SK: चक्र – cakra – cakra EN: cakra LV: čakra n. sub. 1. EN The wheel (of a carriage, of the Sun's chariot, of Time) MW 1. LV Ritenis (karietes, Saules ratu vai laika) 2. EN Circle, wheel or vortex HYP, 684GOY, 45SWY, 218 2. LV Aplis, rats vai virpulis joga 1. EN Pranic, psychic centre in the subtle body responsible for specific physiological and psychic functions HYP, 684SWY, 218 1. LV Prānisks, psihisks smalkā ķermeņa centrs, kas veic noteiktas psiholoģiskas vai psihiskas funkcijas 2. EN Conjugating point of nadis HYP, 684SWY, 218GOY, 45 2. LV Nādī savienošanās punkts 3. EN The main chakras threaded in the region of the spinal column on the sushumna nadi relate to many levels of the human being. On a physical level the main areas of influence are: mooladhara chakra, pelvic plexus; swadhis- thana chakra, coccygeal plexus; manipura chakra, solar plexus; anahata chakra, cardiac plexus; vishuddhi chakra, pharyngeal plexus, also connected with the thyroid gland; and ajna chakra, plexus of command at the top of the spinal column, also connected with the pineal gland. Bindu visarga, sometimes known as bindu chakra, is at the top of the back of the head. Sahasrara chakra, the 1000-petalled lotus, is the upper cerebral centre connected with the pituitary gland. The chakras are subtle and not easily cognizable. Though they interact with the various plexi and glands, it should not be assumed that these alone are the chakras. Of the 28 planes of consciousness or regions, the highest seven are called loka, the next seven are chakra, the next seven patalam and the lowest seven naraka GOY, 45 3. LV Galvenās čakras, kas sarindotas uz muguras sušumna nādī, ir saistītas ar daudziem cilvēka esības līmeņiem. Fiziskā līmenī galvenās ietekmes vietas ir: muladhara čakra - iegurņa pinums, svadhistana čakra - asteskaula pinums, manipura čakra - saules pinums, anahata čakra - sirds pinums, višudhi čakra - rīkles pinums, savienots arī ar vairogdziedzeri, agja čakra - komandu pinums mugurkaula galā, saistīts arī ar čiekurveida dziedzeri. Galvas aizmugures augšā ir bindu visarga jeb bindu čakra. Augšējais smadzeņu centrs ir tūkstošlapu lotoss jeb sahasrara čakra, kas saistīts arī ar hipofīzi. Čakras ir smalkas, tās nav viegli ieraudzīt. Tās sadarbojas ar pinummiem un dziedzeriem, bet pēdējie nav uzskatāmi par čakrām. Apziņai ir 28 līmeņi, un augstāko s septiņus sauc par lokām, nākamos par čakrām, nākamos par patalām, un zemākos par septiņām narakām. |
SK: चल – cala – cala EN: cala LV: čala 1. EN moving, loose, fluctuating MW, 391 1. LV kustīgs, vaļīgs, svārstīgs ājurvēda 1. EN moving, shaking, trembling AMK, 3/1/74/2/4 1. LV kustīgs, krateklīgs, trīcošs 2. EN instability/mobility SAT, SAT-A.156 2. LV nestabilitāte/kustīgums 3. EN mobile CRK, C.S.Su.1/59 3. LV kustīgs 4. EN mobile AST, A.H.Su.1/11 4. LV kustīgs |
SK: चलन – calana – calana EN: chalan, chalana LV: čalana 1. EN ‘motion’, action, function; walking about, wandering, roaming MW, 391 1. LV kustība, rīcība, darbība; pastaiga, ceļojums, klaiņošana mūzika 1. EN Chalan means ‘gait’ or ‘movement’. This is the name given to the set of basic phrases of a Raga, which determine the route the Raga takes to traverse the various notes and the characteristic movement of the Raga. It is to be noted that the Chalan of a Raga is not determined merely by the notes used and their sequences. Equally important are the time spent on each note, which is longer on some and shorter on others, and the grace notes associated with each note. ALP, 119 1. LV Čalana ir gaita vai kustība. Tas ir rāgas pamata frāžu nosaukums, kas nosaka ceļu, kuru iet rāga, šķērsojot dažādus toņus, un rāgai raksturīgo melodisko kustību. Jāatzīmē, ka rāgas čalana nav noteikta tikai ar toņiem un to secību. Tikpat svarīgs ir katra toņa relatīvais garums, tonim atvēlētais laiks, kas vienam var būt ilgāks, citam īsāks, un katra toņa izrotājums. 