1. EN sound, noise, voice, tone, cry aloud MW, 1052

1. LV skaņa, troksnis, balss, tonis, skaļa raudāšana

ājurvēda

1. EN sound, to make or utter sound AMK, 1/5/7/2/2

1. LV skaņa, radīt skaņu

2. EN sound SAT, SAT-A.136

2. LV skaņa

3. EN sound CRK, C.S.Su.26/10

3. LV skaņa

4. EN sound SRT, Su.Sa.1/4

4. LV skaņa

1. EN six principal parts of body MW, 1108

1. LV ķermaņa sešas galvenās daļas

ājurvēda

1. EN six divisions of the body- 4 limbs, trunk, head and neck SAT, SAT-B.7

1. LV sešas ķermeņa daļas - 4 locekļi, rumpis, galva un kakls

1. EN N. of partic. rāgas MW, 1110

1. LV konkrētās rāgas nosaukums (raksturojums)

mūzika

1. EN These are the Ragas which omit one note in both the Arohana and the Avarohana. ALP, 201

1. LV Šādava ir rāga, kurā gan ārohā, gan avarohā ir izlaists viens skaņurindas tonis.

2. EN Shadava is a raga of six notes. MEN, 151

2. LV Šādava ir rāga ar sešām skaņurindas pakāpēm.

ājurvēda

1. EN six primary schools of philosophy SAT, SAT-A.96

1. LV sešas pamata filozofijas skolas

1. EN 'six-born', name of the first or (accord. to some) of the fourth of the 7 svaras or primary notes of music. Six svaras are ṛṣabha, gāndhāra, madhyama, pañcama, dhaivata and niṣāda. MW, 1109

1. LV 'tā, kas rada sešus', pirmās svaras – no septiņām mūzikas svarām –nosaukums. Sešas svaras ir: rišābha, gāndhāra, madhjama, pančama, dhaivata un nišāda .

mūzika

1. EN The seven main notes or Swaras of Indian classical music, in their proper sequence, are: 1. Shadja - Sa; 2. Rishabh - Re; 3 Gandhar - Ga; 4. Madhyam - Ma; 5. Pancham - Pa; 6. Dhaivat - Dha; 7. Nishad - Ni. ALP, 110

1. LV Indijas klasiskās mūzikas septiņas galvenās notis jeb svaras to pareizajā secībā ir: 1. šadža - sa; 2. rišabha - re; 3. gāndhāra - ga; 4. madhjama - ma ; 5. pančama - pa ; 6. dhaivata - dha ; 7. nišāda - ni _.

2. EN Shadja is the very first note of the Indian scale. This note therefore be­comes the tonic note and is an ACHALA SWARA. Its na­ture includes all the various techniques of voice production using head and chest and dental, humming and sinus notes. It is called shadja as it has all the suc­ceeding six notes of the scale incipient within it and one of the techniques of swarasadhana is in­ tended to make it possible for the practitioner to produce six distinct posi­tions within that single note. MEN, 151

2. LV Šadža ir pati pirmā nots Indijas skaņurindā. Tāpēc šī nots ir tonika un ačala svara . Tā ietver dažādas skaņu veidošanas tehnikas, izmantojot rezonansi galvā, krūtīs, pie zobiem, nāsīs, dūcot. Visas nākamās sešas skaņurindas notis dzimst no šadžas, viena no svarasādhanas metodēm ir vērsta uz to, lai mūziķis vienas atsevišķas nots ietvaros varētu izveidot sešas atšķirīgas pozīcijas.

1. EN any vegetable food MW, 1061

1. LV jebkurš augu uzturs

ājurvēda

1. EN vegetables like chenopodium album etc AMK, 2/9/34/2/1

1. LV ēdami zaļie augi, tādi kā balanda u.c.

2. EN group of vegetables such as chenopodium album, etc SAT, SAT-H.16

2. LV dārzeņu paveids kā balandas utt.

3. EN group of vegetables such as chenopodium album,etc CRK, ca.su27/88-97.p.509

3. LV dārzeņu paveids kā balandas utt.

4. EN group of vegetables include ash gourd etc SRT, su.su46.p.503

4. LV dārzeņu paveids, piemēram, ziemas melone (ash gourd) u.c.

5. EN group of vegetables such as chenopodium album, etc AST, ah.su6/43.p.153

5. LV dārzeņu paveids, kas līdzīgs balandai (chenopodium album) u.c.

ājurvēda

1. EN surgery SAT,

1. LV ķirurģija

2. EN surgery CRK,

2. LV ķirurģija

3. EN surgery: please give the English translation with the reference ** SRT,

3. LV ķirurģija

4. EN surgery (**) AST,

4. LV ķirurģija

mitoloģija

1. EN name for Parvati, consort of Shambhu (Shiva) GOY, 166

1. LV Šambhu jeb Šivas dzīvesbiedres Pārvatī vārds

1. EN the sentiment of quietism or tranquillity MW, 1064

1. LV iekšējs klusums un miers

mūzika

1. EN Shanta Rasa – the peaceful rasa. ALP, 174

1. LV Šānta rasa - mierīgā rasa.

2. EN Shanta which is serenity or tranquillity. MEN, 132

2. LV Šānta - rāmums vai miers.

1. EN bodily constitution, the science of the body & its parts MW, 1066

1. LV ķermeņa konsitūcija, zinātne par ķermeni un tā daļām

ājurvēda

1. EN the body or any inanimate object AMK, 2/6/70/2/4

1. LV ķermenis vai jebkurš nedzīvs objekts

2. EN subtle body SAT, SAT-A 225

2. LV smalkais ķermenis

3. EN the body which is maintained in a state of equilibrium represents the coglomeration of factors derived from five mahabhutas and this is the site of manifestation of consciousness CRK, C.S.Sa.6/4

3. LV līdzsvarā uzturēts ķermenis reprezentē no pieciem pamatelementiem (mahābhūtām) veidotu faktoru konglomerātu, kas ir apziņas izpausmes vieta

4. EN body SRT, Su.Sa.5/3

4. LV ķermenis

ājurvēda

1. EN physical attributes SAT, SAT-A.137

1. LV fiziskās īpašības

2. EN the 20 properties of matter (heavy, slow, cool, unctuous, fine, thick, soft, stable, subtle and lucid with their opposites) AST, A.H.Su.1/18

2. LV matērijas 20 īpašības (smaga, lēna, vēsa, taukaina, smalka, bieza, mīksta, stabila, sīka, plūstoša un 10 tam pretējās īpašības)

1. EN any instrument of teaching, any manual or compendium of rules, any bock or treatise, (esp.) any religious or scientific treatise, any sacred book or composition of divine authority MW, 1069

1. LV jebkurš mācīšanas līdzeklis, rokasgrāmata vai likumu krājums, mācību grāmata vai reliģisks/zinātnisks traktāts, svētā grāmata vai dievišķās autoritātes atklāsme

ājurvēda

1. EN an oder or command , scripture science AMK, 3/3/180/1/1

1. LV rīkojums vai komanda, zinātnisks raksts

2. EN branch of knowledge classic, scripture, science, branch of knowledge; synonym of āyurveda SAT, SAT-A-24

2. LV zināšanu nozare, klasisks teksts, ājurvēdas sinonīms

1. EN an instrument for cutting or wounding, knife, sword, dagger, any weapon even applied to an arrow MW, p-1044

1. LV instruments griešanai vai ievainošanai, nazis, zobens, duncis, jebkurš ierocis, pat bulta

ājurvēda

1. EN surgical procedures SAT, SAT.I.380.

1. LV ķirurģiska ārstēšana

2. EN surgical operations consist of excision , incision, puncturing, rupturing, scrapping, extraction, scarifying, probing and application of alkali and leeches CRK, cha. sutra 1/55,p-79

2. LV ķirurģiskas darbības ekscīzija, incīzija, caurduršana, pārduršana, nokasīšana, ekstrakcija, skarifikācija, zondēšana, kā arī sārmu un dēļu pielietošana

3. EN sharp instruments used for excision, cutting, scarifying, scratching, dividing, seperating, draining out liquids, puncturing, peircing, extraction SRT, su.sutra 8/1 p-53

3. LV asie instrumenti, ko izmanto izgriešanai, griešanai, skarifikācijai, skrāpēšanai, dalīšanai, atdalīšanai, šķidrumu izvadīšanai, caurduršanai, duršanai, ekstrakcijai

4. EN functions of sharp instrument AST, ah. sutra 26/28 p-211

4. LV asu instrumentu funkcijas

ājurvēda

1. EN disease caused by sharp instruments such as swords, surgical instruments SAT,

1. LV kaites, kas rodas asu priekšmetu kā zobenu vai ķirurģisko instrumentu dēļ

2. EN to be treated by use of sharp instruments SRT, 175

2. LV slimības, kas ārstējamas ar asu instrumentu palīdzību

ājurvēda

1. EN the six knowable objects SAT, SAT-A.116

1. LV seši izzināmi objekti

2. EN 6 padarthas are dravya, guna, karma, samanya, visesa, and samavaya CRK, C.S.Su.1/45

2. LV seši izzināmi objekti ir dravja, guna, karmans, samanja, višēša, samavāja

1. EN a pupil, scholar, disciple MW, 1069

1. LV audzēknis, skolnieks, māceklis

mūzika

1. EN cold, cool, chilly, frigid MW, 1077

1. LV auksts, vēss, ledains, dzesējošs

ājurvēda

1. EN cold, chilly, frigid AMK, 1/3/19/1/3

1. LV auksts, ledains, dzesējošs

2. EN coldness SAT, SAT-A.142

2. LV aukstums

3. EN coldness CRK, C.S.Sa.6/10

3. LV aukstums

4. EN Substances with cold property generate pleasure, happiness. It is arresting, stagnating. SRT, s.su.46/515

4. LV Vielas ar vēsām īpašībām rada labsajūtu un laimes sajūtu, tās ir bremzējošas.

5. EN matter which is sita, brings about cooling effect in the body AST, Ah.Su1/18. pg.42

5. LV vielas ar šītas īpašībām ķermenī darbojas atvēsinoši

mitoloģija

1. EN "The Auspicious one" , Name of the disintegrating or destroying and reproducing deity MW, 1074

1. LV "Labvēlīgais". Dievības, kas izārda vai iznīcina un atjauno, vārds

2. EN Name of the god of the sacred Hindu trinity who is entrusted with the work of destruction, as Brahma and Vishnu are with the creation and preservation of the world GOY, 170-171

2. LV Svētās Hindu trīsvienības dieva vārds, kurš atbild par iznīcinošu darbību, tāpat kā Brahma un Višnu par pasaules radīšanu un uzturēšānu

3. EN Destroyer of ego and duality GOY, 170-171

3. LV Ego un dualitātes iznīcinātājs

4. EN The first or original yogi GOY, 170-171

4. LV Pirmais vai "autentiskais(?)" jogs

5. EN Cosmic consciousness, counterpart of Shakti GOY, 170-171

5. LV Kosmiskā apziņa, Šakti partneris

6. EN State of pure consciousness, individual and cosmic HYP, 703SWY, 224

6. LV Tīras apziņas stāvoklis, gan individuālās, gan kosmiskās

7. EN Lord of yogis HYP, 703

7. LV Jogu pavēlnieks

8. EN Original source of yoga HYP, 703

8. LV Jogas pirmavots

1. EN slippery, smooth, polished, soft MW, 1103

1. LV slidens, gluds, pulēts, mīksts

ājurvēda

1. EN slippery/smoothness SAT, SAT-A.146

1. LV slidenum/gludums

2. EN smoothness CRK, C.S.Sa.6/10

2. LV gludums

3. EN smoothness is akin to stickiness SRT, s.su.46/521

3. LV gludums ir līdzīgs lipīgumam

4. EN the attribute which provides smoothness on touch, it is nourishing and promotes easy passage through tissues AST, Ah.Su1/18. pg.43

