareness GOY, 185-186 4. LV Vissenākā universālā zinātne un kultūra, kas nodarbojas ar cilvēka dabas pāreju no patreizējā evolūcijas un izpratnes līmeņa uz transcendentālu zināšanu, pieredzes un apzināšanās līmeni. 5. EN Scriptures devoted to spiritual techniques in the form of a dialogue between Shiva and Shakti, forming a set of rules for ritual worship, discipline, meditation and the attainment of supernatural powers GOY, 185-186 5. LV Teksti, kas veltīti garīgajām tehnikām un veidoti dialoga formā starp Šivu un Šakti. Tie apkopo rituālo lūgšanu, disciplīnas, meditācijas un virsspēju iegūšanas mācību joga 1. EN The process of liberation and expansion of mind, energy and consciousness. SWY, 224 1. LV Prāta, enerģijas un apziņas paplašināšanas un atbrīvošanas process 2. EN A particular path of sadhana laying great stress upon mantra japa and other esoteric upasanas; from the roots tanoti (to expand) and trayate (to liberate) GOY, 185-186 2. LV Īpašs sādhanas ceļš, kurā ir uzsvars uz mantra džapu un citam ezotēriskajām upasanām, no saknēm: "tanoti" (izplesties) un "trayati" (atbrīvot) 1. EN Loom, thread, warps of thread extended lengthwise in a loom MW, 436GOY, 185-186 1. LV Vijums, pavediens, saritināts diegs (pavediens), kas savīts gareniski 2. EN Main point, principle doctrine, rule GOY, 185-186 2. LV Galvenais punkts, galvenā doktrīna, noteikums 3. EN Theory, science GOY, 185-186 3. LV Teorija, zinātne |
SK: तन्त्रयुक्ति – tantrayukti – tantrayukti EN: tantrayukti LV: tantrajukti ājurvēda 1. EN criteria for critical evaluation of technical texts SAT, SAT-A 28 1. LV kritēriji tehnisko tekstu kritiskai izvērtēšanai |
SK: तपस्विन् – tapasvin – tapasvin EN: tapasvin LV: tapasvins joga 1. EN practising austerities, an ascetic MW, 437GOY, 186 1. LV Askēzes piekopējs, askēts adj.1. EN Devout GOY, 186 1. LV Dievbijīgs 2. EN Poor, miserable, helpless, pitiable GOY, 186 2. LV Nabadzīgs, nožēlojams, bezpalīdzīgs, līdzjūtību izraisošs |
SK: तारकज्ञान – tārakajñāna – tArakajJAna EN: tarakajnana LV: tārakadžņāna sub. n. filozofija 1. EN The knowledge that leads to moksha GOY, 186 1. LV Zināšanas, kas ved uz mokšu |
SK: तरण – taraṇa – taraNa EN: tarana LV: tarana 1. EN helping over a difficulty, liberating, float, raft MW, 438 1. LV palīdzošs pret grūtībām, atbrīvojošs, peldēt, pludināt mūzika 1. EN Just as the instrumentalist ends his concert with a Jhala, so vocalised rhythmical bols set to the Raga being sung. Here the lyrics or words are not used, but are replaced by syllables simulating the pluckings of string instruments such as “ta na dir dir tom”, fragments of words like ‘‘odani, tadani, dinna”, and also actual percussion syllables and patterns like “dha kit tak, dhum kit tak taknam” etc. ALP, 129 1. LV Līdzīgi kā instrumentālisti savu koncertu noslēdz ar džalu, tā arī vokālisti dzied rāgai atbilstošas ātras ritmiskās zilbju struktūras. Šajā gadījumā neizmanto vārdus vai dzeju, bet tos aizvieto ar zilbēm, kuras atdarina stīgu instrumentu skaņas, piemēram, “ta na dir dir tom”; ar vārdu fragmentiem, piemēram, “odani, tadani, dinna”, kā arī ar faktisko perkusijas instrumentu zilbju notāciju , kā “dha kit tak, dhum kit tak taknam” utt. 2. EN Tarana