1. EN speaking of or about MW, 939

1. LV diskusija par kaut ko

ājurvēda

1. EN doctrine SAT, SAT-A.103

1. LV doktrīna

2. EN debate - a hostile discussion with an opponent based on scriptures CRK, C.S.VI.8/28

2. LV debates jeb karstas diskusijas ar oponentu par tekstos rakstīto

1. EN instrumental music, a musical instrument MW, 940

1. LV instrumentālā mūzika, mūzikas instruments

mūzika

1. EN The general term for musical instruments in India is Vadya. ALP, 161

1. LV Kopīgais mūzikas instrumentu termins Indijā ir vādja .

2. EN Vadya is any musical in­strument. Since raga music is voice-based, vadya constitutes a method of conversation between singer and his ac­companist and hence the root ‘vad’ which is an ex­change of words. MEN, 166

2. LV Vādja ir jebkurš mūzikas instruments. Rāgas mūzika balstās vokālajā mūzikā, vādja ir veids, kā notiek dialogs starp dziedātāju un viņa pavadītāju. Ne velti sakne 'vād' nozīmē 'vārdu apmaiņa'.

1. EN a speaker; the leading or key-note MW, 940

1. LV runātājs; vadošais vai svarīgākais tonis

mūzika

1. EN Each Raga has a predominant note which is greater in importance than the other notes due to emphasis and frequency of use. This is known as the Vadi - literally ‘that which sounds’.
 ALP, 116

1. LV Katrā rāgā ir dominējošais tonis, kas, pateicoties uzsvaram un lietošanas biežumam, ir svarīgāks par citiem. Tas ir pazīstams kā vādins, burtiski – 'tas, kas skan'.

2. EN Vādi is a word that has its root in vad, which means to speak. It is a note in the scale of a raga that is evocative and produces the feeling of the raga. It is usually positioned in the lower tetrachord and has its consonant note in the upper tetrachord called the samavadi. Both together constitute points of tension and intensity on the raga scale and play a pivotal role in making a raga come alive. MEN, 165

2. LV Vārda vādins sakne ir 'vād', kas nozīmē runāt. Tas ir rāgas skaņurindas zīmīgs tonis, kurš rada konkrētās rāgas sajūtu. Parasti tas atrodas apakšējā tetrahordā, un tam ir saskanīgs tonis augšējā tetrahordā, kuru sauc samvādins . Vādins un samvādins kopā veido spriedzes punktus rāgas skaņurindā, un tam ir noteicošā loma, lai rāgu padarītu dzīvu.

1. EN a master of language, an orator; N. of Sarasvatī MW, 936

1. LV valodas meistars, orators; Sarasvatī vārds

mūzika

1. EN Bagesri is a very popular raga of the night in Hindustani music. It belongs in the Kafi thaat. There are three types of Bagesri — audava-shadava, shadava-shadava, and shadava-sampoorna. In Carnatic music there is no raga called Bagesri. Vageeshwari of Carnatic music is a janya of the melakarta Kankanangi, which is the first melakarta. MEN, 15

1. LV Bāgēšvarī ir ļoti populāra Ziemeļindijas klasiskās mūzikas nakts rāga . Tā piederīga Kafi tātam . Ir trīs veidu Bāgēšvarī: - audava-šādava, šādava-šādava un šādava-sampūrna . Dienvidindijas mūzikā nav rāgas, vārdā Bāgēšvarī. Dienvidindijas mūzikas Vāgīšvari ir pirmās melakartas Kankanangi džanja rāga .

2. EN Bageshri (previously also known as Vagishvari) is a distinguished and romantic raga which offers ample scope for elaboration. According to Faqirullah (1666) it was a combination of the now obsolete ragas Dhanashri and Kanada. Bageshri seems to have undergone little transformation over the past few centuries. Pa is omitted in ascent and used rather infrequently in descent. But if properly applied. Pa lends a particular charm to this raga. Sa and Ma are strong notes, and for this reason most musicians prefer to tune the first string of the lanpura to Ma instead of Pa. Dha is sustained as well in the typical movement Ma Dha (Pa) Dha Komal Ni Dha Ma. Time: Around midnight. BOR, 26

2. LV Bāgēšvarī (agrāk pazīstama arī kā Vāgīšvarī ) ir izcila, romantiska rāga, kas piedāvā plašas iespējas tās interpretācijai. Pēc Fakirullas (1666) domām, tā bija novecojušās rāgas Dhanašri un rāgas Kānada kombinācija. Pēdējo gadsimtu laikā Bāgēšvarī, šķiet, notikušas nelielas izmaiņas. Svara pa ir izlaista augšupejošā nošu kustībā un diezgan reti tiek izmantota lejupejošā kustībā, turklāt īpašā veidā. Pa piešķir šai rāgai īpašu šarmu. Sa un Ma ir spēcīgas notis, un šī iemesla dēļ vairums mūziķu izvēlas noskaņot pirmo tampūras stīgu uz Ma, nevis uz Pa . Dha arī ir gara nots raksturīgajā kustībā Ma Dha (Pa) Dha Komal Ni Dha Ma _. Izpildīšanas laiks: ap pusnakti.

1. EN age, any period of life MW, 920

1. LV vecums, jebkurš dzīves periods

ājurvēda

1. EN age AST, A.H.Su.9/11

1. LV vecums

1. EN relating to the air or the wind, windy, aerial MW, 943

1. LV gaisam vai vējam piederīgs, vējains, gaisīgs

ājurvēda

1. EN matter which is dry, clear, light and chiefly consists of cutaneous sensations; it produces dryness, lightness, clarity, movement and weakness AST, A.H.Su.9/8

1. LV viela, kas ir sausa, skaidra, viegla, parasti rada ādas (pieskāriena) sajūtas. Tā rada sausumu, vieglumu, skaidrumu, kustību un vājumu

filozofija

1. EN freedom from all worldly desires, indifference to worldly objects and to life, asceticism MW, 1025

1. LV Brīvība no visām pasaulīgām vēlmēm, vienaldzība pret pasaulīgiem objektiem un dzīvi, askēze

2. EN absence of sensual craving and desires HYP, 706

2. LV Jutekliskas kāres un vēlmju neesamība

3. EN detachment HYP, 706GOY, 201-202

3. LV Atšķirtība

4. EN supreme dispassion HYP, 706

4. LV Pārākais bezkaislīgums

joga

1. EN it is spoken of as lower (apara), when it denotes detachment from the objects of pleasure, and higher (para), when referring to a cleansing detachment from the gunas or nature (prakriti) due to the attraction to purusha GOY, 201-202

1. LV Par to tiek runāts kā par zemāko (apara), kad to attiecina uz vienaldzību pret iekāres objektiem, un augstāko (para), kad to attiecina uz attīrošu atdalīšanos no dabas (prakriti) gunām, savienojoties ar purušu.