4. LV īpašība, kas pieskaroties rada gluduma sajūtu, tā ir barojoša un audos veicina vieglu caurejamību

1. EN attaching, connecting MW, 1104

1. LV salipinošs, savienojošs

ājurvēda

1. EN one of the subtypes of kapha situated in the joints SAT, viens no _kaphas_ paveidiem, kas mīt locītavās, ieeļļojot tās

1. LV provides lubrication to the joints

2. EN SAT-B.419 CRK,

2. LV Shleshaka Kapha : It is located in the bone joints. It lubricates and strengthens the joint.

3. EN AH. SU 12/16 (Pg 315; Edition: 3RD) Sreekumar CTS,

joga

1. EN Cleaning , purifying , cleansing , refining , purgative MW, 1091, 3

1. LV tīrīšana, attīrīšana, pārstrāde/ rafinēšana, caurejas līdzeklis/ zarnu trakta tīrīšana

2. EN Purification GOY, 171

2. LV Attīrīšanās

3. EN To cleanse or purify GOY, 171

3. LV Tīrīt vai attīrīt

4. EN To search, to enquire GOY, 171

4. LV Meklēt, izzināt

1. EN sexual passion or desire or enjoyment, the erotic sentiment (one of the 8 or 10 rasas) MW, 1087

1. LV seksuāla kaisle, alkas, baudkāre, erotiska noskaņa (viena no 8 vai 10 rasām)

mūzika

1. EN Sringara Rasa — the colourful and romantic rasa. ALP, 173

1. LV Šringāra rasa - krāsainā un romantiskā rasa.

2. EN Shringara is one of the nava rasas and indicates love. MEN, 152

2. LV Šringāra ir viena no deviņām rasām un nozīmē mīlestību.

filozofija

1. EN the act of hearing (also "that which is heard" "because it is so heard or revealed" i.e. "according to a Vedic text") MW, 1096GOY, 172

1. Klausīšanās darbība, (arī "tas, kurš ir saklausīts"; "jo tā ir teikts vai ticis atklāts", t.i., "saskaņā ar Vēdu tekstu")

2. EN Hearing of the shrutis or scriptures GOY, 172

2. LV Šruti vai tekstu klausīšanās

1. EN name of a Vaishya ascetic unwittingly shot dead by King Dasharatha, who was then cursed by Shravana's old, blind parents to die of a broken heart, separated from his sons GOY, 172

1. LV Vaišju askēta vārds, ko netīši nošāva karalis Dašaratha, kuru tad nolādēja Šravanas vecie, aklie vecāki, lai tas mirst ar salauztu sirdi atšķirtībā no viņa dēliem;

2. EN Ear, the act of hearing GOY, 172

2. LV Auss, dzirdēšana

3. EN Study GOY, 172

3. LV Studijas/ mācības

4. EN Fame, glory GOY, 172

4. LV Gods, slava

5. EN Wealth GOY, 172

5. LV Labklājība

6. EN Name of a lunar mansion containing three stars GOY, 172

6. LV Trīs staru lunārās mājas vārds.

1. EN m. (in music) a partic. rāga; śrī: radiance, splendour, glory, beauty, grace, loveliness MW, 1092

1. LV konkrētas rāgas nosaukums. šrī: mirdzums, krāšņums, gods, skaistums, mīlīgums

mūzika

1. EN Shri (or Shri-raga) is an old and important raga which has played a major role in the various classification schemes devised by Indian musicians and musicologists. Like so many other ragas it has changed considerably in the course of time. At the beginning of the 19th century, Shri appears to have been quite similar to today's raga, although it used natural Ma instead of sharp Ma. Shri is usually personified as a calm, self-controlled hero, and portrayed as a royal and prosperous person. Shri also refers to the harvest season of early winter. In ragamala paintings, Shri frequently listens to the legendary musician Narada, who may be accompanied by Tumburu or a kinara, a heavenly creature half human and half equine. Present-day musicians describe its character as mysterious, gentle and austere. The ascent avoids Ga and Dha. Re is very flat and the most articulated tone in this raga, and many phrases begin and end on it. It is oscillated in a certain way, first using Ni or Sa and then Ga as a grace note. As can be seen in the characteristic phrase Re / Pa - Pa\ Re Ga - Re Sa , Re has a particular relationship with Pa as well. On account of its rather complex melodic movements, which involve large intervals, long glides and various embellishments, Shri is one of the most difficult ragas to perform. Although complex, this appealing raga has scope for elaborate expression in the hands of a maestro. Time: Traditionally this raga should be performed during the winter, in the early evening, after sunset. BOR, 146

1. LV Šrī (jeb Šrīrāga ) ir sena un nozīmīga rāga, kurai ir bijusi liela loma dažādos Indijas mūziķu un muzikologu izstrādātajos klasifikācijas modeļos. Tāpat kā daudzas citas rāgas, laika gaitā tā ir ievērojami mainījusies. XIX gadsimta sākumā Šrī, šķiet, jau bija diezgan līdzīga mūsdienu rāgai, kaut arī paaugstinātā Ma vietā izmantoja naturālo Ma . Šrī parasti tiek attēlota kā mierīga, ieturēta, karaliska un veiksmīga persona. Šrīrāga attiecināma arī uz ražas vākšanas laiku ziemas sākumā. Rāgamālas gleznās Šrī bieži attēlots, klausoties leģendāro mūziķi Naradu, kuru var pavadīt tumburu vai kinnara, debesu būtne, kas ir pa pusei cilvēks, pa pusei zirgs. Mūsdienu mūziķi tā raksturo Šrīrāgu kā mistisku, cēlu un askētisku. Augšupejošā skaņu rinda izlaiž Ga un Komal Dha . Komal Re ir ļoti zems un ir šīs rāgas artikulētākais tonis, ar to sākas un beidzas daudzas frāzes. Tas tiek noteiktā veidā “šūpots”, vispirms izmantojot Ni vai Sa un pēc tam ga nots rotāšanā. Kā redzams rāgas raksturīgajā frāzē Komala Re / Pa – Pa\ Komala Re, Ga - Komala Re – Sa, Komala Re ir īpašas attiecības arī ar Pa . Pateicoties visnotaļ sarežģītajai melodiskajai struktūrai, kurā ir lielie intervāli, garie glisando un dažāda rotāšana, Šrī ir viena no visgrūtāk izpildāmajām rāgām . Lai arī šī rāga ir sarežģīta, meistara rokās tai ir liels izteiksmes potenciāls. Laiks: tradicionāli šo rāgu izpilda ziemā agri vakarā, pēc saulrieta.

1. EN that which is heard or perceived with the ear, sound MW, 1101

1. LV tas, kas ir dzirdams, skaņa

mūzika

1. EN Between any note and the next, there exists theoretically an infinite number of steps in microtones. It is not practicable to distinguish them or give each one a separate identity. Only those steps which are clearly perceptible to the human ear have been fixed as Shrutis and are used in our music. The concept of Shruti is very fundamental to Indian music. There being seven main notes in an octave but 22 Shrutis or intermediate steps, it followes that each note may have several forms or Shrutis. All these variations of the main notes — Komal, Tivra, Atikomal, Atitivra, and the even more minute and refined divisions between them, the Shrutis, play an important role in giving a Raga its peculiar mood and features. Thus in two Ragas the same note may have slightly different forms based on two different Shrutis. As for example, both Ragas, Todi and Multani, use the same notes but the Komal Ga of Multani is relatively sharper than the Komal Ga of Todi. ALP, 113

1. LV Teorētiski starp jebkuru toni un nākamo toni pastāv bezgalīgs mikrotoņu soļu skaits. Tos nav iespējams atsevišķi izdalīt un piešķirt katram identitāti. Tikai tie mikrotoņu soļi, kuri cilvēka ausij ir skaidri uztverami, tiek fiksēti kā šruti un izmantoti mūzikā. Šruti koncepts ir ļoti fundamentāls Indijas mūzikā. Oktāvā ir septiņas galvenās notis un 22 šruti jeb mikrotonālie soļi. No tā izriet, ka katrai notij var būt vairākas formas jeb šruti . Visas šīs galveno nošu variācijas - komal, tivra, atikomal, atitivra, kā arī vēl sīkāki dalījumi starp tām - šruti - spēlē nozīmīgu lomu, piešķirot konkrētai rāgai tai raksturīgo noskaņu un iezīmes. Tādējādi tai pašai skaņurindas pakāpei divās dažādās rāgās var būt nedaudz atšķirīgas formas, ko veido divi dažādi šruti . Piemēram, gan Todī, gan Multani rāgas izmanto vienas un tās pašas notis, taču Multani Komal Ga rāgā Multani ir salīdzinoši augstāks nekā Komal Ga rāgā Todī .

2. EN Shruti constitutes the microtonal intervals between notes. The word shruti is made up of two parts: ‘shru’ meaning to hear and ‘tina’ which is to involve or use. A sound that is audible is a shruti and the Indian musical scale has twenty-two shrutis. The seven notes have innumerable shrutis, several of which are dif­ficult to identify except in an emotional or in a psychological sense. While mathematical positioning of these notes can be done, the linguistic basis of In­dian music makes these microtonal intervals a part of the language and its ut­terance in speech. The twenty-two shrutis have the following names: Siddha, Prabhavati, Kantha, Suprabha, Shikha, Diptimati, Ugra, Hladi, Nirviri, Dira, Sarphara, Kshanti, Hridayonmulini, Visarini, Prasuna, Vibhuti, Malini, Chapala, Vala, Sarvaratna, Sitantaj, Vikalini. MEN, 152

2. LV Šruti veido mikrotonālos intervālus starp notīm. Vārdu šruti veido divas daļas: 'šru' nozīmē dzirdēt un 'tina' nozīmē iesaistīt vai lietot. Dzirdamā skaņa ir šruti, un Indijas mūzikas skaņurindā ir divdesmit divi šruti . Septiņām notīm ir neaptverami liels šruti skaits, no kuriem vairāki ir grūti identificējami, ja nu vienīgi emocionālā un psiholoģiskā ziņā. Lai gan šo šruti vietas var matemātiski saskaitīt, Indijas mūzikas lingvistiskais pamats padara šos mikrotonālos intervālus par valodas daļu un to izpausmi runā. Divdesmit diviem šruti ir šādi nosaukumi: _Siddha, Prabhavati, Kantha, Suprabha, Šikha, Diptimati, Ugra, Hladi, Nirviri, Dira, Sarphara, Kšanti, Hridajonmulini, Visarini, Prasuna, Vibhuti, Malini, Čapala, Vala, Sarvaratna, Sitantadž, Vikalini.

1. EN pure, clear, unmodified MW, 1082

1. LV tīrs, skaidrs, neizmainīts

mūzika

1. EN Shuddha means ‘pure’. The word Shuddha is used differently in Carnatic and Hindustani music. In Carnatic music it denotes the lowest variety of a particular note. In Hindustani music, Shuddha is the basic note which can have its Komala or Tivra variations. ALP, 188

1. LV Šuddha nozīmē 'tīrs'. Terminam šuddha Ziemeļindijas un Dienvidindijas mūzikā ir atšķirīgas nozīmes. Dienvidindijā tas apzīmē skaņurindas pakāpes zemāko variantu. Ziemeļindijā šuddha ir pamata pakāpe, kurai var būt komalas (bemola) vai tīvras (diēza) variācijas.

1. EN bright, clear, pure, semen virile, sperm, seed of animals (male, female) MW, 1080

1. LV spožs, skaidrs, tīrs, vīriešu sēkla, sperma, dzīvnieku sēkla (tēviņu, mātīšu)

ājurvēda

1. EN the essence of any thing, semen virile, bright, radiant, pure AMK, 1/1/56/1/13

1. LV jebkura būtība, vīriešu sēkla, spožs, mirdzošs, tīrs

2. EN reproductive fluids; semen, seventh dhātu having the function of reproduction which is generally equated with semen; present in two forms: former pervading the entire body and the latter which fertilizes the ovum. It is dominant in jala mahābhūta SAT, SAT-B.445

2. LV Reproduktīvais šķidrums, sēkla, septītais dhātu vairošanās funkcijai, sastopams divos paveidos: tas, kas caustrāvo visu ķermeni, tas, kas apaugļo olšūnu. Tajā dominē džala mahābhūta.