is a composition in which mnemonics are used, which are meaningless syllables that extrapolate the raga and produce rhythmic delight. Since the letters used in them have no meaning, the technique serves only a rhythmic purpose. Syllables tana, dir, dani, tadani and Persian syllables alayi ilia, and several others like nom tom and so on are used. Hazrat Amir Khusro is believed to have originated this kind of composition. MEN, 161 2. LV Tarāna ir skaņdarbs, kurā tiek izmantota mnemonika, zilbes bez nozīmes, kas noslēdz rāgas izpildījumu un rada ritmisku baudījumu. Tā kā šajā tehnikā izmantotajām zilbēm nav nekādas nozīmes, tās kalpo tikai ritmisko struktūru radīšanai. Tiek izmantotas šādas zilbes: 'tana, dir, dani, tadani' un persieš valodas zilbes 'alaji ilia', kā arī vairākas citas, piemēram, 'nom tom' utt. Tiek uzskatīts, ka Hazrats Amīrs Husro ir pirmais radījis šādu skaņdarba veidu. |
SK: तारसप्तक – tārasaptaka – tArasaptaka EN: Tar saptak LV: tārasaptaka 1. EN high (a note), loud, shrill (mn.) a high tone MW, 443 1. LV augsta nots, skaļš, spalgs, augstais tonis mūzika 1. EN The musician often moves in three octaves. The lowest in pitch is known as Mandra Saptak, the middle is called Madhya Saptak and the upper octave is named Tar Saptak. ALP, 111 1. LV Mūziķi bieži aptver trīs oktāvas. Zemākā oktāva ir mandra saptaka, vidējā – madhja saptaka, bet augšējā – tāra saptaka . 2. EN Tara saptak is the octave immediately above that of the basic melody. MEN, 161 2. LV Tāra saptaka ir oktāva tieši virs pamata melodijas. |
SK: तर्क – tarka – tarka EN: tarka LV: tarka sub. m. 1. EN conjecture MW, 439 1. LV Pieņēmums 2. EN logic GOY, 187 2. LV Loģika 3. EN process of understanding through discussion and analysis GOY, 187 3. LV Izprašanas process, pārrunājot un analizējout 4. EN reasoning, supposition, conjecture, speculation, discussion, abstract reasoning GOY, 187MW, 439 4. LV Pamatojums, pieņēmums, minējums, apgalvojums, abstraktā domāšana 5. EN doubt GOY, 187MW, 439 5. LV Šaubas |
SK: तर्क – tarka – tarka EN: tarka LV: tarka 1. EN conjecture, reasoning, speculation MW, 439 1. LV pieņēmums, prātošana, spekulācija ājurvēda 1. EN to reason, to discuss, to doubt or apprehend AMK, 1/5/3/1/2 1. LV prātot, diskutēt, šaubīties vai aptvert 2. EN speculation and tool for inference SAT, SAT-A 290 2. LV spekulācija un interpretācijas rīks 3. EN indirect knowledge based on reasoning CRK, C.S.Vi.4/4 3. LV no prātošanas izrietošas netiešas zināšanas 4. EN logic or argument. the argument based on useful logic to achieve the knowledge of particular subject CTS, nyayasutra 1/40 4. LV Loģika vai diskusija. Uz piemērotu loģiku balstīta diskusija, lai saprastu konkrētu subjektu. |
SK: तर्पककफ – tarpakakapha – tarpakakapha EN: tarpakakapha LV: tarpakakapha 1. EN satiating, satisfying MW, 440 1. LV piesātinoša, apmierinoša ājurvēda 1. EN one of the subtypes of kapha situated in the head region, nourishes the different sensory organs SAT, SAT-B.418 1. LV viens no kaphas paveidiem, kas mīt galvā, baro dažādus jušanas orgānus 2. EN Tarpaka Kapha : It is located in the head. It nourishes sense organs. AST, AH. SU 12/17 (Pg 315; Edition: 3RD) Sreekumar 2. LV tā mīt galvā un baro maņu orgānus |
