1. EN like, as, as it were; identical MW, 523

1. LV līdzīgs, kā, kā bija; identisks

mūzika

1. EN the tubular stalk of any plant or any tubular organ (as a vein or artery of the body) MW

1. EN Flow HYP, 696

2. EN Subtle channel in the pranic body, conducting the flow of shakti HYP, 696

2. EN Comparable to the meridians of acupuncture HYP, 696

3. EN A river or channel of energy, corresponding, though not identical, to the modern idea of nerves or the meridians of acupuncture GOY, 114

3. EN Psychic current GOY, 114

4. EN Flow of energy. Hatha Yoga Pradipika and Shiva Swarodyaya posit 72 000 nadis in the human body of which three are most important GOY, 114

4. LV jebkura auga cauruļveida stiebrs vai kātiņš vai jebkurš cauruļveida orgāns (kā ķermeņa vēna vai artērija)

5. LV plūsma

5. LV smalkais kanāls prānas ķermenī, kas pārvalda šakti plūsmu

6. LV salīdzināms ar meridiāniem akupunktūrā

6. LV upe vai enerģijas kanāls, kas kaut arī nav identisks, bet var tikt attiecināts uz mūsdienu nerva ideju vai uz akupunktūras meridiāniiem

7. LV psihiskā strāva

7. LV Enerģijas plūsma. Hatha Joga Pradipika un Šiva Svarodjaja postulē 72000 nādī cilvēka ķermenī, no kuriem trīs ir galvenās

1. EN any sound or tone MW

1. EN Subtle sound vibration HYP, 695SWY, 222

2. EN The vibration created by the union of Shiva and Shakti tattwas HYP, 695GOY, 113

2. EN Subtle sound vibration heard in the meditative state GOY, 113

3. EN Voice, sound, cry, roaring MWGOY, 113

3. EN Nasal sound represented by the semi-circle or half moon (ardha chandra) beneath the point (bindu) in the Sanskrit symbol for Aum or Om GOY, 113

4. EN The prolongation of the sound in mantras such as Aum or mystic sounds (representing the eternal) GOY, 113

4. EN The primal sound or first vibration from which all creation has emanated GOY, 113

5. EN The first manifestation of the unmanifested absolute GOY, 113

5. EN Aum-kara (Omkara) or Shabda Brahman GOY, 113

6. EN The inner sound on which the yogi concentrates in meditation GOY, 113

6. EN Flow GOY, 113

7. LV jebkura skaņa vai tonis

7. LV smalkā skaņas vibrācija, vibrācija, ko rada Šivas un Šakti tatvu vienība, smalkā skaņas vibrācija, ko dzird meditācijas stāvoklī

8. LV balss, skaņa, aurošana, kliegšana, rēkšana

8. LV nazāla skaņa, ko attēlo pusaplis vai pusmēness (ardha chandra) zem punkta (bindu) sanskrita simbolā Aum vai Om

9. LV skaņas pagarināšana tādās mantrās kā Aum vai mistiskās skaņās (kas pārstāv mūžīgo)

9. LV sākotnējā skaņa vai pirmā vibrācija, no kā viss esošais ir radies

10. LV pirmā neizpaustā Absolūta izpausme

10. LV omkāra vai Šabda Brahmans

11. LV iekšējā skaņa, uz kuru jogi koncentrējas meditācijā

11. LV plūsma

1. EN any sound or tone MW, 534

1. LV jebkura skaņa vai tonis

mūzika

1. EN Nada literally means ‘sound’. ALP, 170

1. LV Nāda burtiski nozīmē 'skaņa'.

2. EN Nada is an emanation of the life principle or prana. It is the basic vibration that enters the audio level and can be heard as sound as it impinges on the consciousness. It is the matrix of sound before its differen­tiation as swara and note. It is a mystical concept. It has several connotations, one of which is the nada brahma, which is an esoteric understanding of the silence of the spheres, a sound to hear which you have to listen within. This concept has held the imagination of Indian classical music for millenia and continues to inform thinking on music even now. Its subdivisions include the AHATA, which is the heard sound, and the ANAHATA, which is the unheard sound. MEN, 125