3. EN When sukra (semen) is decreased there will be debility, dryness of the face, yellowish—white colour of the body, weakness, exertion, impotence, and semen not coming out. This factor which is implanted for the formation of embryo is known as sukra or sperm. CRK, CH. SU. 17/69 (Pg 283; Edition: Reprint 2013) KR Srikantha Murthy, (Pg 351; Edition: Reprint 2013) Ram karan Sharma & Vaidya Bhagwan Dash CH. SA. 2/4

3. LV Ja samazinās sukra (sēkla), pieaug vājums, sejas sausums, āda kļūst dzeltenīgi bāla, rodas impotence un neizdalās sēklas šķidrums jeb sperma.

4. EN Sukra (semen/reproductive tissue) bestows courage, ejaculation, lust, strength of the body, pleasure, love (affection) and the purpose of seed (formation of embryo) SRT, SU.SU. 15/5 (Pg 99; Edition: Reprint 2016) KR Srikantha Murthy

4. LV sukra (sperma) dod drosmi, ejakulāciju, kaisli, ķermeņa spēku, baudas, iemīlēšanos un apaugļošanos

5. EN Shukra (male and female reproduction system)- conception and pregnancy AST, AH. SU 1/13,11/4 (Pg 38,289; Edition: 2016) t.Sreekumar

5. LV Dzimumaudi, kas nodrošina ieņemšanu un grūtniecību

1. EN sa (in music) an abbreviated term for ṣaḍ-ja MW, 1111

1. LV sa (mūzikā) termina šadža saīsinājums

mūzika

1. EN exhausting, wearying, destroying MW, 1139

1. LV noplicinošs, sagraujošs

ājurvēda

1. EN one of the five subtypes of pitta situated in the hṛdaya, SAT, viens no 5 _pittas_ paveidiem, kas mīt sirdī (_hridaja_) un liek meklēt apziņas vai pašlepnuma iekārotos objektus

1. LV the pitta responsible for seeking of objects desired by the intellect or self esteem

2. EN SAT-B.406 CRK,

2. LV Sadhaka Pitta: The pitta located in the Hrudaya –heart is known as Sadhaka. It attends to mental functions such as knowledge, intelligence, self- consciousness, etc, thereby helping the purpose – aims of life.

3. EN AH. SU 12/13 (Pg 312-313; Edition: Reprint 2016) t.Sreekumar CTS,

1. EN sadhana is sense of instrumental or agent MW, 1201

1. LV sādhana kā noderīga prakse vai līdzeklis

ājurvēda

1. EN practise towards mitigating the cause and effect of disease SAT, SAT-I.6

1. LV prakse, kas atvieglo no slimības cēloņiem un sekām

2. EN that which is instrument for treatment of disease CRK, ca.chi.1/3 chaukhamba 2 nd vol pg-5

2. LV tas, kas nepieciešams, ārstējot slimību

1. EN leading straight to a goal, guiding well; the act of mastering MW, 1201

1. LV tas, kas vada tieši uz mērķi; meistarības apgūšanas akts

mūzika

1. EN To learn and enter into music the student must devote his life to Sadhana — a process of inner and outer discipline pursued with one pointed intensity of will and devotion. ALP, 172

1. LV Lai mācītos un ienāktu mūzikas pasaulē, skolniekam jāvelta sava dzīve sādhanai - iekšējās un ārējās disciplīnas procesam, kas jāveic ar neatslābinātu gribas un sevis ziedošanas intensitāti.

2. EN Sadhana is a word com­monly used to indicate practice and is popularly misused in this sense. Sad­hana is directed towards a spiritual objective, and uses music as a medium to transform the inner nature of the musician so that after a prolonged period of sadhana the musician’s art has a power that seems in­calculable. While practice in the ordinary sense is a mechanical exercise, sad­hana is a creative en­deavour. MEN, 146

2. LV Sādhana ir vārds, ko parasti izmanto, lai apzīmētu praksi, un šajā nozīmē tas nereti tiek nepareizi lietots. Sādhana ir vērsta uz garīgu mērķi un izmanto mūziku kā līdzekli, kas pārveido mūziķa iekšējo dabu tā, lai pēc ilgstošas sādhanas mūziķa māksla iegūtu neaprakstāmu spēku. Kaut arī parastajā nozīmē prakse ir mehānisks vingrinājums, sādhana ir radošs process.

1. EN to be subdued or won or managed, conquerable disease; to be treated, helaed or cured MW, 1202

1. LV pakļaujama, uzvarama, ārstējama slimība

ājurvēda

1. EN curable diseases; disease having good prognosis such as vomiting, depleted digestive fire SAT, SAT c.48

1. LV ārstējamas slimības ar labu prognozi, piemēram, vemšana, samazināta gremošanas uguns

1. EN well conducted, the behaviour of good man MW, 1137

1. LV labi padarīts darbs, laba vīra uzvedība

ājurvēda

1. EN good conduct, behaviour, moral conducts which are followed to lead a healthy life SAT, SAT-J.48

1. LV pareiza izturēšanās, uzvedība un morāle, kas uztur labu veselību

2. EN good conductor virtuous conduct CRK, caraka samhitha sutrastana 8th chapter 17th slokam page 170

2. LV laba, tikumīga uzvedība

3. EN good conduct SRT, susrutha chikitsa 24th /

3. LV laba uzvedība

4. EN good conduct AST, ashtanga sutram 4/

4. LV laba uzvedība

ājurvēda

1. EN innate immunity SAT, SAT-B.465

1. LV dabiskā imunitāte

2. EN constitutional strength is the one which exists in the mind and body from the very birth CRK, ca,su,11/36, vol 1-pg-221

2. LV iedzimtais spēks pastāv prātā un ķermenī kopš pašas dzimšanas

1. EN going hither and thither; ascending and descending (applied to a note or tone) MW, 1132

1. LV šurp turp staigāšana, augšupejošā un lejupejošā (par noti vai toni)

mūzika

1. EN The term means ‘circulatory’ and is again a precomposed part travelling around the middle octave and a good part of the lower octave, also touching the top Sa but coming back. This part pertains only to Dhrupad. The word Sanchari is used differently in Carnatic and Hindustani music. In Carnatic music, it means the notes and phrases and their basic movements, which form the essential features and traits of a Raga. It is like a formula for a Raga. It can be related to the Chalan of Hindustani music. In olden days these Sancharis were given in the form of Geetams and Varnas because the oral tradition was popular. These days Ragalakshnams are used for this purpose. ALP, 126, 196

1. LV Šis termins nozīmē 'cirkulācija' un ir atkal komponētā daļa, kuras diapazons ir no vidējās oktāvas līdz apakšējai oktāvai, tikai pieskaroties augšējaisa, bet atgriežoties atpakaļ. Šī daļa attiecas tikai uz dhrupādu . Vārdu samčārins Ziemeļindijas un Dienvidindijas mūzikā lieto atšķirīgi. Dienvidindijas mūzikā tas nozīmē notis un frāzes un to pamata attīstību, kas veido rāgas galvenās iezīmes. Tā ir kā rāgas formula. To pašu var attiecināt uz čalanu Ziemeļindijas mūzikā. Senos laikos šie samčārini tika doti gītas un varnas veidā, jo mutvārdu tradīcija bija populāra. Mūsdienās šim nolūkam izmanto rāga lakšanas.

2. EN The four sec­tions (of Dhrupada) are called the asthayi, antara, sanchari and ubhog. Sanchara literally means motion. In music it indi­cates a manner of exploration of the terrain of a raga with a particular gait, geo­metry, progression and rest. MEN, 47, 147

2. LV Četras sadaļas (dhrupādā ) sauc par asthāji, antara, samčārins un ābhoga . Samčārins burtiski nozīmē 'kustība'. Mūzikā tas nozīmē rāgas, kurai piemīt konkrēta gaita, frāžu ģeometrija, nošu secība utt., teritorijas atklāšanu.

ājurvēda

1. EN fermentation, process of fermentation of liquids with desired drugs SAT, SAT.G.35

1. LV fermentācija, zāļu fermentācijas process šķidrumā

2. EN sandhanakalpana is tha (**) in which liquid preparations like juices or decoctions etc either along with medicines or food materials kept for long duration for the onset of fermentation process CTS, dravyagunavijnana by yadavji, bhaishajya by prabhakararao. p.275

2. LV trauks, kurā ilgstoši fermentē sulas vai novārījumus vai nu vienus pašus, vai arī kopā ar zālēm vai uzturvielām

1. EN combact, war, battle MW, 1122

1. LV ar kauju, karu, cīņu saistīta slimība

ājurvēda

1. EN trauma AMK, 1/9/2/1/1

1. LV ar traumu saistītais

2. EN diseases caused by trauma SAT, SAT-C-32

2. LV kaites, kas rodas traumu dēļ

3. EN those diseases which are accidental, caused by assult by strong on the weak SRT, susrutha sutrastanam 24/8/176

3. LV slimības, ko izraisījusi vardarbība no stiprākā puses pret vājāko

1. EN a song sung by many voices or singing accompanied by instrumental music, chorus, a concert, any song or music MW, 1128

1. LV dziesma, kuru dzied vairākas balsis, vai instrumentāli pavadīta dziedāšana, koris, koncerts, jebkura dziesma vai mūzika

mūzika

1. EN In India the most commonly used word to denote music is Sangeet. In its wider sense it also implies dance along with vocal and instrumental music. Khayal is an Urdu word meaning ‘imagination’ or ‘creative thought’. Less imperious than the Dhrupad, more delicate and romantic, its structure allows for greater decorative effects and a freedom from the impersonal austerity of the Dhrupad. This freedom arises out of the sentiment of the Khayal which, at its most permissive, has a personal appeal, something intimate, inward and tender whereas Dhrupad is exhortatory and ritualistic in tone and spirit. Along with the freedom, the Khayal scrupulously follows the rules and the grammar of the Raga and the Tala. Khayal is the form most commonly associated with Hindustani classical music today. During the later part of the Moghul Empire another style developed known as the Thumri. In flexibility and freedom the Thumri is to the Khayal what the Khayal is to the Dhrupad. The personal, the tender, the romantic qualities of the Khayal are enhanced even more in the Thumri. In this form it is possible to mix Ragas in several complex ways. While in the Khayal the emotions are controlled by the structure and demands of the Raga, in the Thumri the personally expressive musical phrase is allowed full play. Lyric voices, romantic themes and feelings, emotional colouring, varying textures, are important ingredients of the Thumri style which may be called light classical music. ALP, 170, 150, 151

1. LV Sangīta ir visbiežāk izmantotais vārds mūzikas apzīmēšanai Indijā. Plašākā nozīmē tas iekļauj arī deju kopā ar vokālo un instrumentālo mūziku. (Sk. dhrupāda) Haijāls ir urdu vārds (persiešu izcelsmes vārds, kas ienācis arī urdu valodā), kas nozīmē 'iztēle' vai 'radošā doma'. Ne tik valdonīgs kā dhrupāda, smalkāks un romantiskāks, un tā struktūra ļauj lielāku izrotāšanu un brīvību atšķirībā no dhrupādas bezpersoniskā askētisma. Šī brīvība rodas no haijāla gara, kas savā vaļīgumā ir dziļi personisks, kaut kas intīms, iekšējs un maigs, bet dhrupāda ir pamācoša un ceremoniāla savā skanējumā un garā. Neskatoties uz brīvību, haijāls skrupulozi ievēro rāgas un tālas likumus un 'gramatiku'. Haijāls ir forma, kas mūsdienās visbiežāk tiek asociēta ar Ziemeļindijas klasisko mūziku. Mogolu impērijas vēlākā laikā radās vēl viens stils – thumri . Elastības un brīvības ziņā thumri attiecībā pret haijālu ir tas pats, kas haijāls salīdzinājumā ar dhrupādu . Haijāla personificētās romantiskās īpašības thumri ir vēl vairāk izceltas. Šajā formā iespējams vairākos sarežģītos veidos samiksēt rāgas vienā. Haijālā emocijas kontrolē rāgas struktūra un prasības, taču thumri, veidojot mūzikas frāzi, pilnā mērā ir atļauta personiska attieksme. Liriskas balsis, romantiskas tēmas un sajūtas, emocionālas nokrāsas, dažādas faktūras ir svarīgas thumri stilā, kuru var saukt par vieglu klasisko mūziku.