SK: तरुणास्थि – taruṇāsthi – taruNAsthi EN: tarunasthi LV: tarunāsthi 1. EN soft bone, cartilage MW, 439 1. LV mīkstais kauls, skrimslis ājurvēda 1. EN taruna-young, fresh AMK, 2/6/42/1/4 1. LV taruna - jauns , svaigs 2. EN cartilage, SAT, skrimšļaudi, kalpo kā kaulveides audi, viens no kaulaudu paveidiem ājurvēdā 2. LV connective tissue structures which act as precursors for bone, one among the classification on asṭhi according to Ayurveda based on shape 3. EN SAT-B.268 CRK, 3. LV Taruna (young bones/cartillages) are present in ghrana (nose), karna (ear), griva (neck) and aksikosa (orbit of the eye). 4. EN SU.SA. 5/20 (Pg 86; Edition: Reprint 2016) KR Srikantha Murthy AST, |
SK: तत – tata – tata EN: that LV: tata 1. EN a father MW, 432 1. LV tēvs, sencis mūzika |
SK: ततवाद्य – tatavādya – tatavAdya EN: Tat vadya LV: tatavādja 1. EN tata: n. any stringed instrument; + vādya MW, 432 1. LV jebkurš stīgu instruments mūzika 1. EN The string instruments are known as Tat Vadya. The strings can be either plucked as in the Sitar or struck as in the Santoor or played with a bow as in the Sarangi. E.g.: The Sitar has a long slim wooden stem fixed to a hollow gourd as air chamber. The cover of the air chamber is a thin sheet of wood over which the live bridge sits. Frets on the stem constitute the fingerboard and the strings are pressed down by the left hand fingers to produce different notes. The plucking is done with a wire plectrum fixed on the tip of the right forefinger. The Sarod has a very sparkling, liquid and rounded sound. The left hand fingertips, by gliding over the polished steel plate on the fretless fingerboard, produce spectacular Meends or glides from note to note. The air chamber is extended to half way down the fingerboard, and both make one unit, being carved out of a single block of wood. The cover of the air chamber is tanned hide of goat or lamb. ALP, 161, 162, 163 1. LV Stīgu instrumentus sauc tatavādja . Stīgas var spēlēt strinkšķinot, līdzīgi kā spēlē sītaru, sist ar kociņiem kā uz santūra vai spēlēt ar lociņu kā sārangi . Sītara ir garš, plāns koka stienis, kas piestiprināts pie doba ķirbja rezonatora. Rezonatora vāks ir no plānas koka plāksnes, uz kuras atrodas tilts stīgām. Ladas uz stieņa veido grifu, stīgas, lai iegūtu dažādus toņus, ir jāpiespiež pie grifa ar kreisās rokas pirkstiem. Strinkšķināšanu veic ar stieples plektru, kas uzlikts uz labās rokas rādītājpirksta gala. Sārodam ir ļoti dzirkstoša, plūstoša un pilnīga skaņa. Kreisās rokas pirkstu gali, slīdot pāri pulēta tērauda plāksnei uz bezladu grifa, rada brīnišķīgus mīndus jeb glisando katrai notij. Rezonators ir garens un stiepjas līdz grifa pusei, abi ir gatavoti no viena koka gabala. Rezonators pārklāts ar kazas vai jēra ādu. 2. EN (Above) Sitar is one of the most popular of Indian musical instruments. Its name has Persian roots in which ‘seh’ meant three and ‘taar’ meant strings. The old 'sehtar’ had three strings. Sarod is one of the most popular concert instruments of today. The word has come from the Persian ‘sarood’ meaning sweet. It is a variant of the rabab and its present shape has a metal plate fitted across the instrument’s