2. LV Nāda ir dzīves principa jeb prānas emanācija. Tā ir pamata vibrācija, kas ienāk audio līmenī un ko var dzirdēt kā skaņu, tā kā tā ietekmē apziņu. Tā ir skaņas matrica pirms tās diferenciācijas svarā un notī. Tā ir mistiska koncepcija. Tai ir vairākas konotācijas, no kurām viena ir nāda brahma, skaņa, kas dzirdama sevī pašā, "sfēru klusuma” ezoteriska izpratne. Šī koncepcija tūkstošiem gadu balstīja Indijas klasiskās mūzikas iztēli un turpina informēt par mūziku arī tagad. Nādas apakšnodalījumos ietilpst ahata, kas ir dzirdama skaņa, un anahata kas ir nedzirdama skaņa.

1. EN Nāga: a snake; + svara; svara: sound, voice, tone, a note of the musical scale MW, 532, 1285

1. LV Nāga: čūska; + svara: skaņa, balss, tonis, skaņurindas nots

mūzika

1. EN Nadaswaram is one of the most important sushi vadya music instruments in South Indian classical music. ALP, 244

1. LV Nādasvaram (nāgasvaram) ir viens no svarīgākajiem pūšamajiem mūzikas instrumentiem Dienvidindijas klasiskajā mūzikā.

2. EN Nagaswaram is among the most popular Carnatic instruments. It is an in­strument of celebration and auspiciousness. It is believed to be about 800 years old. The right name of the instrument is nagaswaram and not nadaswaram which was a way of pronouncing the word in the thirties of this century. It is a wood wind instru­ment, conical in shape, made of a kind of ebony. Nagaswarams are also made of soapstone. It is a reed instrument and has five finger stop holes. Its pitch is loud and is at its best in the open air. MEN, 127

2. LV Nāgasvaram ir viens no populārākajiem Dienvidindijas klasiskās mūzikas instrumentiem. Tas ir svinību un laimības instruments. Tiek uzskatīts, ka tas ir apmēram 800 gadu vecs. Pareizais instrumenta nosaukums ir nāgasvaram, nevis nādasvaram, kā šo vārdu izrunāja pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Tas ir konusa formas koka pūšaminstruments, kas izgatavots no melnkoka. Nāgasvaram mēdz izgatavot arī no ziepjakmens. Tas ir dubultmēlīšu instruments, tam ir pieci caurumi pirkstiem. Nāgasvaram ir skaļa skaņa, kas labi skan brīvā dabā.

ājurvēda

1. EN which is specified for treatment of a particular disease SAT, SAT-I.587

1. LV konkrētas slimības ārstēšanai paredzēta rasājana

2. EN given to balance a specific cause which is causing disease in body SRT, su.chi.27/1 - 2,pv sharma vol 2 pg 526

2. LV tiek pielietota slimības cēloņa novēršanai

ājurvēda

1. EN absolute treatment or definitive treatment SAT, SAT.I.75.

1. LV absolūtā vai skaidrā ārstēšana

1. EN name and form MWGOY, 115

1. LV vārds un forma

1. EN Bow, pay obeisance to MWGOY, 115

1. EN To adore, reverence GOY, 115

2. LV noliekšanās, paklanīšanās, godbijīgs sveiciens, pielūgšana (ar žestu vai vārdu), sveiciens vai pagodinājums, dievināšana, godbijība

1. EN belonging to or being in nose MW, 532

1. LV degunam piederīgs vai tas, kas atrodas degunā

ājurvēda

1. EN medication through nasal rout in which the medicine either in liquid form or in powder form is administered through the nose SAT, SAT.I.156

1. LV šķidru vai pulvera zāļu ievadīšana intranazāli

2. EN nasal therapy consisting of head evacuation head evacuation !!!! recommended in head diseases caused by kapha CRK, cha. sutra 1/87,p-651