1. EN special, peculiar, specific MW, 1026

1. LV speciāls, īpatnējs, specifisks

ājurvēda

1. EN branch of nyaya or logical school of philisophy AMK, 2/7/6/4/1

1. LV njājas jeb loģiskās filozofijas skolas atzars

2. EN philosophy for knowledge of specific features SAT, SAT-A.100

2. LV specifisko veidolu zināšanas filozofija **

1. EN wind, air MW, 942HYP, 708GOY, 206

1. LV Vējš, gaiss

mitoloģija

1. EN god of wind GOY, 206

1. LV Vēja dievs

joga

1. EN pranic air current HYP, 708SWY, 225

1. LV prāniskā gaisa straume

2. EN life breath or vital air, used as another name for prana, of which there are five main types, viz. prana, apana, samana, udana and vyana GOY, 206

2. LV Dzīvibas elpa vai vitālais gaiss, ar ko arī apzīmē prānu, kura ir piecu veidu, t.i.: prāna, apāna, samāna, udāna un vjāna

filozofija

1. EN in Sankhya philosophy vayu is the second mahabhuta, having the special property of touch GOY, 206

1. LV Sankhjas filosofijā vāju ir otrais elements (mahabhūta) un tas ir saistīts ar taustes maņu

1. EN wind, air MW, 942

1. LV vējš, gaiss

ājurvēda

1. EN air, wind AMK, 1/1/61/2/3

1. LV vējš, gaiss

2. EN air element SAT, SAT-A.182

2. LV gaisa elements

3. EN air AST, A.H.Su.9/1-2

3. LV gaiss

1. EN wind, air MW, 942

1. LV vējš, gaiss

ājurvēda

1. EN the air AMK, 1/1/61/2/3

1. LV gaiss

2. EN air element SAT, SAT-A 182

2. LV gaisa elements

3. EN air AST, A.H.Su.9/1-2

3. LV gaiss

1. EN vital air MW, 942

1. LV dzīvīgais gaiss

ājurvēda

1. EN the air of the body, of which 5 are enumerated, viz. prana, samana, apana, udana & vyana AMK, 1/1/61/2/3

1. LV Ķermeņa vēji, no kuriem 5 ir uzskaitīti prāna, samāna, apāna, udāna un vjāna

2. EN air elements SAT, SAT-A 182

2. LV gaisa elementi

3. EN Vayu (vata) pitta and kapha are the dosas of the body. Vata is dry, cold, light in weight, subtle (minute), unsteady, non-viscid and rough (coarse) in qualities; it gets mitigated by qualities and substances opposite of these. CRK, (Pg 34; Edition: REPRINT 2013) KR Srikantha Murthy CH. SU. 1/57, (Pg 36; Edition: REPRINT 2013) KR Srikantha Murthy CH. SU. 1/59

3. LV Vāju (vata), pitta un kapha ir ķermeņa došas. Vata pēc īpašībām ir sausa, viegla svarā, smalka, nepastāvīga, nav viskoza un rupja (raupja); to samazina vielas un īpašības, kas ir pretējas uzskaitītajām

4. EN Vayu (vata) divided into five divisions supports the body by functions such as praspandana (movement), udvahana (perception), purana (filling), viveka (seperation) and dharana (retaining). SRT, SU.SU. 15/1 (Pg 97; Edition:REPRINT 2016) KR Srikantha Murthy

4. LV Piecu veidu vāju (vata) nodrošina ķermenī tādas funkcijas kā praspandana (kustība), udvahana (jušana), purana (piepildīšana**), viveka (atdalīšana) un dharana (uzturēšana**).

5. EN Vata, pitta and kapha are the three doshas of the body; perfect balance of three doshas leads to health, imbalance in tridosha leads to diseases AST, AH. SU 1/6 (Pg 3. Edition: 3RD) Sreekumar

5. LV Vata, pitta un kapha ir trīs ķermeņa došas. Perfekts došu līdzsvars rada veselību, trīs došu līdzsvara trūkums izraisa slimības.

joga

1. EN thunderbolt attitude in which the muscles of the male sexual organ and lower urinary tract are contracted, redirecting sexual energy upwards HYP, 707

1. LV Zibens šautras poza, kurā vīrieša dzimumlocekļa un zemākā urīnizvadkanāla muskuļi tiek sasprindzināti, virzot seksuālo enerģiju augšup

2. EN contraction and release of the urinary passage to stimulate swadhisthana chakra and promote controlling the emissions during sexual intercourse according to Hatha Yoga Pradipika GOY, 203

2. LV Urīnizvadkanāla sasprindzināšana, lai stimulētu svādhištāna čakru un veicinātu ejakulācijas kontroli dzimumakta laikā, saskaņā ar Hatha Joga Pradīpikā

3. EN this mudra vitalizes the mind and the body, generating a lot of energy GOY, 203

3. LV Šī mudra veicina prāta un ķermeņa vitalitāti, vairojot enerģiju

1. EN crooked, curved, bent, tortuous, twisted, wry, oblique MW, 910

1. LV līks, saliekts, līkumots, savīts, šķībs, slīps

mūzika

1. EN Vakra means ‘irregular’ or ‘crooked’. When the Arohana or Avarohana or both are irregular, that is when the notes do not follow the natural sequence, but take a zigzag route, the Raga is called a Vakra Raga. A Sampoorna Raga might lose its status of being a Janaka due to a Vakra Arohana or Avarohana or both. ALP, 201

1. LV Vakra nozīmē 'neregulārs' vai 'līks'. Kad augšupejošā un lejupejošā skaņurinda ir neregulāra, t. i., nošu sekvence ir zigzagveida, rāgu sauc par vakra rāgu . Sampūrnas rāga var zaudēt savu džanaka rāgas statusu, ja tās augšupejošā vai/un lejupejošā skaņurinda ir vakra.

2. EN Vakra really means twisted or non regular. It indicates a break of con­tinuity or regularity in the accepted order of notes in the aroha-avarohana of raga. Vakra aroha is an ascend­ing series of notes that do not move in a regular and predictable fashion. Vakra avarohana is the absence of a predetermined order in a series of descend­ ing notes. MEN, 166

2. LV Vakra nozīmē 'sapīts' vai 'neregulārs'. Tas norāda uz nepārtrauktības vai regularitātes pārrāvumu pieņemtajā nošu secībā rāgas aroha-avarohana. Vakra aroha ir neregulāra augšupejoša nošu kustība. Vakra avarohana nozīmē, ka rāgā nav predestinētās augšupejošās nošu secības.

1. EN a particular measure, known as vansika MW, 910

1. LV speciāls mērījums

ājurvēda

1. EN vamsi is the starting measurement CRK, ca,ka.12/87

1. LV vamšī ir sākuma mērījums

2. EN when a beam of sunrays comes to a dark room through a window, the small suspended particles seen in the beam rays is known as dhvamsi CTS,

2. LV puteklīši saules starā

1. EN the act of vomiting or ejecting from mouth MW, 920

1. LV vemšana vai substances izvadīšana caur muti

ājurvēda

1. EN therapeutic emesis for controlled induction of vomiting along with serious of pre and post operative measures SAT, SAT.I.139

1. LV ārstnieciska inducēta vemšana, kurai nepieciešama pirms procedūras sagatavošanās un pēc procedūras terapija

2. EN emesis is said to be admin istered to the uncted and fomented patient CRK, cha. siddhi 1/10, p-588

2. LV pirms vemšanas inducēšanas uzsākšanas pacientam ir jāveic ieeļļošana un sviedrēšana

3. EN emesis should be employed for elimination of doshas SRT, su.chikitsa 33/1, p-574

3. LV vemšanas procedūru veic došu izvadīšanai

4. EN emesis to be employed in disease due to vitiated kapha either alone or in combination with kapha predominance AST, ah. sutra 18/1,p-59

4. LV vemšanu inducē kaphas izraisītu slimību gadījumā vai arī kaphas pārsvara gadījumā

1. EN excluded, abandoned, avoided MW, 924

1. LV izslēgts, pamests, atcelts

mūzika

1. EN Since only a limited number of notes are permissible within the framework of a Raga, those that cannot be used are known as Varjita Swaras. Varjita means ‘prohibited’. The presence of these notes would be jarring to the ear during any performance. As for example for Raga Malkauns the note Re is Varjita. ALP, 117

1. LV Tā kā rāgas ietvaros ir pieļaujams tikai ierobežots nošu (skaņurindas pakāpju) skaits, tās, kuras nevar izmantot, sauc par vardžita svarām . Vardžita nozīmē 'aizliegts'. Šīs notis (konkrētās rāgas kontekstā) būtu netīkamas dzirdei, ja tās nodziedātu. Piemēram, rāgas Malkauns nots Re ir vardžita .