2. EN Sangeet is a term that has two parts: ‘san’ which is derived from ‘sam’ and ‘geet’. ‘Sam’ means to­gether and ‘geet’ means a song. It also connotes material for singing. Khayal is a word of Per­sian origin meaning ‘imagination’. It is believed to have developed out of the qawwal style of singing and through the period of Amir Khusro became an important part of the Hindustani music tradition. The arrival of the khayal, which slowly displaced the old dhrupad style of singing, effected a revolution­ary change in the Hindustani classical music tradition. The khayal’s structure requires a high order of improvisational skill in the musician at several levels and layers of the raga. The range and scope of improvisation covers the whole range of human experience from the mystic to the frontiers of mathematical and intel­lectual exploration. It is among the most challeng­ing musical forms in the raga inheritence of the sub­continent. The tradition uses all forms of musical expression such as alap and sargam, bol and boltan, gamakas and khatkas, asthayee and antara. The curious paradox in the tradition of the khayal is the circumstance that the level of the art is rarely the level of musical accomplishment of the musician but a measure of the human essence. This makes the art piquant in a novel way. Khayal also implies dhyana which means meditation. Bada khayal indicates the older or the larger musical composition. This is a slow-moving piece of music sung in vilambit laya which is slower than the walking pace of the an­ dante and falls into some­ thing between the allegretto and adagio. The vilambit of the khayal is slow, half or a quarter or even an eighth of what is called medium tempo in Hindustani music. MEN, 147, 15, 162

2. LV Sangīta ir termins, kas sastāv no divām daļām: 'san', kas atvasināts no 'sam', un 'gīt'. 'Sam' nozīmē kopā un 'gīt' nozīmē 'dziesma'. Vienlaikus tas ir arī materiāls dziedāšanai. (Sk. dhrupāda) Haijāl ir persiešu izcelsmes vārds, kas nozīmē 'iztēle'. Tiek uzskatīts, ka tas ir attīstījies no kavali dziedāšanas stila, un Amīra Husro laikā tas kļuva par Ziemeļindijas mūzikas tradīcijas nozīmīgu sastāvdaļu. Haijāla ienākšana lēnām aizvietoja veco dhrupādas dziedāšanas stilu, izraisot revolucionāras izmaiņas Ziemeļindijas klasiskās mūzikas tradīcijā. Haijāla forma prasa augstu mūziķa improvizācijas prasmi vairākos rāgas līmeņos un slāņos. Improvizācijas diapazons un apjoms aptver visu cilvēku pieredzes spektru no mistikas līdz matemātiskai un intelektuālai izpētei. Tā ir rāgas tradīcijas viena no grūtākajām muzikālajām formām subkontinentā. Tradīcijā izmanto visus mūzikas izpausmes veidus, piemēram, ālāpu un sargamu, bolu un boltānu, gamaku un khatku, sthaiji un antaru . Haijāla tradīcijas kuriozs paradokss ir apstāklī, ka mākslas līmenis ir nevis mūziķa muzikālo spēju līmenis, bet gan cilvēka būtības mērs. Tas padara haijāla mākslu pievilcīgu jaunā veidā. Haijāls ietver arī dhianu, kas nozīmē 'meditācija'. Thumri ir ievērojama vieta starp vieglās klasiskās mūzikas stiliem. Thumri ir ļoti populāra forma, komponēta khari bolis, piemēram, bhodžpuri un bridž. Starp thumri dziedāšanas stiliem dominē pandžābi un luknavi . Thumri bieži atskaņo pandžābi tālā, sava veida tīntāla variantā. Ir vairākas rāgas, kurās tiek izdziedāts thumri, kas smalkumu un pievilcību iegūst, saprātīgi sajaucot vairākas rāgas vienā.

1. EN conjunction, combination, connection MW, 1112

1. LV savienošana, kombinācija

ājurvēda

1. EN combination SAT, SAT-A.169

1. LV kombinācija

2. EN combition of two things, many things and one thing with other - such combination are temporary. this result in manisfestation of specific attributes which cannot be manifested by individual substances CRK, C.S.Su.26/32 & C.S.Vi.1/22

2. LV divu lietu vai daudzu lietu pārejoša kombinācija, kurā izpaužas īpašības, kas nav atsevišķajām lietām

ājurvēda

1. EN regarding counciousness SAT, SAT.I.74.

1. LV attiecināms uz apziņu

2. EN arousing or consciousness CRK, cha. sutra 24/50, p-29

2. LV atmodinošs vai samaņa, apziņa

1. EN numeral, relating to number MW, 1199

1. LV saskaitāms, saistīts ar numurēšanu

ājurvēda

1. EN number, numeral AMK, 2/8/104/1/3

1. LV skaits, skaitlisks

2. EN numbers- the attribute which provides accurate knowledge and known by 1,2,3, etc is number CTS, T.S.22

2. LV numuri (1.,2.,3. utt.) kā precīzu zināšanu rīki

ājurvēda

1. EN philosophy of a numerical counting SAT, SAT-A.168

1. LV skaitīšanas (kategorizēšanas) filozofija **

ājurvēda

1. EN proximity, approximation AMK, 3/2/23/2/4

1. LV tuvums, tuvinājums

2. EN union, contact SAT, SAT- A 281

2. LV vienotība, kontakts

1. EN near or proximate cause of diseases MW,

1. LV tuvi slimības cēloņi

ājurvēda

1. EN knowledge with awareness GOY, 155

1. LV apzinātas zināšanas

1. EN pacification MW, 1117

1. LV nomierināšana

ājurvēda

1. EN therapy which is aimed at mitigating the disease by pacifying dosa SAT, SAT.I.37

1. LV terapija, kuras mērķis ir slimības stāvokļa atvieglošana, mazinot došu disbalansu

2. EN palliative therapy which neither eliminates the vitiated doshas out of the body nor provokes the normally functoining dosas but brings the vitiated dosas in to normancy AST, AH.su.14/6, T.Sreekumar 2nd edition page-355

2. LV uzturoša terapija, kas līdzsvaro došas ķermenī, tās neizvadot ārā un neskarot, neprovocējot līdzsvarā esošās došas

ājurvēda

1. EN major purification therapy or detoxification therapy SAT, SAT.I.76.

1. LV galvenā attīrīšanās procedūra

2. EN therapies like emesis, purgation, enema, head evacuation (**) and snuff CRK, cha. siddhi 2/10, p-597

2. LV terapijas metodes, proti, inducēta vemšana, caureja, klizma, galvas attīrīšana un tvaiku inhalācija/deguna pilieni

3. EN elimination therapy is that to expul the pollutants out of the body, 5 types namely decoction enema, emesis, purgation, errhines, blood letting AST, ah.sutra 14/ 12,p-331

3. LV attīroša terapija sārņu izvadīšanai no ķermeņa ar inducētu vemšanu, caureju, klizmu, deguna sekrēcijas un asins nolaišanas palīdzību

ājurvēda

1. EN person fit for cleansing procedures SAT, SAT.I.78

1. LV attīrošajām procedūrām piemērots pacients

2. EN for this who are suffering from presence of unmetabolized material, fever, vomiting, diarrhoea, diseases of heart, constipation, heaviness, belching, reflux esophagitis, is also advocated for obese strong excessive vitiation of pitta and kapha AST, ah.sutra 14/ 12,p-331

2. LV ieteicams tiem, kas cieš no vājas vielmaiņas, drudža, vemšanas, caurejas, sirds slimībām, aizcietējuma, smaguma sajūtas, atraugām, atviļņa ezofagīta, kā arī tukliem, spēcīgiem pacientiem un tiem, kam liels pittas vai kaphas pieaugums

ājurvēda

1. EN disease caused and transmitted in individuals by close contact such as leprosy, conjunctivitis SAT,

1. LV kaites, kas rodas cieša kontakta dēļ ar slimnieku dēļ, kā piemēram, ādas slimības vai konjunktivīts

2. EN contagious disease SRT, susruta samhita sutra pv.sharma eng.translation 24/7 p- 254

2. LV lipīga slimība

ājurvēda

1. EN post therapy deitic regimen for revival for restoration of agni after sodhana SAT, SAT.I.172

1. LV diēta pēc sodhana (***) terapijas agni atjaunošanai

2. EN after evacuation, the patient should take liquid gruel, rice paste, processed or unprocessed vegetarian soup and meat in three two or one meal time according to the evacuation being of superior , meduium and inferior degree respectively CRK, cha. siddhi 1/11, 588

2. LV diēta pēc zarnu iztukšošanās procedūras, pacientam ieteicams ēst šķidru putru, rīsu putru, veģetāru zupu vai gaļu - trīs, divas vai vienu reizi dienā, atkarībā no zarnu attīrīšanās efektivitātes (izcila, vidēja, neapmierinoša)

3. EN persons who had the maximum, medium and minimum purification therapies should consume thin gruel, rice alomh with unseasoned vegetable soup, rice with seasoned vegetable soup and rice along with meat soup in successive order, for 3 , 2 and 1 time of meal respectively AST, ah. sutra 18/27,p-69

3. LV Pacientam atkarībā no zarnu iztukšošanās efektivitātes (maksimāla, vidēja, minimāla) ieteicams kāpināt ēdiena smagumu/intensitāti pieaugošā secībā: ēst šķidru putru, rīsu un dārzeņu zupu bez garšvielām, rīsu un dārzeņu zupu ar garšvielām, rīsus ar gaļas zupu, attiecīgi trīs, divas vai vienu reizi dienā.

1. EN a means of strengthening, restorative MW, 1142

1. LV stiprinošs, atjaunojošs līdzeklis

ājurvēda

1. EN a procedure of alleivation of disease by nourishing of bodily tissues SAT, SAT.I.38

1. LV procedūra, kas dod atvieglojumu no slimības, barojot ķermeņa audus

2. EN nutritive therapy as it brings nourishment to tissues AST, AH.su.14/6, T.Sreekumar 2nd edition page-355

2. LV audus barojoša terapija

1. EN conversing, talking, agreeing or harmonizing with, corresponding to MW, 1114

1. LV runājošs, saskanīgs vai harmonisks, atbilstošs

mūzika

1. EN Next only to the Vadi in importance is another note - the Samvadi. The Vadi and the Samvadi normally lie in two different halves of the octave. The Samvadi sometimes echoes and balances the movements of the composition around the Vadi. The two together give the composition a satisfying richness. Different Ragas may have different combinations of Vadi and Samvadi changing completely the complexion of the Raga. ALP, 116

1. LV Nākamā svarīgākā nots pēc vādina ir samvādins . Vādins un samvādins parasti atrodas divās dažādās oktāvas pusēs. Samvādins reizēm atkārto un sabalansē kompozīcijas gaitu ap vādinu . Abi kopā kompozīcijai piešķir pietiekamu bagātību. Dažādām rāgām var būt dažādas vādina un samvādina kombinācijas, kas pilnībā maina rāgas raksturu.

2. EN Samvadi comes from the root "vaad", which means to speak together or hold a dialogue. This is a note in the scale of a raga which is separated from the VADI by four or five notes. The samvadi’s status in a raga is equal to that of the vadi. MEN, 147

2. LV Samvādins cēlies no saknes 'vād', kas nozīmē sarunāties vai uzturēt dialogu. Šo toni rāgas skaņurindā no vādina atdala četri vai pieci toņi. (Kvarta vai kvinta.) Samvādina statuss rāgā ir vienāds ar vādina statusu.