2. LV Nazāla terapija sārņu izvadīšanai caur degunu kaphas izraisītu galvas slimību gadījumā

3. EN snuff is that drug administered through nostrils promoting strength in neck, shoulder and chest and for improving vision SRT, su.chikitsa 40/22 p-672

3. LV medikamentu iešņaukšana/ievilkšana caur nāsīm, kas paredzēta kakla, plecu un krūšu daļas spēcināšanai un redzes uzlabošanai

4. EN nasyam is especially desired for diseases of the part above the base of neck AST, ah.sutra 19/1, p-99

4. LV ārstēšana no slimībām, kas atrodas ķermenī virs kakla pamata

1. EN the point of the nose MWGOY, 116HYP, 696

1. LV deguna punkts

1. EN owner MW

1. EN Lord, master GOY, 116HYP, 696

2. LV īpašnieks

2. LV kungs, meistars

joga

1. EN Abdominal massage HYP, 696

1. EN Fifth shatkarma in which the rectus abdomini muscles are contracted and isolated vertically HYP, 696

2. EN Practice of rotating the abdominal muscles GOY, 116

2. EN A kriya or process in which the abdominal muscles and organs are made to move laterally and vertically in a surging motion GOY, 116

3. EN A hatha yoga technique for awakening manipura chakra GOY, 116

3. LV vēdera masāža

4. LV piektā šatkarma, kurā rectus abdomini muskuļi ir savilkti un vertikāli izolēti

4. LV vēdera muskuļu rotēšanas prakse

5. LV krija jeb process, kurā vēdera muskuļi un orgāni tiek virzīti uz sāniem un vertikāli ar viļņveida kustību

5. LV hatha jogas tehnika manipūra čakras modināšanai

1. EN the 9 sentiments or passions (dram.) MW, 531

1. LV deviņi psihoemocionālie stāvokļi jeb kaislības

mūzika

1. EN The Indian sages, for the sake of classification, have demarkated nine Rasas or nine basic emotional moods through which the essential delight can be evoked. 1. Sringara Rasa — the colourful and romantic; 2. Veera Rasa — the heroic; 3. Adbhuta Rasa — the feeling of wondrous enchantment; 4. Vibhatsa Rasa —  the feeling of repugnance for the odious; 5. Karuna Rasa —  the pathetic and compassionate; 6. Shanta Rasa —  the peaceful; 7. Hasya Rasa —  the lightly delightful and humorous; 8. Raudra Rasa —  the wrathful; 9. Bhayanaka Rasa —  the frightful and fearful. ALP, 173

1. LV Indijas gudrie ir klasificējuši deviņas rasas jeb deviņas pamata emocionālās noskaņas (psihoemocionālus stāvokļus), caur kurām var atvērties lielākais baudas avots. 1. Šringāra rasa - krāšņa un romantiska; 2. Vīra rasa - heroiska; 3. Adbhuta rasa - brīnumaini apburoša; 4. Vibhatsa rasa - pretīgums pret riebīgo; 5. Karuna rasa - patētiska un žēlsirdīga; 6. Šanta rasa - mierpilna; 7. Hasja rasa - brīnumjauka un humoristiska; 8. Raudra rasa - dusmīga; 9. Bhajanaka rasa - šausmīga un baiļpilna.

2. EN Navarasa are the nine types of emotional colouring. These include shringara which is love, hasya which is merriment or laughter, karuna which is compassion, raudra which is anger or ferocity, vira which is heroism, bhayankara which is terror, bibhatsa which is disgust, adbhuta which is wonder and shanta which is serenity or tranquillity. There are also two other rasas which have been added on to the list above in later years. These are bhakti, which is devotion and vatsalya, which is tenderness. MEN, 132

2. LV Navarasa ir deviņi emocionālo noskaņu veidi. Proti, šringāra jeb mīlestība; hasja jeb jautrība un smiekli; karuna jeb līdzjūtība; raudra jeb dusmas vai mežonība; vīra jeb varonība; bhajankara jeb bailes; bibhatsa jeb riebums; adbhuta jeb brīnums un šanta jeb rāmums vai miers. Ir arī divas citas rasas, kas pievienotas iepriekšminētajam sarakstam vēlāk. Tās ir bhakti jeb garīgā pielūgsme (dievbijība) un vatsalja jeb maigums.