1. EN colour, complexion MW, 924

1. LV krāsa, kompleksija

ājurvēda

1. EN colour AMK, 2/7/1/2/4

1. LV krāsa

2. EN colour SAT, SAT-A.134

2. LV krāsa

3. EN complexion CRK, C.S.In.1/3

3. LV kompleksija

4. EN complexion SRT, Su.Sa.1/19

4. LV kompleksija

1. EN varti-anything rolled on or wrapped around, a pad, a kind of bandage bound around a wound/ a swelling or polypus in the throat MW, 925

1. LV vartī - kaut kas ietīts, aptīts, polsterēts, brūču apsējs, rīkles augonis vai polips

ājurvēda

1. EN anything wrapped round, a pad, roll, an unguent, ointment, eye salve, collyrium or any cosmetic AMK, 2/6/133/2/2

1. LV jebkas ietīts, aptīts, polsterēts, ziede, acu smēre, acu krāsa, kosmētiska viela

2. EN collyrium applied in the eyes as a personal hygiene is anjana CRK, ca,su,5/14, vol 1, 7 edition,pg-110

2. LV par andžanu sauc acu ziedi (collyrium), ko lieto personīgajai higiēnai

3. EN anjana is applied to eye when the ripe state (**) of doshas CTS, saranga samhita uttara khanda 13/61,bhaishajya kalpana vijnana by dr.g.prabhakara rao pg-338

3. LV andžana ir acu ziede

joga

1. EN knowledge derived from memory MW, 947GOY, 204-205

1. LV Zināšanas, ka rodas no atmiņas

2. EN fancy, imagination, idea MW, 947GOY, 204-205

2. LV iztēle, iedoma, ideja

3. EN false idea, ignorance GOY, 204-205

3. LV Nepareizs priekšstats, neziņa

4. EN wish, desire, inclination MW, 947GOY, 204-205

4. LV Vēlme, alkas, tieksme

5. EN subtle desire GOY, 204-205

5. LV Izsmalcināta vēlme

6. EN mental disposition GOY, 204-205

6. LV Prāta stāvoklis

7. EN a tendency created in a person by performing an action or by enjoyment, which then induces the person to repeat the action or to seek a repetition of the enjoyement GOY, 204-205

7. LV Nosliece, kas veidojas darbības vai baudas rezultātā, un kas pēc tam pamudina cilvēku atkārtot šo darbību vai meklēt atkārtotu baudu

8. EN a deep rooted desire in the unconscious mind HYP, 707

8. LV Vēlme, kas dziļi iesakņojusies bezapziņā

9. EN the impression of anything remaining unconsciously in the mind MW, 947GOY, 204-205

9. LV Nospiedumi no jebkā, kas neapzināti palicis prātā

1. EN  ‘brilliant (season)’, spring MW, 930

1. LV izcils gadalaiks, pavasaris

mūzika

1. EN Basant (Sanskrit: Vasanta) is an old raga which was affiliated to Hindol. Basant means spring or the god of spring, who is frequently portrayed as Krishna or Kama, the god of love. Appropriately, this raga is associated with the joyful spring season and the playful holi festival when people sing, dance and laugh, and throw coloured powder or squirt coloured water on each other. Songs in raga Basant may portray the pain of separated lovers longing to be united during this colourful season. Most of the movements are in the upper tetrachord, and the ascent often begins on sharp Ma, as in mdns or mgmds. Many songs begin on high Sa, which is the predominant note. The treatment accorded to natural Ma is very particular in Basant; this note only occurs in certain ascending passages. In some of the old, traditional dhrupad compositions, natural Dha is used instead of flat Dha. Time: Any time during the spring season. BOR, 30

1. LV Vasanta ir sena rāga, kas saistīta ar rāgu Hindol . Vasanta tulkojumā ir pavasaris vai pavasara dievs, kuru bieži attēlo ka Krišnu vai mīlestības dievu Kamu. Attiecīgi šī rāga asociējas ar priecīgu pavasari un līksmiem Holi svētkiem, kad cilvēki dzied, dejo, smejas un mētājas ar krāsainiem pulverīšiem vai šļakstinās ar krāsaino ūdeni. Dziesmas Vasanta rāgā var attēlot šķirto mīlnieku sāpes, kuri ilgojas būt kopā šajā krāšņajā gadalaikā. Lielākā mūzikas attīstība notiek augšējā tetrahordā, un augšupejošā kustība bieži sākas ar paaugstināto Ma kā frāzē tīvra Ma, komala Dha, Ni, Sa vai tīvra Ma, komala Ga, tīvra Ma, komala Dha, Sa . Daudzas dziesmas sākas ar augšējo Sa, kas ir prevalējošā nots. Apiešanās ar naturālo ma Vasantā ir ļoti konkrēta; šī nots parādās tikai konkrētās augšupejošās pasāžās. Dažos senos, tradicionālos skaņdarbos komala Dha vietā tiek izmantots naturāls Dha . Izpildes laiks: jebkurā diennakts stundā pavasarī.

1. EN occuring in wind and sunshine MW, 935

1. LV notiekošais vējā un saules staros

ājurvēda

1. EN rasayana therapy given by allowing the patient to perceive his or her normal avocations SAT, SAT-I.584

1. LV rasājanas terapija, kuras laikā pacientam atļauts pildīt ikdienas darbus

2. EN rasayana therapy which does not bear stringent rules can be practised in routine life CRK, ch.chi.1/16 pv sharma pg 5

2. LV rasājanas terapija bez stingriem ierobežojumiem, to var apvienot ar ikdienas rutīnu

1. EN violent agitation; impetus MW, 1013

1. LV liels uzbudinājums, stimuls

ājurvēda

1. EN impulse, speed, dispatch AMK, 3/3/20/2/2

1. LV impulss, ātrums, ziņa

2. EN natural urge CRK, C.S.Su.7/3

2. LV dabiskā vajadzība

3. EN natural urge SRT, Su.Ni.2/4

3. LV dabiskā vajadzība

4. EN the natural urge AST, A.H.Su.4/1

4. LV dabiskā vajadzība

1. EN (in music) a particular scale MW, 1018

1. LV konkrēta skaņu rinda (un rāga)

mūzika

1. EN Alaiya Bilawal belongs to the Bilawal thaat and is a morning raga. The Car­natic raga, Bilahari, bears a resemblance to Alaiya Bilawal of the Hindustani system. MEN, 5

1. LV Alaija Bilāval piederīga Bilāval (Velāvali) thātam un ir rīta rāga . Dienvidindijā rāga Bilahari ir līdzīga Bilāval rāgai_ Ziemeļindijā.