belly. The sarod has steel strings while the rabab, its ancestor, had gut strings. It is played with a plectrum. MEN, 152, 150 2. LV (Sk. augstāk.) Sītara ir viens no populārākajiem Indijas mūzikas instrumentiem. Tā nosaukumam ir persiešu valodas saknes, kur 'se' nozīmē trīs un 'tār' - stīgas. Vecajai 'setārai' bija trīs stīgas. Sārods ir viens no populārākajiem mūsdienu koncertinstrumentiem. Vārds cēlies no persiešu valodas 'sarūd', kas nozīmē salds (ka arī: dziedāšana, dziesma, melodija, ritms un ekstāze uc.). Tas ir rababa variants, kuram tā esošajai formai virs grifa pievienota metāla plāksne.Sārodam ir tērauda (metāla) stīgas, kamēr rababam, tā sencim, bija zarnu stīgas. Instrumentu spēlē ar plektru. |
SK: तत्त्व – tattva – tattva EN: tattva LV: tattva sub. n. filozofija 1. EN true or real state, truth, reality MW, 432HYP, 705GOY, 187SWY, 224 1. LV Patiess vai īsts stāvoklis, patiesība, īstenība, realitāte 2. EN an element, a primary substance GOY, 187HYP, 705SWY, 224 2. LV Elements, pirmviela 3. EN principle, category GOY, 187 3. LV Princips, kategorija 4. EN in Sankhya 25 tattwas are mentioned, and in common parlance five of these, the pancha mahabhuta, are often referred to as the five tattwas GOY, 187 4. LV Sankhjas tradīcijā minētas 25 tattvas, un vispārlietojamā valodā piecas no tām, piecas mahābhūtas, tiek bieži dēvētas par piecām tattvām 5. EN the real nature of the human soul and the material world as being identical with the supreme spirit pervading the universe GOY, 187 5. LV Cilvēka dvēseles un materiālās pasaules īstā daba, kas atbilst augstākajam visuresošajam garam Patiesība, īstenība. Vēdu zināšanas tiek iedalītas piecās tatvās jeb ontoloģiskās patiesībās: Īšvara (Visaugstais Kungs), džīva (dzīva būtne, dvēsele), prakriti (daba), kāla (mūžīgs laiks), karma (darbs). (KŠ) |
SK: तेजस् – tejas – tejas EN: tejas LV: tēdžass n. sub. 1. EN the sharp edge (of a knife &c ), point or top of a flame or ray, glow, glare, splendour, brilliance, light, fire MW, 454HYP, 705GOY, 189 1. LV asmenis (naža u.c.), liesmas vai stara punkts vai gals (smaile), kvēle, liesma, žilbums, spožums, mirdzums, gaisma, uguns 2. EN light, brilliance, splendour; might, majesty GOY, 189 2. LV Gaisma, mirdzums, žilbums, varenība, augstība (majestāte) 3. EN fire as an element or mahabhuta GOY, 189SWY, 224 3. LV uguns kā mahābhūtas elements 4. EN agni tattwa SWY, 224 4. LV agni tattva |
SK: तेजस् – tejas – tejas EN: tejas LV: tedžass, tedža 1. EN fire, light MW, 454 1. LV uguns, liesma ājurvēda 1. EN fire, light, lustre AMK, 2/6/62/1/2 1. LV uguns, liesma, mirdzums 2. EN fire element SAT, SAT-A.181 2. LV uguns elements 3. EN ** AST, |
SK: त्याग – tyāga – tyAga EN: tyaga LV: tjāga sub. m. 1. EN leaving, abandoning, forsaking, deserting, separation MW, 456GOY, 194 1. LV Aiziešana, pamešna, novēršanās, atteikšanās, šķiršanās 2. EN giving up, resigning, renouncing GOY, 194 2. LV atmešana, aiziešana, atteikšanās 3. EN gift, donation, giving away as charity GOY, 194 3. LV dāvana, ziedojums, ziedot 4. EN liberality, generosity GOY, 194 4. LV brīvība (?) , dāsnums, devīgums joga 1. EN renunciation or gradual dissociation of the mind from worldly objects and from the seed of desire GOY, 194 1. LV Atteikšanās vai pakāpeniska prāta atradināšana no pasaulīgiem objektiem un no vēlmju sēklas |