1. EN (in music) a kind of time; conjunction, union, thoroughness, intensity, completeness MW, 1152

1. LV (mūzikas) laika/uzsvara veids; savienošana, vienotība, pamatīgums, intensitāte, pilnība

mūzika

1. EN The first beat of the cycle of the Tala is always stressed and is the most emphatic. It is known as the Sam and is the anchor of the Tala or cycle. Mostly the emphasis in a Bandish falls on the Sam of the Tala. Likewise, in musical compositions, the main theme or Sthayee has a particular starting note, also marked out as the Sam, which must always coincide with the Sam of the Tala cycle. It is to the Sam that the musician and the percussionist must always return after their respective stretches of improvisations, leading to a release of the tension which has been built up. ALP, 140

1. LV Pirmais tālas sitiens vienmēr tiek akcentēts un ir izteiksmīgākais. To sauc sama, un tas ir tālas jeb cikla centrs. Kompozīciju ritmiskais uzsvars galvenokārt ir sama punkts. Skaņdarba galvenajai tēmai jeb sthāji ir īpašs sākuma punkts, kuru arī sauc par sama un kuram vienmēr laika ziņā jāsakrīt ar sama ritmiskajā tālas ciklā. Pēc attiecīgajiem improvizāciju posmiem solistam un sitaminstrumentālistam allaž jāatgriežas pie sama, kas noved pie radītās ritmiskās spriedzes atrisinājuma.

2. EN Sam is the first and the most important point of stress in a tala cycle. This position in the cycle gives a rhythmic quality of sum­mation to the musical phrase. The tala cycle func­tions like a heart whose beats squeeze towards the sam and relax towards the unstressed beat called khali in a giant lup and dup of the heart’s basic beat. MEN, 147

2. LV Sama ir pirmais un vissvarīgākais punkts, akcents tālas ciklā. Šis ritmiskā cikla punkts, kas mūzikas frāzēm kalpo par ritmiskā atrisinājuma vietu. Tālas cikls darbojas kā sirds, kas nopūlas, virzoties uz sama punktu, un atslābst, tuvojoties khali - neuzsvērtajam punktam sirdspukstu lielajā ciklā.

1. EN one of the five vital airs (that which circulates about the navel and is essential to digestion) MW, 1160

1. LV viens no pieciem dzīvinošajiem gaisiem, kas riņķo ap nabu un ir būtisks gremošanai

ājurvēda

1. EN one of the five-winds or vital airs, which has its seat in the cavity of the navel and is essential to digestion AMK, 1/1/63/3/3

1. LV viens no pieciem vējiem jeb dzīvinošajiem gaisiem, kas mājo nabas dobumā un ir būtisks gremošanai

2. EN one of the five subtypes of vāta (vāyu) that is seated in proximity to agni (in between stomach and large intestine). It performs the functions like receiving the food, digestion of the food, division of the food into useful and waste portions, and propulsion of the food SAT, SAT-B.391

2. LV Viens no pieciem vātas (vāju) apakšveidiem, kas mājo agni_ tuvumā (starp kuņģi un resnajām zarnām). Tas veic tādas darbības kā uztura uzņemšana, tā gremošana, sadalīšana derīgajā un izkārnījumu daļā, virzīšana lejup.

3. EN Samana Vata is located near the digestive fire. It moves in the Kostha – alimentary tract, It receives the food into stomach, aids in digestion, helps in dividing the food into useful part and waste part, and moves these parts in their normal paths AST, AH. SU 12/8 PG NO. 309 EDITION : 3RD AU - t.SREEKUMAR

3. LV Samāna vāta mājo gremošanas uguns tuvumā un kustas gremošanas traktā (Košta (**kostha), veicot tādas darbības kā uztura uzņemšana kuņģī, gremošana, sadalīšana derīgajā un izkārnījumu daļā, to virzīšana dabiskajos ceļos

1. EN equal, alike, similar MW, 1206

1. LV vienāds, līdzīgs

ājurvēda

1. EN common, general, universal AMK, 1/4/31/1/3

1. LV vispārīgs, universāls

2. EN similarity/ generality SAT, SAT-A.117

2. LV līdzība/vispārināšana

1. EN common, general or identical diseases MW,

1. LV izplatītas, vispārējas vai līdzīgas slimības

ājurvēda

EN common diseases. diseases caused due more than one vitiated dosha SAT, SAT C.54

ājurvēda

1. EN theory of increase by similar and decrease by dissimilar SAT, SAT-A.93

1. LV teorija par to, ka kaut ko palielināt var ar līdzīgu un samazināt ar pretēju

1. EN conjunction, perpetual co-inherence, intimate relation, inseparable concomitance MW, 1158

1. LV savienojums, pastāvīga mijiedarbe, tuvas attiecības, nedalāma saistība

ājurvēda

1. EN co existence/ concomitant relation SAT, SAT-A 271

1. LV līdzāspastāvēšana/svastarpēja saistība

2. EN it is the inseparable concomitance of earth etc. (**), with their qualities. This is eternal because where there is matter, its distinctive quality is always there. CRK, C.S.Su.1/50

2. LV Zeme u.c. (elementi**) ir nedalāmi saistīti ar to īpašībām. Tas ir mūžīgi, jo tur, kur ir matērija, tur ir tās dažādās īpašības

1. EN rise, appearence MW, 1177

1. LV pieaugums, izpaušanās

ājurvēda

1. EN the evolution process of manifestation of the disease by the vitiated doshas AST, ah. nidana 6

1. LV stadija slimības attīstībā, kad došu disbalansa dēļ, parādās slimībai raksturigās pazīmes

1. EN whole; (in music) a scale which comprehends all the notes of the gamut MW, 1173

1. LV pilns, skaņurinda ar visām gammas skaņām

mūzika

1. EN Sampoorna means ‘complete’ or ‘full’. When all the seven notes of a Sthayee are present in a Raga, it is called a Sampoorna Raga. ALP, 199

1. LV Sampūrna nozīmē 'pilnīgs' vai 'pilns'. Kad rāgā ir visas septiņas sthāji notis, to sauc sampūrna rāga .

2. EN Sampoorna jati is a raga that has all the seven notes in it. MEN, 147

2. LV Sampūrna džāti ir rāga, kurai ir visas septiņas notis.

1. EN Stored, collected GOY, 157

1. LV noglabāts, savākts

2. EN enumerated GOY, 157

2. LV saskaitīts

3. EN full of furnished or provided with GOY, 157

3. LV nodrošināts, apgādāts

4. EN dense, thick GOY, 157

4. EN blīvs, biezs

1. EN viscid, unctuous, oily MW, 1203

1. LV gumijains, taukains, eļļains

ājurvēda

1. EN thick, coarse, gross AMK, 3/1/66/1/3

1. LV biezs, rupjš

2. EN thickness/density/viscidity SAT, SAT-A.148

2. LV biezums/blīvums/viskozitāte jeb stigrība

3. EN substances with solidity are gross and cause binding or occlusion SRT, s.su.45/520

3. LV cietas vielas ir rupjas un rada aizcietējumu

4. EN The attribute that brings about sedimentation, creating a supernatant clear liquid or separation of suspensions. it is nourishing and helps in solidification. AST, Ah.Su1/18. pg.43

4. LV Īpašība, kas rada izgulsnēšanos, no suspensijas izdalot dzidro daļu. Tā ir barojoša un cietinoša.

1. EN a collection or aggregate of 7 MW, 1150

1. LV septiņu vienību kolekcija vai kopums

mūzika

1. EN The seven notes of the scale or Moorchana, played in order, are known as the Saptak. The importance of Sa in Indian classical music is that it is the base line with reference to which the other notes, according to their distances or heights, derive their identity. ALP, 111

1. LV Septiņas skaņurindas notis jeb mūrčana notis, ja tiek atskaņotas secībā, ir pazīstamas kā saptaka. Indijas klasiskajā mūzikā svarai Sa ir īpašā loma (līdzīga tonalitātes pamattonim), tā veido pamatu, no kura visas pārējās notis, atkarībā no to augstuma vai attāluma no sa, iegūst savu identitāti.

2. EN Saptak is the series of notes that forms the musi­cal scale. This has seven notes and hence the name. MEN, 149

2. LV Saptaka ir nošu sērija, kas veido muzikālo skaņurindu. Tajā ir septiņas notis, kas arī veido šo vārdu.

1. EN course, motion MW, 1208

1. LV kurss, kustība

ājurvēda

1. EN going, motion, moving AMK, 1/10/28/1/5

1. LV iešana, kustēšanās, pārvietošanās

2. EN instability/mobility SAT, SAT-A.155

2. LV nestabilitāte/kustīgums

3. EN mobility CRK, C.S.Sa.6/10

3. LV kustīgums

4. EN carminative, helps elimination of flatus and faeces SRT, S.Su.46/522

4. LV palīdz izvadīt gāzes un izkārnījumus

5. EN the quality of morbidity, it brings about anulomana of vata and mala; the drugs or medicine having this property are generally laxative AST, Ah.Su1/18. pg.43

5. LV Slimīga īpašība, kas izraisa vatas un malas kustību uz leju. Zāles, kas visumā ir laksatīvas (caureju veicinošas)

1. EN a sort of violin MW, 1208

1. LV vijoles veids

mūzika

1. EN Among the string instruments which are played with a bow, the Sarangi and the Violin are most common and are primarily used as accompanying instruments. They are believed to be close to the human voice. They follow the main melody and by repeating and reiterating enhance its basic structure. This gives to the composition a sense of richness and fullness. The Sarangi has its fingerboard and hide-covered air chamber amalgamated into a short oblong box, and has catguts for main strings. The Sarangi player has often a very large repertoire of Ragas, since his is a supporting instrument. ALP, 163

1. LV Starp stīgu instrumentiem, kurus spēlē ar lociņu, visbiežāk sastopami sārangi un vijole, tos galvenokārt izmanto instrumentālam pavadījumam. Tiek uzskatīts, ka tie ir tuvi cilvēka balsij. Tie seko galvenajai melodijai, atkārtojot to ar nelielu nobīdi un papildinot tās faktūru. Tas piešķir kompozīcijai bagātību un pilnību. Sārangi ir grifs un ar ādu pārklāts rezonators, kas apvienoti īsā iegarenā kastē, kurā ir spraugas galvenajām stīgām. Tiem, kas spēlē sārangi, bieži ir ļoti plašs rāgu repertuārs, tāpēc ka viņi spēlē pavadījumu.

2. EN Sarangi is a bowed instrument and is a basic accompanying instrument in Hindustani music. Today this instrument is also played solo. It has twenty-seven strings and is fret­less. Its sound is a close approximation of a human voice of the soprano range. MEN, 149

2. LV Sārangi ir lociņa instruments un galvenais pavadošais instruments Ziemeļindijas mūzikā. Mūsdienās šo instrumentu spēlē arī solo. Tam ir divdesmit septiņas stīgas, un tas ir bez ladām. Tā skaņa ir tuva soprāna diapazona cilvēka balsij.

1. EN sarasvatī: elegant, of the goddess of eloquence and learning; vīṇā – string instrument MW, 1182, 1005

1. LV Sarasvatī: elegants; no daiļrunības un gudrības dievietes; vīṇā – stīgu instruments; sarasvatīvīna

mūzika

1. EN SaReGaMa = Sa + Re + Ga + Ma MW,

1. LV SaReGaMa = Sa + Re + Ga + Ma

mūzika

1. EN All the notes of a Raga, sung in the proper order, form its Sargam. This word is constructed by naming the first four notes of the scale - Sa, Re, Ga, Ma. ALP, 112

1. LV Visi toņi rāgā, ja tos dzied pēc kārtas, veido tās sargamu . Šis vārds veidots, nosaucot skaņurindas pirmās četras svaras - Sa, Re, Ga, Ma.

2. EN Sargam is the practice of the names of the notes, constituting the solfa passages of the music. In several gharanas of music the sargams are highly developed in complexity and skill. The Patiala gayaki and the Bhendi Bazar gharana, all use a large part of a concert to sing sargams. MEN, 150

2. LV Sargama ir solfedžo tehnika, prakse, kurā dzied nošu nosaukumus. Vairākās mūzikas tradīcijās (ghāranās) sargamas ir ļoti attīstītas savā sarežģītībā un meistarībā. Patjala gajaki un Bhendi bazar ghāranās sargamu dziedāšana aizņem lielu koncerta daļu.