2. EN Alhaiya Bilaval is the most commonly performed variety of the large Bilaval group, which mainly includes ragas based on the major scale. It is often simply referred to as Bilaval, although in the 17th century Alhaiya and Bilaval may have been separate ragas. The ancient ancestor of Bilaval was called Vilavali. By the end of the 16th century it acquired its present scale, which was first defined as the general basic scale of Hindustani music by Muhammad Raza in 1792. In ragamala paintings Bilaval is usually portrayed as a lady looking in the mirror, putting on her earrings. She is anxiously waiting for her lover. Ma is omitted from the ascent, but it can be used in an oblique manner, as in Ga Ma Re Ga Pa. Flat Ni is used only in the descent, and always in an oblique manner, such as in Dha Komal Ni Dha Pa. There can be a slight oscillation on Dha in conjunction with flat Ni. Ga and natural Ni are the important notes in this raga, but Pa and Sa are sustained as well. There are several other varieties of Bilaval, such as Shuddh bilaval, Kakubh bilaval, Shukla bilaval and Devgiri bilaval. Even though songs in Alhaiya bilaval are often taught to beginners, it is a complex and serious raga. Time: Late morning, 9-12. BOR, 22

2. LV Alhaija Bilāval ir visbiežāk Bilāval rāgu grupas izpildītā versija. Šī grupa galvenokārt ir rāgas, kuru pamatā ir mažora diatonika. Tās nereti dēvē par Bilāval, lai gan 17. gadsimtā Alhaija un Bilāval varēja būt dažādas rāgas. Seno Bilāval rāgas priekšteci sauca par Velāvali . Līdz 16. gadsimta beigām tā ieguva savu pašreizējo skaņurindu, kuru 1792. gadā par Ziemeļindijas pamata skaņurindu atzina Muhammads Raza. Rāgamālas gleznās, kurās attēlotas rāgas, Bilāval parasti tiek attēlota kā lēdija, kas skatās spogulī un liek auskarus ausīs. Viņa ar nepacietību gaida savu mīļoto. Ma ir izņemts no augšupejošās skaņu rindas, bet to var izmantot netieši, piemēram Ga Ma Re Ga Pa . Zemo Ni izmanto tikai lejupejošā skaņurindā un vienmēr netiešā veidā, piemēram, Dha Komal Ni Dha Pa . Svara Dha var būt ar lēnu un plašu vibrato uz zemo Ni pusi (sk. Andolan ). Šajā rāgā Ga un naturālais Ni ir svarīgie toņi, taču arī Pa un Sa ir pagarinātie toņi. Bilāval rāgai ir vairākas variācijas, piemēram, šuddh toņi, kakubh Bilāval, šukla Bilāval un devgiri Bilāval. Lai arī Alhaija Bilāval rāgas skaņdarbi bieži tiek mācīti iesācējiem, tā ir sarežģīta un nopietna rāga . Laiks: vēls rīts no 9–12.

1. EN a bamboo, reed, cane, a flute MW, 1014

1. LV bambuss, stabule, niedre, flauta

mūzika

1. EN Flute is considered a near­ly divine musical instrument on account of its associations with Lord Krishna. Between the veena, mridangam and the venu, it is the venu or the flute that enjoys a preeminent position in the hierarchy of musical in­struments. It is among the oldest instruments known in India and consists of a hollow bamboo cylinder with finger holes and a blow hole. The Indian flute is a simple cylindrical tube of bamboo, one end closed, about fourteen or fifteen inches long, unlike the European flute which is made usually from grenadilla wood or the Cocus. MEN, 58

1. LV Flauta tiek uzskatīta gandrīz par dievišķu mūzikas instrumentu, ņemot vērā tā saistību ar dievu Krišnu. Starp vīnu, mridangamu un venu tieši venu_ jeb flauta ieņem vadošo vietu mūzikas instrumentu hierarhijā. Tas ir viens no vecākajiem instrumentiem, kas pazīstams Indijā, un sastāv no doba bambusa cilindra ar caurumiem pirkstiem un gaisa iepūšanai. Indijas flauta ir vienkārša cilindriska bambusa caurulīte ar vienu aizvērtu galu, apmēram četrpadsmit vai piecpadsmit collu gara, atšķirībā no Eiropas flautas, kas parasti izgatavota no grenadillas koka vai kokosa.

ājurvēda

1. EN cause which is weak and unable to produce the disease but act as a carrier when favourable situation arises for the manifestation of dieseases CTS, madava nidana 1/5 ( madukosha) ayurvediya vikriti vijnana and roga vijnana - dr p.s byadgi vol1. page 321.edition- 2013.

1. LV vājš slimību izraisošs cēlonis, taču kļūst nozīmīgs, ja parādās slimības attīstībai labvēlīgi apstākļi

1. EN vyadhi-disease, disorder, ailment, sicknes, harana- removing, destroying MW, 103, 1289

1. LV vjādhi - slimība, traucējums, kaite, saslimšana, harana - novēršana, iznīcināšana

ājurvēda

1. EN removal of disease, synonym of chikitsa SAT, SAT-I.4

1. LV atbrīvošanās no slimības, sinonīms vārdam "čikitsa"

2. EN destroyer of diseases CRK, ca.chi.1/3 chaukhamba 2 nd vol pg-5

2. LV slimību iznīcinātājs

1. EN disease, ailment, sickness MW, 1031

1. LV slimība, kaite, saslimšana

ājurvēda

1. EN classification of diseases based on their prognosis such as good prognosis, incurable, curable with difficulty and palliative SAT,

1. LV slimību klasifikācija atbilstoši prognozei: slimības ar labu iznākumu, neārstējamas slimības, ārstējamas ar grūtībām un slimības, kuras nevar izārstēt, taču var panākt remisiju

ājurvēda

1. EN co morbidity a disease that gives rise to another disease and still continouses to exist it can also signify a condition when two or more disease co exist SAT, SAT-C-11

1. LV blakusslimības, slimība, kas rada blakusslimības, polimorbīds stāvoklis

2. EN group of diseases CRK, caraka nidana 8th chapter /24-32

2. LV slimību grupa

ājurvēda

1. EN disease antagonistic treatment SAT,

1. LV one among the three fold classification of treatment which is antagonistic to disease

2. EN terapija, kas virzīta uz slimības cēloņa novēršanu, viens no trim ārstēšanas virzieniem CRK,

2. LV SAT.I.68

3. EN medikamenti, kas uzlabo slimības gaitu CTS,

3. LV AH.Su8/22-24,T.sreekumar 2nd edition page-246

ājurvēda

1. EN disease caused by injury by wild animals such as by nails, horns, bite of snake SAT,

1. LV kaites, kas rodas dzīvnieku nagu, ragu ievainojumu dēļ, čūsku kodumu dēļ

joga

1. EN one of the five vital airs (that which circulates or is diffused through the body) MW, 1031

1. LV Viena no piecām vitālajām gaisa plūsmām (tā, kura riņķo, jeb tiek izplatīta ķermenī)

2. EN one of the five energy fields (prana), the reserve of pranic energy pervading the whole body, it circulates the energy from food and breathing GOY, 216SWY, 225HYP, 710