1. EN the drawing of a thread through the nose and mouth

1. EN Neti kriya - the third shatkarma; 'nasal cleansing' with either saline water or a waxed string HYP, 696

2. EN Cleansing practice for the senses of sight, smell, taste and hearing, and for awakening ajna chakra. It is a process or kriya of cleaning the nasal passages with different liquids such as saline water, milk, oil, etc., or with thread see Shatkarma; see Jala Neti; see Sutra Neti; see Usha Pan. GOY, 117

2. LV pavediena vilkšana caur degunu un muti

3. LV Neti krija - trešā šatkarma; “deguna tīrīšana” vai nu ar sālsūdeni, vai ar vaksētu auklu

3. LV attīrīšanas prakse redzes, ožas, garšas un dzirdes jutekļiem un Adžna čakras pamodināšanai. Tas ir deguna eju tīrīšanas process vai krija ar dažādiem šķidrumiem, piemēram, sālsūdeni, pienu, eļļu utt., vai ar diegu

1. EN (in music) the 7th note (for niṣadha) MW, 538

1. LV (mūzikā) 7. tonis (nišadha)

mūzika

1. EN an original type, standard, method MW, 572

1. LV oriģināls, standarts, metode

ājurvēda

1. EN guiding, directing AMK, 3/2/9/1/4

1. LV vadīšana, virzīšana

2. EN philosophy of epistemology SAT, SAT-A.98

2. LV epistomoloģijas filozofija **

1. EN (in music) the final tone MW, 572

1. LV noslēdzošais tonis

mūzika

1. EN Niyasa means ‘putting upon' or ‘deposit’. Niyasa Swara is an Amsa Swara predominantly. It could also be a Jiva Swara. The Niyasa Swara is the note on which various note patterns end. When Amsa figures as Niyasa, the Niyasa Swara is shown as a long starting note. As an ending note which is also long, it acts as the resting note to form the prelude to the next round of weaving of note patterns. ALP, 192

1. LV Njāsa nozīmē ‘atstāt uz' vai ‘deponēt' (apstāties uz). Njāsa svara galvenokārt ir arī amsa svara . Tā var būt arī džīva svara . Njāsa svara ir tonis, ar kuru beidzas dažādas mūzikas frāzes. Kad amsa svara ir arī njāsa svara, to parāda kā garo sākuma toni. Būdama garais beigu tonis, tā darbojas kā pieturas tonis, lai veidotu prelūdiju nākamajai toņu rakstu veidošanas kārtai.

2. EN Nyasa swara is the final note of an alapana or the note on which the phrase will rest. In the olden days this note was established for each song. Traditional­ly there were twenty-one positions on the scale in which a song could end. MEN, 135

2. LV Njāsa svara ir ālāpas pēdējā nots vai nots, uz kuras apstājas frāze. Senatnē šī nots tika noteikta katrai dziesmai. Tradicionāli skaņurindā bija divdesmit viena pozīcija, ar kuru dziesma varētu beigties.

1. EN bound, fettered, chained, tied or fastened to, fixed on MW, 550

1. LV sasiets, saistīts, pieķēdēts, piesiets, piestiprināts

mūzika

1. EN Nibaddha means ‘closed’ or ‘bound’. When a rhythm is introduced in the music, with or without a Tala, it is called Nibaddha Sangita. Mostly the preset compositions fall under this category. In instrumental music the rhythm-bound part of the Alap is called Jod, the name having originated from the sense of “joining” the slow Alap with the final percussion-accompanied part. In vocal music, the Nibaddha Alap is considered parallel or equivalent to Jod of instrumental music. The Jod starts at medium speed and can go up to faster tempos. But the movement is as yet comparatively simple without the complexity or variations that come in the later part of the composition. ALP, 214, 123