2. EN Chalan is the characteristic gait of a raga which is the key to identifying it. The word chaal is its root. It is an identifiable manner of movement in the raga. MEN, 32 2. LV Čalana ir rāgas raksturīgā gaita, kas ir atslēga tās identificēšanai. Vārds 'čāl' ir tās saknē. Tas ir rāgas identificējamais melodiskās kustības veids. |
SK: चरण – caraṇa – caraNa EN: charana, charanam LV: čarana 1. EN a pillar, support, a 4th part, a section, subdivision MW, 389 1. LV stabs, balsts, 4. daļa, sadaļa, apakšgrupa mūzika 1. EN Charanam is the concluding section of a composition. It is the third section and normally consists of four lines. The musical movement on the first two lines is different from that of the Pallavi and the Anupallavi. The second two lines are generally a replica of the music of the Anupallavi. ALP, 215 1. LV Čarana ir trešā noslēdzošā skaņdarba daļa. Tai parasti ir četras rindas. Pirmās divas rindas atšķiras no pālavi un anupālavi daļām. Otrās divas rindas parasti ir anupālavi mūzikas atkārtošana. 2. EN Charanam is the third part of any composition or kriti in the Carnatic tradition. MEN, 33 2. LV Čarana ir jebkuras Dienvidindijas klasiskās tradīcijas skaņdarba vai kriti trešā daļa. |
SK: चेतनद्रव्य/सेनिन्द्रिय/साशन – cetanadravya/sendriya/sāśana – cetanadravya/sendriya/sAzana EN: cetanadravya/sendriya/sashana LV: čētanadravja/sēndrija/sāšana 1. EN soul, mind MW, 397 1. LV dvēsele, prāts ājurvēda 1. EN sentient SAT, SAT-A.253 1. LV jūtošais |
SK: चेतस् – cetas – cetas EN: cetas LV: čētass, čēta 1. EN consciousness MW, 398 1. LV apziņa ājurvēda 1. EN consciousness SAT, SAT-A.185 1. LV apziņa 2. EN it is determined by contact of mind with objects and the soul CRK, C.S.Su.8/4 2. LV to nosaka prāta kontakts ar objektiem un dvēseli |
SK: चिकित्सा – cikitsā – cikitsA EN: cikitsa LV: čikitsa 1. EN medical attendance, practise of science of medicine MW, 395 1. LV ārstu apmeklēšana, medicīnas zinātnes prakse ājurvēda 1. EN means for curing disease AMK, 2/6/50/1/3 1. LV slimības ārstēšanas līdzeklis 2. EN various interventions such as drugs, procedures and life style modifications used for the management of various disease conditions SAT, SAT.I 2. LV dažādu slimību ārstēšana, atbilstīgi lietojot medikamentus, procedūras un dzīvesveida izmaiņas 3. EN the process in which aleviate disease CRK, ca.chi.1/3 chaukhamba 2 nd vol pg-5 3. LV process, kas atvieglo slimību |
SK: चिन्ता – cintā – cintA EN: cinta LV: činta sub. f. 1. EN Thought, care, anxiety, anxious thought about MWGOY, 48 1. LV Domāšana, rūpes, raizes, uztraukšanās par |