2. LV Viens no pieciem enerģijas laukiem (prānām), prāniskās enerģijas rezerve, kas caurauž visu ķermeni; tā liek riņķot no ēdiena un elpas uzņemtajai enerģijai

1. EN one of the five vital airs (that which circulates or is diffused through the body) MW, 1031

1. LV viens no pieciem dzīvinošajiem gaisiem, kas riņķo vai ir izkliedēts pa visu ķermeni

ājurvēda

1. EN one of the five vital airs, that which is diffused throughout the body AMK, 1/1/63/3/5

1. LV viens no pieciem dzīvinošajiem gaisiem, kas ir izkliedēts pa visu ķermeni

2. EN a subtype of vāta, that is seated in hṛday, It is responsible for the circulation of rasa from hṛdaya to all parts of the body. SAT, SAT-B.390

2. LV viens no vātas apakšveidiem, kas mājo sirdī (hridajā). Tas ir atbildīgs par rasas riņķošanu no sirds uz visām ķermeņa daļām

3. EN Vyana is located in the heart, moves all over the body in great speed, It attends to functions such as flexion and extension (locomotor action) opening and closing of the eyelids etc. Generally all the body activities are regulated by Vyana Vata. AST, AH. SU 12/6,7 PG NO. 308 EDITION : 3RD AU -t. SREEKUMAR

3. LV Vjānas mājoklis ir sirdī, tā lielā ātrumā kustas pa visu ķermeni; tās uzdevums ir veikt saliekšanas un atliekšanas kustības, acu atvēršanu un aizvēršanu u.c. Vispār visas ķermeņa aktivitātes kontrolē vjāna vāta.

1. EN destroyed, perished, disordered MW, 1037

1. LV iznīcināts, bojā gājis, nesakārtots

ājurvēda

1. EN disease caused by abnormality of season such as excessive rain during rainy season, excess snowfall during winter etc SAT,

1. LV kaites, kas rodas gadalaiku maiņas traucējumu dēļ kā pārmērīgas lietavas mitrajā gadalaikā, sniegs ziemā utt.

2. EN disease caused by abnormal season SRT, susruta samhita sutra pv.sharma eng.translation 24/7 p- 254

2. LV slimības, ko izraisa gadalaikam neatbilstoši laika apstākļi

1. EN universal rule without an exeption, acquisition MW, 1037

1. LV vispārējs likums bez izņēmumiem

ājurvēda

1. EN co-existing state SAT, SAT-A 296

1. LV līdztekus esošs stāvoklis, līdzāspastāvēšana

2. EN invariable concomitance; it is described as the absence of relation of the reason to anything other than what has the thing to be inferred CTS, T.S.38

2. LV Pastāvīga līdzāspastāvēšana. Tā ir aprakstīta kā stāvoklis, kurā nav mērķa būt saistītam ar jebko citu, kas nav tam domāts

ājurvēda

1. EN negative invariable concomitance SAT, SAT-A.297

1. LV negatīva pastāvīga līdzāspastāvēšana

2. EN means absence, for instance where ever fire is not present, the smoke does not exist as in pond CTS, T.S.38

2. LV Norāda uz iztrūkumu. Piemēram, kur nav uguns, nav dūmu, tādēļ migla virs dīķa nav dūmi.

1. EN sexual intercouse MW, 1034

1. LV dzimumakts

ājurvēda

1. EN copulation AMK, 2/7/57/1/1

1. LV pārošanās

2. EN sexual intercouse SAT, SAT-J-55

2. LV dzimumakts

3. EN sexual intercouse AST, ashtanga sutrasthana7/73/218 page number

3. LV dzimumakts

1. EN separation, difference, division, disjunction MW, 977

1. LV nošķiršana, atšķirība, nodaļa, atvienošana

ājurvēda

1. EN division SAT, SAT-A.170

1. LV nodalīšana

2. EN separation CRK, C.S.Su.26/33

2. LV nodalīšana

1. EN a share, portion, section, constituent part of anything MW, 977

1. LV daļa, sadaļa, sastāvdaļa

mūzika

1. EN being everywhere, omnipresent, eternal MW, 978

1. LV visur klātesošs, mūžīgs

ājurvēda

1. EN omnipresent SAT, SAT-A 234

1. LV visur klātesošs

2. EN omnipresent CRK, C.S.Su.12/8

2. LV visur klātesošs

1. EN penetrating, pervading MW, 978

1. LV Caururbjošs, cauraudošs

2. EN sacred ash GOY, 207

2. LV Svētie pelni

3. EN prosperity, welfare GOY, 207

3. LV Pārticība, labklājība

4. EN might, power, greatness GOY, 207

4. LV Varenība, spēks, diženums

filozofija

1. EN psychic glory and power GOY, 207

1. LV Garīga spozme un spēks

2. EN manifestation of divine glory and divine power GOY, 207

2. LV Dievišķas spozmes un dievišķa spēka manisfestācija

3. EN the special forms in which the Lord exhibits himself GOY, 207

3. LV Īpaši Dieva izpausmes veidoli

4. EN the one supreme form revealed in all objects of the senses GOY, 207

4. LV Viena, visaugstākā forma, kas atklājas visos ar maņām uztveramajos objektos

5. EN outer expression of the inner reality GOY, 207

5. LV Iekšējas realitātes ārēja izpausme

6. EN supernatural powers acquired by a yogi in the course of the journey towards perfection through purification of the mind GOY, 207