1. LV Nibaddha nozīmē 'slēgts' vai 'sasiets'. Kad mūzikā tiek ieviests ritms ar tālu vai bez tās, to sauc nibaddha sangīta. Šajā kategorijā lielākoties ietilpst komponēti skaņdarbi. Instrumentālajā mūzikā ar ritmu saistītā ālāpas daļa tiek saukta par džoru, nosaukums radies no vārda 'savienojošs', tā savieno lēno ālāpu ar noslēdzošo, sitaminstrumentu pavadīto daļu. Vokālajā mūzikā nibaddha ālāpa tiek uzskatīta par instrumentālās mūzikas džoras ekvivalentu. Džora sākas vidēji ātri un var sasniegt ātrāku tempu. Bet melodijas attīstība ir salīdzinoši vienkārša, bez komplicētības vai variācijām, kas skaņdarbā parādās vēlāk.

2. EN Nibaddha is a composi­tion that is set to a tala. The raga is not fully born until it becomes nibaddha, complete with metrical gait, and when sung has words to explore its inner reaches. The design for growth is provided by the alap, swara vistar, taans and boltaans, each directed towards explicating the raga and the composition. The ANIBADDHA is the unbounded area of alapana and swara prasthara where there is no tala which confines the infinity of the raga, giving it a shape and architecture. Jod is that stage of an alap when the laya is brought into the alap in a manner which gives the alap a special lift and a language. When from the vilambit tempo an instrumentalist moves his alap to the madhyalaya or medium tempo, this transition into the new tempo is called jod. This kind of alap is performed principally on instruments and in the nom tom alap of dhammar and dhrupad. This is what is called the jod-alap which, while em­phasising the laya, is slightly slower in pace than the usual jod of instru­ments. MEN, 133, 86

2. LV Nibaddha ir kompozīcija, kas veidota noteiktajā ritmiskajā ciklā jeb tālā. Rāga nav pilnībā dzimusi, kamēr tā nav kļuvusi par nibaddhu, rāgu, kas papildināta ar metrisku struktūru, dziedamu ar vārdiem, atklājot tās iekšējās bagātības. Formas attīstību nodrošina ālāpa, svara vistar, tāni un boltāni, katra no tām ir vērsta uz rāgas un kompozīcijas detalizētu izstrādi. Anibaddha ir 'nesasieta' ālāpas un svaras prastāras mūzikas telpa, kurā nav tālas, kas, piešķirot tai formu un arhitektūru, ierobežo rāgas bezgalību. Džora ir ālāpas stadija, kad laja (pulsācija) tiek ieviesta ālāpā, un tas piešķir tai īpašu pacēlumu un rakstu. Kad instrumentālists pāriet no lēna tempa (bez noteiktās pulsācijas) uz vidēju, šo pāreju uz jauno tempu sauc par džoru . Šāda veida ālāpa tiek izpildīta galvenokārt instrumentāli un 'nom tom' ālāpā dāmarā un dhrupādā . Tas, ko sauc par džor-ālāpu, kaut izceļ ritmisko pulsāciju, ir nedaudz lēnākā tempā nekā parastā instrumentālā džora .

ājurvēda

1. EN inquiry into the cause of disease pathology. AMK,

1. LV slimības cēloņa noskaidrošana

ājurvēda

1. EN the five means of diagnosis i.e cause, premonitory symptom, signs and symptoms, characteristic of the disease, diagnostic tests AST, ah. nidana p-3

1. LV pieci aspekti, kuri nozīmīgi diagnostikā - slimības cēlonis, nespecifiskie simptomi - priekšvēstneši, specifiskās slimības pazīmes, slimības raksturs un diagnostisko testu pielietojums

1. EN the act of avoiding the pathology MW, 548, 601

1. LV darbība, kas pasargā no saslimšanas

ājurvēda

1. EN avoidance of etiological factors SAT, izvairīšanās no slimības cēloņiem ir pamata priekšnosacījums, lai nesaslimtu, arī lai izārstētos, kā arī lai izvairītos no atkārtotas saslimšanas