SK: तीक्ष्ण – tīkṣṇa – tIkSNa EN: tikshna LV: tīkšna 1. EN sharp, hot, pungent, fiery MW, 448 1. LV ass, karsts, kodīgs, dedzinošs ājurvēda 1. EN hot, pungent AMK, 1/3/35/2/2 1. LV karsts, kodīgs 2. EN sharpness SAT, SAT-A.141 2. LV asums 3. EN sharpness CRK, C.S.Sa.6/10 3. LV asums 4. EN causes burning, suppuration and exudation SRT, s.su.46/518 4. LV rada apdegumus, iekaisumu, izdalījumus 5. EN substances which act very fast even in smaller doses; it brings emaciation and essential feature of drugs used in shodana therapy such as vamana, virecana , etc AST, Ah.Su1/18. pg.43 5. LV Vielas, kas darbojas pat ļoti mazās devās un izraisa kārnumu. Tā ir būtiska sastāvdaļa attīrošajai ārstniecībai kā vāmanai (vemšanai) un virečanai (caurejai) u.c. |
SK: तीव्र – tīvra – tIvra EN: teevra, tibra LV: tīvra 1. EN excessive, ardent, sharp MW, 449 1. LV pārmērīgs, ass, paaugstināts mūzika 1. EN The Madhyam does not have a Komal; its variation is slightly higher in scale than the Shuddha and is known as Tivra or ‘sharp’ Ma. ALP, 112 1. LV Madhjama svarai nav komalas ; tās variācija ir nedaudz augstāka nekā šuddha madhjamai un ir pazīstama kā tīvra vai 'paaugstināta' ma . 2. EN Teevra is the first in the twenty-two shruti classification. It can also be classified as the sharp tone following a flat tone. MEN, 162 2. LV Tīvra ir pirmā no divdesmit divām šruti. To var klasificēt arī kā paaugstināto toni, kas seko zemākai toņa variācijai. |
SK: तृप्ति – tṛpti – tRpti EN: tripti LV: tripti sub. f. 1. EN satisfaction, contentment MW, 454GOY, 193 1. LV apmierinātība, apmierinājums 2. EN satiety; pleasure, gratification GOY, 193 2. LV sāts, gandarījums, pateicība 3. EN disgust GOY, 193 3. LV riebums |
SK: तृष्णा – tṛṣṇā – tRSNA EN: trishna LV: trišna sub. f. 1. EN thirst MW, 454GOY, 193 1. LV slāpes 2. EN desire, strong desire, greed, avidity, desire for gain MW, 454GOY, 193 2. LV vēlme, iekāre, alkatība, mantkārība, kāre 3. EN craving for sense objects GOY, 193 3. LV tieksme pēc objektiem, kas apmierina maņas 4. EN internal craving GOY, 193 4. LV iekšējas alkas 5. EN attachment GOY, 193 5. LV pieķeršanās |
SK: त्राटक – trāṭaka – trATaka EN: trataka LV: trātaka sub. n. joga 1. EN (An ascetic's) method of fixing the eye on one object MW, 457 1. LV (Askēta) metode skatiena fokusēšanai uz vienu objektu 2. EN One of the shatkarmas (a cleansing practice of hatha yoga), technique of gazing steadfastly upon an object such as a candle flame; mandala or yantra GOY, 190HYP, 706SWY, 224 2. LV Viena no šatkarmām (attīrīšanās prakse hatha jogā), metode, noturot ciešu skatienu uz objektu, piem.: sveces liesmu, mandalu vai jantru 3. EN A concentration practice of gazing with unblinking eyes at one point to focus the mind; an important yogic practice for developing concentration and extrasensory perception, which consists of gazing at any external object with open eyes or at an internal object with the inner (third) eye for a relatively long period; GOY, 190 3. LV Uzmanības noturēšanas prakse prāta fokusēšanai, cieši skatoties vienā punktā bez acu mirkšķināšanas; nozīmīga jogas prakse, salīdzinoši ilgi noturot skatienu uz jebkādu ārēju objektu ar atvērtām acīm vai uz iekšēju objektu ar iekšējo (trešo) aci, lai attīstītu uzmanības koncentrēšanu un ekstrasensoro uztveri. |