6. LV Virsspējas, kuras jogs, attīrot prātu, iegūst ceļā uz pilnību.

1. EN strange, wonderful, surprising MW, 950

1. LV dīvains, brīnišķīgs, pārsteidzošs

mūzika

1. EN bodiless, incorporeal MW, 951

1. LV Bezķermeņa, bezķermenisks

2. EN unembodied GOY, 209

2. LV Neiemiesojies

1. EN rule, formula, injunction MW, 968

1. LV likums, formula, norādes

ājurvēda

1. EN rule or form, act , action, command injunction AMK, 3/3/100/1/1

1. LV likums, darbība, rīkojums

2. EN mandatory injunction prescribed in text SAT, SAT-A-26

2. LV tekstā dota obligāta norāde

1. EN knowledge, science, learning, scholarship, philosophy MW, 964HYP, 708GOY, 209

1. LV Zināšanas, zinātne, mācīšanās, skološanās, stipendija (?), filosofija

filozofija

1. EN particularly knowledge of spiritual truth and non mundane reality HYP, 708

1. LV It īpaši - garīgās patiesības un neikdienišķās realitātes zināšanas

2. EN higher knowledge, right knowledge, spiritual knowledge GOY, 209

2. LV Augstākās zināšanas, patiesās zināšanas, garīgās zināšanas

3. EN a spell, an incantation GOY, 209

3. LV Burvestība, buramvārdi, vārdošana

mitoloģija

1. EN the goddess Durga GOY, 209

1. LV Dieviete Durga

1. EN finding, acquiring, gaining MW, 965

1. LV atradums, ieguvums

ājurvēda

ājurvēda

1. EN disease caused by natural disasters such as thunder, lightening SAT,

1. LV kaites, kas rodas negaisa un zibens dēļ

2. EN produced by lightening, thunderbolt etc. SRT, susruta samhita sutra pv.sharma eng.translation 24/7 p- 254

2. LV slimības, kas radušās no zibens, pērkona u.c.

1. EN distribution, transportation, arrangement, disposition MW, 1003

1. LV izdalīšana, transportēšana, izkārtošana, izvietojums

ājurvēda

1. EN walking for pleasure or amusement, wandering roaming AMK, 3/2/16/2/3

1. LV baudu, izklaižu meklēšana, izlaidīgums

ājurvēda

1. EN knowledge , wisdom ,understanding AMK, 1/5/6/1/2

1. LV zināšanas, viedums, izpratne

2. EN systematic and perfect knowledge SAT, SAT-A25

2. LV sistēmiskas un perfektas zināšanas

joga

1. EN sheath or body of intuition or higher knowledge HYP, 708

1. LV intuīcijas vai augstāku zinību (vieduma) apvalks jeb ķermenis

2. EN astral or psychic (higher mental) sheath or body (kosha) GOY, 209

2. LV Astrālais jeb psihiskais (augstākais mentālais) apvalks jeb ķermenis (koša)

3. EN one of the sheaths of the soul, consisting of the principle of intellect or buddhi, the subtler level of our own existence with its vision, intuition, wisdom and power of understanding MW, 961GOY, 209

3. LV Viens no dvēseles apvalkiem, kas sastāv no intelekta jeb buddhi principa, mūsu pašu eksistences vīzijas, intuīcijas, vieduma un izpratnes spējas smalkākā līmeņa

4. EN the covering of the self which is made of knowledge GOY, 209

4. LV Patības pārvalks, kas sastāv no zināšanām

1. EN alternation, alternative, option MW, 950GOY, 209-210

1. LV Aizstāšana, izvēle, iespēja

2. EN fancy, imagination, thought or conclusion without factual evidence HYP, 708GOY, 209-210

2. LV Iedoma, iztēle, doma vai secinājums bez lietišķa pierādījuma

3. EN counter-thought HYP, 708

3. LV Pretēja doma

4. EN oscillation of the mind GOY, 209-210

4. LV Prāta svārstības

5. EN doubt, uncertainty, indecision, hesitation GOY, 209-210

5. LV Šaubas, nepārliecinātība, neizlēmība, svārstīšanās

6. EN contrivance, art GOY, 209-210

6. LV Izgudrojums, māksla

7. EN error, mistake, ignorance GOY, 209-210

7. Kļūda, maldi, neziņa

joga

1. EN one of the five modifications of mind (vrittis) described by the Yoga Sutras of Patanjali GOY, 209-210

1. LV Viens no pieciem prāta virmojumiem (vritti), kas aprakstīts Patandžali jogas sūtrās

1. EN an intermediate, difference of perception MW, 950

1. LV starpnieks, uztveres atšķirība

ājurvēda

1. EN option SAT, SAT-A 55

1. LV iespēja

ājurvēda

1. EN different preparations of dravya CTS, dravyaguna-vijnana.vol.1 by prof.D.S.Lucas

1. LV dravjas dažādu preparātu iedarbība

1. EN transformed, altered, changed MW, 954

1. LV pārveidots, grozīts, izmainīts

mūzika

1. EN The remaining five notes Ri, Ga, Ma, Dha and Ni are Vikrita Swaras which allow one variation each, that is, the flatter or sharper forms. Vikrita Swaras are further classified into Komala and Tivra types. ALP, 186

1. LV Piecas svaras Ri, Ga, Ma, Dha un Ni ir vikrita svaras, kur katrai svarai ir iespējama viena variācija, pazemināta vai paaugstināta. Vikrita svaras sīkāk klasificē komalas (bemols) un tīvras_ (diēzs) veidos.

2. EN Vikrut swara is the name given to all these notes of a scale that have a flat or a sharp. In the Indian scale, except for the fifth and the tonic notes that have no sharp or flat, all positions of a note that deviate from the standard flat form are called vikrut. These notes are the rishabh, the gandhara, the madhyam, the dhaivat and the nishad. Vikrut taan is used in the stylistic, sense of being complicated in its design and configuration, its speed and laya quality, its tension and tightness of traverse, its trajectory and so on. MEN, 168

2. LV Par vikrita svarām sauc visas tās notis, kurām ir bemols un diēzs. Indijas skaņurindā visām pakāpēm, izņemot pirmo un piekto, ir variācijas, kuras atšķiras no standarta pozīcijas, un tās sauc par vikrita svarām . Tas ir rišabha, gāndhāra, madhjama, dhaivata un nišāda . Par vikrita tāniem sauc tos tānus, kuriem ir sarežģīta uzbūve vai konfigurācija ātrumā, poliritmijā, kontūrā, trajektorijā utt.

1. EN slow, measured (in music opp. to druta) MW, 985

1. LV lēns, atturīgs (mūzikā – pretējs druta)

mūzika

1. EN This is known as Vilambit which means ‘slow’. ALP, 124

1. LV Vilambita nozīmē 'lēns'.

2. EN Vilambit refers to the slow tempi composition that is also called bada khayal. ‘Vilamb’ means long in the sense of time. MEN, 168

2. LV Vilambita ir lēna tempa skaņdarbs, kuru sauc arī bada haijāl . Vilamb nozīmē 'ilgs'.

1. EN the vīṇā or Indian lute (an instrument of the guitar kind, supposed to have been invented by Nārada, usually having seven wires or strings raised upon nineteen frets or supports fixed on a long rounded board, towards the ends of which are two large gourds; its compass is said to be two octaves, but it has many varieties according to the number of strings &c ) MW, 1005

1. LV Vīna jeb Indijas lauta (ģitārai līdzīgs instruments, uzskata, ka to izgudroja Nārada; parasti tam ir septiņas stīgas, kas stiepjas pāri garam apaļam grifam, kura galos ir divi lielie ķirbji; tā diapazons ir divas oktāvas, bet var arī būt cits)

mūzika

1. EN Among the old traditional instruments is the Been or the Rudra Veena. It has two gourds for resonance. Though considered to be a very venerable instrument, it is not very popular nowadays. It is very delicate in its nuances and is said to be the closest to the human voice. Eminently suited to the Dhrupad style of rendering, its popularity has declined along with the Dhrupad. ALP, 163

1. LV Viens no vecajiem tradicionālajiem instrumentiem ir vīna jeb rudra vīna . Tam ir divi rezonatori no (īpašiem izžāvētiem) ķirbjiem. Lai arī to uzskata par ļoti respektējamu instrumentu, tas nav īpaši populārs mūsdienās. Vīnas skanējums ir ļoti delikāts un niansēts un tiek uzskatīts, ka tas ir vislīdzīgākais cilvēka balsij. Tā kā tas ir īpaši piemērots dhrupādas stilam, tad līdz ar dhrupādas popularitātes krišanos mazinājusies arī vīnas nozīmība.

2. EN Veena is any stringed in­strument, in the sense that it produces musically meaningful sound. The number of veenas in music are many — dattatraya veena, saraswati veena, vichitra veena, rudra veena and so on. MEN, 167

2. LV Vīna ir jebkurš stīgu instruments, ja tas rada muzikāli pilnvērtīgu skaņu. Vīnu skaits ir liels – dattatrejavīna, sarasvatīvīna, vičitravīna, rudravīna utt.