ājurvēda

1. EN objects of cognition, SAT, domāšanas objekti, sajūtu objekti

1. LV objects of sensory perception

2. EN SAT-A-130 CRK,

ājurvēda

1. EN the doctrine which states that the effect is existent in its cause before production SAT, SAT-A.104

1. LV doktrīna par to, ka efekts eksistē tā cēlonī vēl pirms veikšanas

joga

EN the original group of six purificatory techniques of hatha yoga. There are many variations of each of the six scientific yogic techniques using solid objects, water, heat and air as cleansing agents. When practised correctly, they are sufficient for perfect purification of the body and removal of disorders from different organs and from the metabolism, as they are based on deep yogic studies of the human body, viz. dhauti, basti, neti, nauli, trataka and kapalabhati GOY, 169

1. EN wholesomeness MW, 1171

1. LV veselīgums

ājurvēda

1. EN daily activities and food which have become habitual to body SAT, SAT-j-79

1. LV dienas režīms un uzturs, pie kā ķermenis ir pieradis

2. EN that which suits suitables, that which being used constantly has wholesome effect CRK, carakasamhitha vimana stana 8th chapter 118

2. LV piemērots, saderīgs, tas, kura regulāra lietošana dod pilnvērtīgu rezultātu

3. EN those which in spite of being naturally, contrary in the term of place, time, race, season, disease, water, day sleep SRT, susrutha samhitha sutra 35 /40/339

3. LV specifiski ieradumi, uzvedība, kas parasti ir nelabvēlīgi un kontrindicēti, taču kļuvuši piemēroti un labvēlīgi, ir ieteicami, tiek praktizēti kādā konkrētā ģeogrāfiskā vietā, kādā populācijas daļā, gadalaikā, konkrētas slimības gadījumā, piemēram, diendusa

1. EN being, existence, entity, reality/material or elementary substance, living or sentient being MW, 1135

1. LV esība, eksistence, vienība, realitāte/pamata substance, dzīvīga, jūtīga būtne

ājurvēda

1. EN one of the three gunas or properties of man and nature, the quality of excellence, or goodness/substance thing, or anything property predicted (**) AMK, 1/4/29/2/3

1. LV viena no trim gunām (cilvēka vai dabas īpašībām) ar lieliskuma, labsirdības īpašībām, pareizi paredzēta lieta (**)

2. EN sattva is psychic strength, specific quality opposed to rajas and tamas SRT, 339, su.su.35/38-dalhana

2. LV sattva ir psihiskais spēks, pēc savām specifiskajām īpašībām tā ir pretmetā radžasam un tamasam

1. EN the quality of purity or goodness. regarded as the highest of the three gunas because it renders a person true, honest, wise etc MW, 1134

1. LV Skaidrības vai labestības īpašība, uzskatāma par augstāko no trim gunām, jo tā padara cilvēku patiesu, godīgu, viedu utt.

ājurvēda

1. EN purity or goodness SAT, SAT-A.127

1. LV skaidrība, labestība

2. EN it is free from defects as it is endowed with auspiciousness CRK, C.S.Sa.4/36

2. LV bez nepilnībām, izcils

3. EN mind (**) AST, A.H.Su12/67

1. EN hollowness, porosity MW, 1255

1. LV dobumainība, porainība

ājurvēda

ājurvēda

1. EN differentiated knowledge SAT, SAT-A 283

1. LV diferencētas zināšanas

1. EN demonstrated conclusion of an argument, settled opinion or doctrine or received or admitted truth MW, 1216

1. LV diskusijas secinājums, noteikts viedoklis vai doktrīna, pieņemta patiesība

ājurvēda

1. EN demonstrated conclusion or established truth AMK, 1/5/4/2/1

1. LV pierādīts slēdziens vai pieņemta patiesība

2. EN principle, fundamental truth, scientific theorem SAT, princips, fundamentāla patiesība, zinātniska teorēma, atkārtoti pārbaudīta un zinātniski izspriesta patiesība

2. LV a demonstrated truth established after repeated examinations and reasoning by scientists

3. EN SAT.A.92 CRK,

1. EN Remembrance, reminiscence, thinking of or upon (loc. or comp.) , calling to mind, memory MW, 1217, 3

1. LV Atcerēšanās, atmiņas, domāšana par (…), atsaukšana atmiņā, atmiņa

2. EN Memory, that part of the Vedas recorded as the disciples' remembrance of what has been revealed by the great gurus regarding the truth of inner experience, expansion of awareness and evolution of mind. Smriti includes the Vedangas; sutras, Manu's laws, puranas, itihasas and nitishastras. Principle smritis are Manu, Yajnavalkya, Narada, Deval. HYP, 703

2. LV Atmiņa, tā Vēdu daļa, kas ierakstīta kā mācekļu atcerēšanās par to, ko viņiem atklājuši dižie Guru attiecībā uz iekšējās pieredzes patiesību, apziņas paplašināšanos un prāta evolūciju. Smriti ietver Vēdangas, sūtras, Manū likumus, purānas, itihāsas un nītišāstras. Galvenie smriti ir Manū, Jādžņavalkja, Narada, Deval

3. EN Memory GOY, 175

3. LV Atmiņa

4. EN One of the five vrittis listed in Patanjali's Yoga Sutras GOY, 175

4. LV Viens no piecien vritti, kas uzskaitīti Patandžali Jogas Sūtrās

5. EN Tradition, law, the body of traditional or memorial law SWY, 175

5. LV Tradīcija, likums, tradicionāla vai piemiņas(?) likuma instance(?)

6. EN Canon GOY, 175

6. LV Kanons

7. EN Vedic texts transmitted by memory GOY, 175

7. LV Vēdu teksti, kas pārraidīti, tos iegaumējot

8. EN A class of works called dharma shastra handed down by tradition GOY, 175

8. LV Darbi, kas apkopoti kā Dharma Šastra, un pārmantoti tradīcijā

9. EN Remembrance, recollection, thinking of, calling to mind GOY, 175

9. LV Atcerēšanās, atsaukšana atmiņā, domāšana par, atsaukšana prātā

1. EN Recollections, memory , Patanjali Yoga Sutra, chapter 1/11 (given by DSWW)

1. LV Atmiņas, atmiņa , Patandžali Jogas sūtras, 1/11 nodaļa (DSWW atsauce)

ājurvēda

1. EN therapeutic unctous enema usually given in quantity 1/4 th of that of decoction enema SAT, SAT.I.143

1. LV ārstējoša eļļas klizma, parasti deva ir 1/4 no novārījuma klizmas devas

2. EN enema prepared of kapha alleviating oil or drugs for vataja disorders CRK, cha. siddhi 50,p-616

2. LV vatas slimības ārstējoša eļļas klizma ar augiem, kas mazina kaphu

3. EN the unctious enema promotes body weight and for vataja disorders SRT, su.chikits 25/27 p-603

3. LV eļļas klizma, kas palīdz palielināt ķermeņa svaru un ārstē vatas slimības

4. EN oily or fat enema for vata predominance AST, 19/20,p-108

4. LV eļļas vai tauku klizma vatas mazināšanai

1. EN annointing, lubricating, smearing with oil MW, 1267

1. LV ieziešana, lubricēšana, iesmērēšana ar eļļu

ājurvēda

1. EN one among the ṣaḍvidhopakramāḥ which involves the lubricating of bodily systems internally or externally SAT, SAT.I.43

1. LV viena no šadvidhopakramas terapijām, kas nodrošina ķermeņa sistēmu ieeļļošanu iekšēji un ārēji

2. EN whatever cause unctuousness, fluidity,softness, moistness is oleation therapy CRK, ca su /22/9 bhagawan dash vol -1,page388

2. LV uz ieeļļošanas terapiju attiecas viss, kas rada taukainību, plūstamību, mīkstumu, eļļainību

1. EN anointing, lubricating MW, 1267

1. LV ieziešana, eļļošana

ājurvēda

1. EN therapeutic oleation which involves the lubricating of bodily systems internally or externally SAT, SAT.I.43

1. LV ārstnieciska visu orgānu sistēmu iekšēja vai ārēja ieeļļošana

2. EN unction destroys vata and softens body and removes retention of excrements CRK, cha. siddhi 1/1, p-588

2. LV Ieeļļošana samazina vatu, mīkstina ķermeni, samazina aizcietējumus

3. EN unction therapy which destroys vata and softens the body SRT, su. chikitsa 31/1,p-553

3. LV Ieeļļošanas terapija samazina vatu un mīkstina ķermeni

4. EN unction, lubrication, rubbing or smearing with oil AST, ah. sutra 16/1,p-21

4. LV ieeļļošana, lubrikācija, ierīvēšana un eļļas ieziešana

1. EN sticky, viscous, glutinous, unctuous, slippery, smooth MW, 1267

1. LV lipīgs, viskozs, taukains, slidens, gluds

ājurvēda

1. EN oily, unctuous, greasy AMK, 2/8/12/1/2

1. LV eļļains, taukains

2. EN sliminess/unctuousness SAT, SAT-A.144

2. LV gļotains/taukains

3. EN unctuousness CRK, C.S.Sa.6/10

3. LV taukains

4. EN unctuousness causes oily nature, softness, complexion and strength SRT, s.su.46/526

4. LV taukains (uzturs**) rada eļļainību, mīkstumu, kompleksiju un spēku

5. EN it is that which brings about kleda (increases water content of the tissues) and sleekness; it promotes nourishment and provides strength and complexion AST, Ah.Su1/18. pg.43

5. LV tas palielina šķidruma daudzumu ķermenī un padara to gludāku, veicina barošanos, rada spēku un kompleksiju

1. EN I myself; literally, 'I am That' MW, 1251HYP, 703, 704

1. LV Es pats; burt. "Es esmu Tas"

2. EN Psychic sound, mantra of the breath, mantra used in ajapa japa. 'So' represents cosmic consciousness, 'Ham' individual awareness and existence. HYP, 703, 704

2. LV Psihiska skaņa, elpas mantra, mantra, kuru izmanto adžapa-džapā. 'So' apzīmē kosmisko apziņu, 'Ham' - individuālo apziņu un esību

3. EN (Sah-aham) Literally 'That am I', 'so' representing cosmic consciousness and 'ham' representing individual consciousness GOY, 175

3. LV (Sah-aham) Burtiski "Tas es esmu", 'so' apzīmē kosmisko apziņu un 'ham' apzīmē individuālo apziņu

4. EN Mantra used in ajapa japa, said to be the unconscious repetitive prayer produced by the breath itself, the inhalation sounding 'so' and the exhalation 'ham' (also the reverse according to some texts) GOY, 175

4. LV Mantra, kuru izmanto adžapa-džapā, ko uzskata par neapzinātu lūgšanu ar atkārtošanos. To rada pati elpa, ieelpai skanot kā 'so' un izelpai skanot kā 'ham' (vai arī otrādi, saskaņā ar dažiem tekstiem)

5. EN Psychic sound of the breath SWY, 224

5. LV Elpas psihiskā skaņa

6. EN Mantra for japa SWY, 224

6. LV Mantra džapai

7. EN So represents cosmic consciousness, Ham represents individual awareness and existence SWY, 224

7. LV So apzīmē kosmisko apziņu, Ham apzīmē individuālo apziņu un esību

1. EN Juice , extract , (esp.) the juice of the soma plant , (also) the soma plant itself (said to be the climbing plant Sarcostema Viminalis or Asclepias Acida). Fermented soma juice was offered in libations to the gods or was drunk by the brahmans; it was collected by moonlight on certain mountains. Soma is identified with the moon and with the god of the moon. Nectar. MW, 1249, 3

1. LV 1. Sula, ekstrakts, (it īpaši) somas auga sula, (arī) pats somas augs (it kā vītenis, latīn.:Sarcostema Viminalis or Asclepias Acida) . Fermentētu somas sulu ziedoja dieviem apmazgāšanas rituālā, vai to dzēra brahmaņi (bramini); to ievāca mēness gaismā noteiktu kalnu rajonā. Somu saista ar Mēnesi vai mēness dievu. Nektārs.