SK: त्रिगुण/महागुण – triguṇa/mahāguṇa – triguNa/mahAguNa EN: triguna/mahaguna LV: triguna/mahāguna 1. EN threefold, triple MW, 458 1. LV trīskāršs ājurvēda 1. EN three primary attributes SAT, SAT-A.126 1. LV trīs primārās īpašības |
SK: त्रिकूटी – trikūṭī – trikUTI EN: trikuti LV: trikūtī joga 1. EN eyebrow centre; the space between the two eyebrows GOY, 191 1. LV Uzacu centrs, vieta starp uzacīm 2. EN meeting place of the three psychic channels of ida, pingala and sushumna GOY, 191 2. LV Trīs psihisko kanālu (idas, pingalas un sušumnas) krustpunkts |
SK: त्रिसूत्र/त्रिस्कन्ध – trisūtra/triskandha – trisUtra/triskandha EN: trisutra/triskandha LV: trisūtra/triskandha 1. EN having 3 threads MW, p-461. 1. LV ar trīs virzieniem ājurvēda 1. EN three basic aphorisms of ayurveda or a synonym of ayurveda, the entire subject matter of ayurveda can be catogoriesed into causes, symptoms and therapeutics SAT, SAT.A.13 1. LV trīs ājurvēdas pamattēzes jeb ājurvēdas būtība, ko var iedalīt cēloņos, izpausmēs un ārstēšanā 2. EN consisting of three principles namely etiology , symptomatology and the knowledge of therapeutics as a means to well being par excellence to healthy and diseased which had earlier been understood by brahma CRK, ca.sutra.1/24;p-21. 2. LV trīs principus (cēlonību, izpausmes, ārstēšanu) saturoši padomi labsajūtai kā veselajiem, tā slimajiem, ko sākotnēji sapratis Brahma |
SK: त्रिताल – tritāla – tritAla EN: Teentala, tritala, tintala LV: tīntāla, tritāla 1. EN tri: three; + tāla: musical time or measure MW, 457, 444 1. LV tri: trīs; + tāla: sist plaukstas, mūzikas laiks vai taktsmērs, deja; (tāla ar trīs uzsvariem un vienu 'tukšo' daļu) mūzika 1. EN Teental is most frequently used for serious classical music. It consists of a cycle of 16 Matras divided into 4 sections of 4 beats each. The third section is the Khali. The Bols of Teental are: Dha dhin dhin dha/Dha dhin dhin dha Dha tin tin ta/Ta dhin dhin dha Teental is said to have orginated from the sound of the trotting of the horse. ALP, 144 1. LV Tīntāla visbiežāk tiek izmantota nopietnajā klasiskajā mūzikā. Tā sastāv no 16 mātru (sitienu) cikla, kas sadalīts 4 daļās pa 4 sitieniem katrā. Trešā daļa ir khāli . Tīntālas bols ir: dha dhin dhin dha / dha dhin dhin dha dha tin tin ta / ta dhin dhin dha . Stāsta, ka tīntāla cēlusies no zirga rikšošanas skaņas atdarināšanas. 2. EN Trital is a sixteen matra tala which is among the most popular rhythm measures. Its popularity lies in the fact that its gait is divided into four equal measures of four matras each, so that the first, the fifth and the thirteenth have beats and the ninth is the unaccented open beat or khali. MEN, 163 2. LV Tritāla ir sešpadsmit mātru tāla, kas ir viens no populārākajiem ritmiskajiem cikliem. Popularitāte slēpjas apstāklī, ka cikla gaita ir sadalīta četrās vienādās daļās pa četriem sitieniem katrā. Pirmais, piektais un trīspadsmitais ir uzsvērti, bet devītais - neakcentēts atklātais sitiens jeb khāli _. |