SK: चित् – cit – cit EN: cit LV: čita sub. f. m. n. 1. EN "Knowing" MW 1. LV 'Zināšana' 2. EN Consciousness SWY, 218 2. LV Apziņa 3. EN Supreme consciousness HYP, 685 3. LV Augstākā apziņa 4. EN Thought GOY, 48 4. LV Domāšana 5. EN Perception GOY, 48 5. LV Uztvere 6. EN Intelligence, intellect GOY, 48 6. LV Inteliģence, intelekts 7. EN Understanding GOY, 48 7. LV Saprašana 8. EN The heart/mind GOY, 48 8. LV Sirds vai prāts 9. EN Pure knowing beyond the division of subject and object GOY, 48 9. LV Tīras zināšanas, kas ir pāri iedalījumam subjektos un objektos filozofija 1. EN In Vedanta, one of the three attributes of the ultimate principle GOY, 48 1. LV Vēdāntā viens no trijiem pamatprincipa atribūtiem 2. EN The soul, spirit and the animating principle of life GOY, 48 2. LV Dvēsele, gars un dzīvīguma princips 3. EN Brahman, the pure consciousness that lies behind all phenomena GOY, 48 3. LV Brahmans - tīra apziņa, kas ir aiz visām parādībām |
SK: चित्त – citta – citta EN: citta LV: čitta 1. EN "Noticed" MW 1. LV 'Pamanīts' 2. EN Individual consciousness, including the conscious, subconscious and unconscious layers of mind GOY, 49HYP, 685SWY, 218 2. LV Individuāla apziņa, kas ietver apziņu, zemapziņu un bezapziņu 3. EN Thinking, concentration, attention, enquiry GOY, 49 3. LV Domāšana, koncentrēšanās, uzmanība, izzināšana 1. EN The stuff of the mind GOY, 49 1. LV Prāta materiāls 2. EN One of the twenty-four elements constituting mind HYP, 685 2. LV Viens no 24 elementiem, no kā sastāv prāts 3. EN Part of the antah karana. Its functions are memory, thinking, concentration, attention and enquiry HYP, 685GOY, 49 3. LV Daļa no antahkāranas. Tās funkcijas ir atcerēšanās, domāšana, koncentrēšanās, uzmanība un izzināšana 4. EN Storehouse of memory or samskaras GOY, 49 4. LV Atmiņas un samskāru glabātava 5. EN Seat of consciousness, and as such includes the conscious, subconscious, unconscious and superconscious GOY, 49 5. LV Apziņas atrašanās vieta, kas ietver apziņu, zemapziņu, bezapziņu un virsapziņu Čitta – चित्त – individuālā apziņa pretēji universālajai apziņai, kurā ķermeņa un dzīvības iespaidi (samskāras) glabājas. (AS) Čitta (चित्त) - Čitta ir Sanskrita (un arī Pali valodas, kurā ir uzrakstīti agrīnie budistu teksti) vārds ar vairākām nozīmēm Sanskrita vārdnīcās. Visbiežāk ar to apzīmē “prātu” savā kopumā, vai cilvēka mentālos procesus kā kopumu, arī atmiņa (bez atmiņas nav arī prāta). Monier-Williams Sanskrit-English Dictionary kā pirmo nozīmi sniedz “pamanīts”, “ievērots”, “parādījies”, "redzams". Mūsdienu jogas meistari sniedz šim vārdam kā pamatnozīmi - “prāta viela”, kurā arī visas iespējamās prāta modifikācijas izpaužas (skat. Swami Vivekananda, Raja Yoga, 1920, 87.lpp., 104.lpp.; Paramahamsa Prajnanananda, The Yoga Sutra of Patanjali with commentary by Sri Lahiri Mahasaya and Metaphorical Explanation, 2011., 11.lpp) vai citā variantā - “prāta lauks” kā apziņas lauks ar visām pašreizējām aktivitātēm (Stephen Sturgess, The Supreme Art and Science of Raja and Kriya Yoga, Singing Dragon, 2015, 330.lpp). Šī prāta viela vai lauks (čitta) arī ir tā, kas tieši nodrošina, ka mums ir iespējams kaut ko “pamanīt”, “ievērot”, "redzēt", ka kaut kam ir iespējams “parādīties” (skat. Swami Vivekananda, Raja Yoga, 1920, 87.lpp., 104., 105.lpp.). Šī prāta viela ir pamatā atsevišķām prāta spējām vai struktūrām, kā domājošais prāts - manas, kas domā opozīciju pāros, Paramahamsa Pragjānānanda to nosauc par “šaubu mašīnu”, lēmumus pieņemošais prāts - buddhi – intelekts, mūsu ego kā iekšējais instruments - ahamkāra, kas visu laiku mums atkārto “es esmu darītājs, es esmu veicis šo, es esmu veicis to..., es esmu tas, es esmu šis..., respektīvi nodrošina mūsu neskaitāmās identifikācijas. Un visbeidzot arī pati čitta kā prāta viela, kas tam visam pamatā nodrošina atmiņu (Paramahamsa Prajnanananda, The Yoga Sutra of Patanjali, 2011., 11. un 12.lpp). Paramahamsa Pragjānānanda norāda, ka “čittu var salīdzināt ar okeānu, kamēr prāts (manas) ar domām un emocijām izpaužas kā viļņi. Kad mēs mēģinām sēdēt mierīgi, nekavējoties iekšējā laukā ienāk visa domu ķēde. Šī domu plūsma, vilni pēc viļņa, ir čitta-vritti. Cilvēciskais prāts ir vienmēr nemierīgs.” (Paramahamsa Prajnanananda, The Yoga Sutra of Patanjali, 2011., 12.lpp). “Ja mēs esam nomoda stāvoklī, mums vienmēr ir domas” (Mahariši Maheš Jogi, lekciju konspekts, vad. Āčarja Dhinešs Mišra, Tallina, 1991.). Kāda gan ir izeja no šī stāvokļa, lai sasniegtu rāmu prātu? Aplūkojot ezeru, ja nav vēja, ezers ir mierīgs un mēs tajā varam vērot brīnišķīgu realitātes atspulgu. Taču, ja pūš vējš, ezerā parādās viļņi, un atspulgs sadalās fragmentos un pazūd. Līdzīgi arī elpa (un vāju, resp. vēji - enerģijas plūsmas) ir cēlonis domas viļņiem čittas okeānā, un līdz ar to elpas kontrole ir labs līdzeklis čittas kontrolei, lai cilvēks varētu iegūt rāmu prātu (skat. Shailendra Sharma, Hatha Yoga Pradipika of Swātwārāma, a Manual of Kriya yoga, 2013, 2.2., 58.lpp.; Paramahamsa Prajnanananda, The Yoga Sutra of Patanjali, 2011., 13.lpp.) (DzK) Ar vārdu "čitta" bhakti jogā tiek apzīmēta apziņa. Dzīvajai būtnei ir viltus ego (ahankāra), saprāts (budhi), prāts (manas) un apziņa (čitta). Mūsdienu izpratnē to var saukt par zemapziņu, kurā glabājas iespaidi un tipiskas reakcijas uz notiekošo. Panti Bhagavad-gītā: 3.30., 6.18., 6.19., 6.20., 12.9., 16.16., 18.56. (KŠ) ČITTA var apzīmēt: prātu, prāta stāvokli, prāta vielu, individuālo apziņu. Svami Šivanandas mācībā ČITTA ir prāta viela, zemapziņas prāts, atmiņas orgāns (atsauces: 1.-4. tabulas beigās) Nidra jogas tradīcijā ČITTA ir psiholoģiskais prāts, kas saistīts ar atmiņām un emocijām. Savukārt, MANASS ir loģiskais prāts, AHAMKĀRA ir Ego, “es” un BUDDHI ir intuīcija (atsauce 5.) Panti no Jogas Sūtrām: 1.2., 1.30., 1.33., 1.37., 2.54., 3.1., 3.9., 3.11., 3.12.,3.19., 3.35., 3.39., 4.4., 4.5., 4.15., 4.16., 4.17., 4.18., 4.21., 4.23., 4.26. ČITTA var apzīmēt: prātu, prāta stāvokli, prāta vielu, individuālo apziņu. Svami Šivanandas mācībā ČITTA ir prāta viela, zemapziņas prāts, atmiņas orgāns (atsauces: 1.-4. tabulas beigās) Nidra jogas tradīcijā ČITTA ir psiholoģiskais prāts, kas saistīts ar atmiņām un emocijām. Savukārt, MANASS ir loģiskais prāts, AHAMKĀRA ir Ego, “es” un BUDDHI ir intuīcija (atsauce 5.) Panti no Jogas Sūtrām: 1.2., 1.30., 1.33., 1.37., 2.54., 3.1., 3.9., 3.11., 3.12.,3.19., 3.35., 3.39., 4.4., 4.5., 4.15., 4.16., 4.17., 4.18., 4.21., 4.23., 4.26. (SS) |
SK: चूर्ण – cūrṇa – cUrNa EN: curna LV: čūrna 1. EN powder, flour, aromatic powder MW, 401 1. LV pulveris, milti, aromātisks pulveris ājurvēda 1. EN powder, any pulverulent or minute division of substance AMK, 2/6/134/1/1 1. LV pulveris, jebkura sīki samalta viela 2. EN powder-fine sieved powder of well dried drugs SAT, SAT-G.43 2. LV pulveris, smalki saberzts pulveris no labi izžāvētām zālēm 3. EN Chakrapani explained curna as adrava kalka where drug is subjected to grinding without adding any liquid CRK, ca,su.4/7 chakrapani commentary, vol 1-pg-85(7 th edition) 3. LV Čakrapani čūrnu izskaidroja kā adrava kalka , kad zālas iegūst, smalcinot bez šķidruma pievienošanas 4. EN completely dried drugs when ground well and sieved through cloth is curna and has synonyms like raja, ksoda CTS, bhaishajya kalpana vijnana by dr.g.prabhakara rao-1 st edition pg-170 4. LV Smalki samaltas un izsijātas pilnīgi izkaltētas zāles, citi sinonīmi ir radža, ksoda |