1. EN putting together, connecting, composition MW, 972

1. LV salikšana kopā, savienošana, kompozīcija

mūzika

1. EN maturing of food in the stomach, digestion conversion of food into a state for assimilation MW, 973

1. LV uztura gremošana kuņģī, tā pārveide asimilējamā stāvoklī

ājurvēda

1. EN vipaka is biotransformation of the drug after it has undergone digestive and assimilative transformations SAT, SAT.F.56

1. LV vipāka ir zāļu biotransformācija pēc gremošanas un asimilācijas

2. EN after intake the food gets digested by the digestive enzymes.the properties that emerge there after is known as vipaka CRK, 473

2. LV ēdiena īpašības, kas izpaužas pēc tam, kad notikusi gremošanas enzimātiskā iedarbība

3. EN vipaka is the term for the finally transformed rasa which takes place from the original one during the period of digestion SRT, su.su.40

3. LV vipāka ir rasas gremošanas galējā stadija

4. EN the finally transformed rasa after its interaction with digestive fire is known as vipaka AST, 265

4. LV rasas galaforma pēc apstrādes ar gremošanas uguni

1. EN remote or distant cause of disease MW,

1. LV attālināti slimības cēloņi

ājurvēda

1. EN the rasa of heroism MW, 1006

1. LV varonības rāsa

mūzika

1. EN Veera Rasa — the heroic rasa. ALP, 173

1. LV Vīrarasa – varonības rasa.

2. EN Vira which is heroism. MEN, 132

2. LV Vīra nozīmē 'varonība'.

1. EN purging or any purging substance MW, 983

1. LV inducēta caureja vai jebkura caureju stimulējoša viela

ājurvēda

1. EN therapeutic purgation for controlled induction of purgation along with serious og pre and post operative measures SAT, SAT.I.140

1. LV ārstnieciska inducēta caureja, kurai nepieciešama pirms procedūras sagatavošanās un pēc procedūras terapija

2. EN purgation therapy should be taken into account after two or three impulses with fececare passed out CRK, cha.siddhi 1/ 11,p-589

2. LV inducēta caurejas procedūra tiek ņemta vērā pēc pirmajām trim vēdera izejām

3. EN purgation should be employed for elimination of doshas SRT, su.chikitsa 33/1 p-574

3. LV caureju inducē lieko došu izvadīšanai

4. EN purging therapy is to be employed in diseases due to vitiated pitta either alone or in combination with pitta predominance AST, ah. sutra 18/1,p-59

4. LV caureju inducē pittas izraisītu slimību gadījumā vai arī pittas pārsvara gadījumā

1. EN manliness, valour, strength, power, energy MW, 1006HYP, 708GOY, 211

1. LV Vīrišķība, varonība, spēks, vara, enerģija

2. EN efficacy (of medicines) GOY, 211

2. LV Iedarbīgums (zāļu)

3. EN semen, virility GOY, 211HYP, 708

3. LV Sperma, vīrišķīgums

4. EN splendour, lustre GOY, 211

4. LV Greznība, spožums

5. EN courage HYP, 708

5. LV Drosme

joga

1. EN the result of mastering brahmacharya according to Patanjali's Yoga Sutras GOY, 211

1. LV Brahmačarjas pārvaldīšanas rezultāts, saskaņā ar Patandžali sūtrām

1. EN efficacy of medicine MW, 1006

1. LV zāļu iedarbīgums

ājurvēda

1. EN potency SAT, SAT-F.22

1. LV potence

2. EN virya or potency is the chief because action of drug depends on virya SRT, 375

2. LV vīrja jeb potence ir svarīgākā, jo no tās ir atkarīga zāļu iedarbība

3. EN the factor that which a dravya acts is known as virya AST, 44

3. LV tas ir darbības faktors, kas iedarbojas caur dravju

1. EN incompatible MW, 983

1. LV nesavienojams

ājurvēda

1. EN antagonist food, food which excites the dosa but do not elimate them out of the body and thus became inherently antagonistic to the body tissues SAT, SATJ-84

1. LV nesaderīgs uzturs, kas uzbudina došas, bet neizvada tās no ķermeņa un tādējādi kļūst pastāvīgi antagonisks audiem

2. EN drugs and diet which are variance with the place, time, power of digestion, dossage, habit mode of preparation potency and odrer of prescription CRK, ca su 26 th chapter /82-101 slokas

2. LV medikamenti un uzturs, kas neatbilst vietai, laikam, gremošanas spēkam, uzņemts nepiemērotā devā vai daudzumā, nepiemēroti ēšanas paradumi, pagatavošanas veids, neatbilstoša spēka vai iedarbības un nepareizi lietošanas ieteikumi

3. EN incompatible SRT, susrutha utharatantra 1st chaopter

3. LV nesaderīgs

4. EN toxic food items AST, astangahrudaya 7/221page

4. LV toksiskas uztura vielas

1. EN soft, tender MW, 989

1. LV mīksts, maigs

ājurvēda

1. EN clear, pure, pellucid AMK, 1/5/12/2/5

1. LV skaidrs, tīrs, dzidrs

2. EN conspicuous SAT, SAT-A.156

2. LV pamanāms, uzkrītošs

3. EN non sliminess CRK, C.S.Sa.6/10

3. LV sausnīgums **

4. EN non-slimy, it absorbs moisture and promotes healing SRT, S.Su.46/517

4. LV sausnējs, uzsūc mitrumu un sekmē veseļošanos

5. EN it is characterised by the absence of sliminess/ stickiness; it cleans and promotes healing of wounds and ulcers AST, A.H.Su.1/18

5. LV to raksturo sausnējums, kas attīra un sekmē brūču un čūlu dzīšanu

1. EN distinction, difference between MW, 990

1. LV atšķirība

ājurvēda

1. EN difference AMK, 1/4/29/2/1

1. LV atšķirība

mitoloģija

1. EN Name of one of the principal Hindu deities MW, 999

1. LV Vārds vienai no galvenajām hindu dievībām

2. EN a deity of the holy trinity, the cosmic preserver HYP, 708SWY, 225, 213

2. LV Svētās trīsvienības dievība, kosmiskais uzturētājs

filozofija

1. EN supreme consciousness GOY, 213

1. LV Augstākā apziņa

joga

1. EN also refers to the vital capacity of manipura chakra, which stores and distributes prana so that health and stamina are maintained in the body HYP, 708SWY, 225

1. LV Arī attiecināms uz manipūra čakras, kas uzglabā un izplata prānu, lai ķermenī tiktu uzturēta veselība un izturība, vitālo spēju

joga

1. EN a kind of mystical circle or mark in the body (said to be in the region of the throat) MW, 991

1. LV Mistisks aplis vai zīme ķermenī (kas atrodoties rīkles rajonā)

2. EN literally 'centre of purification' GOY, 214

2. LV Burt.: "Attīrīšanās centrs"

3. EN the psychic pranic centre located at the level of the throat pit or the thyroid gland and laryngeal plexus at the base of the throat. It is the psychic centre particularly connected with purification and communication GOY, 214HYP, 709SWY, 225

3. LV Garīgais (smalkais) prāniskais centrs, kas novietots kakla bedrītē, jeb vairogdziedzerī un balsenes pinumā, rīkles pamatnē. Tas ir garīgais (smalkais) centrs, jo īpaši saistīts ar attīrīšanos un saziņu