SK: त्रिविधरोग – trividharoga – trividharoga EN: trividharoga LV: trividharoga ājurvēda 1. EN three types of somatic disease SAT, SAT-C-20 1. LV somātisko slimību trīs paveidi 2. EN three types of disease such as endogenous, exogenous, psycic; endogenous caused by morbid elements; exogenous by poison; psycic associated with mind CRK, caraka samhitha sutrasthana 11/45/226 page 2. LV endogēnās slimības rodas no slimiem elementiem organisma iekšienē, eksogēnās - no indēm, psihiskās - no prāta disbalansa |
SK: त्रिविधऔषध – trividhauṣadha – trividhaauSadha EN: trividhaushadha LV: trividhaušadha ājurvēda 1. EN three type of therapies -spiritual, rational, psychological CRK, ca.su.11/54 , pv sharma vol 1 pg 79 1. LV trīs terapijas veidi - garīga, fiziska un psiholoģiska |
SK: तुडी – tuḍī – tuDI EN: Todi LV: Tudī, mūsd. Todī 1. EN N. of a Rāgiṇī MW, 450 1. LV Konkrētās rāginī nosaukums mūzika 1. EN Miyan ki todi is presently the most important raga of the Todi family and therefore often simply referred to as Todi, or sometimes Shuddh Todi. Like Miyan ki Malhar it is supposed to be a creation of Miyan Tansen (d. 1589). This is very unlikely, however, since the scale of Todi at the time of Tansen was that of modern Bhairavi (Sa Komala Re Komala Ga Ma Pa Komala Dha, Komala Ni), and the name Miyan ki Todi first appears in 19th century literature on music. The precursor of today's Miyan ki Todi was a raga called Todi Varali, obviously a combination of the then current ragas Todi and Varali. It is first mentioned by Ahobala (1665) and had a scale (Sa Komala Re Komala Ga Tivra Ma Pa Komala Dha, Komala Ni) which was almost identical to modern Todi. Todi is characterised by a strong, very flat Dha on which the ascent usually begins, a strong very flat Ga, a very flat Re and the distinctive phrase Komala Re Komala Ga Komala Re \ Sa in which Komala Re (and sometimes Komala Ga) may be subtly oscillated. Pa is omitted in ascent, but it has a notable presence and is frequently sustained. Some musicians approach it obliquely from Komala Dha in ascent; others insist that it can be reached directly from Tivra Ma. Raga Miyan ki Todi is very similar to Gujari todi and many movements are common to both ragas. However, in Gujari todi Pa is omitted and there is more emphasis on Komala Re and Komala Dha. Time: Late morning, 9-12. BOR, 120 1. LV Mījan ki Todī šobrīd ir vissvarīgākā Todī ģimenes rāga, tāpēc to bieži sauc par Todī vai dažreiz par šuddha Todī . Tāpat kā Mījan ki Malhar, domājams, ka to sacerējis Mījans Tansens (miris 1589. g.). Tomēr tas ir ļoti maz ticams, jo Todī skaņurinda Tansena laikā bija mūsdienu bhairavi (Sa Komala Re Komala Ga Ma Pa Komala Dha, Komala Ni ) analogs, un vārds Mījan ki Todī pirmo reizi parādās 19. gadsimta mūzikas literatūrā. Šodienas rāgas Mījan ki Todī priekšgājēja bija rāga, kuru sauc Todī Varali (Varati ), acīmredzot toreizējās rāgas Todī un Varali kombinācija. Pirmoreiz to piemin Ahobala (1665), un tās skaņurinda (Sa Komala Re Komala Ga Tivra Ma Pa Komala Dha, Komala Ni) bija gandrīz identiska mūsdienu Todī . Todī raksturo spēcīgs, ļoti zems komala Dha, no kura parasti sākas augšupejošās frāzes, spēcīgs, ļoti zems