1. LV necessary prerequisite for cure and prevention of recurrence of disease

2. EN SAT.I.66 CRK,

2. LV disaeses are treated according to the principle of releiving the causative factor

3. EN AH.Su8/22-24,T.sreekumar 2nd edition page-246 CTS,

1. EN sleep, slumber, sleepiness, sloth MWHYP, 696GOY, 117

1. EN Deep sleep GOY, 117

2. EN sleep as one of the four basic instincts GOY, 117

2. EN Isolation from mind and senses GOY, 117

3. EN Shutting off GOY, 117

3. EN Unconscious state GOY, 117

4. EN One of the five vrittis listed in Patanjali's Yoga Sutras GOY, 117

4. LV miegs, snauda, miegainība, gausums

5. LV dziļš miegs, izolācija no prāta un sajūtām, neapzināts stāvoklis, miegs kā viens no četriem cilvēka pamata instinktiem, izslēgšanās

5. EN to fall asleep MW

6. EN the budding state of a flower MW

6. LV viens no pieciem vrittis, kas uzskaitīti Patandžali Joga sutrās

7. LV aizmigt

7. LV zieds pumpura stāvoklī

1. EN sleep MW, 548

1. LV miegs

ājurvēda

1. EN sleep AMK, 1/7/36/2/1

1. LV miegs

2. EN sleep, one among the three pillars for maintaining the health of a person SAT, SAT-J.3

2. LV miegs, viens no 3 veselības pīlāriem

3. EN when mind get exhausted or become inactive then sensory and motor organs become inactive then individual sleeps CRK, caraka samhitha sutra sthana 21st chapter 35th slokam page381

3. LV miegs ir stāvoklis, kad prāts ir noguris vai kļuvis neaktīvs, kad sensorie un motorie orgāni ir neaktīvi

4. EN heart is the seat of consciousness, when covered by tamas the person get sleep SRT, shareera 4th chaptersusrutha sareeram 4th chapter 33/34 sloam

4. LV kad sirdi, apziņas pamatmītni, pārklāj tamass cilvēks aizmieg

5. EN sleep AST, ashtanga hrudhayam 7th/page230

5. LV miegs

1. EN the summing up of an argument or a conclusion in a syllogism MW, 545

1. LV siloģisms kā diskusijas vai secinājuma kopsavilkums

ājurvēda

1. EN logic, certainty, assurance AMK, 2/2/1/2/2

1. LV loģika, nenovēršamība, apliecināšana

2. EN deduction SAT, SAT-A 79

2. LV dedukcija

ājurvēda

1. EN texts containing various information of medicinal substances like synonyms, pharmacological properties and actions SAT, SAT.F.14

1. LV teksts, kas satur dažādu informāciju par ārstnieciskām vielām, tādu kā nosaukumu sinonīmus, farmakoloģiskās īpašības un iedarbības

1. EN seedless, impotent MW

1. EN Seedless, without any seeds GOY, 118

2. LV bez sēklas, impotents

2. LV bez sēklas skat. nirbīdžasamādhi

1. EN knowledge not depending upon or derived from the senses MW, 542

1. LV no maņām neatkarīgas vai caur maņām negūtas zināšanas

ājurvēda

1. EN un-differentiated knowledge SAT, SAT-A 282

1. LV nediferencētas zināšanas

1. EN a musical note MW, 561

1. LV mūzikas tonis

mūzika

1. EN Name of the seventh scale degree. ALP, 181

1. LV Skaņurindas septītās pakāpes nosaukums.

2. EN Nishada is the seventh note of the scale. MEN, 134

2. LV Nišadha ir skaņurindas septītais tonis.

ājurvēda

1. EN during the stage of digestion, the digestive juice is called awasthapak, which is subjected to change. it is called nishtapak because it is not subjected to change like awasthapak CTS, dgv by v.m.gogte

1. LV šķidrums, kas gremošanas procesā nemainās, atsķirībā no avasthapākas , kas mainās