2. EN Name of a plant that was the most important ingredient in ancient sacrificial offerings GOY, 175

2. LV Augs, kuru izmantoja kā vissvarīgāko sastāvdaļu senajos upurēšanas rituālos (ziedojumos)

3. EN Juice of a potent plant drunk during religious ceremonies to experience divine intoxication GOY, 175

3. LV Spēcīga auga sula, kuru dzēra reliģisku ceremoniju laikā, lai pieredzētu dievišķu apreibināšanos

4. EN Nectar of the gods (amrita) GOY, 175

4. LV Dievu nektārs (amrita)

mitoloģija

1. EN The moon, which in mythology is represented as having sprung from the eye of the sage Atri, or as having been produced from the sea at the time of churning GOY, 175

1. LV Mēness, kas pēc mitoloģiskā atainojuma, izsprādzis no viedā Ātri acs, vai arī radies no jūras viļņu šļakatām

1. EN m. throbbing , throb , quiver , pulse , tremor , vibration , motion , activity MW, 1268, 1

1. LV Tŗīce, trīsas, pukstēšana, pulss, drebēšana, vibrācija, kustība, aktivitāte

2. EN Movement, vibration GOY, 175

2. LV Kustība, vibrācija

3. EN Cosmic vibration, primordial pulsation GOY, 175

3. LV Kosmiskā vibrācija, pirmatnējā pulsācija

4. EN Dynamic aspect of Shiva GOY, 175

4. LV Šivas dinamiskais aspekts

1. EN touch, sense of touch, contact MW, 1052

1. LV tauste, taustes sajūta, pieskāriens

ājurvēda

1. EN touch, contact AMK, 1/5/7/2/5

1. LV tauste, pieskāriens

2. EN touch SAT, SAT-A.131

2. LV tauste

3. EN touch CRK, C.S.Su.26/10

3. LV tauste

4. EN touch SRT, Su.Sa.1/4

4. LV tauste

5. EN cutaneous sensation AST, A.H.Su.9/8

5. LV ādas sajūta

1. EN touching, touch MW, 1268

1. LV pieskarties, pieskāriens

mūzika

1. EN Sparsh is the opposite of Krintan. The note under the forefinger is plucked first and before the vibration of the string dies down, the middle or ring finger is forcefully brought down on the string to produce the next higher note. Sparsh therefore moves from a lower to a higher note. Like Krintan, Sparsh also is emulated by some vocalists. ALP, 133

1. LV Sparša ir gamaka jeb melisms, kas ir krintanas spoguļattēls. Sākuma noti piespiež ar rādītājpirkstu, tad, kamēr skaņas vibrācija vēl turpinās, lai radītu nākamo, augstāko noti stīgu stipri piespiež ar vidējo pirkstu jeb zeltnesi. Tāpēc, izpildot sparšu, augstāka nots seko zemākai. Tāpat kā krintanu, arī sparšu ir atdarinājuši daži vokālisti.

1. EN quiver, throb, twitch, tremor MW, 1271

1. LV trīsas, puksts, pulsācija, raustīšanās, (tremolo)

mūzika

1. EN Sphurita means ‘throbbing’. In the Sphurita Gamaka, the effect is executed in two ways. One is a Janta. This can be related to the Kan of Hindustani Music. Sphurita Gamaka as Janta is uttering the same note twice wherein the second note is stressed and embellished with an Anuswaram. Touching the Anuswaram before reaching the second note and the stress on the second note gives a soft throbbing effect. The second way of executing Sphurita is to start on a note and descend to the immediate lower note which is performed as a Janta. There is a vigorous or a pronounced throb in this execution. This can be related to the Murki of Hindustani Music. When a musician makes a brief and brisk ornamentation around a note, culminating in the note being emphasised, it is called Murki. Murki is a lighter form of ornamentation, generally used in Thumri or light classical forms. ALP, 207, 133

1. LV Sphurita nozīmē 'pulsējošs'. Izpildīt sphurita gamaku var divējādi. Viens veids ir džanta . Tā ir līdzīga kanam Ziemeļindijas mūzikā. Izpildot sphurita gamaku kā džantu, toni paņem divas reizes, turklāt otram tonim jābūt akcentētam un ornamentētam ar papildu toni jeb anusvaru. Pieskāriens citam tonim un uzsvars uz otro toni dod maigu, pulsējošu efektu. Otrs veids, kā izpildīt sphuritu, ir sākt ar toni un pāriet uz nākamo zemāko toni, kurš tiek izpildīts kā džanta . Šajā versijā pulsācija ir spēcīga jeb izteikta. Tā ir līdzīga murki Ziemeļindijas mūzikā. Kad mūziķis ap toni veic īsu un ātru rotāšanu, noslēdzot ar akcentu uz tā, to sauc par murki . Murki ir stilistiski vieglāka rotāšana, kuru parasti izmanto thumri vai vieglās klasiskās formās.

1. EN making stiff or rigid MW, 1258

1. LV padarīt stīvu vai nekustīgu

ājurvēda

1. EN styptic therapy, SAT, asiņošanas apturēšana, viena no _šadvidhopakramas_ terapijām, procedūras vai zāļu iedarbības rezultātā tiek pārtraukta sekrēcija vai apturēta asiņošana

1. LV one among the ṣaḍvidhopakramāḥ; procedure or action of drug causing arrest of secretion or control of bleeding

2. EN SAT.I.44 CRK, terapija, kas samazina dažādu vielu kustību un plūsmu ķermenī vai savelkoša terapija

2. LV therapy that surely prevents mobility and flow of bodily substances or astringent therapy

3. EN ca su /22/9 ,bhagawan dash vol -1, page388 SRT,

1. EN contained in the female breast, milk MW, 1257

1. LV tas kas ir sievietes krūtī, piens

ājurvēda

1. EN breast milk SAT,

1. LV upadhātu of rasadhātu which is dominant of jala mahābhūta and nourishes the baby

2. EN krūts piena upadhātu, kas baro bērnu; tas rodas no rasadhātu, kurā dominē džala mahābhūta CRK,

2. LV SAT-B.451

3. EN stanja (krūts piens) ir svarīgs krūšu attīstībai un dzīvībai (zīdainim) AST,

3. LV SU.SU. 15/5 (Pg 99; Edition: Reprint 2016) KR Srikantha Murthy

1. EN standing, staying; permanent, constant, enduring, lasting MW, 1264

1. LV stāvošs, paliekošs; pastāvīgs, nemainīgs, izturīgs, ilgstošs

mūzika

1. EN There are some fixed and premediated patterns to which the artist returns again and again in order to delineate the Raga. This is known as the Sthayee which means ‘stable’. Colloquially it is also known as Mukh. It can reach down to the upper half of the lower octave and up to the top tonic or Sa but never settle there. The Sthayee is an essential part of the Raga elaboration in Dhrupad, Khayal and also on instruments. ALP, 125

1. LV Ir daži fiksēti un pārdomāti paraugi, pie kuriem mūziķis, lai raksturotu rāgu, atgriežas atkal un atkal. Tos sauc par sthāji, kas nozīmē 'stabils'. Sarunvalodā tos sauc arī par mukh . Tas var izmantot skaņu diapazonu no apakšējās oktāvas augšdaļas līdz augšējās oktāvas tonikai, kur nekad nedrīkst ilgi uzkavēties. Sthāji ir būtiska rāgas attīstības sastāvdaļa dhrupādā, haijālā, kā arī instrumentālajā mūzikā.

2. EN Sthayi is the opening movement of a bandish. MEN, 153

2. LV Sthāji ir kompozīcijas sākuma daļa.

1. EN standing still, belonging to the vegetable world MW, 1264

1. LV klusi stāvošs, piederīgs augu valstij

ājurvēda

1. EN intra sentient SAT, SAT-A 254

1. LV iekšēji jūtošais

1. EN hard, firm, solid, compact, strong MW, 1264

1. LV ciets, stingrs, blīvs, kompakts, stiprs

ājurvēda

1. EN stability/immobility SAT, SAT-A.154

1. LV stabilitāte/mazkustīgums

2. EN immobility CRK, C.S.Sa.6/10

2. LV mazkustīgums

3. EN it is the property of immobility (firmness) and it provides strength; it is nourishing & nutritive AST, Ah.Su1/18. pg.43

3. LV tā ir makustīguma īpašība, un tā dod stiprumu, tā ir barojoša

1. EN large, thick, stout, massive, bulky, big, huge MW, 1266

1. LV liels, biezs, noteikts, masīvs, milzīgs

ājurvēda

1. EN fat, corpulent, bulky AMK, 3/1/61/1/6

1. LV trekns, apaļīgs, masīvs

2. EN grossness/bulkiness SAT, SAT-A.153

2. LV lielums/masīvums

3. EN it is composed of comparatively large molecules. this attribute brings about nourishment of the body, but causes srotorodha (stagnated metabolism) AST, Ah.Su1/18. pg.43

3. LV šādas vielas sastāv no relatīvi lielām daļiņām. Šī īpašība ir barojoša ķermenim, bet izraisa vielmaiņas palēnināšanos

filozofija

1. EN the gross or material and perishable body with which a soul clad in its subtle body is invested MW, 1266GOY, 177HYP, 704SWY, 224

1. LV Raupjais vai fiziskais, ķermenis (ķermenis kas reiz sadalīsies), ar kuru dvēsele iemājo smalkajā ķermenī.

1. EN stri- bearer of children, female, bijam- seed, semen MW, 1280-732

1. LV strī- bērnu radītāja, sieviete, bīdža- sēkla

ājurvēda

1. EN stri-female, a woman, bijam- a germ, marrow, seed, semen virile, origin AMK, 2/6/2/1/1 , 1/4/28/2/3

1. LV strī - sieviete, bīdža- dīglis, sēkla, aizsākums

2. EN ovum, female sexual entity capable of developing into a new individual of the same species when fertilized by spermatozoa SAT, SAT-B.447

2. LV olšūna, kas pēc apaugļošanas spēj attīstīties par jaunu tās pašas sugas indivīdu

3. EN Stribijam - Artava (female reproductive tissue— menstrual blood-ovum) possesses the same characters as of blood and helps the formation of embryo SRT, SU.SU. 15/5 (Pg 99; Edition: Reprint 2016) KR Srikantha Murthy

3. LV strībijam artava (sieviešu reproduktīvie audi, menstruācijas asinis, olšūnas) ir tādas pašas īpašības kā asinīm, tās palīdz augļa attīstībai

4. EN from the time of fertilization itself, prakrti is determined by the dosas located in sukra (sperm), arthava (ovum) AST, AH. SU 1/9, (PG 34, EDITION 3RD)T.SREEKUMAR

4. LV ieņemšanas brīdī augļa prakriti nosaka došas, kas atrodas šukrā (spermā) un arthavā (olšūnā)

1. EN pleasant, agreeable, gentle, mild MW, 1220

1. LV jauks, pieņemams, pieklājīgs, maigs

ājurvēda

1. EN happy, joyful, delighted AMK, 1/4/25/1/5

1. LV laimīgs, priecīgs, jauks

2. EN pleasure SAT, SAT-A.160

2. LV bauda

3. EN happiness CRK, C.S.Sa.1/72

3. LV laime

ājurvēda

1. EN a life style which provides comfort SAT, SAT.A.10

1. LV labsajūtu dodošs dzīvesveids

2. EN advantageous or well as happy life CRK, ca.sutra. 1/41;p-25.

2. LV priekšrocības un labumu dodoša laimīga dzīve

1. EN easy to be cured MW, 1221

1. LV viegli ārstējama slimība

ājurvēda

1. EN easily curable diseases, less amount of vitiation of doshas SAT,

1. LV viegli ārstējamas slimības ar nelielu došu disbalansu

2. EN one that can be cured easily CRK,

2. LV viegli izārstējams

3. EN easily curable SRT, 246

3. LV viegli ārstējama

1. EN minute, small, fine, thin, narrow, short, feeble MW, 1240

1. LV niecīgs, mazs, smalks, plāns, šaurs, īss, trausls

ājurvēda

1. EN minute, atomic, small AMK, 3/1/61/2/4

1. LV niecīgs, mikroskopisks, mazs

2. EN minuteness/penetrating SAT, SAT-A.152

2. LV niecīgums/caurspiedīgs

3. EN minute substances are capable of passing through very small channels of the body SRT, S.Su.46/518

3. LV sīkas daļiņas ir spējīgas izspiesties cauri ļoti maziem kanāliem

4. EN the attribute which enables a dravya to traverse along very minute channels. the molecules by which such dravyas are composed will be so small that they can diffuse through very thin pores AST, Ah.Su1/18. pg.43