komala Ga, ļoti zems komala Re un specifiskā frāze komala Re komala Ga komala Re \ Sa, kurā komala Re (un dažreiz komala Ga ) var būt nedaudz ievibrēta. Pa ir izlaists augšupejošās frāzēs, taču tam ir ievērojama klātbūtne, un tas bieži tiek pagarināts. Daži mūziķi augšupejošās frāzēs to sasniedz caur komala Dha ; citi apgalvo, ka to var dziedāt tieši pēc tīvra ma . Rāga Mījan ki Todī ir ļoti līdzīga Gudžari Todī, un daudzas melodiskās kustības ir kopīgas abām rāgām . Kaut Gudžari Todī Pa ir izlaists un lielāks uzsvars tiek likts uz komala re un komala dha . Atskaņošanas laiks: vēlu no rīta, 9-12. |
SK: तुम्बुरु – tumburu – tumburu EN: tambura, tampura, tanpura LV: tumburu, mūsd. tambura 1. EN of a Gandharva MW, 450 1. LV no Gandharvas; (tumburu ir debešķīgs mūziķis; tiek uzskatīts par Brahmas dēlu) mūzika 1. EN Tambura (tanpura) is a drone instrument usually with four strings. Its two middle strings are tuned to the singing pitch of the performer or player. The two other strings are tuned one to the fifth or the fourth below the pitch and the fourth string is tuned to the tonic of the octave below. MEN, 159, 160 1. LV Tambura ir burdona instruments, parasti ar četrām stīgām. Tā divas vidējās stīgas ir uzskaņotas atbilstoši dziedātāja vai instrumentālista vidējai tonikai. Divas citas stīgas tiek noskaņotas šādi: pirmā – kvartu vai kvintu zemāk, ceturtā – vienu oktāvu zemāk par vidējām stīgām. |
SK: तुरीय – turīya – turIya EN: turiya LV: turīja n. sub. filozofija 1. EN the 4th state of spirit (pure impersonal Spirit or ब्रह्म (Brahma)) MW, 451 1. LV Ceturtais gara stāvoklis (tīrs bezpersonisks Gars vai Brahma) 2. EN fourth dimension of consciousness, witnessed by atma according to Mandukya Upanishad GOY, 193 2. LV Ceturtā apziņas dimensija (stāvoklis), ko pieredz ātma, saskaņā ar Mandukja Upanišadu 3. EN superconsciousness GOY, 193 3. LV Virsapziņa 4. EN in Vedanta, the seventh of the seven stages of wisdom (jnana bhumika), the final superconscious state of existence, a state of complete absorption of the mind in Brahman in which the individual self or soul becomes one with the universal spirit; a state of nirvana, or liberation GOY, 193 4. LV Vedantā, septītā no septiņām gudrības pakāpēm (džņāna bhūmuika), pēdējais eksistences virsapziņas stāvoklis, prāta pilnīga saplūsme ar Bahmanu, kurā personiskā patība jeb dvēsele un absolūtais gars kļūst par vienu; nirvānas stāvoklis, vai atbrīve joga 1. EN simultaneous awareness of the conscious, subconscious and unconscious mind which links and transcends them GOY, 193 1. LV Prāta, kurš atrodas apziņas, zemapziņas un bezapziņas stāvoklī, vienlaicīga apzināšanās, visu šo st'vokļu savienošana un transcendence 1. EN a quarter, a fourth part, fourth MW, 451GOY, 193 1. LV Ceturksnis, ceturtdaļa, ceturtais |
SK: तुष्टि – tuṣṭi – tuSTi EN: tushti LV: tušti sub. f. 1. EN satisfaction, contentment MW, 452GOY, 194 1. LV apmierinātība, gandarījums filozofija 1. EN a quality of Devi GOY, 194 1. LV Dēvī īpašība 2. EN in Sankhya: acquiescence, indifference to everything except that which is possessed GOY, 194 2. LV Sankhjas filosofijā: piekrišana (samierināšanās(?)), vienaldzība pret visu, izņemot to, kas pieder |