1. EN letting go, liberation MW, 1001

1. LV atlaišana, atbrīvošana

ājurvēda

1. EN the southward movement of sun and its act of hydration give rise to the other three seasons beginning with the rainy to early winter CRK, C.S.Su.6/4

1. LV saules kustība uz dienvidiem, tās mitrinošā ietekme izraisa trīs gadalaikus, sākot ar lietaino periodu un beidzot ar agrīno ziemu

2. EN it is known as period of discharge when the sun is seen traversing to the south of equator, body gains strength during this period AST, A.H.Su.3/4

2. LV šis ir pazīstams kā atdošanas periods, kad saule debesjumā pārvietojas uz dienvidiem no ekvatora līnijas. Tas dod cilvēkam spēku no dienas dienā

1. EN spreading, expansion, extent, width MW, 1001

1. LV izplatīšanās, paplašināšana, apjoms, plašums

mūzika

1. EN In the Khayal form also we have Sthayee and Antara. This is followed by Vistar which means ‘spreading out’. In this section, the vocalist elaborates the outline of the Raga with various phrases ranging from short to long and at slow and medium speeds of progression. In Khayal singing the elaborate slow vilambit has been almost totally replaced by Vistar. Most of the Gharanas, except the Agra and the Agra-Atrauli Gharanas, do not sing Alap but replace it with Vistar. ALP, 127

1. LV Haijāla formā ir sthāji un antara . Tad seko vistāra, kas nozīmē 'izplatīšanās'. Šajā sadaļā vokālists izstrādā rāgas kontūru ar dažādām frāzēm, sākot no īsas līdz garai, lēnā un vidējā ātrumā. Haijāla dziedāšanā izvērsts lēns vilambitu gandrīz pilnībā aizstājis vistāru. Lielākajā daļā ghārānu, izņemot agra un agra-atrauli ghārānas, nedzied ālāpu, bet aizstāj to ar vistāru.

2. EN Vistar is to elaborate, ex­pand, and explore the true spirit of a raga. MEN, 169

2. LV Vistāra ir patiesā rāgas gara rūpīga izpēte, izstrāde un izvēršana.

1. EN disputing, contending MW, 987

1. LV tas, kas strīdas, iebilst

mūzika

1. EN Vivādi is the immediate next note to the Vadi. Used in succession, these two notes create a discordant effect. They are dissonants. The use of Vivadi is considered to be a Dosa or fault which is to be avoided. As for example the Chatusruti Ri is the Vivadi of Shuddha Ri. If we listen to these two Ris together the effect is not at all harmonious or pleasing. ALP, 195

1. LV Vivādins ir nākamais tuvākais tonis vādinam . Šīs divas svaras, nodziedātas secīgi, rada nesaskaņu. Tās ir disonējošas. Vivādina izmantošanu uzskata par došu jeb kļūdu, no kuras ir jāizvairās. Piemēram, čatušruti re ir šuddha re vivādi. Dzirdot šos divus re kopā, efekts nav ne harmonisks, ne patīkams.

2. EN Vivādi swara is a swara in a scale that is prohibited in a raga and is therefore to be omitted. MEN, 169

2. LV Vivādins ir svara, kas konkrētā rāgā ir aizliegta, tāpēc tā ir jāizlaiž.

1. EN the method of asserting the doctrine MW, 988

1. LV metode doktrīnas apstiprināšanai

ājurvēda

1. EN theory of brahman as the only truth SAT, SAT-A.109

1. LV teorija, ka brahmans ir vienīgā patiesība

1. EN discrimination, distinction MW, 987HYP, 709GOY, 215

1. Atšķiršana, atšķirība

2. EN right knowledge or understanding GOY, 215

2. LV Patiesā zināšana vai izpratne

3. EN judgement; consideration, discussion, investigation GOY, 215

3. LV Spriestspēja, apsvēršana, apspriešana, izpēte

filozofija

1. EN sense of discrimination between the self and the not-self, between the eternal and the transitory, between consciousness and unconsciousness, between prakriti and purusha GOY, 215

1. LV Spēja atšķirt pašu no ne-paša (patību no ne-patības?), mūžību no pārejošā, apziņu no bezapziņas, praktiti no purušas

1. EN semen, virile MW,

1. LV vīriešu sēkla

ājurvēda

1. EN one of the eight branches of ayurveda dealing with sustenance of sexual vigour for obtaining a healthy progeny SAT, SAT A.22

1. LV Viena no 8 ājurvēdas nozarēm, kas nodarbojas ar dzimumspējas uzturēšanu veselīgu pēcnācēju nodrošināšanai

2. EN science of aphrodisiacs CRK, charaka samhita english translation vaidya bhagavan dash 30/28. page-603

2. LV zinātne par dzimspēju paaugstinošiem līdzekļiem

3. EN reproductive treatment AST, stanga hridaya sutrasthana english translation T.sreekumar 1/5 p-27

3. LV reproduktīvā terapija

1. EN rolling, rolling down MW, 1010

1. LV Velšanās, ritēšana lejup

2. EN patterns, circles GOY, 216

2. LV Musturi, apļi

3. EN a whirlpool GOY, 216

3. LV Virpulis

4. EN being, existence GOY, 216

4. LV Esība, pastāvēšana

5. EN abiding, remaining; attitude, being in a particular state or condition GOY, 216

5. LV Pastāvīgs, paliekošs; stāvoklis, atrašanās īpašā stāvoklī

6. EN action, movement, function GOY, 216

6. LV Darbība, kustība, darbošanās

7. EN operation of mind GOY, 216

7. LV Prāta darbība

8. EN thought waves GOY, 216

8. LV Domu viļņi

9. EN the power or force of a word by which it expresses, indicates and suggests a meaning GOY, 216

9. LV Vārda spēks vai vara, ar kuru, tas izsaka, norāda vai rosina tā jēgu

joga

1. EN a modification arising in consciousness GOY, 216

1. LV pārveidojumi (grozījumi), kas rodas apziņā

2. EN circular movement of consciousness GOY, 216

2. LV Apziņas apļveida kustība

3. EN the five mental modifications described in Patanjali's Yoga Sutras are 1.right knowledge (pramana), 2.wrong knowledge (viparyaya), 3.dream or fancy (vikalpa), 4.sleep (nidra) and 5.memory (smriti) GOY, 216HYP, 709

3. LV Pieci prāta pārveidojumi, kas aprakstīti Patandžali Jogas sūtrās, ir : 1) patiesā zināšana (pramāna); 2. neīstās zināšanas (viparjaja), 3. sapnis vai izdoma (vikalpa), 4. miegs (nidrā) un 5. atmiņas (smriti)

4. EN pattern of individual consciousness HYP, 709

4. LV Individuālās apziņas musturs (raksts)

1. EN will, command, law, ordinance, rule MW, 1042

1. LV Griba, pavēle, likums, rīkojums, noteikums

2. EN resolution to carry out a particular vow under strict rules, e.g.in regard to food, sleep, bathing and the like HYP, 709GOY, 215

2. LV Apņemšanās pildīt īpašu zvērestu, pakļaujoties stingriem noteikumiem, piem., attiecībā uz ēdienu, miegu, mazgāšanos u.tml.