4. LV īpašība, kas ļauj vielai izspiesties cauri ļoti sīkiem kanāliem, šādas vielas sastāv no tik sīkām daļiņām, kas ir spējīgas izspiesties cauri ļoti mazām porām

1. EN the subtle body MW, 1240HYP, 704SWY, 224

1. LV Smalkais ķermenis

2. EN subtle body or part of the subconscious which manifests in the dream state GOY, 177-178

2. LV Smalkais ķermenis vai zemapziņas daļa, kas izpaužas miegā ar sapņiem

3. EN The subtle body composed of prana- maya, manomaya and vijnana- maya koshas GOY, 177-178

3. LV Smalkais ķermenis, kas sastāv no prānamaja, manomaja un vidžņānamaja košām.

ājurvēda

1. EN pulses which are good for the preparation of soup, such as green gram,etc SAT, SAT-H.19

1. LV pākšaugu paveids zupas pagatavošanai kā zeltainās (mungo) pupiņas u.c.

2. EN groups of pulses like green gram, black gram etc CRK, ca.su26/274.p.548

2. LV pākšaugu paveids zupas pagatavošanai kā zeltainās (mungo) pupiņas, melnās pupiņas u.c.

mitoloģija

1. EN the sun or its deity MW, 1243HYP, 704GOY, 178

1. LV Saule vai tās dievība

joga

1. EN Vital pranic energy GOY, 178

1. LV Vitālā dzīvības (prāniskā) enerģija

2. EN Symbol of the atma GOY, 178

2. LV Ātmas simbols

1. EN hollow, having spaces; a wind instrument MW, 1238

1. LV ar dobumu, ar tukšumiem; pūšamais instruments

mūzika

1. EN The wind instruments are known as Sushir Vadya. The Flute and the Shehnai, are the popular wind instruments in Hindustani music where sound is produced by blowing air into them. The word Shehnai comes from a Persian word meaning ‘Flute of Royalty’. The Shehnai is used during auspicious and festive occasions. Its sound has a bright pealing clarity. As it is an instrument for auspicious occasions many programmes begin with a Shehnai recital. It is capable of producing long sustained notes and demands a great control of breath. ALP, 164, 165

1. LV Pūšamos instrumentus dēvē par sušira vādja . Ziemeļindijas klasiskajā mūzikā flauta un šehnai ir populāri pūšamie instrumenti jeb instrumenti, kur skaņu rada, pūšot tajos gaisu. Vārds šehnai cēlies no persiešu vārda, kas nozīmē 'karaliskā flauta'. Šehnai tiek izmantota ceremonijās un svētkos. Tās skaņa ir spilgti džinkstoši skaidra. Daudzi pasākumi sākas ar šehnai priekšnesumu, jo tas ir instruments labvēlīgiem notikumiem. Tā spēj radīt ļoti garas notis un prasa rūpīgu elpas kontroli.

2. EN Shehnai is a clarinet kind of wind instrument some­ what like the nagaswaram of the Carnatic system and is played in a celebratory vein. Its sound is deemed to be auspicious. The father of the shehnai in recent times is Ustad Bismilla Khan. MEN, 151

2. LV Šehnai ir klarnetes (oboja) veida pūšaminstruments, kas līdzinās Dienvidindijas sistēmas nagasvaram un tiek spēlēta svinīgā noskaņojumā. Tās skaņa tiek uzskatīta par labvēlīgu. Šehnai tēvs pēdējā laikā ir ustads Bismilla Hans.

1. EN a short sentence or aphoristic rule, and any work or manual consisting of strings of such rules hanging together like threads MW, 1241

1. LV īss izteikums vai aforisms, jebkurš darbs vai rokasgrāmata, kas satur likumu virknējumus

ājurvēda

1. EN a short rule, precept, aphorism AMK, 2/10/28/1/3

1. LV īss likums, pamācība, aforisms

2. EN aphorism, SAT, aforisms, īss teikums vai likums

2. LV short sentence or aphoristic rule

3. EN SAT-A27 CRK,

3. LV a sutra is a verse or statement, like a sentance, sutra literally means thread, can be taken as a thread stings together a series of ideas

ājurvēda

1. EN disease brought about by natural progression of bodily processes such as hunger, thirst, sleep, old age SAT,

1. LV kaites, kas rodas dabisko ķermeņa norišu dēļ kā badošanās, slāpes, miega traucējumi, novecošana

2. EN produced by strength of nature diseases such as hunger, thirst, old age SRT, susruta samhita sutra pv.sharma eng.translation 24/7 p- 254

2. LV slimības, kas rodas dabisku norišu rezultātā, piemēram, bada, slāpju vai novecošanas dēļ

ājurvēda

1. EN theory of inevitable natural destruction, the doctrine of the buddhism which believes that natural destruction is inevitable to everything SAT, SAT-A.110

1. LV dabiskās iznīcības teorija, budisma doktrīna par dabiskās iznīcības nenovēršamību

1. EN drowsiness, dreaming, sleep MW, 1280

1. LV miegainums, sapņošana, miegs

ājurvēda

1. EN sleep, dreaming AMK, 1/7/36/2/4

1. LV gulēšana, sapņošana

2. EN dreams SAT, SAT-J-53

2. LV sapņi

3. EN it is a state in which the indvidual who has not gone into deep sleep the mind which is the motivator of sence organs CRK, caraka samhitha indriya sthana 5th chapter 43rd slokam

3. LV miega posms, kad cilvēks nav dziļi iemidzis, prāts un sensorie orgāni ir aktīvi

4. EN dreams SRT, susrutha sareeram 4th chapter 34thsloka 64th page

4. LV sapņi

1. EN sound, voice, tone, a note of the musical scale; MW, 1285

1. LV skaņa, balss, tonis, skaņurindas nots

mūzika

1. EN The seven main notes or Swaras of Indian classical music, in their proper sequence, are: Shadja - Sa; Rishabh - Re; Gandhar - Ga; Madhyam - Ma; Pancham - Pa; Dhaivat - Dha; Nishad - Ni. ALP, 110

1. LV Indijas klasiskās mūzikas notis jeb svaras izvietotas pareizā secība ir: šadža - sa; rišabha - re; gandhāra - ga; madhjama - ma; pančama - pa; dhaivata - dha; nišadha - ni .

2. EN Swara is described as a note. In actual fact the swara is not a note. The note is an instrumental or mechanical sound. The swara, on the other hand, is always a human ut­terance. Instruments, when playing swaras, have to be specially trained to produce the imitation of a vocal sound. The word has its roots in Sanskrit in which ‘swa’ stands for self and ‘ra’ stands for shining forth. Thus it is a sound in which the self must shine forth. Ragas are not made from notes but from swaras. The basic note in Indian music cannot be understood merely in terms of the pitch produced by a tuning fork. As a consequence, it has no tempered scale. The note ‘C’ as a swara is not exactly the same as the note itself when rendered in the Indian classical style, its identical frequency notwithstanding. This difference is so es­sential in the experience of Indian music that no definition, however carefully constructed, can offer a true understanding of the nature of this principal ingredient of the art. MEN, 154, ix

2. LV Svaru pielīdzina notij. Patiesībā svara nav nots. Nots ir instrumenta vai cita mehāniska skaņa. Savukārt svara vienmēr ir cilvēka izpausme. Lai izpildītu svaru instrumentāli, mūziķus īpaši apmāca imitēt vokālās skaņas nianses. Vārda saknes nāk no sanskrita: 'sva' nozīmē 'pats, es', un 'ra' nozīmē 'starot'. Tādējādi tā ir 'pati starojošā' skaņa, skaņa, kura 'izstaro savu personību'. Rāgas netiek veidotas no notīm, bet no svarām . To būtību Indijas mūzikā nevar izprast, izejot no kamertoņa radītā skaņas augstuma jēdziena. Rezultātā šeit nav temperētas skaņurindas. Nots 'do', ja tā ir izpildīta Indijas klasiskās mūzikas stilā kā svara, nav tieši tas pats, kas ‘do', neskatoties uz tās it kā identisko skaņas augstumu. Šī atšķirība ir tik būtiska Indijas mūzikas uztveres pieredzē, ka neviena definīcija, lai arī cik rūpīgi tā būtu izstrādāta, nespēj sniegt patiesu izpratni par šīs mākslas galvenās sastāvdaļas (svaras) būtību.

1. EN svara: sound, voice, tone, a note of the musical scale; prastāra: strewing, spreading out, extension; (in music) a kind of measure MW, 699, 1285

1. LV svara: skaņa, balss, tonis, skaņurindas nots prastāra: izkaisīšana, izplatīšana, izstiepšana; (mūzikā) metra veids

mūzika

1. EN own form or shape; own condition, peculiarity, character, nature MW, 1276

1. LV paša forma vai aprises; paša stāvoklis, īpatnība, raksturs, daba

mūzika

ājurvēda

1. EN means to well being, par excellence to healthy and diseased CRK, Ca.su.1/24,page-21, Vd. Bagawan Dash,7 th edition (2001)

1. LV veselīgs, lielisks veselajiem un slimajiem

1. EN sweat produced MW, 1285

1. LV no sviedriem nākuši

ājurvēda

1. EN born of heat and moisture, akin to sweat SAT, SAT-A 265

1. LV karstuma un mitruma radīts jeb sviedri

2. EN living beings born of hot mixture CRK, C.S.Sa.3/16

2. LV dzīvas būtnes, ko rada karsts mitrums

3. EN which generates from sweat, eg. lice, etc SRT, Su.Su.1/30

3. LV radies no sviedriem, piemēram, parazīti

1. EN fomenting or softening MW,

1. LV sviedrēšana un mīkstināšana

ājurvēda

1. EN procedure adopted to induce sweating SAT, SAT.I.54

1. LV sviedrējoša procedūra

2. EN what ever cures stiffness, heaviness and coldness of body is fomentation therapy CRK, ca.su.22/11 bhagawan dash vol-1, page-358

2. LV sviedrējoša terapija mazina stīvumu, smagumu un vēsumu ķermenī

1. EN perspiring, inclined to perspire MW, 1285

1. LV svīšana, svīstošs

ājurvēda

1. EN sudation therapy or therapeutic procedure for inducing diaphoresis SAT, SAT.I.108

1. LV sviedrēšanas terapija

2. EN fomentation applied to the uncted person liquifies the impurity hidden in minute channels CRK, cha. siddhi 1/1 ,p-588

2. LV sviedrēšana, ko veic iepriekš ieeļļotam pacientam, iztīra sārņus no sīkākajiem kanāliem

3. EN sudation applied to the uncted person liquifies the impurity; four types namely dry sudation, steam sudation, poultice sudation and liquid sudation SRT,

3. LV Iepriekš ieeļļota cilvēka sviedrēšana iztīra sārņus, četri sviedrēšanas veidi ir: sausā, ar tvaiku, ar vīstoklīšiem, ar šķidrumu

4. EN application of heat by various methods at a diseased site or throught the entire body such as it causes perspiration AST, ah. sutra 17/143

4. LV slimās ķermeņa daļas vai visa ķermeņa karsēšana, panākot sviedru izdalīšanos